Visi komentāri - Elektrības cenai biržā jauns rekords

Elektrības cenai biržā jauns rekords 21

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 30.novembris 2021 8:07

Pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 263,96 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

Prognozētas, ka pirmdien starp plkst.17 un 18 elektroenerģijas cena pakāpsies par līdz 421,87 eiro par MWh, tomēr arī visu pārējo diennakti elektroenerģijas cena nenokritīsies zem 130,05 eiro par MWh.

Rekordaugsta elektroenerģijas vidējā diennakts cenu tika sasniegta arī svētdien, kad tā bija 188,09 eiro par MWh. Latvijas "Nord Pool" apgabalā elektroenerģijas cena visu diennakti nenokritās zem 136,14 eiro par MWh.

AS "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere aģentūrai LETA norādīja, ka, vērtējot cenu kāpumu "Nord Pool" biržā pirmdien, tā galvenais iemesls joprojām saglabājas laikapstākļi - iestājies vēsāks laiks un samazinājusies vēja enerģijasizstrāde, kā arī papildus ir pieaugušas oglekļa dioksīda (CO2) kvotu cenas. 

"Nevar izteikt prognozes, kāda tendence sagaida cenas drīzumā. Šodienas cenas apliecina, ka elektroenerģijas cenu galvenā iezīme ir to svārstīgums, arī ļoti straujš un izteikts," pauda Bidere.

 
Visi komentāri
 
Tūnberga 30.novembris 2021 8:17
0 0 Atbildēt

un tas ir tikai sākums...

Pļurkt 30.novembris 2021 9:36
0 2 Atbildēt

Daugavas ūdens arī palika dārgāks??

Tūnberga 30.novembris 2021 10:04
0 1 Atbildēt

Cenu kāpumu galvenokārt noteica vēsāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kā arī par 27% samazinājās vēja staciju izstrāde, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Nenoliedzami, sistēmas cenas kāpumu ietekmēja arī pieaugošās energoproduktu un oglekļa emisiju kvotas cenas. Pieskaiti tam visu laiku kāpjošo pieprasījumu un tev būs atbilde

Pļurkt 30.novembris 2021 10:29
1 1 Atbildēt

Pirms te bazūnē, apskaties par cik Latvānija biržai pārdeva elelktrību no Daugavas HESiem, un par cik no tās pašas biržas iepirka atpakaļ!!

jaaanis 30.novembris 2021 12:22
0 0 Atbildēt

>>>

Pļurkt

30.novembris 2021 9:36

Daugavas ūdens arī palika dārgāks??

jaaanis 30.novembris 2021 12:23
1 0 Atbildēt

Paskaties cik daudz (maz) HES spēj saražot no kopējā LV patēriņa. Piemēram, oktobrī HES saražoja tikai 15% no kopējā patērētā apjoma.

www.ast.lv/lv/electricity-market-review

Vājprāts 30.novembris 2021 10:04
1 0 Atbildēt

Tas nav normāli, ja elektrības cena no apmēram 5 centiem/kWh 2020.gada novembrī uzlēkusi šogad līdz 51 centam. Tiem kuri apkurina dzīvokli ar elektrību vienkārši bankrotēs.....

Ārprāts 30.novembris 2021 10:07
3 0 Atbildēt

ir ļautiņi, kas naivi cer, ka pārkārtojot Rīgas apkuri uz šķeldu, samazināsies cenas

Pļurkt 30.novembris 2021 10:31
1 0 Atbildēt

Protams ka nē!! Jo neviens neies šķeldu pārdot lētāk kā Zviedrija maksā, bet tās cena arī ir piesaistīta biržai, tā pat kā gāzes cena naftas cenai biržā!

Pipe 30.novembris 2021 14:21
2 0 Atbildēt

Tad dedzinasim zāli un radīsim jaunas darbavietas, bet neesūtīsim naudu sponsorēt okupantus veikt jaunas okupācijas.

Pļurkt 30.novembris 2021 15:30
1 1 Atbildēt

Jā, jā, jā - dedzināsim lopbarību, labību, aizņemsim lauksaimniecības zemes ar kurināmā ražošanu!!!

Idiotisms sit ļoti augstu vilni!

Tur pat Brazīlijā masveidā izcērt mūža mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemju papildus platības!

raimondsm 30.novembris 2021 12:20
0 0 Atbildēt

Pie cenu kāpuma esmu vainīgs es un mans jaudīgais vibriķis.

janka 30.novembris 2021 13:28
0 0 Atbildēt

Tu taču teici ka ziemas paliek siltākas, tad nu lielam satraukumam nav pamata. Diņģē vien tālāk savu jaudīgo vibriķi.

Tūnbera 30.novembris 2021 14:10
0 0 Atbildēt

viss pareizi, tā ir globālā sasilšana, kas Eiropai (šimpus Alpiem), diemžēl, draud ar arvien aukstāku klimatu, tādēļ, jo jaukāk dzirdēt, ka mēs savus mežus pārstrādājam granulā un šķeldā un aizdzenam uz Skandināviju. Drīz tas atkodīsies un ai, kā sāpēs

Pļurkt 30.novembris 2021 17:29
0 0 Atbildēt

Tad kad Romas impērijā valdīja siltuma vilnis (globālā sasilšana), tad Krievijas un Ukrainas viduszonā un melnzemes rajonos ir bijušas ļoti daudzas apmetnes pie upēm, tur kur pašlaik ir palu zona! Tai pat laikā Grenlandes ledāja urbumos netiek šis laika periods konstatēts... Līdz ar mazā leduslaikmeta iestāšanos XV gadsimtā augstāk minētajās vietās parādījās upju palienas un Grenlade sāka pārklāties ar ledu.

Tā ka minējums ka pie globālās sasilšanas A-Eiropā iestāsies aukstuma vilnis ir pilnīgi absurds!

Duboks 30.novembris 2021 19:52
1 0 Atbildēt

Pat Aeiropa dziedz ka bus - zima zima

Tūnberga 30.novembris 2021 20:30
0 0 Atbildēt

iesaku palasīt par Golfa straumi un tās nozīmi Eiropai, viss bija labi, kamēr līdzsvars nebija izjaukts, tagad tā nav - izkusu';sie ledāji atdzesē straumi, tā nogrimst dziļumā un nav vairs siltuma, kas pretojas aukstajai frontei, kas nāk no kurienes?, nu, cerams, saprati

Pļurkt 1.decembris 2021 8:02
0 0 Atbildēt

Iesaku pastudēt vēsturi, nevis kaut kādus prātuļojumus!

wons 1.decembris 2021 14:25
0 0 Atbildēt

Pēdējo mēnešu elektroenerģijas cenas Latvijā un Eiropā sasniedz rekordus, kas jau šobrīd tuvu krīzei ir novedušas ne tikai daudzas mājsaimniecības un uzņēmumus, kuriem ar janvāri elektrības cenas pieaugs dubultā, bet arī pašvaldības, kurām, iepērkot elektroenerģiju, par biržas cenām nākamajā gadā visām kopā izmaksas varētu pieaugt no 12 līdz 19 miljoniem eiro. Lai amortizētu jebkura elektroenerģijas patērētāja izmaksu straujo kāpumu, Latvijas Zemnieku savienība (LZS) rosināja AS "Latvenergo" peļņu novirzīt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) kompensēšanai. Ierosinājums nesasniedza dzirdīgus adresātus, bet pamatojoties uz to, ka sabiedrībai ir vēlme zināt patiesās elektroenerģijas cenu izmaksas un valsts pārvaldei ir pienākums darīt zināmu – pieprasām veikt neatkarīgu un padziļinātu AS "Latvenergo" koncerna auditu.

"AS "Latvenergo" ir valsts akciju sabiedrība un patapināti pieder Latvijas tautai, kura pēc jaunā gada par rēķiniem maksās dubultā. 1938.gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) būvniecību. Latvijas tauta, nopērkot obligācijas, nofinansēja šī objekta celtniecību un tika ielikts pamatakmens tam, lai Latvijai pašai būtu sava elektroenerģija. Šobrīd AS "Latvenergo" vadība šķiet to ir aizmirsusi. Esam saņēmuši arī informāciju, ka AS "Latvenergo" no savas puses lauž līgumus ar ražojošiem uzņēmumiem, kuru ikmēneša elektroenerģijas patēriņš ir ievērojams, lai vairāku gadu fiksēto maksu maksimāli ātri nomainītu uz jaunajiem tarifiem. Uzskatām, ka pieprasītā audita kontekstā, jānoskaidro koncerna AS "Latvenergo" mantas struktūra, un kāda saikne, savstarpējie līgumi, ieguldījumi, peļņas un zaudējuma rādītāji ir AS "Latvenergo" ar AS "Latvijas elektriskie tīkli", AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Sadales tīkli", SIA "Liepājas enerģija", kā arī kāpēc šiem uzņēmumiem nav valsts akciju sabiedrības statuss. Neatkarīgs un padziļināts audits spētu kliedēt dažādus mītus un Latvijas tauta uzzinātu savas patapinātās neprivatizējamās mantas apsaimniekošanas saimnieciskumu, kā arī par ko dubultā tiek palielināti rēķini par pašu saražotu elektroenerģiju," uzsver LZS priekšsēdētājs, Zaļo un Zemnieku savienības līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze.

Lienīte Caune, LZS Uzņēmēju padomes vadītāja: "Pārstāvot reālo uzņēmēju, ražotāju, pārstrādātāju sektoru redzam skaudro realitāti, ka līgumi tiek lauzti un uzņēmēji tiek nostādīti neapskaužamas situācijas priekšā. Finanšu plānošana vairāku gadu garumā, noslēgtie līgumi, paļaušanās uz to, ka mēs lielāko daļu elektroenerģijas saražojam paši – ir novedis uzņēmumus bezizejas situācijā un AS "Latvenergo" pie fantastikas peļņas. Pieņemot, ka AS "Latvenergo" ap 50% elektroenerģiju saražo HES kaskādē un 50% termoelektrostacijās (TEC), tad rodas jautājums, kādas ir ražošanas pašizmaksas Daugavas HES kaskādē saražotai elektroenerģijai? Ja pašizmaksa ir ļoti zema, tad kāda ir AS "Latvenergo" peļņa tirgojot šo elektroenerģiju un, kas liedz šo saražoto elektrību tirgot vietējiem patērētājiem par valsts regulētu cenu?"

Opis 1.decembris 2021 17:38
0 0 Atbildēt

Eiropas direktīva, ka elektrības tirgum jābūt atvērtam un elektrība ir jātirgo/ jāiepērk biržā.

Pļurkt 2.decembris 2021 10:16
0 0 Atbildēt

Pati Eiropa ar savu "zaļo" politiku šo nenormālo cenu kāpumu ir radījusi. Līdz ar to jau sāk briest jautājums par stāšanos ārā no tās savienības!! UK jau savlaicīgi paguva to izdarīt, Polija pietiekami aktīvi skata šo jautājumu!

Tad nebūs ne CO2 nodokļa, ne biržas spekulantu labturības vairošanas, ne OIK!!

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Vācijā avarē smagsvara transports; sarežģītā glābšanas operācija (+ VIDEO) 5

18. februārī uz A9 maģistrāles, netālu no Leipcigas no ceļa nobrauca smagsvara transports - vilcējs un krava, aptuveni 100 tonnu kopsvarā. Lasīt vairāk

 

Lielākais un dārgākais "Dacia Bigster" izcīnīja 3. vietu konkursā "Latvijas Gada auto 2026" (+ VIDEO) 7

"Dacia Bigster" konkursā "Latvijas Gada auto 2026" izcīnīja godpilno trešo vietu ar 54 punktiem, piekāpjoties vienīgi otrās vietas ieguvējam Volkswagen Tayron, kurš savāca 62 punktus, kamēr pārliecinošu uzvaru ar 67 punktiem svinēja Cupra Terramar. Lasīt vairāk

 

iAuto.lv janvārī ierindojas starp TOP 20 apmeklētākajiem Latvijas interneta medijiem 11

Saskaņā ar “Gemius” datiem par interneta vietņu apmeklējuma portālu iAuto.lv janvārī apmeklēja 103 472 unikālie lietotāji. Kopumā portāls tika apmeklēts 221 590 reižu, bet raksti un forums skatīti gandrīz 400 tūkstošus reižu. Lasīt vairāk

 

Baltijas valstīs vienīgais tramvaja sliežu sniega tīrītājs jau 72 gadus darbojas Liepājā (+ VIDEO) 7

Liepājā jau 72 gadus darbojas Baltijas valstīs vienīgais tramvaja sliežu sniega tīrītājs, kura pirmsākumi meklējami 127 gadu vēsturē. Vācijā tas tika būvēts kā pasažieru transports, bet vēlāk izmantots arī kūdras ražotnes vajadzībām Latvijā. Tagad "Sniegbaltīte" – kā to dēvē vietējie – šoziem ir labs palīgs Liepājā. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti