Sals – atkusnis – un tad atkal sals nozīmē, ka bedres uz ielām veidojas īpaši ātri. Vakar sociālajos tīklos bija daudz ziņu no autovadītājiem Rīgā, kuru mašīnām radīti pamatīgi zaudējumi bedru dēļ.
Apdrošinātāji uzsver, ka šī problēma kļūst aktuāla katru ziemu. Tikmēr Rīgas domē skaidro, ka ceļu labošanas dienesti, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, apsekojot pilsētu un bedres labo, taču tās veidojas arvien no jauna.
Lai uzbūvētu izturīgus ceļus, vajag daudz naudas. Bet Rīgas ceļus dangā liela daļa to, kuri nodokļus maksā Pierīgā. Secinājums?
secinājums, ka jūs tālāk par savu degungalu neredzat.
arī es dzīvoju pierīgā, bet degvielu uzpildu Rīgā, pusdienoju Rīgā, iepērkos veikalos Rīgā, uz izklaides vietām dodos Rīgā. respektīvi diezgan būtiska daļa manas naudas palikek kur?
Viss pareizi - ja būtiska daļa dzīves notiek Rīgā, tad arī būtiskai daļai nodokļu būtu jānonāk Rīgas budžetā. Vai jābrauc uz Rīgu ar vilcienu.
Un ko darīsim ar tiem rīdziniekiem kas brauc uz Riekstukalnu, piemēram, un dangā P89?
Pavaicāsim Riekstukalnam.
sakoptu Pierīgas mežus un ezerus, kurus pielūko Rīdzinieki, vajag daudz naudas. Bet Rīgas dirseji maksā nodokļus Rīgā, vai biežāk vispār nemaksā
Secinājumi!?
Sanāk, ka Pierīgas dirsēji Pierīgas mežos nepiedirš?
protams, ka nē
Secinājums tāds, ka bedres pamatā izdangā kravas un smagais pasažieru transports, tā, ka varat nešūmēties par to, kurš kuram maksā nodokļus. Daudz mazāk problēmu ar bedrēm ielu posmos, kur smagie nebrauc.
Kā to ņem. Rīgas rajonu iekšpagalmu ielas būs tieši pretējais piemērs. Imantas ielā no manas mājas uz abām pusēm var gan piekari gan kaklu salauzt.
Nodokļu maksātāji pamet Rīgu, jo Rīgas domei svarīgi ir velosipēdisti un gājēji. Un ir pilnīgi pie kājas par autovadītājiem.
Nejēga, jebkurā mazpilsētā auto ir mazāk kā Rīgā un gājēji ir daudz drošāki, visur ietves, veloceliņi utt. Tu savā naidā pret gājējiem esi pavisam safārējusies.