Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien deputāti pauda kritiku un neatbalstīja iecerēto degvielas tirgotāju solidaritātes maksājumu.
Komisija informēs par likumprojektu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, ka likumprojekts nav atbalstīts, kā arī komisija vēlas uzklausīt citus atbalsta mehānismus, lai mazinātu pieaugošo degvielas cenu pieauguma ietekmi tautsaimniecības nozarēs.
Komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) sēdes sākumā jautāja, vai šis iecerētais maksājums ir vienīgais priekšlikums, lai mazinātu pieaugošās degvielas cenas.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis uzsvēra, ka patlaban ir apkopoti vairāki priekšlikumi atkarībā no scenāriju smaguma, tomēr tiem ir ierobežotas pieejamības statuss. Viņš uzsvēra, ka tiek apkopoti ministriju individuālie risinājumi, kas īstenojami esošā budžeta ietvaros, un tiek meklēti risinājumi energoresursu cenu šoka mazināšanai vairākos resoros.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka šis viens priekšlikums neko neatbalstīs un nedos rezultātu.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere uzsvēra, ka nozare kategoriski neatbalsta likumprojektu, jo tas nav balstīts datos un ekonomiskajā pamatojumā, bet tas ir balstīts uz "šaubu pamata". Viņa uzsvēra, ka ar likumprojektu plānots regulēt cenu, kuras lielākās komponentes degvielas tirgotāji nevar ietekmēt, jo 93% cenas veido iepirkuma cena un nodokļi, bet 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt.
Viņa uzsvēra, ka likumprojekta formulas ir balstītas neatbilstošos izejas datos, kā arī nozare saskata riskus atbilstībai Satversmei.
Briškens vērsa uzmanību, ka Konkurences padome (KP) nav konstatējusi pazīmes, kas liecinātu par konkurenci ierobežojošām darbībām degvielas mazumtirdzniecības tirgū.
Savukārt Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka iecere par maksājumu ir "absurds", jo tā ir totāla iejaukšanās ekonomikā, un tirgus situāciju ir jāmonitorē KP.
Miezainis pauda, ka ir gadījumi, kad valsts var un drīkst iejaukties tirgū. "Šī nav normāla situācija, un tas ir šoks tirgum. Tas nav mēģinājums ierobežot uzņēmējdarbību, bet veids, kā palīdzēt arī patērētājiem. Aicinu likumprojektu nenoraidīt," viņš uzsvēra.
Komisijas deputāti sēdes noslēgumā noraidīja likumprojektu.
LETA jau ziņoja, šogad 6. maijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja plaši iebildumi pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītās EM izstrādāto degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojektu, kura mērķis pieteikts mazināt straujā degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz patērētājiem, vienlaikus saglabājot tirgotāju cenu noteikšanas brīvību.
Likumprojekts paredz, ka solidaritātes maksājums tiktu piemērots gadījumos, kad degvielas mazumtirdzniecības cena pārsniedz EM aprēķināto orientējošo cenu vairāk nekā par 3%, un šādā situācijā tirgotājiem būtu jāiemaksā valsts budžetā 100% no pārsnieguma. Ministrijā uzsver, ka orientējošā cena kalpotu kā etalons, nevis cenu griesti.
Regulējuma darbība plānota līdz 2026. gada 31. decembrim, un to iecerēts aktivizēt ar Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā situāciju tirgū. Ieņēmumus paredzēts novirzīt degvielas apgādes drošības stiprināšanai.
Par likumprojektu iesniegti vairāki iebildumi no uzņēmēju organizācijām un valsts institūcijām, savukārt degvielas tirgotāji to kopumā neatbalsta, uzsverot pretrunas ar brīvā tirgus principiem un iespējamus juridiskos riskus.
