Visi komentāri - Video: eksperimentā Rīgas ielās stundas laikā fiksē teju 50 ceļu satiksmes pārkāpumu

Video: eksperimentā Rīgas ielās stundas laikā fiksē teju 50 ceļu satiksmes pārkāpumu 27

 

Foto: Balta

2.novembris 2022 13:46

Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu – velosipēdistus, kājāmgājējus, transportlīdzekļu vadītājus un vienkārši pasažierus, kurus kaut kur ved. Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir viens no augstākajiem visā Eiropas Savienībā.

Lai noskaidrotu, ko darām nepareizi, AAS BALTA (PZU grupa) konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" desmitgades gaidās devās ielās kopā ar satiksmes drošības ekspertu Oskaru Irbīti un īstenoja eksperimentu "Ceļu satiksmes drošības termometrs", stundas laikā fiksējot gandrīz 50 ļoti bīstamu situāciju – ikdienas realitāti Rīgā: no distances un luksofora signālu neievērošanas līdz būtiskai ātruma pārsniegšanai.

Infrastruktūra – nepietiekama un nepārdomāta

Katram, kurš kaut reizi mēģinājis iekļauties Rīgas satiksmes plūsmā, ir nācies piedzīvot trauksmainas situācijas, sevišķi satiksmes pīķa stundās un noteiktos krustojumos vai citos ceļa posmos, kur regulāri izveidojas riskantas situācijas. Infrastruktūra nenoliedzami ietekmē satiksmes plūsmu, un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis ir pārliecināts – bojāgājušo skaitu varētu samazināt vismaz par trešdaļu, pārveidojot Rīgas apvedceļu par maģistrāli. Ja pēc statistikas datiem uz Maskavas šosejas ir 7 bojāgājušie uz 1000 km, tad uz Rīgas apvedceļa tie ir 24 bojāgājušie. Tāpat joprojām bēdīga situācija ir velobraucējiem un elektroskūteru lietotājiem, kuriem Rīgas centrā un vēl dažviet citur gan ir pieejama puslīdz sakārtota infrastruktūra, bet izbraukt no Rīgas pa lielajiem ceļiem tikpat kā nav iespējams, neapdraudot savu dzīvību. 

"Ja ceļš ir labs, autovadītājs var mierīgi braukt un lieki nesatraukties. Jā, viņš varbūt pieļauj neuzmanības kļūdas, bet nepieļauj agresīvās. Rīgā netrūkst vietu, kur infrastruktūras drošība būtu krietni jāpārdomā, nemaz nerunājot par neskaitāmajiem asfalta ielāpiem: piemēram, 60% kritienu ar motocikliem notiek remonta zonās vai vietās, kur nesen salāpītas bedrītes," stāsta Oskars Irbītis. 

Kā vienu no būtiskiem trūkumiem viņš uzsver arī ceļazīmju neievērošanu. Autovadītājs tās spēj uztvert vidēji ik pēc sekundes. Braucot lielā ātrumā un sastopot ceļazīmes ik pēc 10 metriem, ir iespējams uztvert katru trešo. Tas ir stāsts gan par autovadītāja uzmanību, gan pārdomātu infrastruktūru vienlaikus – eksperts iesaka vai nu izcelt vienu svarīgāko ceļazīmi, vai apvienot vairākas ceļazīmes vienā.

Galvenais satiksmē ir tās dalībnieks

Vienlaikus eksperts uzsver – infrastruktūra ir tikai daļa problēmas, galvenā atbildība tomēr jāuzņemas satiksmes dalībniekiem. Un te nu grēko visi – gan gājēji un tie, kuri ceļu satiksmē piedalās ar dažādiem mikromobilitātes risinājumiem, gan autovadītāji.

"Satiksme ir sabiedrības kopējā noskaņojuma un manieru spogulis. Jo trauksmaināki laiki un lielāka neziņa par nākotni, jo nervozāka satiksme. Jo sabiedrība kopumā laipnāka un pieklājīgāka, jo labākas savstarpējās attiecības valda arī uz ceļa. Diemžēl mēs esam spiesti cīnīties par savu vietu satiksmē. Izbrauc ielās, un ātri vien piefiksēsi gan veselu birumu dažādu kļūdu, kas veicina avārijas situāciju veidošanos, gan autovadītājus, kas traucē raitai satiksmei. Arī gājēji ir bīstami satiksmes dalībnieki: kurš slikti redz, kurš nav aprīkots ar atstarotājiem vai pēkšņi izlec uz ielas neatļautā vietā, kurš cieš no nepacietīgā gājēja sindroma un ar katru brīdi, kad netiek pāri ielai, kļūst arvien pārgalvīgāks un gatavāks riskēt," skaidro Oskars Irbītis. Viņš uzsver, ka liela loma ceļu satiksmes kultūras uzlabošanā varētu būt autoskolu instruktoriem, jau no pirmās dienas mācot topošajiem autovadītājiem – noteikumi ir tam, lai tos ievērotu, nevis viltīgi apietu.

Automātiskās drošības sistēmas glābj dzīvības

Mūsdienās autoražotāji iegulda daudz pūļu, lai negadījumi nenotiktu – to palīdz nodrošināt automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems), kas sniedz autovadītājam svarīgu informāciju par notiekošo automašīnas priekšā, aizmugurē un sānos, informē par apkārtējo kustību, potenciālajiem riskiem utt. Tomēr katrs piektais autovadītājs Latvijā ir pārliecināts, ka automātiskās drošības sistēmas drīzāk ir komforta, nevis reālas drošības jautājums, un 13% paļaujas tikai uz savām prasmēm un refleksiem, liecina BALTA veiktā aptauja.* 

"Skaidrs, ka Latvijas autoparka vidējais vecums – 14 gadu – ir pārāk liels, lai varētu runāt par pilnvērtīgu ADAS atbalstu visiem autovadītājiem, jo vecāka gadagājuma automašīnās visu šo gudro asistentu nemaz nav. Mūsdienu blīvās satiksmes apstākļos dažas ADAS patiešām ir dzīvības glābējas. Piemēram, joslu atpazīšanas sistēma, kas viedtālrunī iegrimušam, pārgurušam un izklaidīgam autovadītājam palīdz droši nonākt galamērķī, bīstamā situācijā liekot automašīnai pašai atgriezties savā joslā. Es gan gribētu uzsvērt, ka, vadot auto, tālruni lietot nedrīkst!" saka Oskars Irbītis.

Uz autovadītāju braukšanas kultūras problēmām norāda arī BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs un konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks: "Latvija diemžēl starp visām Eiropas Savienības valstīm izceļas ar patiešām bēdīgu ceļu satiksmē bojāgājušo statistiku – saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju 2019. gadā ieņēmām 5. vietu, 2020. uzstādījām antirekordu, ierindojoties 2. vietā, savukārt 2021. gadā – 3. vietu, un lielākoties pie tā nav vainīga ne ceļu infrastruktūra, ne salīdzinoši vecais autoparks – galvenais traģisko negadījumu iemesls ir braukšanas kultūra. Diemžēl uz ceļa mēs domājam tikai katrs par sevi. Smagas avārijas lielākoties notiek steigas un pārgalvības dēļ, un tad neglābs nekādas sistēmas. Par to liecina kaut vai pēdējā laika skaļākie gadījumi – smagā avārija uz Liepājas šosejas ar vairākiem bojāgājušajiem vai trolejbusa ietriekšanās ēkas sienā, lielo transportlīdzekli taranējot autovadītājam alkohola reibumā. Esmu pārliecināts, ka visai sabiedrībai nāktu tikai par labu un būtu ļoti pamācoši, ja gadījumos, kad agresīvas braukšanas rezultātā bojā gājuši cilvēki, vainīgie saņemtu krietni lielāku naudassodu nekā pašlaik vai pat reālu cietumsodu. No otras puses, situāciju nevar uzlabot tikai ar sodiem. Ir jāizglīto sabiedrība. Var salikt automašīnā visas iespējamās drošības sistēmas, taču vēl svarīgāk ir mācēt braukt ar prātu. Drošības sistēmas palīdz izvairīties no nepatīkamiem brīžiem, tomēr automašīnu vada cilvēks. Vismaz pagaidām."

Savukārt autoparku pārvaldības risinājumu izstrādātāja AS "Mapon" produkta attīstības vadītājs Kalvis Šēnbergs, analizējot eksperimenta datus ar telemetrijas iekārtu starpniecību, uzsver, ka ADAS ļauj ne vien glābt cilvēku dzīvības, bet arī analizēt un izvērtēt kā privātpersonu, tā uzņēmumu autovadītāju uzvedību un braukšanas ieradumus: "Bieži vien mēs nosodām citus autovadītājus par ieradumiem, kādus mēdzam piekopt paši – lietot telefonu pie stūres, braukt noguruši vai agresīvi, aktīvi nepievērsties uz ceļa notiekošajam, tādējādi veicinot avārijas situācijas. Automašīnu aprīkošana ar risinājumiem, kas seko līdzi braukšanas paradumiem un fiksē bīstamas darbības satiksmē, ir iespēja gan izvairīties no bīstamām situācijām, gan autovadītājam analizēt pašam savus braukšanas ieradumus, gan uzņēmumam savu darbinieku braukšanas stilu un īstenot noderīgus pasākumus, lai uzlabotu kopējo drošību ceļu satiksmē vai pilnībā novērstu sliktos paradumus. Jāsaka gan, ka profesionālajos autoparkos jau pamatā ir labāka drošības situācija nekā Latvijas privātpersonu autoparkā – arvien vairāk uzņēmumu regulāri rūpējas par izcilu, ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparka pārvaldību, ne tikai iegādājoties jaunus auto, bet pielietojot arī mūsdienīgas sistēmas autovadītāju braukšanas paradumu izvērtēšanai."

Eksperimenta video skatieties šeit: Ceļu satiksmes drošības termometrs

Cilvēciskā faktora un automātisko drošības sistēmu lomai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā būs veltīta arī BALTA un Satiksmes ministrijas organizētās gada balvas "Drošākais uzņēmuma autoparks" 10 gadu jubilejas diskusija, ko varēs vērot BALTA Facebook lapā 8. novembrī plkst. 13.00.

* Norstat aptauja veikta 2022. gada oktobrī, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

 
Visi komentāri
 
WALA 2.novembris 2022 14:59
6 0 Atbildēt

Un satiksmes drošības eksperts sāk sav braucienu ar ...

to ka brauc pa sadalošo līniju ... vai tālāk ir vispār vērts skatīties šos video ????

Rr19 3.novembris 2022 7:53
1 0 Atbildēt

Laika ziņu eksperts ir pats īstākais eksperts.

doma 2.novembris 2022 15:46
5 0 Atbildēt

Un ļoti cienījamais eksperts kad pats veica kreiso pagriezienu 3:50 minūtē, pie bibliotēkas, pkad norāva kadru, nepalaida melno vieglo kurš bija priekšā un nomauca tam gar degunu.

Autovaditājs 2.novembris 2022 17:40
0 0 Atbildēt

Rīgā lielākā problēma ir braukšana zem sarkanā un krustojumu bloķēšana!

Video labi redzams smagais, kas velk pa kreiso malējo no Mola līdz pat viaduktam! Pilna Rīga ar viņiem! Čakarē satiksmi uz katra krustojuma! Absolūta ignoronce, kaut gan droni sapirkti!

Video redzams, kā eksperti pie tukša ceļa, velkas pa kreiso malējo! Jā atļauts, bet kāpēc tā jādara?! Pilna jūrmalene ar wanna be king of road!

jopta 2.novembris 2022 18:59
1 0 Atbildēt

Katru dienu intereses pēc ejot garām iebrauktuvei veikala teritorijā, skatos cik auto rāda pagriezienu - nu, tikai kāda puse. Liekas - nu ko tad rādīt, ja neesmu uz šosejas. Oh bļaģ ka būtu jāsoda ar soda punktiem, lai nepierastu pie vaļīgas uzvedības....

Rr19 2.novembris 2022 19:16
0 3 Atbildēt

Pilnīgi pareizi,veikalu stāvlaukumos un dzīvojamās zonās pagriezieni nav jārāda, arī braucot pa galveno ceļu, ja tas maina virzienu, arī nav jārāda. 🤣😆

r 2.novembris 2022 20:16
1 0 Atbildēt

Nu, tipisks A.V. - ja nevari saprast rakstīto " iebrauktuvei veikala teritorijā, skatos cik auto rāda pagriezienu" tad jādomā, ka arī ceļa zīmes tu nesaproti

Tu tiešām tici, ka veicot iebraukšanu palīgteritorijā (vai izbraucot no tās) nav jārāda pagrieziena signāls? Nodod savu vad.apliecību!

ak 3.novembris 2022 7:23
1 0 Atbildēt

Ja Tu brauc pa galveno ceļu, kurš maina virzienu, ir jārāda pagrieziens.

Rr19 3.novembris 2022 7:40
1 0 Atbildēt

Tu kādreiz pavēro, cik tādu ir, kas slēdz.

ak 3.novembris 2022 7:41
1 0 Atbildēt

Es rādu. Vienmēr. Pēc CSN ir jārāda, nevis jāskatās, ko citi dara.

WALA 3.novembris 2022 9:31
1 0 Atbildēt

Tā arī drusku ir kļūda, pagriezienu rādīšana, ja tā var maldināt satiksmes dalībniekus, nav atļauta, tas nozīmē ja tavu braucienu "pa galveno" + pagrieziena radīšanu var pārprast, tad to normāli cilvēki nerāda, tiesa, arī normāli satiksmes dalībnieki, ja redz kadu rādam pagriezienu diskutablā situācijā, pievērs tam papildu uzmanību, nevis tupi uz kaut ko paļaujas ...

Tapēc piemēram mazajos apļos - a la Mārupē, es iebraucot pagriezienu vispar nwrādu, tikai pirms izbraukšanas, ja tas neradīs pārpratumus ...

ak 3.novembris 2022 12:14
1 0 Atbildēt

Par maldināšanu piekrītu. Manā tekstā bija domātas skaidras situācijas. Piemēram, 2 ielu krustojums precīzos 90', kur galvenais ceļš maina virzienu par 90' pa labi, paša braukšanas virzienā. Ir pilnīgi skaidrs, ka IR jārāda pagriezina signāls! Bet, ja krustojums ir 3 ceļu, ar galveno ceļu viegli slīpā leņķī līdz 15%, tad gan ir jāškatās dzīvē, lai kādreiz arī nemaldinātu.... to var uztvert arī kā gandrīz taisnu, un nerādīt.

WALA 3.novembris 2022 9:43
0 0 Atbildēt

Precizēšu, noteikumos pagrieziena rādīšana maldinošās situācijās nav aizliegta, formulējums ir "signāls nav jārāda, ja tas var maldināt ..."

Rr19 3.novembris 2022 10:02
0 0 Atbildēt

Tad pasaki, vai Robežu un Ārlavas ielu krustā ir pagrieziens jārāda abos virzienos, tur ir kāda maldināšana?

Rr19 3.novembris 2022 10:30
0 0 Atbildēt

Nokļūdījos , Altonavas un Ārlavas.

WALA 3.novembris 2022 10:46
0 0 Atbildēt

Tas krustojums (Altonavas/ Ārlavas) vienīgais ko nepārprotami prasa rādīt ir pagriezienu tad ja brauc uz "lejā uz dzelzceļa sliedēm", pārējos gadījumos situāciju pārprast nevar, un pagrieziena rādīšana tiek pieprasīta tikai atbisltoši CSN, un teorētiski ir sodāma atbisltoši CSL. Loģiski šajā vietā pagrieziena rādīšana ir lieka, izņemot manu iepriekš minēto gadījumu ( bet visas zīmes ir uzstādījuši, un par kustojuma esamību ir nepāprotami norādijuši). Daudz būtiskāks jautājums šādos "krustojumos" ir kas notiek ja gājējs škērso teiksim Ārlavas ielu, bet tu brauc no dzelzceļa "tilta" puses - ir gājējs jālaiž, vai nav, braucot pa labi no Altonavas uz Ārlavas. ;)

Rr19 3.novembris 2022 11:34
0 0 Atbildēt

Tāpat tas ir labais pagrieziens-jālaiž.

WALA 3.novembris 2022 11:40
0 0 Atbildēt

patiesībā arī nav tik viennozīmīgi - ja no Ārlavas uz Altonavas ielu brauc/griežas kāds pretī, tad ir iespējams gadijums kad sanāk, ka nelaist gājēju par 100% atbilst CSN !!!

Rr19 3.novembris 2022 13:24
0 0 Atbildēt

Abos virzienos ir divi varianti, vai griezies pa kreisi uz tilta vai pa labi lejā, un taisni no tilta lejā vai pa labi uz Mārupi, nekāda maldināšana tur nesanāk.

Rr19 3.novembris 2022 7:47
1 0 Atbildēt

Pagriezienu ne rādīšana jau ir sistēma.

Krokodils 3.novembris 2022 13:28
0 0 Atbildēt

Tad sanāk, ka apļveida kustībā, iebraucot aplī jārāda pagriezienu pa labi, tad braucot pa apli jārāda kreiso.. un izbraucot atkal jārada pa labi? Jo tak maini virzienu...

Un vēl neaizmirsti arī līkumos parādīt!

Rr19 3.novembris 2022 13:41
0 0 Atbildēt

Ja aplī pārej uz kreiso joslu, tad var parādīt, bet citādi tikai izbraucot.

ak 3.novembris 2022 15:26
0 0 Atbildēt

Ieejot aplī, nav kam rādīt. Jo ir tikai viens virziens, kur braukt. Mainot joslas aplī, piemŗem, no iekšējās uz ārējo, pat ļoti vajag rādīt. Jo tas, kurš grib iebraukt aplī, skatās, vai ārējā josla brīva, un var iebraukt. Tāda jau ir apļa jēga. Izbraucot no apļa ir obligāti jārāda, jo nākamajā iebrauktuvē cilvēks tad jau var sākt kustību, un viņam nav jāzīlē, vai Tu brauksi tagad ārā, vai turpināsi apļot pa ārējo joslu.... piezīmēšu, ka apļot tikai pa ārējo joslu ir pilnīgos losisms, jo tam aplis nav domāts.

WALA 3.novembris 2022 16:16
0 0 Atbildēt

Arī nav īsti pareizi no CSN viedokļa, aplis arī ir "tikai" cita veida krustojums, un CSN nosaka ka pagrieziens jārāda "mainoties trajektorijai", taču ja lielā aplī iebraucot tu nekādus pārpratumus neradīsi gan rādot, gan nerādot signālu, tad mazā aplī, rādot pie iebraukšanas, jau var rasties pārpratumi ... kaut kā jau augstāk minēju, ja otrs vadītājs ieraugot ka kāds divdomīgā situācijā rāda pagriezienu, to neuztver kā papildu brīdinājumu uzmanīties, tad ... viņš vienkārši nav vadītājs, tik tāds prasts kloķu raustītājs vien ir ...

Krokodils 3.novembris 2022 13:25
4 0 Atbildēt

Kamēr policijai būs uzdevums maksimāli pildīt valsts kasi lai ik gadu būtu kaut kāds budžets, tikmēr uz ceļa būs mežonīgie rietumi ar dubultstandartu likumiem.

Kad policija patiesi sāks darboties iedzīvotāju interesēs nevis valsts kases pildīšanā, tad arī krasi mainīsies ceļu kultūra, kā arī respekts pret pašiem policistiem.

Vernons 3.novembris 2022 17:30
0 0 Atbildēt

Irbītis šo nejēdzību pats ir uzturējis! Irbītim ir iespēja ar mani sacensties!

Tad palūkosimies, kur problēma.

Dzintarzeme 4.novembris 2022 11:13
0 0 Atbildēt

Un savulaik vienā krustojumā, nepilnas stundas laikā, zinību dienā tika piefiksēti 68 neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku CSN pārkāpumi.....

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

No rudens Eiropas tirgū – Peugeot veic 308 modernizāciju (+ FOTO)

Drīzumā Peugeuot laidīs klajā modernizēto 308 saimi, kas būs pieejams gan kā hečbeks, gan universālis. Lasīt vairāk

 

5479 kilometri 24 stundās - elektriskais Mercedes-AMG GT XX ar jaunu rekordu (+ FOTO)

Elektriskais prototips devās trasē vēlreiz un veicot 40 075 kilometrus, nedēļas laikā “apbrauca apkārt” zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Igaunijā nogāzies Krievijas novirzīts Ukrainas trieciendrons 2

Tartu apriņķa Elvā kāds vietējais zemnieks pirmdienas pēcpusdienā atradis Ukrainas trieciendrona atlūzas, un notikuma vietā redzams arī eksplozijas krāteris, otrdien paziņoja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ģenerāldirektors Margo Pallosons. Lasīt vairāk

 

Sākumā Model 3 – virzienrādītāja svira atgriezīsies Tesla automobiļos 4

Pēc saņemtām klientu kritikas, Tesla veiks izmaiņas Model 3 konstrukcijā un moderno, taču neparocīgo virzienrādītāja podziņu risinājumu nomainīs ar īstu virzienrādītāja sviru. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti