Visi komentāri - Vācija slēdz trīs no atlikušajām sešām kodolspēkstacijām

Vācija slēdz trīs no atlikušajām sešām kodolspēkstacijām 11

 

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps

Nozare.lv | 31.decembris 2021 15:43

Vācija 2021.gada pēdējā dienā izpilda apņemšanos slēgt trīs no atlikušajām sešām savām kodolspēkstacijām, gatavojoties nākamgad apturēt arī trīs pārējās.

Slēdzot kodolspēkstacijas Brokdorfā, Grondē un Gundremmingenē, kopējais Vācijā saražotās enerģijas apjoms samazināsies par aptuveni četriem gigavatiem, kas atbilst apmēram tūkstoš vēja ģeneratoru jaudai.

Plānus divdesmit gadu laikā atteikties no atomenerģijas šā gadu tūkstoša sākumā apstiprināja jau toreizējā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera kreisi centriskā valdība, savukārt viņa pēctece Angela Merkele 2010.gadā atbalstīja kodolspēkstaciju darbības pagarināšanu, uzskatot, ka tas palīdzēs valstij pakāpeniskāk mazināt savu atkarību no oglēm un pāriet uz plašāku atjaunīgo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas izmantošanu.

Gadu vēlāk, reaģējot uz vides aktīvistu protestiem pēc Fukušimas atomelektrostacijas katastrofas Japānā, Merkele no šā nodoma tomēr atteicās un noteica 2022.gadu kā galīgo termiņu, kad Vācijai jāatsakās no kodolenerģijas izmantošanas.

Taču šobrīd, kad energoresursu cenas aug un Eiropas valstu attiecības ar galveno gāzes piegādātāju Krieviju kļūst aizvien saspīlētākas, izskan bažas, ka kodolspēkstaciju slēgšana situāciju vēl vairāk saasinās un sliktāku brīdi šim solim grūti iedomāties. Kodolenerģijas atbalstītāji arī norāda, ka tās izmantošana palīdz Vācijai samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus.

Tomēr kanclera Olafa Šolca valdība šonedēļ paziņoja, ka nākamgad paredzētā visu kodolspēkstaciju apturēšana un pakāpeniska atteikšanās no akmeņoglēm līdz 2030.gadam neietekmēs valsts enerģētisko drošību un ļaus Vācijai panākt klimatneitralitāti līdz 2045.gadam.

"Būtiski palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un paātrinot elektrotīklu attīstību, mēs varam pierādīt, ka Vācijā tas ir iespējams," izteicās ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks.

Trīs spēkstacijas, kas tiek slēgtas piektdien, - Brokdorfa aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Hamburgas, Gronde apmēram tikpat tālu uz dienvidiem no Hannoveres un Gundremmingene 80 kilometrus uz rietumiem no Minhenes - iedarbinātas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū. Brokdorfa savulaik pieredzēja īpaši spēcīgus kodolenerģijas pretinieku protestus pēc Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 1986.gadā.

 
Visi komentāri
 
Jo 31.decembris 2021 18:26
1 0 Atbildēt

Slēgšana? Cik ilgi saglabājas izotopu radioaktivitāte? Vai tos vedīs uz Salaspili?

Vernons 31.decembris 2021 22:26
1 0 Atbildēt

Uz Baldoni!

imzz 1.janvāris 2022 11:58
1 2 Atbildēt

Cilvēku bažas par radioaktivitāti sasniedz reliģisku līmeni. ( neraugoties uz faktu, ka tiek daudzkārt apstaroti medicīniskās izmeklēšanās un pie zobārsta ) Faktiski atlikušo ogļu spēkstaciju intesīvāka darbināšana būs daudz kaitīgāka cilvēku veselībai, nekā labi norakti "izotopi". Neraugoties uz visiem filtriem , no ogļu stacijām gaisā aiziet sēra dioksīds un slāpekļa oksīdi. Savukārt, attiecībā uz ietekmi uz klimatu, AES ir labākas par saules paneļiem un nedaudz sliktākas par vēja stacijām.

Oksīds 1.janvāris 2022 13:47
5 4 Atbildēt

Radiactovo atkritumu ir tik daudz ka EU nav vietas kur tos uzglabāt.

Uz Krieviju no EU ir izvests futbola stadions 1 km augstumā.

Un tur tos vajag vēl dzesēt 10000 gadu kamer tie atdziest pavisam. Tam arī ir neoieciešama enerģija.

Pie tam Krievija ir tā īstā vieta kur ievēro visas vides aizsardzības prasības.

Tā kā kodolenerģijas true cist ir ļoti ļoti dārgs.

www.greenpeace.org/eu-unit/issue...waste-siberia/

Varbūt kad būs jaunā tehnoloģija ko sola, ka to kodoldegvielu vares izmantot ar iespeju apturet karšanu kad vajag un iespeju izmantot lidz 95% (esošās tehnoloģijas tagad tikai 4% ļauj izmantot, pārējais paliek par atkritumiem), tad tas būs tiešām viens no labākajiem veidiem kā iegut elektribu.

Labākais tagd ir grust naudu atjaunojamajos resursos, jo tad fosilie ražotaji pieversis tieši šai jaunai tehnoloģijai, lai soetu konkuret.

Ieteikums 1.janvāris 2022 18:16
2 6 Atbildēt

Nepārzini tēmu, tad nepārpublicē glupības.

Trollim 1.janvāris 2022 23:15
2 0 Atbildēt

Par valsts subsīdijām

www.iisd.org/story/the-uni...-at-what-cost/

Par izmaksām pēc eksluatācijas un atkkritumiem:

www.opendemocracy.net/en/nuclear_cost_3481jsp/

Protams ka RTR ar Kiseļovu domā savādāk.

imzz 2.janvāris 2022 12:35
1 1 Atbildēt

"Un tur tos vajag vēl dzesēt 10000 gadu kamer tie atdziest pavisam. Tam arī ir neoieciešama enerģija."

Ar ūdeni dzesē tikai pirmos 5 gadus. Iemērcot mucas vai kastes lielā baseinā, kurš netiek "mākslīgi dzesēts", tāpēc tam nav nepieciešama enerģija.

world-nuclear.org/information-l...anagement.aspx

Otrkārt, Francijā un Krievijā ir kodoldegvielas otrreizējās pārstrādes fabrikas. Arī ķīna un Japāna lieto pārstrādātu degvielu. Izlietoto kodoldegvielu bagātina un formē jaunus degvielas stieņus. Un izlietotās otrreizējās kodoldegvielas atkritumi ir jau daudz mazāk radioaktīvi.

Docents 1.janvāris 2022 23:27
1 1 Atbildēt

Kodolenerģija ir laba lieta - bez izmešiem un ar lielu jaudu.

Arī nodrošina valsts enerģētisko neatkarību.

Bet to var atļauties tikai ļoti bagātas valstis, jo tas ir kopums - izejvielas, būvniecība, uzturēšana, ekspluatācija, personāls, izpēte, apdrošināšana, apsardze, atkritumu menedžments utt.

Zinātne sola ka tuvākajā laikā pēc 50.gadiem jau būs pieejama aukstā sintēze, tad visu varēs izmest gan gāzes stacijas, gan vēja enerģiju, gan visus pārējos enerģijas iegūšanas veidus.

Hmm 2.janvāris 2022 13:15
0 0 Atbildēt

vāciešiem na ko uztraukties - bāleliņi droši vien jau slēdz līgumus par šķeldas un granulu piegādi - mums mežu nevajag, bet apjurei varbūt putins gāzi pa lēto iedos

Zars 2.janvāris 2022 17:12
1 0 Atbildēt

Šķeldu mums ir jādedzina pašiem.

Dāņi pat dedzina sienas ruļļus mazākās pašvaldībās.

Gāze lai paliek iekšā lielākajā dirsā.

imzz 2.janvāris 2022 13:32
0 1 Atbildēt

Vēl jau ir tāda interesanta lieta , kā torija reaktori. Torijs ir vairāk izplatīts kā urāns, pats galvenais, lētāks, jo ir jau daudz uzkrājies kā urāna un retzemju metālu iegūšanas blakusprodukts. Torijs pats par sevi neuztur kodolreakciju un neražo neitronus tik daudz , lai uzsiltu.

Tāpēc, lai torija reaktoru darbinātu, nepieciešams nedaudz urāna vai plutonija iniciatora.

torija reaktori zināmi no pag.gs. 60.gadiem, tomēr netika attīstīti, jo nevarēja tikt izmantoti kodolieročiem derīgu materiālu ražošanai. Enerģiju tomēr torijs reaktoros var atdot 35-200 ( atšķirībaāļi un metāliskais ) uz kg. vairāk , nekā urāns.

Indijas spēkstacijā Kakrapar 1 un 2 reaktoros torija degvielu lietoja attiecīgi 100 un 300 dienas ilgi 1995.gadā. Patlaban vairākas valstis attīsta mazgabarīta torija reaktoru tehnoloģiju. Ķīnas komerciāls variants būs gatavs ap 2030.gadu.

www.power-eng.com/nuclear/react...-nuclear/#gref

advantage-environment.com/future/is-tho...ve-to-uranium/

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Latvijas dzelzceļš sabojā ietvi, kas par to maksās? Ja nebūtu video, tad visticamāk tā arī paliktu (+ VIDEO)

Latvijas dzelzceļš sabojā ietvi, kas par to maksās? Ja nebūtu video, tas visticamāk paliktu nepamanīts līdz nākošai ietves seguma atjaunošanai. Jūrmalā, Dubultos fiksēts gadījums, kur ietve tika sabojāta pēc dzelzceļa darbiem. Vai kāds uzņemsies atbildību un saremontēs? Lasīt vairāk

 

Jauna rūpnīca, jauns modelis: BMW gatavojas Neue Klasse iX3 ar "ūsiņu" ražošanai (+ FOTO) 8

Vācijas autobūves uzņēmums BMW jau oktobrī uzsāks Neue Klasse saimes pirmā modeļa iX3 ražošanu, izmantojot jaunuzcelto automobiļu rūpnīcu Debrecenā, Ungārijā. Lasīt vairāk

 

22 nepilnības: ROADPOL akcijas laikā Jēkabpilī jaunieša “BMW” nonāk CSDD inspektoru pārbaudē (+ VIDEO) 4

Jēkabpilī kādam jaunietim brauciens beidzās tehniskās apskates stacijā – Valsts policijas darbinieki reida laikā konstatēja vairākas vizuālas nepilnības "BMW" automašīnā, tostarp lielu uzlīmi uz priekšējā stikla. Transportlīdzeklis tika nodots Ceļu satiksmes drošības direkcijas inspektoriem, kuri atklāja virkni problēmu. Lasīt vairāk

 

Elektriskais Mitsubishi Eclipse Cross jau šogad (+ FOTO) 2

Kompaktais SUV, kas ir tuvs radinieks Renault Scenic un Nissan Ariya, uz konveijera stāsies 2025. gada trešajā ceturksnī. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti