Eksperti noskaidro: galvenais iemesls ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā ir cilvēciskais faktors - iAuto

Eksperti noskaidro: galvenais iemesls ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā ir cilvēciskais faktors 19

 
Nozare.lv | 19.aprīlis 2023 15:28

Galvenais iemesls ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā ir cilvēciskais faktors jeb tas, kas autovadītājam "notiek galvā", šodien diskusijā "Smago ceļu satiksmes negadījumu analīze un prevencija" atzina eksperti.

Diskusijas sākumā moderators Juris Šteinbergs norādīja, ka statistikas dati rāda, ka šogad līdz šim Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bijā gājuši 32 cilvēki, kamēr 71 ticis ievainots. Viņš pauda, ka salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā šādu negadījumu skaits ir visaugstākais.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns pauda, ka, viņaprāt, galvenais smagu un vidēji smagu ceļu satiksmes negadījumu iemesls ir cilvēkfaktors - autovadītāji neievēro ceļu satiksmes noteikumus, tostarp marķējumus, apdzen neapdomīgi un nepareizās vietās.

Zaļaiskalns minēja, ka viens no risinājumiem varētu būt vidējā ātruma kontroles posmu ieviešana, jo ar laiku autovadītāji sapratīs, ka nevēlas maksāt sodus un apzināsies konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu.

Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieks Arturs Smilga piekrita LVC pārstāvja teiktajam. "Mums ir radies tāds tiesiskais nihilims no vadītāju puses, ka viņi par normu jau sāk uzskatīt to, ka mazliet drīkst pārkāpt," uzsvēra Smilga.

Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns diskusijā norādīja, ka Latvija iepriekš negadījumu ziņā bija līdzvērtīgās pozīcijās ar kaimiņvalstīm, līdz tajās netika ieviestas stingrākas prasības. Piemēram, pāris gadus atpakaļ Lietuvā tika uzstādītas aptuveni 100 ātruma kontroles sistēmas, kas ievērojami samazināja negadījumu skaitu.

"Abās valstīs soda par ātrumu no pirmā kilometra un mēs esam Eiropas Savienībā praktiski vienīgie, kur šis te "piedošanas limits" ir desmit kilometri stundā," atzīmēja Vectirāns.

Viņaprāt, noteikumu stingrības efektivitāti apstiprina fakts, ka pēc Ainažu robežpunkta latviešu autovadītāji spēj ievērot Igaunijas likumu, savukārt Lietuvas braucēji Latvijā ar radaru apzīmētās vietās noteikto ātrumu ievēro jau no pirmā kilometra. "Tā ir tā atšķirībā, kāpēc lietuvieši ir atrāvušies, bet mēs esam tur, kur esam," atzīmēja Vectirāns.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietniece, vecākā tiesu medicīnas eksperte Inga Martinova atzīmēja, ka līdztekus vadītāju izvēlēm ceļu satiksmes negadījumus izraisa arī alkohols un citas apreibinošas vielas. Tāpat jāņem vērā autovadītāju veselības stāvokļa faktors, tostarp redze.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte piekrita visam iepriekš minētajam, taču atzīmēja, ka nozīmīga komponente ir arī iedzīvotāju izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes veidošanu. "Manuprāt, kļūstam izglītotāki un tomēr vairāk cenšamies ievērot ceļu satiksmes noteikumus," iestarpināja Dambīte.

Žurnālists un raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" autors Guntis Bojārs norādīja, ka Latvijā trūkst objektīvas statistikas par avārijās cietušo vai bojā gājušo patiesajiem nelaimes gadījumu iemesliem un jebkurš iepriekš izskanējušais iemesls ir tikai pieļāvums.

Viņš pauda bažas, ka kāda no amatpersonām varētu sniegt atbildes uz jautājumiem par to, cik no aizvadītajos gados avārijās cietušajiem bija vai nebija piesprādzējušies, vai viņiem bijušas kādas veselības problēmas.

"Ātrums ir loģiska problēma, jo avārijas notiek tad, kad mēs sākam braukt," sacīja Bojārs. Viņaprāt, ja Latvijā tiktu atrisināti jautājumi par objektīvas statistikas iegūšanu, likumsargi varētu veidot arī precīzas un specifiskām problēmām adresētas kampaņas.

LETA jau vēstīja, ka trešdien un ceturtdien, 20.aprīlī, notiek ikgadējā ceļu nozares konference "Valsts ceļu tīkls: noturēt esošo vai attīstīt".
 

 
19 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
vietējais 19.aprīlis 2023 16:54
9 0 Atbildēt

Nu idioti! Cilvēciskais faktors ir visas pasaules uzbūves iemesls! Interesanti, cik tie idioti saņēma par šo secinājumu?

gunbox 20.aprīlis 2023 10:55
5 0 Atbildēt

Būtu forši iesūdzēt tiesā šos idiotus, lai pierāda, ka ir eksperti. 

Es vienmēr piesprādzējos, ceļa zīmes ievēroju un pārmetu sievai, ka viņa reizēm palaiž garām gan ātruma ierobežojuma zīmes, gan dzīvojamās zonas, var teikt ka nedzeru, kur nu vēl pie stūres sēsties iereibušam, bet neskatoties pat uz šo mans "cilvēciskais faktors" vakar pie Scania gandrīz avāriju uztaisīja. Es tur 1x 5 gados labi ja izbraucu un šobrīd tur pat par bezceļu nenosaukt, tur ceļa praktiski nav, nepamanīju dodiet ceļu zīmi un man loģika nenostrādāja, ka tur varētu būt kaut kur dodiet ceļu zīme ar nogriešanos uz mazākas nozīmes ceļu nekurienē. Kā var skatīties zīmes, ja mēģini izlavierēt pa bezceļu? Protams liela atvainošanās taurētājam, labi, ka viņš ņēma vērā, ka kāds var uz tāda ceļa nepamanīt zīmi. Ceļus vajag sakārtot līdz stāvoklim ideāls, bez visādiem ielāpiem un plaisām, tad arī cilvēkiem būs vairāk pievērsta uzmanība uz apkārt notiekošo. Šobrīd ik vienam ir 80% uzmanības pievērsts ceļa klājumam. Ir kaut viens, kurš var teikt, ka nepaskatās uz asfalta stāvokli? Experti ibio!

MMX 20.aprīlis 2023 9:04
4 0 Atbildēt

Principā "cilvēciskais faktors" ir tāds ideāls formulējums, zem kā pabāzt visu iespējamo. Mašīna nav tehniskā kārtībā? Cilvēciskais faktors. Brauc dzērumā? Cilvēciskais faktors. Gribi pazīmēties draugiem? Cilvēciskais faktors. Esi aizmidzis pie stūres? Cilvēciskais faktors. Nesakārtota ceļa infrastruktūra? Cilvēciskais faktors. Un tā var turpināt bezgalīgi.

Bet risināsim visu atkal ar vidējā ātruma kontroli...

Tas kas mani pēdējā laikā sāk interesēt ir cik ilgi mēs paši, tai skaitā visi eksperi, spēsim dzīvot šajā fantāziju pasaulē, kur neviens ne par ko nenes atbildību? CSN statistikas mums pašiem nav jau gadiem, jo nav vairs īsti CP, visas mūsu fantāzijas par tēmu balstās tikai uz kaut kādām no konteksta izrautām statistikām par kaimiņvalstīm. 

Lietuvā mazāk līķu jo kameras? Bet to, ka Lietuvā ir autobāņi konsekventi ignorējam. Un pats trakākais, ka visi šie eksperti zin reālos cēloņus, zin ka uz ceļiem ir nepieciešama Ceļu policija, bet tā vietā lai risinātu jautājumu jau saknē izvēlās īsāko ceļu.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Svētdienā 15.00 Kārļa Ulmaņa gatves krustojumā ar Lielirbes ielu mazs sastrēgums. Vai ir labāk? 3

Ja svētdienā (24.08.2024)pat plkst. 15.00 ir šāds sastrēgumiņš K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielu jaunizbūvētajā krustojumā, tad kas gaida darba dienu rītos un vakaros? Kas notiks, kad sāksies skola!? Lasīt vairāk

 

Mācībās "Namejs" piedalīsies ap 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu 1

No 2.septembra līdz 8.oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības "Namejs 2025", kurās piedalīsies aptuveni 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu, aģentūru LETA informēja Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Lasīt vairāk

 

Asas diskusijas Valkā izraisījusi iecere pilsētas pievārtē būvēt vēja parku (+ VIDEO) 11

Asas diskusijas Valkā izraisījusi iecere pilsētas pievārtē būvēt vēja parku. Tiekoties ar ieceres attīstītājiem, kuri uzsver nepieciešamību pēc zaļas un atjaunīgas enerģijas, iedzīvotāji pauda iebildumus. Arī pašvaldības pārstāvji uzskata, ka vēja parka ietekme vēl būs jāanalizē. Lasīt vairāk

 

Čehijā plāno pacelt maksimālo braukšanas ātrumu uz 150 km/h 21

Pa automaģistrāli, kas savieno Prāgu un Lincu vieglās automašīnas un motocikli varēs pārvietoties ar ātrumu līdz 150 kilometriem stundā. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti