Mjā, pilsonis masslabi aizmirstu ideju atgādināja - par MAGLITE lukturīšiem, kādus btw lieto amīšu lielceļa polīsmeni (kā lieto, tā viņu daļa, bet ekipējumā ir). Apgaismo dažādas situācijas, tā teikt.
Kas attiecas uz beisbolenēm - esmu autovadītājs-iesācējs, līdz ar to mega pieredzi, protams, neesmu uzkrājis, tomēr situācijā uz ceļa daudzmaz orientējos. Reizēm gadās nosvērti vadītāji, bet bieži - nervozi, lai neteiktu - psihi.
Spilgtākais piemērs, kāds man gadījies pusgada laikā, bija Vārnukroga tuvumā. Braucu uz Balto Kāpu, ceļš tur, kā zināt, nav ne plats, nedz arī var lepoties ar kvalitatīvu segumu. Pa priekšu brauca man pagrabējis opelis, bet augšminēto faktoru dēļ nesteidzīgi vilkos jamam astē. Vienā jaukā brīdī opelis samazina ātrumu un ieņem labo malējo stāvokli uz brauktuves (neviens no pagrieziena rādītājiem nedeg). Es, naivais, domāju, ka pilsonis laipni mani laiž garām, šo arī apdzenu. Bet brīdī, kad mans auto apmēram līdz pusei ticis šim garām, "laipnais pilsonis" ņem un mauc pa kreisi. Ok, izvairījos no šī viltīgā manevra, uzdodams pa gāzi un sagriezdams ruļļus, pēc tam, lai neieplēstu grāvī, arī pa mēmajiem. Protams, jutos spoži un vareni, jo līdzcilvēks nesavtīgi man sagādāja enterteinmentu uz līdzenas vietas, grasos kāpt ārā un noskaidrot situāciju. Aber skatos - opeļa minējs kāpj no sava šrota ar daiļu steku (obiknovennijs-miļicejskijs). Atcerējos sentēvu parunu: "Skriet nav kauns, skriet ir veselīgi.", iemetos savā auto un mizoju prom.
Bet pārdomas, protams, radās. Arī par beisbolenes iegādāšanos. Bet te nu vairāki argumenti "pret":
1. (un, protams, galvenais) Traucēšu Kamikadzem
2. Nez vai tas liecinās ko labu par manu nervu sistēmu, pie tam beisbols kā spēle (gan stiklu, gan bumbiņas sišanas) mani nesaista
3. Pilsonis ar steku (ja vien prot to adekvāti pielietot) vienalga būs priviliģētā stāvoklī pret mani sportiskas sacensības gadījumā.
Te nu secinājumi (kuri, protams, ir gauži subjektīvi un, iespējams, aplami):
1. Būsim saprātīgi un nepsihosim nestandarta situācijās uz ceļa (kas gan diemžēl biežuma dēļ saucamas par standarta)
2. Katrs pēc sava prāta tomēr ekipēsimies minētajiem gadījumiem. Vai ar ātrām kājām, kā viņreiz gadījās man, vai ar inventāru pēc pašu ieskatiem, ja nu gadās, kas negadās...
P.S. aber taisnība arī rakstītājam, kurš norādīja uz vienkāršo līdzcilvēku spēju ielauzt šnobeli beisbolenes varoņiem. Nebūt ne rets kāda cīņas sporta veida pamatu pratējs var vēsi tikt galā ar auksto ieroču cienītājiem.
Eh, peace.