Uzmeikošu vēl vienu spama vietu, kur padalīties par šofera dienu. Būtu forši, ja šeit nediskutētu bet vienkārši iemetam stāstu, cik "patīkama" Latvijā ir braukšanas kultūra.
smaidiigais rakstīja:
Bradypus rakstīja: Starp citu - atcerējos interesantu pieredzi skatē. Ceturto reizi ejot skati ar šo auto, apskates vīriņš paprasīja ieslēgt aizmugurējās miglas. Fakts, ka man nebija ne jausmas, kā tās ieslēgt (kas viņam nepatika) manī radīja pārliecību, ka iepriekšējās trijās reizēs tas nebija prasīts, nevis vienkārši man piemirsies. Izrādījās ka nedeg... Un saņēmu skates uzlīmi, tam nedegošajam lukturim neesot atzīmētam pat pie 1. Huļi tad prasīja un besījās, ka nemāku ieslēgt?! :D
Atļaujos uzskatīt, ka atkal jau dris šķidru kā jaunlops. Vienkārt, nešķiet ticami, ka četru gadu laikā neesi iegaumējis, kā miglas ieslēdz, otrkārt, par miglu neesamību liek divi. no likuma - vērtējums 2, ja: B1. Neatbilstoši nostiprināts lukturis; ja aizmugurē uzstādīti divi miglas lukturi, nedeg lukturis kreisajā pusē; nedeg neviens aizmugurējais miglas lukturis; nedeg viens no diviem priekšējiem miglas lukturiem, ja priekšējie miglas lukturi ir ieslēdzami; nedeg vairāk kā viena trešdaļa kvēlspuldžu vai diožu, ja luktura gaismu izstaro vairākas vienlaikus degošas kvēlspuldzes vai gaismu izstarojošas diodes
Uzskatīt tu vari ko vien gribi. Es vispār atceros, ka aizmugurējo miglu slēgšana man ir prasīta kaut kad ļoti sen, un iepriekšējam es pat priekšējās nemācēju ieslēgt, kad pirmo reizi skatē prasīja - nu nelietoju es tās gaismas, neesmu sapratis ieguvumu. Un par divnieku - pēc tevis rakstītā jau tad var būt arī vieninieks, tikai dīvaini tad, ka aizmirsa ierakstīt, ja tik ļoti centās - man nav ne jausmas, nedeg labais vai kreisais - pēc tava sanāk, ka labais var arī nedegt.
seller rakstīja: Interesanti, ka arī svētdien bijām Papē, bet pa lietu nevienu dinamiski braucošu mk2 nemanīju
Uz Papi aizbraucām nevis pa Klaipēdas šoseju, bet no Jūrmalciema, pa meža celiņu, kas vietām iet pa kāpu pa pašu jūras krastu. Sakarā ar reljefu braucienam tika izmantots L200, kam arī Papes -Klaipēdas šos posms nesagādā problēmas, bet jāpiekrīt, ka tas ceļa posms ir nožēlojams, izbraukts ar trepi, noteikti netiek pietiekami uzturēts, greiderēts 
laikam novada dome cer, ka paši lietuvieši, kas Papē mājas sacēluši to ceļu noasfaltēs
Es domāju ka Papes ceļa stāvoklis pašvaldībai ir pie dirsas jo Papē ir šausmīgi maz balsotāju, maz darbavietu un pašvaki [neskaitot NĪN] nodokļu maksātāji.
-Papes Piašvaldībā visi ir Papisti
Mani tas miglu jautājums neliek mierā Es saprotu, ka svešai/ darba mašīnai var nezināt katru slēdzi. Kad es iekāpju japānī, man ir vajadzīgs zināms laiks, lai saprastu, kā vispār kādas gaismas ieslēgt, kā arī logu tīrītājus. Bet kā var nezināt savai mašīnai?! Nu nopietni, kā?!
Kas japāņiem tik sarežģīts, pielaid motoru, un viss deg, vakarā uz pagrieziena slēdža atliek šo to pagrozīt,ja kāpsi ārā un aizmirsīsim izslēgt, sāks taurēt.
Nav jau nav nekas sarežģīts, vienkārši savādāk. Un automātiskās gaismas ne visiem vecākiem autiņiem ir.
Nu tā, elementāri. Kādēļ lai zinātu to, kas nekad nav vajadzīgs. Tipa nepārvarama vēlme izdibināt to, kas nav aktuāli? Es, piemēram, arī nezinu vai grabažnieka 12V rozetē strāva pienāk vai nē.
Es nezinu ,vai piepīpētājs strādā,jo man viņš nav vajadzīgs. Bet ir tādi,kas TA nemāk haubi attaisīt.
Sanāca pa LV vasarā pabraukāt, iekš to Kurland satiksme ļoti laba, bet atpakaļ LV vidienē nākās secināt, ka ir atgriezusies ļoti riebīgā parādība smagajiem taisīt vilcieniņus, bez vērā jūtamas distances - kas liek vienā paņēmienā kost 2/3 šādu lokmotīvistu sastāvu, pie kam dara to visu nacionalitāšu pārstāvji. Samērā daudz arī smago veiktu smagā apdzīšanu (OK, tad var saprast, vismaz daļēji), poļiem savukārt dikti patīk Salaspilī D virzienā kreisā joslā šūmjus tēlot tādā vīzē visu to šosejas plūsmu bremzēt - laikam jau CP nav uzdevumu augstumos vasarā... Labi, ka ražas laiks uz beigām, jo traktori satiksmē arī uzvedās lopiski - ne ceļu dod, ne pagriezienus rādā, par kādu sakrāto kolonnu garām palaišanu nerunājot... P.S. Kas vakar uz apvedceļa/Jelgavas šosejas krusta par herņu notika ? Apnika stāvēt un izdomāju, ka cauri Rīgai (kā nereti tas mēdz būt) būs ātrāk...
Tikko pat TikTokā viens fūrists ielicis bija kaut kādu sviestu, lai nebrauc tik tuvu, ka fūre nevar nobremzēt tādā distancē. Cik sapratu, doma bija par apdzīšanas brīdi. Vai tev vēl būtu šaubas par to, ka vidējais fūrista tipāžs ir labi ja ar 9 klašu izglītību, par kuras legalitāti vēl ir jautājums? Varu pat papildināt - viņš stūrēja ar vienu roku, nebija piesprādzējies un vēl lamāja visus komentāros 9-stāv vārdos, kuri nepiekrita. 
Tieši tā, video tika filmēts braukšanas brīdī.
Vilcieniņi bez distances = degviela. Jo tuvāk, jo lielāks ietaupījums, kas tam klucim var dot vērā ņemamu kāpi. Bet traktori jā. NO kā smagajam/ traktoram salasās 3+ auto aiz muguras, lēngaitnieks iebrauc kabatā un palaiž garām. Tāda jauka regulācija tur. Man liekas, ka mūsu CSN arī tāda ir, tikai nekad netiek piesaukta
Jāteic, ka man tie fūru vilcieniņi īpašas problēmas nerada. Tik tuvu jau nekad nebrauc, lai ar vieglo nevarētu iespraukties. Ieslēdzu pagriezienu un maucu tik tai starpā iekšā, vēl neviens nav sūdzējies.
Manevrs var būt drošs un nepavisam drošs. Kārtojoties šaurā vietā, tu nekad nenoķersi momentu, ja priekšējais pēkšņi nedaudz straujāk sabremzējas. Un te mēs nonākam līdz patiesībai - distance ir jāievēro tāda, ar kādu tavs auto spējīgs nobremzēt, ja priekšējais met pa mēmajiem. Tev ir kaut kāda vismazākā nojausma, kas notiks tajā brīdī, kad tu esi ielīdis tajā atstarpē starp fūrēm un priekšējai fūrei izlido alnis priekšā. Lai arī iespējamība ir loģiski ka maza, bet nekad nevajag aizmirst par risku jeb staigāšanu pa naža asmeni, turoties pāris metrus aiz fūres, kur nu vēl līst starp fūrēm, kur aizmugurējais fūrists ir lohs un nespēj ievērot distanci.
Man arī lielākoties nerada problēmas. Tās rada vieglie, kas salīp aiz tām fūrēm un nereti pat aiz vienas fūres ir vairāki vieglie, kas "droši brauc", neskatoties uz reālām iespējām apdzīt labos posmos ar vissūdīgāko nemotoru. Lai vai kā, fūres 99% gadījumu brauc gauži paredzami un saprotami un arī uz manu iespējami jokaino manevru visticamāk noreaģēs adekvāti, kurpretī vidusmēra vieglais - ej nu sazini.
Nu man arī nerada problēmas. Tikai es neaizmirstu par riska faktoru un neriskēju neesot 100% drošs. Ja gadās, ka fūres pārāk tuvu brauc, es pat nemēģinu izvelēties apdzīšanu, ja neapdzīšu abas. Jā tiesa, ar vieglajiem tāds pats stāsts. Un kā reiz tie, kuri nedzen fūres, bet velkas aiz viņām uz 80 provocē bīstamus apstākļus. Un ja vēl tādi salasās 4-5. Bet ko tu izdarīsi, ja tiesības ir hren sazin kādā ceļā iegūtas?
Klau, nevajag nu tās fantāzijas par kaut kā iegūtām tiesībām. Tu pats pēc tiesību ieguves noteikti biji tikpat sūdīgs braucējs - parasti visi tādi ir un nevajag apgalvot pretējo. Tiesa, ar laiku nāk pieredze un viss kļūst labāk. Šiem braucējiem visticamāk tās pieredzes nav. Pieņemu, ka viena daļa brauc epizodiski un tikai vasarā.
Ir vairākas lietas, kas nav pilnībā korelējošas. Pirmkārt - neatkarīgi no tiesību ieguves veida, liela nozīme ir spējai domāt cēloņsakarībās - t.i. apzināties savas rīcības riskus un sekas. Tā mūsdienās ir lielas sabiedrības daļas problēma. Tālāk - tikai daļa apzinās, ka CSDD eksāmena prasībām ir visai attālināts sakars ar reālo braukšanas prasmju pārbaudi - ir pilnībā iespējams iemācīties nokārtot eksāmenu, nevis vadīt auto un diemžēl liela daļa autoskolu izmanto tieši šo pieeju, kuru no vienas puses motivē pierasījums pēc šāda pakalpojuma un no otras CSDD "normatīvi" uzskaitot, cik autoskolas beidzēji izkrīt eksāmenos. Vēl var pielikt klāt lielisko nespējniekiem pielāgoto prasību latiņu - drīkstēt nemācēt tikt galā ar manuālo ātrumkārbu. Un epizodisko/vasaras braucēju īpatsvaru izcili audzē koplietošanas auto pieejamība. Līdz ar to es negribētu piekrist, ka "kaut kā iegūtas tiesības" ir fantāzija - tā ir mūsdienu oficiālā norma. Un ne jau nozīmē, ka tās ir vienkārši nelegāli nopirktas - faktiski jau oficālais iegūšanas ceļš ir pieejams tāds, kas vairs neko daudz neatšķiras no vienkāršas nopirkšanas - tāpat braukt reāli mācās PĒC TAM!
Nē iciks, es biju jau labs braucējs kaut arī sāku autoskolu bez priekšzināšanām un apzinājos jau pirms eksāmena, kādi uz ceļa ir idioti. Man nebija mērķis kaut kā sasteigt un nokārtot, bet iemācīties maksimāli, ko var dot instruktors. Ja tu nevari pārvietoties pārliecinoši, liec uz stikla mācību zīmi, lai informētu pārējos satiksmē, ka esi zaļš vai slēdz avārijas gaismas, lai informētu, ka kaut kas nav kārtībā. Kas ir? Kauns atzīt, ka nejēdz braukt? Ļoti liela problēma ir nolikumā auto instruktoriem, ar kādām vadīšanas prasmēm viņi drīkst parakstīt akceptu pielaist eksāmeniem. Kā arī eksaminātori pārāk viegli laiž cauri. Ka vēl viens ceļu drošībai pozitīvs faktors būtu, ja 1x 10 gados vajadzētu pārkārtot gan eksāmenu, gan braukšanu un ja izkrīt, tad no jauna iet autoskolu. Priekš LV sačakarētā braukšanas stila tas būtu jābūt kā sankcijai. Ļoti lielai daļai braucējiem vienkārši ir pajāt uz CSN. Man patrāpījās ļoti sakarīgs instruktors. Sāku no nulles un kamēr jau raiti nepārvietojos un asinīs nebija iedzīts gan pareizs stūres satvēriens, gan ātrumu pārslēgšana, tikmēr ārpus Zaķusalas ceļa neizbraucām. Pirmo instruktoru pasūtīju, jo jau trešajā nodarbībā gribēja mani dzīt iekša pilsētā. Starp citu, tam sakarīgajam instruktoram nosprāga auto un pašas apmācības beigas notika jau ar trešo instruktoru. Tas visādi stāstīja, kā apiet eksaminātora norādījumus, jo likumdošanā tas un tas nav rakstīts. Tā pati braukšana aplī pa pirmo joslu. Labi, ka neklausīju tām muļķībām. Manai prasmei eksāmens ilga laikam kādas 25min gan arī figūras izbraucu perfekti, kaut gan tā nebija trīcējušas rokas kopš skolas eksāmena. :D
Atbildot abiem:
Man jau arī pēc autoskolas likās, ka braucu varen labi, bet pēc kāda laika tikai sapratu, kādi bīstami momenti slēpjas tur un tur, par ko pirms tam pat nebiju iedomājies.
Nedomāju, ka autoskolā var iemācīt visu. Ja kursants sāk procesu agrā pavasarī, kur viņam sniegu izbaudīt? Kā pavizināties pa šauru meža ceļu nekurienes vidū nakts laikā, kur visticamāk pilns ar zvēriem? Ko darīt nestandarta situācijās, kas ikdienā reti gadās? Autoskola dod pamatu un faktiskais mācību process notiek pēc tam - tā jau ir visur. Arī metinātāju kursos iemācīs pamatus un perfektās šuves dabūsi pēc krietnu gadu darbošanās.
P.S. Par tiem, kas nebrauc pārliecinoši un zīmi logā - es domāju, ka tas "nepārliecinoši" liekas mums, kurpretī viņiem - domā, ka brauc taisni lieliski
Manam autoskolas instruktoram un arī CSDD eksaminatoram likās arī, ka braucu varen labi. Tādēļ atsēdēju autoskolu, un obligāto braukšanas minimumu "aizdevu" citiem grupas biedriem, kam bija par maz - t.i. instruktors citu nobrauktās papildus stundas ierakstīja man, lai "kavlificētos". Faktisko mācību procesu izveicu visnotaļ nelegāli, no 12 gadu vecuma - tieši "šaurs meža ceļš nekurienes vidū" man bija pazīstamāki braukšanas apstākļi par "standarta".
Jo vairāk/garāks sastāvs vienā reizē jānokož, jo lielāks brīva ceļa gabals ir vajadzīgs, lai to panāktu - par mazmotoriem un ieskrieties nespējīgiem pat nerunājot šajā gadījumā. Tie pielipušie vieglie situācijai jau tikai ''odziņu'' piešķir, lai gan, nenoliegšu, ka bieži arī tie brauc viens otram pakaļā skatīdamies un ir neapmierināti, ja kāds iestarpinās. Pēdējā laikā tie vagonnieki riebjās tik ļoti, ka cenšos izvēlēties mazāk noslogotus ceļus, arī, ja tas jādara ad hoc, jo braucot tādā, ir braukšanas prieks = 0.
Domāju, ka tie mazmotori varētu kaut ko vairāk izspiest, ja tā īpašnieks nevis mēģinātu kaut ko uzsākt ar to savu pēdējo robu, ar ko kruīzē aiz fūrēm, bet nomestu kādu vienu vai divus zemāk un spiestu grīdā.
Princips tas pats kas ar braukšanu pa bruģi, sliedēm vai bedraināku ceļu - pieraduma jautājums, šajā gadījumā - jāpierod ka motora rēciens virs četrām štukām nav nekas īpašs. Protams, paliek vēl dīzeļi un kaut kādi gurdenie benzīnnieki kurus griezt ir bezjēdzīgi...
2-3 robus zemāk. Un iemācītos apdzīt ar ieskrējienu - ieskrējiens pa savu joslu, izbraukšana pretējā joslā uzreiz pēc samainīšanās ar pretībraucēju = apdzīšanas uzsākšana ar 100+, nevis 80, manevrs saīsinās par 8..10sek
Ar manā rīcībā esošajiem auto pietiek 5/6 roba mierīgi, lai aizietu garām, bez īpašiem redlainiem, un purnā līšanas otram (tādos gadījumos vnk neapdzenu), tāpat, ja jāņem uzreiz 2/3 smago vilciens ~ 5/6 vieglie, tad tādi apdzenamie drošie gabali ir maz/mazāk. Protams vecajiem VAGa 1.8 benzīniem un atmosfēriskajiem dīzeļim bija jākurina jo spēcīgi tādu manevru veikšanai.
Kā reiz tevis piesauktajiem [ne]motoriem no tās kurināšanas nav nekādas jēgas, jo vārgā iešana apakšās augšās nehuja neuzlabojas...
anoagask rakstīja: 2-3 robus zemāk. Un iemācītos apdzīt ar ieskrējienu - ieskrējiens pa savu joslu, izbraukšana pretējā joslā uzreiz pēc samainīšanās ar pretībraucēju = apdzīšanas uzsākšana ar 100+, nevis 80, manevrs saīsinās par 8..10sek
Kad man bija citrons ar 1.4l atmosfērisko benzīnieku tad vienmēr apdzīšanu uzsāku ar ieskrējienu un 3 robā(kārba 5 ātrumi),tagad Cactus ar 1.6l dīzeli 100 zs,kārba tāda pati bet no ieskriešanos neesmu atteicies tik uzsāku no 4 roba,tikai jūti kad pēc simta ceturtais vairs neceļ atšķirībā no benzīnieka.
Leons ar 2.0 TFSI un sešpakāpju kārbu piektajā ātrumā no 80-90 km/h aizlido kā raķete. Zemāk nav jēgas štepselēt. Ja tukšs un taisns ceļš, tad var tai pat sestajā mierīgi iet garām, neko nepārslēdzot - sākuma ieskrējiens tikai ilgāks. Atmosfērisko 1,6 gan savulaik nācās griezt bezmaz redlainā.
Nu tad pamēģini trešo un būsi šokā. Es no savas garās piecinieces trešo izmantoju kā reiz pamatā lai būtu interesantāk; 90% gadījumu varētu piektajā apdzīt, 10% gadījumu varētu nedzīt. P.N. Tev tā kārba ir īsa, tu pats zemais lidotājs vai tev patīk daudz čikāties ja tu Latvijā pa šoseju brauc sestajā robā?
Kāpēc lai nebrauktu sestajā?
Mans ar Passat b3 1,8l mono ar otro līdz 80 km/h ir uzvilcis,bļins,tik neatceros cik viņam bija robi,četri vai pieci,ņepomņu.
Pieci. Visām B3/B4 pastētēm bija 02A tipa kārbas, uzprojektētas kā piecinieces, kurām gan bija versija ar piekto robu izņemtu ārā, bet tāds marazms tika tikai pavisam agrīnām un plikām B3 pastētēm kas reāli dabā nav sastopams.
Relatīvi smaga mašīna ar relatīvi sūdīgu aerodinamiku [hečbeks], pamazu [priekš tās slodzes] motoru kuram paredzēts darboties kā turbiķim, bet kurš sestajā ātrumos kas atļauti pie mums visdrīzāk darbojas atmosfēriskā režīmā un droši vien uz pūtiena sliekšņa... 2.5 ceškai ar standarta regulējumu, braucot uz 95, sešinieces sestais robs ir mazohistu robs - patēriņš tāds pats kā piektajā, bet katra mazākā sabremzēšanās noved vai nu pie pārslēgšanās, vai nepieciešamības ieskrieties nīkulīgā atmosfēras režīmā. 2.5 ceškai "jo spēks slēpjas kvēpos" edišen ir savādāk, un tīri tikai tāpēc ka tur motors jau spēj to gliemezi tajos apgriezienos [~2k] iegriezt ar kvēpu masu, ko standarta motors nespēj - tad nu tur ir 300 gramu ekonomija un kruīzējot var redzēt ka gliemezis pumpē kādus 20 kPa.
Nu, es 6tajā lieku pie 100, atpakaļ piektajā, ja sabremzējos zem 90, ja satiksme ir saraustīta, tad 6to neizmantoju, bet tas nav baigi bieži, pārsvarā ar 6to var normāli braukt. Bet man, pēc sajūtām, liekas, ka pūtiens sākas ap 1,5k, tā ka mašīnas ir dažādas.
Ja ir runa par dīzeli, ne vecāku par 20 gadiem, tad jā, VNT turbīnas standarta motoriem parasti sāk kaut ko pūst pie 1,5k - 2.5 ceškai ir parasta, nemaināmas ģeometrijas turbīna ar pūtiena slieksni pie 2k standarta motoram un ~1,6 - 1,7 čipsotam. Turbo benzīnniekiem gan vairāk velk uz tām 2 štukām, kaut vai tāpēc ka parasti tur ir nemaināmas ģeometrijas turbīnas...
Neatceros pie cik tieši ieslēdzās turbīna bet Alfas 2.4 dīzelim mierīgi varēja ar 6 maukt kaut vai pie 70
XC60 D5 ar 6 ātrumu mierīgi var braukt cauri apdzīvotai vietai un paātrināties atpakaļ uz šosejas ātrumu arī no 50, braucot plūsmā - reti kurš paātrinās straujāk, lai pat ar to pašu 6. robu vēl nebutu pedāli lēnām jāspiež. Un pilsētas satiksmē ielās, kur ir 70 arī ir normali pārslēgties līdz 6. Nekad neesmu sapratis tos, kam patīk "zāģēt" ar augstiem apgriezieniem. Un jā - gudriniekiem, kam ienāks prātā sākt stāstīt, ka tā ir mašīnas laušanas - šis auto ir aprīkots ar "asistentu", kas saka priekšā, ja viņam liekas, ka jāpārslēdz ātrumu - un tas protestēs tieši tad, ja tas 6. netiks izmantots.
Ekoloģija/pseidoekoloģija nav tas pats kas mašīnas saudzīga/pareiza lietošana Stāstīt ka vadīties pēc tā tava eko asistenta un tā mocīt motoru ir pareizi ir tas pats kas stāstīt ka EGR un DPF neietekmē dažādu motora mezglu resursu. Tavā gadījumā es tiešām ceru ka tik jauna dīzeļa CR sprauslas smidzina tik precīzi ka kvēpi līdz filtram iet minimālos daudzumos - jo 20-25 gadus veciem dīzeļiem kam vēl ir siksnas piedzīts sūknis un mehāniskās sprauslas, bet jau maināmas ģeometrijas turbīna, šāda pensionārbraukšana ir nopietna problēma, jo turbīnas ģeometrija aizdiršas ar kvēpiem un nosprūst - jeb kā teica pazīstams čalis, kurš vecus dīzeļus pazīst tikpat labi kā es vadus, "sēņot var ar WG turbīnu, ar VNT jāmin grīdā" un minēja ka pie tās trīsstāvenes kurā viņš dzīvo stāv divas mašīnas, kurām no pensionārbraukšanas turbīnas ir tā aizdirsušās ka nemaz nedarbojas, tikai tur braucēji to nejūt...
Piekāst tavu domāšanas gaitu. Pilnīgi vienalga, cik tur iet kvēpi, ja dīzelis nav nopirkts braukāšanai tikai pa pilsētu. Gan VNT gan EGR viss ir kārtībā, ja auto tiek izmantots normālas slodzes režīmos, kuros tas viss pēc tam tāpat izdeg. Bet nosaukt par "pensionārbraukšanu" vienkāršu vēlmi bez vajadzības tukšgaitā nezāģēt dzinēju augstos apgriezienos vajag tikai tam, kas neko citu pats nemāk.
Tu laikam esi kaut ko sajaucis - tavai sievai ir Geely XC60 pseidodžips ar mazu, 2.4 litru, piecu katlu kuļmašīnu - tas ka tur virsū ir rakstīts "volvo" nenozīmē ka ir darīšana ar 12 - 16 litru sešu katlu agregātu kam ierobežotājs atrodas pie, hvz, 3k 
Vieglās mašīnas kuļmašīnas gadījumā "vēlme bez vajadzības nezāģēt motoru" nozīmē vēlmi negriezt to virs 4k, un tai normālais darba diapazons ir starp 2 un 3 štukām - jā, bez šaubām, dudinot uz 1,5k tiek bik ietaupīta degviela, tāpēc arī kaut kādi eko asistenti to iesaka + pateicoties attiecīgam vadības bloka regulējumam, liekas ka tas motors iet jau no tām 1,5 štukām - bet ja tur ieliktu regulējumu kas mākslīgi neierobežotu motoru, tad pārsteidzošā kārtā atklātos ka pūtiena apogeja ir pie ~2k...
Man reiz bija interesanti uzdurties vecai diskusijai vienā Latvijas VAG forumā, neatceros kurā, kur divi mūsu čipšķūninga grandi, Kaross un Joniksiņš, abi divi mk3 1.9 TDI īpašniekam skaidroja ka ar dīzeli nav ko dudināt ceturtajā uz 60 - uz 60 ir jābrauc trešajā... :D
Pamuļķis esi? Neviens jau nesaka, ka tam motoram lielākā jauda ir tajos zemajos apgriezienos. Tikai to, ka tā ir pilnīgi pietiekama un pāri paliekoša, lai ar 6. ātrumu iekļautos vidusmēra plūsmā un nav nekādas vajadzības tāpat vien turēt lielākus motora apgriezienus. Un tev pat prātā neienāk, ka var "dudināt" ne tikai ar tevis piesauktajiem 1.5, bet mierīgi zem 1. Principā, ja pavisam atlaiž gāzi, tas auto mierīgi un komfortabli ripināsies ar tukšgaitas 700. Jā, "normālais darba diapazons ir starp 2 un 3 štukām", tikai tev nepielec, ka ripinoties plūsmā tam motoram nekādu darbu nav jādara.
Nu, laikam tas teiciens "nav labāka pazīme par to ka jūsu dzimumdzīve ir beigusies kā volvo uz piebraucamā celiņa" ir patiess - tas ka man neaiziet ka šī zobgalība varētu būt patiesa ir vienīgais ko tu varētu man pārmest Es to visu, ko tu te nosauc, ļoti labi zinu, vēl vairāk - es tā agrāk arī mēdzu darīt - braucot ar B3 audī, 2.3 kvatru - ne pārāk iedvesmojošu motoru [tā mašīna tiešām iet sliktāk nekā mans golfs, jau uz papīra] kurš toties ir patīkami elastīgs, elastīgāks nekā tavas sievas lolvo, jo tevis piesauktajos dudināšanas režīmos tas attīsta vairāk griezes momenta, bet tam jākustina tikai 1,2 tonnu sedans, nevis 2 tonnu suņubūda - problēma ir tāda ka interesantāk ir mīt grīdā, nevis dudināt - protams, pie noteikuma ja motors ir atsaucīgs. Es ar savu golfu arī varētu dudināt tāpat kā tu - četri cilindri tur tajos zemajos apgriezienos gan ir ar griezes momenta iztrūkumu, bet divu riteņu piedziņa un svars to kompensē - bet interesantāk ir ar asu pedāļa piespiedienu līdz grīdai [tādu, kur asajam piespiedienam seko tikpat asa motora reakcija, nevis tikai kārbas slēgāšanās un motora centieni iegriezt gliemezi] otrajā paātrināties līdz ~60. Tas pats ar apdzīšanu uz šosejas - kaut gan tavā gadījumā es varu saprast tavu nespēju saprast mani - pseidodžipā tev ir laba skaņas izolācija un turbodīzelis, džipā gurdens un pamazs benzīnnieks - tādus tiešām griezt nav interesanti - ar savu audī es arī uz šosejas apdzinu piektajā.
Nopietni? Tu joprojām neesi sapratis, kas ir plūsma? Lai "interesantāk mītu grīdā", ir jāapdzen/jāapsteidz - es tev mēģinu ieskaidrot realitāti, kāda ir braucot plūsmā, nevis "interesantāku braukšanu". "ar asu pedāļa piespiedienu līdz grīdai" un zemāku pārnesumu var tikai "iesipt priekšā braucošajam bagažniekā", kas man neliekas "interesanta" opcija. Jā, protams, "griezt" to biturbo "pseidodžipu" ir interesanti. Tikai pietiek prāta to nedarīt koplietošanas satiksmē. Sieva gan šad tad pavelkas uz kāda "wannabe gonščega" nolikšanu pie vietas. Un nezinu, ko tu tur gvelz par "džipā gurdens un pamazs benzīnnieks", bet džipam ir automāts, kurš patstāvīgi pieņem lēmumu, cik to turbodīzeli griezt un diemžēl ļoti ātri sāk to darīt līdz "redlainam" - tāds nu viņam tas algoritms.
Ak, tu par savām dižās pilsētas iemītnieka problēmām... Jā, tajās es pārāk neorientējos, jo ja arī mēs trāpītos uz vienas šosejas, tu piedalītos žurku skrējienā, sēžot vilcieniņā, bet es brauktu tev pretī pa praktiski tukšu joslu - vai, augstākais, mēs brauktu ar pāris stundu nobīdi, kur es jau būtu uz žurku skrējiena beigām, kur uzbraucot uz šosejas man jānokož 5-10 sēņotāji lai mierīgi brauktu kruīzā bez mašīnas priekšā. Man liekas ka uz pirkstiem varētu saskaitīt reizes [varbūt pēdas arī būtu jāpieķer klāt] kad es esmu braucis ilgstoši pa šoseju sēžot kādam astē.
Pa kuru brīdi džips no AMC sešu katlu benzīnnieka pārtapa par VM šrotori dīzeli?
Tu nekur neorientējies, izņemot savus laukus. Ja mēs trāpītos uz vienas šosejas, vari būt drošs, ka pie iespējas abdzīt tieši tu būtu tas, kas vilktos - bet ir reizes, kad nav 5-10 mašīnas, "ko nokost" - piemēram, Ventspils šoseja svētdienas pēcpusdienā Rīgas ir vienkārši nepārtraukta auto plūsma pēdejos ~30km. Tur apdzen tikai pilnīgi atsaldeņi, kas tādejādi "izcīna" pāris vietas, čakarējot pārējos. Tāpat intensīvā satiksme pa pilsētu nākas pielāgoties - tu tak savā lauķismā pat manu mierīgo pabraukšanu garām sauc par agresīvu. Nez ko tu teiktu, ja sāktu braukt "interesanti" slalomā pa pilnām joslām :D Tu tak pat nejēdz pats uz ko aicini... Un tāpat tev nekad nav nācies braukt, piemēram, 80km garu vidējā ātruma 70 km/h kontroles gabalu pa Polijas remontposmu - viena, fiziski norobežota josla, nekāda izvēle, kā vienkārši vairāk kā stundu monotoni "sēdēt astē". Un benzīngāzes džips apnika. Dīzelis ir daudz baudāmāks. Tikai atkal jau nejēdz par ko runā - Mercedes-Benz OM612 nav nekāds "VM šrotori".
Jā, iespējams ka tu ar savu vilcienu pieredzi un divām tonnām bleķu izvēlētos iziet uz tādu apdzīšanas manevru, par domām uz kādiem es sevi mēdzu skaļi lamāt, jo tomēr galā jānokļūst dzīvam un veselam. "ventspils šoseja svētdienas pēcpusdienā" - abet ko es teicu? :D Es agrāk diezgan bieži mēdzu braukt piektdienas vakaros pa A9 Rīgas virzienā vai svētdienas vakaros/agros pirmdienas rītos Liepājas virzienā - es ļoti labi zinu par ko tu runā un kas tev jāizcieš, pats savām acīm esmu to daudzreiz pieredzējis - braucot pretī un pukojoties ka grūti nokost kādu no retajām sēnēm manā joslā, jo pretī pārāk maz spraugu... :D Rīdzenieku problēmas.
Jā, visāda veida pieredze man noteikti ir lielāka, bet tālāk jau atkal murgo. Tam nav nekāda sakara ar divām tonnām bleķu vai ideju, ka es apdzenu ar kaut ko riskējot.
Es tev ieteiktu naktīs gulēt, nevis sēdēt iauto, savādāk pilnīgu murgu sāc rakstīt.
Asitents domāts tam,lai ātrāk nojātu motoru un pirktu elektroauto.
Principā tas asistents ne pārāk runā man pretī, ja braucu, kā ierasts ar jebkuru auto, kam tāds nav bijis. Man patiesībā ir dziļi vienlga, ko tas rāda - nesekoju "padomiem", bet tikai novēroju, ka tie atbilst mana paša rīcībai, braucot plūsmā.
Leonam kārba tiešām ir diezgan īsa, bez tam neredzu iemeslu dzīt motoru virs 4 k, ja dinamikas pietiek to nedarot. Normāli braucot pie 90 km/h vienmēr lieku sestajā, cik tur tā turbīna pūš nav ne jausmas, bet braukšana komfortabla, kā arī tajā pat sestajā no tiem 90 var smuki paātrināties. Atceros reiz bija uz brīdi lietošanā Honda FRV ar 1,8 atmosfēru. Tur sestais derēja tikai kruizēšanai, paātrināties ar viņu nevarēja nekā un vispār, vienmēr nācās štepselēt pa vairākiem uz leju.
Izbraucu no Siguldas,redzu tālumā sastāvu ar smago priekšā.Apdzinu vienu tad vel vienu un noķeru sastāvu,smagais un 5 vieglie,pēdējais Golfs.Pirms Augšlīgatnes garais lēzenai līkums,pie sevis izlēmu visus apdzīt vienā piegājienā tāpēc biku no viņiem atpaliku lai varētu ieskrieties.Izejam taisnē,ceļš tīrs,sāku ieskrieties,Golfs arī sāk apdzīšanu,es aiz viņa,nu ko,iesim divatā garām.Paātrinājums labs,un ko jūs domājat,golfs sastāvam pa vidu izdomā pārtraukt apdzīšanu,palika smagais un viens vieglais.Labi kad apdzītie bija sakarīgi,atkāpās lai mums ar golfu būtu kur iekārtoties.Pēc uzkalniņa visus apdzinu,atgriezos savā joslā jau aiz zīmes apdzīt aizliegts.Pēc Augšlīgatnes visai taisne bija tīra,kā arī nebija pretējie,kad biju jau uzbraucis kalnā tad spogulī redzēju tikai smago.Tagad rodas jautājums,kas tas bija par gājienu no Golfa puses,jeb kas tam vadītājam galvā darās?Pirms Līgatnes gribēja apdzīt aiz Līgatnes vairs nē kaut taisne kudi garāka.
Golfs noteikti no tā uzkalniņa nobijās.
Pirmkārt golfs ir no daudzajiem, kas spoguļos neskatās/skatās reti, iespējams arī tāpēc Tevi neredzēja, tālāk jau noraustījās un leca nost - es, ja dzenu un man kāds ielec astē arī dzīt, jūtos par to arī atbildīgs un cenšos manevru veikt tā, lai arī tam ir kur ielekt, vizbiežāk papildus uzberot, ja tieku visiem garām. Vari pateikt paldies citiem autovadītājiem šajā gadījumā, kas vērtē arī situāciju sev apkārt !
Jebkura apdzīšana "aiz/kāda" pa lielam r 50/50 passākums.Tāpēc šo vajadzētu ieskaitīt iekš personīgā Top5 -ko (censties) nedarīt "nekad".
Kādā sakarā? Ja nespēj novērtēt situāciju, neapdzen - un apdzīšana jebkurā gadījumā būs atkarīga no spējas novērtēt arī citu vadītāju rīcību - vienalga ar vai bez "aiz kāda". Vilcieniņu gadījumos ļoti bieži pirms apdzīšanas nākas spoguļos novērtēt aiz muguras braucošo un apdzīt gatavo un pieņemt lēmumu būt tajā "aiz kāda" manevrā priekšējam vai aizmugurējam.
Būt aiz/kāda- tas (paraSSti) nozīmē sēdēt tam "pirmajam" apdzinējam pakkaļā un praktiski gandrīz visu to procesu sinhronizēt ar šo te "pirmdzinēju"(kurš nospiedoši lielākajā daļa gadījumu izrādās vienkārši prasts Lohs).. Es konkrēti ievēroju šādu "personīgo principu", ka nevajadzētu (labprātīgi) bārstīties ar savu veiksmi un pie katras mazākās iespējas to uzticēt vēl kādam Loham.Pietiek jau ka pats savureiz vari nolohoties. Pat vienu priekšābraucēju apdzenot divatā "ar kādu", tev jābūt gatavam, ka tas pirmais lohs sabremzēsies uzreiz tikko rindā atpakaļ iekārtojies- tev tur vieta diez vai tiks atstāta un nāksies vai nu cerēt uz apdzītā labvēlību, vai nu paspēt apbraukt arī to "pirmo" Lohu, kuram tu "uzticējies".Viņš nemāk spoguli un viņam visdrīzāk nav ne mēra,ne izmēra izjūtas,ne koordinācijas un/vai kāda lieka godaprāta.Nelolo liekas cerības.
Tagad tas ir populāri, apdzīt un bremzēt,laikam bail,ka ātrumu nepārsniedz.
Nu tas tak skaidrs, viss tik daargs;) Tāpēc lielākā daļa vairs neko apdzīt netaisās principā. Plus vēl, ka šoreiz piemirsies apskatīt csn viedokli par gruppveida apdzīšanu. Tipska aina- divi "partneri" dzen, trešais, acis pār-griezis nāk jau purnā.Pirmais apdzinējs apdzītajam gar pašu purnu beidzamajā brīdī ielien atpakaļ savā rindā ,pie kam šī e-onano procesa laikā samazinot savu ātrumu līdz galēji debilam...
Es apdzīšanas laikā nepaļaujos ne uz veiksmi, ne cerībām. Tikai situācijas prognozi un savas rīcības plānu. Ja esi tāds lohs, ka auto vadīšanā aizstāj prasmes ar veiksmi, cerībām un svētbildi uz paneļa, tad tā ir tava problēma.
Tava problēma, Tītar, ir tā, ka Tu konkrēti neproti ne normāli runāt, ne arī normāli uzvesties.Tas, ka tu visdrīzāk esi Lohs arī uz ceļa un svētbildes vietā uz (sava) paneļa visdrīzāk vadā ppja maketu, būtu pierādāms ar tavass daiļrades apkopojumu.Savas rīcības plānu tu sev vari iebāzt tikai pats savā labierīcībā.Veiksme nav pmpis, rokā nepaņemsi.
Vecīt, kādreiz tiešām jāpaļaujas uz veiksmi, kā tiem čaļiem pie Piņķiem, kur busiņam bērzs uzgāzās.
-jā, lūk, te vajadzētu uzreiz "izsecināt"- ka "savā" sētā visus bērzus esi apkarinājis ar ikonām.Protams, sētu arī, nemaz nerunājot par vārtiem.Jā. Tīrākais pzdābola ieradums- dzīt "aiz kāda".Vel tam loham stresu radīt, lai viņš papildus visam citam vēl pedāļus sajauc un atstāj to drisālīdēju ar fūri sānos un tikpat prassmīgu lohu pretimnācēja lomā.Tādi pirodieri šobrīd aug massveidā,gluži kā ikonas pēc lietus. Jaungaiļi pieklājību nemāk un savu "Vernonu" visdŗīzāk satiks tikai kapos- tur būs gana laika gudros padomus apdomāt..
Kā aug ikonas pēc lietus? Esmu sodīts ar bargiem naudassodiem par atļautā ātruma pārsniegšanu apdzenot. Ja dzenu pirmais, pēc ārzemēs noskatītā, ar pagrieziena rādītāju cenšos informēt par situāciju ar pretīmbraucējiem, kreisais saka ka priekšā ceļš brīvs- labais, ka jāmeklē iespēja atgriezties savā joslā. LOHi (vēsturiski LOH)- tulkojas kā Ličnosķ Obižennaja Huļiganami. Kā tipāži- inteleģenti, kuri fiziski nespēj sevi aizstāvēt no fiziskas aizskaršanas. Velti tu visus bāz zem šī termina.
A ko darīt ja ejot uz apdzīšanu viens tāds taaneko priekšā vienlaicīgi dara to pašu, tikai apdzen uz 105? Jā, forši nav - sēdēt tādam astē puspedālī un rēķināt, paspēšu vai nē...
Nekad man nav bijis bomžmobīlis, kuru vajag pārslēgt uz zemāku, lai apdzītu, kā arī, nekad nevarēju saprast tos mīzējus, kuri pirms apdzīšanas spiež pedāli grīdā, bet pēc apdzīšanas - spiež pa bremzēm. Kaut kādi nepārliecināti, nervozi bomāri, kuri nemāk braukt. Ja brauc uz 90, mierīgi var apdzīt gan uz 100, gan 105. Ja vajag, var uz 110. 20km/h pārsvars, tas ir daudz. apstājies, un es tev pabraukšu garām uz 10km/h vai 20km/h redzēsi ātruma starpību. Mierīgi apdzini, ielīdi jebkurā caurumā un nav nevienas avārijas situācijas. Visa problēma ir tiem, kuri ieskrienas, tad bremzē, neaprēķina bremzēšanas ceļu, plus kādi negaidīti manevri un sanāk - pļurkt!
Man liekas, ka tu smagi irs, pamuļķi, jo cik atceros, tu ar parasto kārbu nemaz nemāki braukt, brauc ar automātu, un jebkurš automāts, spēcīgāk piespiežot labo pedālīti, saslēdzas uz leju.
Es rakstīju - apdzenot, es nespiežu gāzi līdz grīdai. Tam nav vajadzība. Tāpat, nedomāju, ka jebkurš automāts. Reiz man bija akords ar lāpstiņām zem stūres, un ar to es esmu nedaudz spaidījis uz leju ( pats neslēdzās) bet tas bija tikai pāris reizes un nevis tāpēc lai ātrāk apdzītu, bet intereses pēc.
Tas ka tu, pamuļķis, tā dari, tas nenozīmē ka visiem tā jādara
Ja man kāds ir jāapdzen tad par ātrumu nedomāju,maksimālais bija 135,pat pie fotoradara Ieriķos vienam aizgāju garām,viņš nolēma tur vilkties uz 45,es 55 viņam aizgāju garām.Nu jau gandrīz 20 gadi pie ruļļiem,neviena soda par ātrumu.
Mana pieredze un secinājumi par pagrieziena rādīšanu ir viennozīmīgi nē. Mēs nezinām cik meistarīgs ir aizmugurē braucējs, cik ne spēcīgs tam auto paātrinājums 
Kamēr viņš sapratīs to žestu, priekšā situācija varbūt jau būs izmainījusies 
Par to apdzinēju tūlītēju bremzēšanas jaunmodi arī ir negatīva attieksme. Nu ja tu tāds dzinējs ko spaidi to bremzi. Kārtīgs gāzējs tikai labo pedāli izmanto...attiecīgi vairāk vai mazāk spiežot, atlaižot 
taaneko rakstīja: Kā aug ikonas pēc lietus? Esmu sodīts ar bargiem naudassodiem par atļautā ātruma pārsniegšanu apdzenot. Ja dzenu pirmais, pēc ārzemēs noskatītā, ar pagrieziena rādītāju cenšos informēt par situāciju ar pretīmbraucējiem, kreisais saka ka priekšā ceļš brīvs- labais, ka jāmeklē iespēja atgriezties savā joslā. LOHi (vēsturiski LOH)- tulkojas kā Ličnosķ Obižennaja Huļiganami. Kā tipāži- inteleģenti, kuri fiziski nespēj sevi aizstāvēt no fiziskas aizskaršanas. Velti tu visus bāz zem šī termina.
Nevaru saprast šito latviešu modi mīkstā t burta vietā bāzt burtu "ķ".
"Ličnosķ"
Tad jau daudz precīzāk būtu rakstīt "c". Vai kā dara visa pārējā pasaule - t'
Jebkurš krievs tā arī saka - Ļičnosc ( C, nevis ķ)
Bet tā. Lingvistikas kurss. Saprotu, ka vates valoda ne visus interesē, bet kāpēc mācīt rakstīt nepareizi?
Viss ir pareizi, jo skaņa ķ īstenībā ir mīkstais t. Nekad neesmu sapratis, kāpēc latviešu valodā to ir sākts apzīmēt ar mīkstinātu k burtu, kas patiesībā ir pilnīgi cita skaņa.
latviešu valodā ir platais e. Bet lielākā daļa to nemaz plati neizrunā. Tā pat kā lielākā daļa krievu neizrunā mīksto t. Pierakstīt "ļičnosc" ir tik pat pareizi, kā pierakstīt "Tēvs", bet "ļičnosķ" ir tas pats, kas pierakstīt "Tēāvs"
Jā.Šis kāreiz ir viena no Loha pazīmēm.Pirms kāpt orālajā kancelē,vismaz vajadzētu izpētīt atšķirību jēdzienos "ļičnosķ" vs "ļico".Pie kam, beidzamajam ir vēl vairākas nozīmēs pašā principā. Pēc vienas versijas, vārdu "loh" esot senos laikos sākuši lietot krievu ziemeļjūras zvejnieki, kuri tā nosaukuši kādu vispārzināmu stulbu un neveiklu lašveidīgo zivi- kuru bijis viegli noķert/iegūt. Pēc otras- šo jēdzienu 19gs beigās radījuši Odessas kabatzagļi.Šis vārds idiš-valodā nozīmē vnk caurums.Tas ļoti iepaticies ugolovņikiem- kā īpaši piemērots,lai apzīmētu "izdevīgu" nozieguma upuri, kurš pats tā vien uzprasās par tādu kļūt.Neaizsargāta kabata- veiksmi sološs cohums,dirka. 3burtu kombinācijas "atšifrēšana" notika vēlāk,apm 20gs vidū,kad teju visa psrs bija pārvērsta par krievvalodīgiem lāgeriem un zonām.Kuļtūras mantojuma saglabāšanas nolūkā radās visādas "vārdnīcas" un zagļu žargona apkopojumi. Kolektīvais razums aiz nekodarīt izburtoja arī šo sakarību- "ļico, obmanutoje huļiganom". Attiecīgi mūsdienās šis jēdziens ir piedzīvojis necerētu uzplaukumu,tā pielietojums ir būtiski paplašinājies.Notikuši pat zinātniski pētījumi un ievērības cienīgi skaidrojumi- par ko un kam tiekot pieškirts šāds tituls.Izskatās, ka izvairīties ir (būs) samērā grūti...
bet vēl precīzāk LOH nozīmē: Latiš obmanutij Hobzemam ( krievu valodā burtu "h" izrunā kā "G" ).
Tu domā kā, Harlem/Garlem, vai hyi/gui ?
Visiem ogujennajiem vaļodniekiem, varu pateikt - dusiet mierīgi , Itālijas bāņos idiotu ir par kārtu vairāk kā uz LV ceļiem, vienigais kas šamos glābj, škiet ir reakcijas ātrums - un tas ka ja huiņu ir iespējams uz ceļa "izveikt", tad ar lielu varbūtību tas tā ari tiks darīts, un tas ir kā "pastāvīgs treniņš" ... Un tas ir vienkārši 3,14 atpūsties Itālijā laikā un vietās kad to mēģina darīt arī paši itāļi ... Bet vietas gan skaistas ...
Šitie?
Arī tādi, tiesa pārsvarā Itāļu kungiem šādas formas nav īsti raksturīgas, un tās ari neietilptu mazajos fiat/lancia/alfa utml.
Jā visur ir tikai cilvēki...Kad man uz It piekrastes bāņa, ap 140 pie aizmugures pielipis nesās kaut kāds melns vecais RR sports un pirmā josla principā bija lēnāka un aizņemta lai viņu tā vienkārši bez stresa palaistu...Tā nu es tur mizoju vairāk laikam spoguļos skatoties nekā uz priekšu Un kad tas trafiks sabremzējās, ko domā pie tās lamatas stūres izrādījās veca sakaltusi čigānveidīga pensionāre 
Tā nu viņš ir draugi, jācer ka vajadzīgajā mirklī viņa nesajauks pedāļus
Vakardien pieredzēju no viena bembista interesantu izklaidības pazīmi - braucu ārā no Liepājas Senukai, man iedegas zaļais, piepeši, hujaks, pa brīvībeni virzienā prom no centra mierīgi aizbrauc melns BMW; būtu es pie dzeltenā uzsācis, varbūt būtu satikušies... Vēlāk, braucot tajā virzienā, sapratu par ko bembists domāja - tad kad no Senukai izbraucošajiem iedegas zaļais, iedegas zaļais arī tai joslai kas no centra puses nogriežas uz Senukai - bembists ieraudzīja zaļu bultu pa labi un nepapūlējās paskatīties uz savas joslas luksi... :D
Rīgā praktiski katru dienu tādus sastopu pie Centrālās stacijas ... un tā nav vienīga vieta...
Es šitā nu jau pirms daudziem gadiem pārbraucu Brīvības ielu (Rīgā) uz gājēju zaļā. Biju krustojuma vidū, kad apjēdzu, ko daru, kauns bija milzīgs :D
Runājot par kaunu un muļķībām pie stūres - man vienreiz patika skats uz tās ielas, pie kuras Liepājā atrodas Depo - stāvu tās ielas krustojumā ar Zemnieku ielu [vienvirziena ielu], ar skatu uz Depo [bet laikam ne mašīnā bet ar kājām vai uz velosipēda, jo es nekur tajā brīdī nebraucu] - iedegas zaļais, viens sievišķis no Depo puses nogriežas pa kreisi [pret spalvu] un aizbrauc - paiet brītiņš, stumjas atpakaļ...
Vislabākais pods ir, kad Rīgā pie sarkanā krustiņa liek pa bremzēm, man tādi divi jau gadījušies uz Tēriņu ielas.
Nu re ļoti aktuāli, pardon par valodu negribu citu meklēt.
Ne jau pa velti tā gruzīnu anekdote, kāpēc taksists pie zaļā stāv...
Te jau ne to, ka kāds neapdomīgi "startē",tikko zaļais.pie mums jau sen to dara tikkko dzeltenais! Sen ir sajukusi piesardzība,pārgalvība un tīša satiksmes kavēšana.Laicīgi startēt tukšā/pārskatāmā krustojumā ir viens, bet ātrumā "pieskaņoties" uz tikko/zaļo un plus vēl no nepārredzamas pozīcijass- tas ir jau citas pakāpes dalbaēbizms..X*uj pajmjoš,ņe razberjoš! Neparvelti krustojumos ir pazuduši kādreizējie videokameru filmētāji- tātad ,nav nemaz tik dikts "noziegums", ja Pabeigt pie srakanā.Bet nav cilvēcīga skaidrojuma, katrs rīkojas pēc saviem "miizēja"(vai nemiizēja) uzskatiem.Pamatojoties uz senāko iebēdēšanu, puse čakarējas, otra puse savukārt brauc uz reāli sarkano- jo "noteikumi" ir nekonkrēti un reālas kontroles nav.Tāpat,kā par nepārdomātu iebraukšanu ar sekojošu aizkavēšanos sastrēgušā krustojumā.Bleeja te aiz-rīdamies, nu tik buus, bet nekā nav un viss gandrīz pa vecam.Izņemot varbūt kādu domājoši/atbildīgo braucēju daļu,kura procentuāli nav liela.Jo "domāt" nav gluži tas pats, kas truli/ievērot.Līdzīgi kā "skatīties" nenozīmē "redzēt". Īsziņu/ēpastu sūtīšana un/vai soctīklu pzdik-toku skatīšana sasstrēgumos un krustojumos- nu tā (sen jau!) ir massveida ikdiena! Šis kāreiz ir dalbaijoēbu xpertu un draudējuma reklāmu plakakātzīmētāju nopelns- kad radīt darbībass imitāciju, bet reāli visu to procesu atstāt totālā bezkontrolē.Ar tukšu muldlēanu un absolūt bez jebkādām praktiskām sankcijām.Jā.
Pieklājīgā, mūžīgā palaišana arī dod reuzltātus uz ceļiem...šodien viens Salaspilī vēlējās sānā ielikt - laikam viens no tiem, kas uzskata, ka trijstūris tik tā vai lohiem domāts un, ka ielīdīs, labi, ka patukšs ceļš bij. Vispār, kā jau ar visām lietām - arī ieskriešanās joslās ir, kas tās lieto un tiešām ieskrienās (ja grib iekļauties) un izbrauc un ir dirsinātāji uz masu, kas ieslēdz un lien, traucē tev tas vai nē un esi tajā joslā vai nē - tādus vajag ārstēt !
Ir vēl trešie, kas ar ieslēgtu pavarotņiku apstājas pašā ieskriešanās joslas sākumā un kaut ko gaida. Tas nekas, ka rinda aizmugurē, viņam ir bail (laikam) un viņš nebrauks, kamēr saredzamā attālumā būs kaut viens auto.
Nu vispār jau ja principiāli nelaidi, tad tevi arī vajag ārstēt. Man vienmēr liekas, ka kautiņš uz ceļa notērē ievērojami vairāk laika un resursu kā elementāra piekāpšanās. Ja man liekas, ka iebraucējam nav vietas (t.i. plūsma gaitā un man būtu jāstājas), es karājos uz priekšējā bampera. Parasti saprot un nemēģina. Ja esi izveidojis nenormālu distanci, tādejādi traucējot (nevajadzīgi izstiepjot visu plūsmu) satiksmi, tad saņem priekšā līdējus. Es mēdzu speciāli paraustīt auto, lai šos muļļas uzmundrinātu.
Ja josla piekļajās, kur galā ir zīme dodiet ceļu, tad man nekas nav principiāli "jāielaiž", braucu savā ātrumā un viss, un, ja ir jādod ceļš, tad nevienam nav jālec priekšā un man jāmaina ātrums vai trajektorija (starp citu biju maksimālā atļautajā uz to brīdi). Es arī nedomāju, ka turpināšana savā ātrumā un trajektorijā ir "principiāla nelaišana", bet nu, ja kādam liekas, ka viņš visur un vienmēr ir jālaiž... Varētu nodefinēt, kas ir "nenormāla distance" ? Man nešķiet, ka kādam ir dirsā jāsēž visu laiku, lai kāds idiots neizdomātu, ka mana ieturētā distance ir tieši tādēļ, lai kungan ir kur ielīst. Distanci ir jātur arī visādu satiksmes dirsinātāju, izskrējēju un tamlīdzīgu dēļ, lai nav nemitīgi pa bremzēm jāspiež. Manuprāt ir tikai normāli uz ieskrējiena joslas, ja vēlies piekļaties/izbraukt uz galvenā, novērtējot situāciju : a) Ja distance atļauj, piebērt gāzi un NEPATRAUCĒJOT (t.i. tā lai nav aizmugurē braucošam jāsamazina ātrums un/vai jāmaina trajektorija) iekļauties plūsmā; b) Ja distance neatļauj, pagaidīt, kad radīsies iespēja; c) ja beidzas ieskrējiena josla, un nebija iespējams neviens no iepriekšējiem apstāties un pagaidīt brīdi, kad to varēs. Tā gan ir bijis ļoti reti, jo tik īsas ieskrējiena joslas un tik intensīvas satiksmes maz LV mēdz būt. Par tizleņiem, kas nespēj novērtēt situāciju, nesaprot,ko nozīmē dot ceļu un jūtas tramvajā dzimuši arī viss šis stāsts ir.
Ir sajūta, ka runājam par dažādām situācijām. Es rakstīju par situāciju, kad tu jau 10 min stāvi uz Tēriņu ielas ar kreiso pagriezienu tikai tāpēc, ka laiskā publika nespēj sakļaut distanci un savlaicīgi tikt no luksafora. Rezultātā ir tāda vienlaida lielu distanču plūsma, kurā neskatoties uz relatīvi netālo luksaforu pārslēgšanos, bez izbraukšanas priekšā no 0 nav iespējams pat iekļauties. Redzot šādus gaidītājus es tomēr mēģinu vai nu sakļauties vai izbrīvēt vietu.
Sekojiet līdz savām octa. Pēc 1.07 tas, aizmirsu, maksās 350e.
Rr19 rakstīja: Tagad tas ir populāri, apdzīt un bremzēt,laikam bail,ka ātrumu nepārsniedz.
Zin, tad, kad sāk izprast CSN, tad vairāk nedomā par to, kur un kā pārkāpt vai kā iespējams tikt nepieķertam, bet skatās uz situāciju un drošību uz ceļa, ievērojot CSN. Tev neviens CP nepārmetīs, ja apdzīšanas momentā pārsniegsi nedaudz atļauto ātrumu, bet jāsaprot to, ka atgriežoties joslā tev jāievēro atļautais ātrums. Tātad ar bremzēm jānoņem uzņemtais. Es saprotu, ka tev tas ir grūti norijams, bet pamēģini. ;) Tad nebūs jāstāsta ceļmalā bezjēdzīgas pasakas CP, ka veici tikko apdzīšanu.
trijkājim vai stacionārajam pie vidējās kājas, ka apdzini. CP viss atkarīgs no planētu stāvokļa - ja maiņas beigas un plāns izpildīts, tad pievērs acis, bet ja pārkāpums vajag, tad iegrāmatos
Ja pareizi visu izdarīsi, tad neko negrāmatos. Problēma ar grāmatošanu tajā, ka lielāka daļa pēc apdzīšanas(arī es) nenomet ātrumu, bet atļauj ripojot nokristies.
darklight rakstīja: Ir vēl trešie, kas ar ieslēgtu pavarotņiku apstājas pašā ieskriešanās joslas sākumā un kaut ko gaida. Tas nekas, ka rinda aizmugurē, viņam ir bail (laikam) un viņš nebrauks, kamēr saredzamā attālumā būs kaut viens auto.
Kas te par zaļknābjiem nosalījušies? Pirms kaut ko tirst virsū pirms ieskriešanās joslas stāvošajiem, instruktors tev paskaidroja, cik daudz momentos tu krīti ārā eksāmenā? Vai esi tas tizlenis, kurš aizbrauc ieskriešanās joslas galā un tur stāv, pēc tam traucējot jau divas plūsmas?
Ja tu mīz ātrumu pārsniegt, tad ne apdzen, vēlcies aiz fūrēm, ja kādu izdodas apdzīt, tad skaties, lai tevi fūre pašu nesāk apdzīt. Mani kādreiz mācīja vairāk strādāt ar gāzes pedāli, bet tevi tikai ar bremžu pedāli, pats laikam tāds pazaļš esi.
Ei tu nost! Un tādam aunam ir iedotas tiesības. Tu pat nesajēdz, par ko es runāju. Tā vietā lepepojies ar savu gāzes pedāli.
Tas, kurš stāv ieskriešanās joslas sākumā, garantēti truaucē tam, kas aiz viņa. Bet ja stāv otrā galā - lai jau stāv, man netraucē iekļauties plūsmā pirms viņa. Tapat, kā visādi CP, kam patīk stāvēt ieskriešanās/bremzēšanas joslās pierāda, ka normāiem vadītājiem tas nekādus būtiskus traucējumus nerada.
Ā, tad tev liekas, ka es runāju par tiem, kuriem tiesības ir uzdāvinātas? Sor, vecīt, nē es runāju par adekvātu vadītāju. Bet nu katrs jau redz satiksmi pēc savām prasmēm. :D Ieskriešanās joslas sākums ir tā vieta, lai novērtētu vai spēsi uzņemt atļauto ātrumu, nevienam aiz sevis neliekot sabremzēties pie ieiešanas joslā. Nevienam tā vieta nav paredzēta stavēšanai bez pamatojuma. Ja nejēdz braukt raiti, tad stūre tev nav domāta. Bet nu skaidrs jau tagad, ka eksāmenā tu izkristu tieši uz ieskriešanās joslām. Kaut gan.... tu jau vienmēr atradīsi pret baltu pateikt melns un otrādāk. Tā kā tukša runa. :D
Gadījumā nav drusku sajukusi atšķirība starp "cp neapturēja" vs "cp tobrīd negadījās tuvumā"?
msh rakstīja: Vakardien pieredzēju no viena bembista interesantu izklaidības pazīmi - braucu ārā no Liepājas Senukai, man iedegas zaļais, piepeši, hujaks, pa brīvībeni virzienā prom no centra mierīgi aizbrauc melns BMW; būtu es pie dzeltenā uzsācis, varbūt būtu satikušies... Vēlāk, braucot tajā virzienā, sapratu par ko bembists domāja - tad kad no Senukai izbraucošajiem iedegas zaļais, iedegas zaļais arī tai joslai kas no centra puses nogriežas uz Senukai - bembists ieraudzīja zaļu bultu pa labi un nepapūlējās paskatīties uz savas joslas luksi... :D
Tādi, kas savas luksofora bultas neskatās, ir redzēti pat pie parastajiem krustojumiem. Pagājušonedēļ pie Botāniskā dārza (Jūrmalas gatve un Dzirciema iela) krustojuma, kur zaļā bulta pagriezienam pa labi iedegas pusminūti pēc lielā zaļā uz priekšu, pēc lielā zaļā iedegšanās pagriezienā uzreiz aizbrauca veseli 3 pēc kārtas.
Nu bļins atraduši par ko "matus skaldit", pabraucat pa Italiju ar auto un LV liksies kā laimes zeme, ar visām vinu ieskriešanas joslām kur ar mazmotoru mazauto es nez ka viņi spej iekļauties plūsmā, jo ieskrejiena josla burtiski beidzas betona "sienā" un ir super īsas + pārēja brauktuve bieži nepārskatāma, un labi ja spoguļos ko jēdzigu redz. Viena vieta kur padzivoju bridi vispar "izcila" - gara smuka yzbrauktuve, bet uz štrāses neko neredz un ieskrejiena/iekļausanas posms, nu mos kādi 5 auto garumi, tur ja ej ar plusmas ātrumu - tev nav pat laika spogulī ko paspēt ieraudzīt, kad priekša jau "siena saka" dari ko gribi, bet bremzet par vēlu ...
Katrā valstī ir kaut nedaudz, bet savādāka braukšanas kultūra. Ā, skaidrs, tātad mūsdienu šofera domāšana ir - ja vienā vietā citā valstī ir siena priekšā, tad visās ieskriešanās joslās jebkurā valstī var uzvesties kā ienāk prātā. Nē, sor, es braukšu pēc LV CSN. Ieskriešanās un bremzēšanas joslas vispār ir viens kļūdu stūrakmens. Reti kurš ir iemācīts, kas tad ir jādara un tad atrodas visādi, kuri jau iebrauc un arī kaut kur pa vidu vēl apstājas, jo vajadzēs tak ieskrieties vai lēni ripo bezjēdzīgi, jo spogulī aktīvas plūsmas uz 70 spraugu kur ielīst ar savu mazmotora pseido 150hp, nesapratīsi. Tavs piemērs varētu būt līdzīgs Zaķusalai. N-tās reizes esmu redzējis, ka gaida pie joslas uzbraukšanu. Tā vietā lai vismaz tās joslas 10m atvēlēt, lai ieskrietos. Viss brīvi pārskatāms. Un kā ar pagriezienu rādīšanu? Piemērs Jelgavas šoseja un Rīgas apvedceļš. Viaduktā neviens nejēdz painformēt laicīgi tos, kas brauc lejā, ka viņš ies iekšā. Tas pats uzbraucot augšā. Josla tur diezgan īsa starp uz un no, bet laicīgi painformēt, ka brauks nost nejēdz. Loģiski, ka man redzot, ka cilvēks brauc taisni, būtu jāgriežas virsū un jāspiež grīdā. Bet tādā gadījumā es ar viņu izlīdzinātos un kas zin, ja pagriezienu nerāda, moš arī spoguļus neskatās.
CSN visas ES valstīs ir praktiski jau novienadoti, ta ka nevajag īpaši izcelt LV CSN. Tacu itaļi ja vispār parādīs pagriezienu, tad tikai tad kad pohuj kas tur notiek, bet viņš toc tur brauks, pfig vai prieksroka viņam, vai nē !
Ātrais jautājums - Pērkot 2 gadīgu LV auto, kuram vēl 3 gadu garantija, ir vērts vest pie dīlera uz pirmspirkšanas diagnostiku?
Diez vai ir vērts, drīzak pajauta kur servisots, un vari uzzvanīt tam autorizetajam servim/parbaudīt servisa vēsturi utml. Un tad vizuālais novertejums,un ja kadam ir OBD2 lasitājs - nolasit kļūdas, ja ir. Bet nav 2 vienādu gadījumu ... reizēm ir vērts, tapat pārbaudīt vai uz konkretu auto neattiecas kāds atsaukums, un ja īpašnieks to nav izdarījis (jo viņam tas neko nemaksā) labs jautajums - kāpēc tā ?
ir gan vērts. garantija attiecas tikai uz ražotāja defektiem. Tikpat labi nošķilts un pie koļas taisnots, tosola vietā dubļi no peļķes iesmelti utt.
Teiksim tā esmu redzejis caurrūsējušu auto(metināja sliekšņus tai pat gadā kad nopirka) kuru kaut kāda iemesla pēc autorizetais serviss "nepamanīja" ... ej tagad uzmini, vai kādam tika iedots piķis lai paklusē par virsbūves stāvokli, vai tiešām tikpat akli kā TUV čaļi pie apskatēm. Par citu īsti gan nebija par ko tam auto piesieties ...
dīlera apskate protams negarantē, ka nebūs ielidojiens. Papildus datu punkts sirdsmieram. Nav jau tā summa tik liela uz garantijas auto pirkuma kopsummu
gunbox rakstīja: Ei tu nost! Un tādam aunam ir iedotas tiesības. Tu pat nesajēdz, par ko es runāju. Tā vietā lepepojies ar savu gāzes pedāli.
Zaķusalā varēji arī lasīt pareizi iemācīties,varbūt ar redzi pašvaki palicis.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
