Cik desmitus tūkstošu šis gadā nobrauca, ja reizi gadā bija jāpārlasa? Ir dzirdēts ka zaparam bija specifiskas problēmas ar pusasīm, bet nevis motoru, tā ka tas vairāk ož pēc roku leņķa un paviršības. Kvalitāte, protams, padomju kastēm bija tāda, nekāda, bet, ja neskaita atsevišķu mezglu līkas konstrukcijas, pamatā tās bija problēmas, kas sāmumā bija jāuzvar - mans vectētiņš, 1981. gadā nopircis jaunu trešo žiķeli, no sākuma cīnījās ar eļļas ēšanu, līdz tas tika uzvarēts, un tālāk bija normāla un uzticama mašīna, ar kuru 27 gadu laikā tika 250 štukas nobrauktas.
Priekš tāda šrota diezgan daudz - desmit gados nobrauca 160 tūkstošus. Tad, ja nemaldos, pārlūza kloķvārpsta un šis varenais auto vairs celts netika, jo bija citi laiki un tā vietā ienācās nojāts 2. golfs, kas pēc zapiņa likās pilnīgs kosmoss.
Vai tiešām liekas, ka tik slikta kvalitāte PSRS auto ir kas dīvains? Toreiz taču visi veči pa garāžām skrūvējās un ne jau tāpēc, ka nebija ko darīt. Kā tauta smēja, tādi auto tika ražoti, lai veči vakaros skrūvētu, nevis plītētu (tiesa, garāžas variants neizslēdza abu iepriekšminēto apvienošanu).
Ne velti tika pat lietots termins, kas nozīmēja jauna auto pārlasīšanu (mūsdienās kas neiedomājams), jo pēc nostāstiem kādus brīnumus vien nav atraduši - motorus bez eļļas u.tml. Tur kvalitāti gaidīt pilnīgi neiespējami.
Nu un karsa, saprotams, tas auto arī nejēgā. Tad tika likts tas pakaļējais gaisa savācējs, kas amizantajam auto izskatam uzlika vēl treknāku punktu.