Ceļu satiksmes drošībā pēdējā laikā Latvija ir bijuši daudzi notikumi. Ilgus gadus esam bijuši ar visskumjāko bojā gājušo statistiku Eiropas Savienībā, tagad esam vieni no pēdējiem.
Var saskatīt arī pozitīvo, piemēram, laika periodā no 2001. līdz 2019. gadam Latvijā ir vislielākais samazinājums starp ES valstīm (Eiropas Satiksmes Drošības padomes dati). Ir ieviesta pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, tikuši izmantoti mobilie, stacionārie un vidējā ātruma radari, izvērstas plašas ceļu satiksmes drošības kampaņas, pārplānota infrastruktūra, tomēr līdz Eiropa izvirzītajam mērķim panākt, ka 2050. gadā ceļu satiksmē cilvēki neiet bojā ir visai tālu.
Vai Nulles vīzija ir tikai Skandināvu pasaka ar visiem tīkamām labām beigām, kuras realitātei vairums netic, bet kas tomēr māca, ka vajadzētu rīkoties vai arī tās īstenošanai ir praksē sevi pierādījušas metodes, tiks pārrunāts konferencē “Nulles vīzija ilgtspējīgai ceļu satiksmes drošībai Baltijas jūras reģionā”, ko 2. un 3. decembrī tiešsaistē organizē Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Skandināvijas un Baltijas valstu kolēģiem. Šī ir trešā konference. Iepriekšējās organizēja Viļņas Gedimina Tehniskā universitāte un Tallinas Tehnoloģiju universitāte.
Nulles vīziju ceļu satiksmē 1997. gadā apstiprināja Zviedrijas parlaments, un tās galvenā doma ir, ka “nekad nevar ētiski pieņemt, ka cilvēki tiek nogalināti vai smagi ievainoti, pārvietojoties transporta sistēmā”. Nulles vīzija pastāvīgi pilnveidojoties norāda veidu, kā būtiski tuvoties situācijai, kad ceļu satiksmes negadījumos nav smagi cietušo un bojā gājušo.
Konferencē piedalīsies pasaules līmeņa ceļu satiksmes drošības speciālisti - Eiropas Komisijas ģenerāldirektora vietnieks mobilitātes un transporta jomā Matejs Baldvins (Matthew Baldwin), četru doktora grādu ieguvējs Rune Elviks (Rune Elvik), kurš visplašāk ir pazīstams ar savu darbu pie Satiksmes drošības rokasgrāmatas Traffic Safety Handbook, kas ir izdota piecās valodās un ir etalons pašreizējām zināšanām par ceļu satiksmes drošības pasākumu ietekmi, Eiropas Satiksmes drošības padomes izpilddirektors Antonio Avenoso, Zviedrijas Transporta pārvaldes Nulles Vīzijas akadēmijas vadītājs Mats-Ake Belins (Matts-Åke Belin) un satiksmes drošības doktors Lars Ekmans, Beļģijas satiksmes drošības pētniecības VIAS institūta pētniecības vadītājs Vouters Van den Bergs (Wouter Van den Berghe), OECD Starptautiskā Transporta Foruma ceļu satiksmes drošības politikas analītiķis Aleksandrs Santakru (Alexandre Santacreu), vadoši Skandināvijas valstu, Krievijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas pētnieki. No uzņēmējiem konferencē piedalīsies Girteka Logistics no Lietuvas, LMT, 3M Latvija un Latvijas Valsts ceļi. No Latvijas vēl piedalīsies ziņotāji no CSDD, Satiksmes ministrijas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un, protams, Rīgas Tehniskās universitātes.
Īpašu sajūtu, ka ceļu satiksmes drošība nav tikai dažu valstu prioritāte, rada divu profesoru piedalīšanās no Austrālijas. Sidnejas Jaunās Dienvidvelsas universitātes emirētais profesors Rafaels Gžebieta (Raphael Grzebieta) jau iepriekš ir viesojies Latvijā vairākās ceļu satiksmes drošības organizācijās. Austrālijas ceļu satiksmes drošības kampaņas ir pazīstamas visā pasaulē, un par ceļu satiksmes reklāmas kampaņu izstrādi un novērtēšanu ziņos Kvīnslendas Tehnoloģiskās universitātes asociētā profesore Jonija Levisa (Ioni Lewis), kura kopā ar Zviedrijas Ceļu un transporta pētniecības universitātes pētnieci Sonju Forwardi (Sonja Forward), kura arī piedalīsies konferencē, sarakstījusi atbilstošu nodaļu grāmatā Traffic Safety Culture.
Konferences pirmajā dienā paredzēta Satiksmes ministra Tāla Linkaita un RTU Zinātņu prorektora Tāļa Juhnas uzrunas ar sekojošiem augstākā līmeņa plenārās sesijas ziņojumiem, tai skaitā arī ziņojumi par braukšanas ātruma nozīmes analīzi un par metodēm ātruma pārsniegšanas un citu pārkāpumu ierobežošanai. Diena noslēgsies ar vairākiem ziņojumiem par mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem un mikromobilitāti.
Otrā diena iesāksies ar ziņojumiem no Austrālijas, kur tajā brīdī darba diena jau būs beigusies, tiks apskatītas efektīvas ceļu satiksmes drošības kampaņas, noritēs tehnoloģisko risinājumu un vietējo problēmu analīzes sesijas, tiks apskatīti nākamajā gadā Latvijā pilotprojektā ieviešamie ceļu satiksmes drošības rādītāji, kā arī par autovadītāju apmācību pēc GDE metodes dalīsies profesores no Eiropas valsts ar vismazāko bojāgājušo skaitu (uz iedzīvotāju skaitu) ceļu satiksmē - Norvēģijas. Konference noslēgsies ar ziņojumiem un diskusiju par Nulles vīzijas ieviešanas risinājumiem.
No RTU konferences organizēšanu vada Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Smirnovs un Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Automobiļu katedras docents, Latvijas Ceļu satiksmes padomes loceklis docents Juris Kreicbergs. Konferences mājaslapa: visionzero.rtu.lv.
Reģistrācija konferences vebināra sesijām: https://us02web.zoom.us/webinar/register/3816067221120/WN_Spv0qpHYR5KRFG6aQAEHVQ
Es ar ziņojumu par stāvokli Latvijā uz citu Valstu fona labprāt piedalītos.
Latvija ir 5. no beigām mirušo skaita ziņā uz 1 milj.iedz. Eiropā.
Eiropā vidēji ~20% CSNg notiek ar gājēju iesaisti, Latvijā 34%, kas no šī svarīgi CSNg ar gājējiem parasti ir vissmagākie.
Latvija ir viena no visstraujāk augošajām CSNg samazināšanās ziņā, savukārt valstīs kur ir visdrošāk - Zviedrija, Somija, samazinājums praktiski nenotiek, lai ko arī uzlabotu.
Un kāds risinājums?
Ar fotoradariem pierīgā te nebūs līdzēts. Vairums šo negadījumu notiek rudenī/ ziemā, sliktas redzamības apstākļos. Liela daļa gājēju kategoriski atsakās lietot atstarotājus un uzskata, ka vadītāju pienākums ir viņus ieraudzīt jebkuros apstākļos.
Gājēju celiņu nav (naudas lai uzbūvētu arī nav), nomales ir dubļainas. Tāpēc daudzi iet pa brauktuvi. Un pat vietās kur infrastruktūra, to bieži vien neizmanto, jo iet pa taisno ir ērtāk nekā aiziet līdz tunelim/ tiltiņam/ pārejai...
Man nav ideju kā samazināt šo kategoriju, kas dotu vislielāko ieguldījumu, lai zamazinātu CSN ar gājējiem...