Rīgā notiek darbs pie 60 jaunu ceļa ātrumvaļņu ierīkošanas, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Pašlaik ātrumvaļņi izbūvēti 25 vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots ierīkot līdz šī gada beigām.
Ārtelpas un mobilitātes departaments ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus. Ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 kilometru stundā ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes.
Attiecīgi ātrumvaļnus izbūvē satiksmes mierināšanas nolūkos, tādējādi palielinot gājēju drošību.
"Mierīgāka satiksme Rīgā ir mūsu visu drošības interesēs, tāpēc ātrumvaļņus izbūvējam mikrorajonos un Rīgas apkaimēs tajās vietās, kur ir lielāka gājēju satiksme, kur biežāk pārvietojas bērni. Pašu rīdzinieku iesaiste, piesakot vietas, kur ieviest šādus uzlabojumus, ir ļoti labs piemērs sadarbībai starp pašvaldību un iedzīvotājiem," norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).
Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvē asfalta ātrumvaļņus un saliekamos ātrumvaļņus, kuri izgatavoti no gumijas un tamlīdzīga materiāla. Atšķirīgs ir arī ātrumvaļņu augstums, kas ir atkarīgs no atļautā maksimālā braukšanas ātruma konkrētajā ielā.
Ātrumvaļņi izbūvēti Codes ielā, Jāņa Dikmaņa ielā, Jāņogu ielā, Komētas ielā un citviet.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, kopējā līgumsumma par ātrumvaļņu izbūvi ir 302 143 eiro. Katra ātrumvaļņa izmaksas ir atšķirīgas, ņemot vērā konkrētās vietas apstākļus.
Līgums par ātrumvaļnu izbūvi noslēgts ar SIA "Ļ-KO".
Būtu jābūvē divi sašaurinājumi viens pēc otra, katrs savā ceļa pusē - lai vajadzētu reāli sabremzēties un nevarētu ar augstāku auto mizot pāri.
Ne jau augstāks auto to nosaka, bet gan riteņu bāzes īpatnības un amortizācija. Ja teiksim es ar savu CR-V gribētu ar 60 km/h paņemt "30 km/h asfalta valni" - tad bagažnieka saturs būs griestos. Kamēr teiksim ar savu FR-V ( īsāks auto un īsaka bāze) pareizi piebremzējot pirms vaļņa - aizmugurē tikai šis un tas nenostiprināts tikai "nograbēs". Īsāka bāze kur priekšas un aizmugures ass abas vienlaicīgi spēj atrasties uz vaļņa vispār var radīt joku, ka mazauto var pat 100km/h nesapīgi pārlidot 30 km/h valni pieņemot ka piekare pietiekami cieta, lai karteri nepārsistu. ...
Nu bet es par to arī saku - asu līkumu neapjāsi ar bāzi, jābremzē vai jāziedo auto pret šķērsli.
Asu līkumu arī "apjāsi" ar "īsu bāzi", jo īsa bāze visticamāk nozīmē arī to ka auto ir stirpi maziņš un viegls ...
To var labi redzēt piem. Italijā šauros -zirgiem būvētos ceļos - ar maziem 2 durvju fiatiem vietējie nēsājas daudz naskāk kā jebkurš lielāks braucamais.
Ne jau velti mierinājumu būvē tādā veidā, ka vajag sabremzēties, pagriezt stūri, braukt pa diagonāli, tad atkal sagriezt stūri un tikai tad var atkal dot grīdā...ak jā, vēl tur pampaks ceļamaizei, lai negribētos uzreiz dot grīdā.
Tas, ko saki par mazu auto - nu redz, tas ir vēl viens veids kā pilsētā lielos auto un suvus cilvēki labprātīgi aizstās ar mazauto. Visiem labi!
Pie mums mazi auto sūdīgi iedzīvojas dažādu iemeslu dēļ - vienu daudz valkā piekabes, liek uz jumta (piem. laivas) , vadā instrumentus (gan darba gan mūzikas) , ir lielas ģimenes, radi kas nereti dzīvo tur, kur ar sabiedrisko papisīsi pusi dienas lai tur nokļūtu, un peotams arī prestižs. Pie tā ka mums pat Rīgā ir sudīgi ceļi - ar nebajadzētu brinities ka "augstie" dampji ir cieņā, un mums nekur nav tādu izteikti šauru ceļu, vai stāvvieti, līdz ar ko ir visi nosacījumi lai nečakarētu sev prātu ar mazām miskastēm, kuras piedevām "izcili" zaudē savu vērtību ...