Kā teica reiz mans instruktors - noliksi tiesības, pabrauksi divus gadus un tad tikai varēsi teikt, ka proti braukt. Viņam arī bija tendence mani mūždien dzīt labajā malējā joslā ar tekstu "pēc diviem gadiem brauksi pa pārējām joslām". Labi, taisnība jau ir - lai arī es biju gatavs piespiest pedāli līdz 60 un normāli iekļauties satiksmē, viņš mani gatavoja CSDD eksāmenam - un tur ir jābrauc uz 50. Un pareizi vien ir, ka mācībnieku ar viņā 50kmh nevajag dzīt kur citur, kā tikai pa maliņu. Tikai stulbi sanāk - eksāmenu jau tu tādējādi noliec perfekti, bet reālai dzīvei gatavs neesi. Bet vispār es piekrītu par tiem diviem gadiem instruktoram - lai arī tev tiesības liekot šķiet, ka esi ūberkūlais gonšķiks salīdzinot ar vidusmēra nupat tiesības ieguvošo, tomēr paiet laiciņš un tu jūti, ka skili turpina augt. Tiesa, tie divi gadi ir stiepjams jēdziens - es tūlīt pēc rozā papīra iehavošanas sāku diendienā pārvietoties ar auto pa Rīgu, cits atkal vēl septiņus gadus pēc tiesību nolikšanas pie sava auto nav ticis un brauc tikai šad tad svētdienās ar svešām mašīnām pa šosejām un mazpilsētām. Un tad, iebraucot Rīgā, tas 7 gadu stāžs ir sunim zem astes.
Manuprāt, būtu jāievieš sekojoša sistēma - sākumā ar to skilu, kāds pašlaik nepieciešams tiesību iegūšanai (t.i. noteikumu zināšana, kaut necik spējas pārvietoties un sūdus netaisīt) tiek izsniegta pagaidu apliecība. Un tad tu brauc. Pēc gada tu nāc likt jau krietni nopietnāku eksāmenu, kurā ne tik ļoti piesienas vairs katram sīkumam (viens ritenis uz nepārtrauktās līnijas uztrāpījis nejauši, ātrums līdz 62 uzlecis, utml.), bet vērtētu to, cik labi vadītājs ir gatavs ikdienas satiksmei, cik rīkotiesspējīgs ir saspringtās situācijās, utt. Un, ja tiek atzīts par derīgu, tad iedod īstās tiesības. Ja nemaldos, tad vai Īrijā nav līdzīga sistēma?
Pagājušo sestdien braucu lauku radus apciemot. Jūrmalā, kaut kur ap Asariem, Vaivariem - vārdu sakot tajā vietā, kur atļautais ir 80 - brauc viens mazītiņš triperauto ar 40kmh. Dienas vidus, apgaismojums labs, nekādu nokrišņu. Pretim brauc tik daudz mašīnu, ka tikt garām kādu brīdi nav reāli, aiz mazā auto sāk stāties rinda. Kad beidzot var tikt garām, pie stūres manam blondu meitēnu pēc sejas uz tikko palikušiem 18, ar visām četrām ieķērušos barankā un zodu tik tuvu stūrei, ka šķiet taurēt taisās. Mašīnā neviena cita nav - tātad nav mācībniece, bet tiesības ieguvis cilvēks. Eh.