Statistika kļūst aizvien biedējošāka – arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju nespēj atturēties no mobilā tālruņa lietošanas, arī vadot automašīnu. Veicot iedzīvotāju aptauju, If Apdrošināšana noskaidroja, ka 76% Latvijas iedzīvotāju lieto mobilo tālruni auto vadīšanas laikā. Pērn uz šo pašu jautājumu apstiprinoši atbildēja 73% respondentu.
Uz jautājumu, vai tu vai kāds tavs ģimenes loceklis vai draugs ir iekļuvis bīstamā situācijā tālruņa lietošanas dēļ, 17% atbildēja, ka jā, kas nozīmē, ka teju katrs otrais aptaujas dalībnieks ir piedzīvojis bīstamu situāciju uz ceļa mobilā tālruņa lietošanas dēļ. Tālruņa lietošana pie stūres samazina reakcijas laiku, un viens no lielākajiem riskiem ir iebraukšana blakus vai pretējā joslā, kas var izraisīt ļoti nopietnus ceļu satiksmes negadījumus.
“Vasarā notiek aktīvi remontdarbi, kas pilsētas ielas un šosejas pārvērš sastrēgumos. Ātrā dzīvesveida dēļ daļa autovadītāju, atrodoties sastrēgumā, lai īsinātu laiku, pievēršas mobilo ierīču ekrāniem – čato, pārskata sociālo tīklu jaunumus. Pavērojot autovadītājus satiksmē, varam pamanīt, ka šī tendence ir satraucoša, šoferīši ceļam pievēršas pastarpināti. Diemžēl, novēršoties no paša būtiskākā – auto vadīšanas, rodas ceļu satiksmes negadījumi un satiksme kopumā tiek padarīta agresīvāka. Par laimi, lielākoties negadījumi ir nelieli un skāde tiek nodarīta tikai pašiem transportlīdzekļiem, tomēr paviršas ceļa kontroles dēļ sastopamies arī ar nopietnāka rakstura gadījumiem, kad tiek notriekti mazāk aizsargāti ceļu satiksmes dalībnieki,” stāsta Roberts Skrupskis, If Apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs.
Tikai 24% aptaujāto autovadītāju atzina, ka, atrodoties pie stūres, nelieto mobilo tālruni. Tālrunis visbiežāk tiek lietots sarunām, izmantojot “brīvroku” funkciju, un navigācijai. 12% Latvijas vadītāju atzina, ka veic sazvanīšanos, arī esot pie stūres, neizmantojot “brīvroku” funkciju, savukārt 14% respondentu atklāja, ka braukšanas laikā ierunā balss ziņas, čato un pārskata interneta portālus.
Kāda situācija ir Baltijā kopumā
Citās Baltijas valstīs vērojama līdzīga situācija. Lietuvā mobilo tālruni pie stūres lieto 73% respondentu (+4% kopš pagājušā gada), kamēr Igaunijā 74% (+1%), tātad kopumā šī problēma ir raksturīga ceļu satiksmei visās Baltijas valstīs.
Latvijā par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, transportlīdzekļa vadītājam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 25 līdz 100 eiro. Lietuvā šī gada maijā ir veiktas izmaiņas ceļu satiksmes noteikumus, nosakot, ka, ja persona tiks pieķerta, lietojot mobilo tālruni pie stūres atkārtoti, autovadītājam papildus naudas sodam, kas ir no 60 līdz 90 eiro, uz diviem mēnešiem tiks liegta piedalīšanās ceļu satiksmē.
Aptaujā, kuru If Apdrošināšana veica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, piedalījās nedaudz vairāk par 3000 cilvēkiem.
Tipa lietošana ar brīvroku sistēmu ar tiek mesta "vienā kastē", tad varbūt ejam tālāk, un radio ar nedrīkst klausīties ???
Jeb problēma ir tajā ka gana daudziem, kuri vienkārši neprot braukt un orientēties apkārtējā vidē, ir "iegadījušās" autovadītāja vadīšanas tiesības ????
Brīvās rokas nav tik nekaitīgas kā mālē to aizstāvji - runājot par svartīgām/stresainām tēmām, cilvēks automātiski sadala uzmanību un kādā brīdī tas var beigties ar avārijas situāciju vai pat negadījumu.
Ko lei tev saka, braukt nogurušam nav ne par gramu labāk, pēc kārtīgas fiziskas pastrādāšanas reiz ar 412 moskābeli, knapi varēju iegriezt 90 grādos pie luksafora Dobelē, daudz netrūka un arī trotuārs būtu par "šauru", pat "dzērumā" es tik slikti nebraucu. Vinekārši mūsdienās auto tik daudz dara tavā vietā, ka tu nereti "atsakies" domāt ko tu īsti uz tā ceļa "dari".
Tas ir tāpat kā ar specdienestu atlasi, ja tu nespēj sadalīt uzmanību starp "apsargājamo" objektu/subjektu un dažādiem riskiem, kas var būt pat vairāk kā viens - tu nevari strādāt šādu darbu, bet auto vadīt - tevi pat tā īsti neviens nepārbauda vai "tu spēj ieraudzīt to smuko blondīni krustojumā ar īsiem svārciņiem" kopā ar visām ceļa zīmēm un citiem "škēršļiem" ...
Tur nu es piekrītu, ka AV apliecību izsniedz, balstoties uz sekundāriem kritērijiem, bez pārliecināšanās ka indivīds spēj koncentrēties uz braukšanu ilgāk par eksāmena minūtēm.
Vairumā pasaules, tajā skaitā lielā daļā Rietumvalstu, šie kritēriji ir daudz vienkāršāki kā pie mums.
Nav gluži tiesa - es gan sen neesmu licis nekādas tiesības "pie mums", bet pietiekami daudzdzviet, kur ir bijusi kāda darīšana ar jaunajiem autovadītājiem, tad nav tādas braukšanas "pa maršrutu", nu jeb pa 'labi zināmu un pazīstamu vietu" ...