Uzmeikošu vēl vienu spama vietu, kur padalīties par šofera dienu. Būtu forši, ja šeit nediskutētu bet vienkārši iemetam stāstu, cik "patīkama" Latvijā ir braukšanas kultūra.
Lasu un brīnos. Esi stūlbs vai izliecies? Izbeidz taču pasauli mērīt pēc VAG skalas. VAG vispār ir tikai 1(VIENS) pieminēšanas vērts dīzelis, tas ar ko R8 startēja Lemānā un 2 gadus pēc kārtas kabināja benzīnniekiem. Ja mēs paņemam viena vecuma dzinējus kur kā etalons startē tevis kautkur kautkad pieminētais audi 2.4 ar kuru tu kautkur, kautkad esi braucis pat vairākzs reizes ar dažādiem auto (un es arī, tapēc varu salīdzināt), tad es pat neiedziļinoties un nemeklējot datus varu pateikt ka reno 2.2 mazāks, jaudīgāks un ar lielāku griezi, alfas 1.9 vēl mazāks, arī jaudīgāks un arī ar lielāku griezi, reno 2.0 arī tas pats. Un tie visi jau ir tādi no rūpnīcas un tevis dēvēto aizvēsturisko motoru kategorijā, eļļojas ar tevis nicintajām lētajām eļļām. Ja autobūves etalons tev ir VAG, vai nav tā, ka sievietes etalons tev ir tā sievietes statuja Liepājas pludmalē? Šīm abām lietām ir daudz kopēja, gan vizuāli, gan no praktiskā viedokļa.
Mazāks un jaudīgāks, nu VAU vienkārši! Ja jau ir tik fantastiski, tad jāprasa - kur ir Maksts traktoru fanu klubiņš? Reku kaut kur pa Rīgu ganās TDR, Turbo Diesel Racing team, ar vīlētiem VAG 1.9 TDI, 250-350 zs jaudās, dažādu modeļu mašīnās, golfos, aužos - kur ir nikni kūpošas, vēl jaudīgākas makstis, ja jau reiz tajās esošās kuļmašīnas ir vēl niknākas? Nekur - jo nekā sevišķa tevis piesauktajos motoros nav. Redzi, tevis piesauktās VAG četru katlu kuļmašīnas no fabrīķa nāk ar tādu jaudu, kāda tam ir nevis tāpēc, ka tās neturētu vairāk [no standarta 1.9 TDI kluča čaļi spiež ārā ~250 zs/450 nm - kā tur ar tiem tevis piesauktajiem itāļu un franču brīnumiem, cik tie tur?], bet tāpēc ka VAG ir krutāks koncerns - tiem kam tur ar kaut kādu 130/whatever zirguspēku četru katlu turbodīzeli bija par maz, bija jāpērk dīzelis ar sešiem vai astoņiem cilindriem; ne par velti 1.9 un 2.0 visniknākās versijas nāca/nāk tikai šķērsvirzienā, jo garenvirzienā tās būtu ar jaudu kas potenciāli celtu nost pircējus V6 dīzeļiem - taviem brīnumiem ir bik vairāk iepūsts tīri lai tie smukāk izskatītos uz to pliko VAG nabagu versiju fona; apsveicu, tu esi uz to uzķēries. Abet par to pirmo rindkopu - kā ar tevi pašu? Tu varbūt pamatā ganies pa latīņu šrotmobīļu forumiem - es jau kādus 14 gadus apgrozos VAG forumos, tāpēc salīdzinu to, kas man tuvs. Man diezgan dziļi pie dirsas ka alfai kura pēc pusgada ceļos uz tolmetu, jo sapuvusi, kuļmašīnā iepūš 20 kilopaskālus vairāk, tāpat kā pie dirsas ka renim kuļmašīnā, kuru šrotā čaļi šobrīd jau ar āmuriem utilizē, arī reiz iepūta 30 kilopaskālus vairāk nekā līdzīgai VAG kuļmašīnai. Man arī vispār visas tās kuļmašīnas pa lielam ir pie dirsas - visi tie nemotori ir domāti komerctransportam vai cilvēkiem kam patīk ieseksota centa sajūta - es vienīgi mazliet orientējos VAG kuļmašīnu elektronikā, jo reizēm man mēdz kaut ko pa to tēmu paprasīt; ja kāds prasa kaut ko par dzelžiem, pasūtu tālāk. Sasmējos par "manis nicinātajām lētajām eļļām" - diez kur es tās nicinu, lejot golfā vidusmēra 5w40 sintētiku?
msh rakstīja: Elementāri, vatson - tu rēķini absolūtos lielumos, es relatīvos. Relatīvos, tas ir - par piemēru paņemsim audī 2.3 motoru - pie 1k rpm 70% griezes, pie 2k rpm 80% griezes, pie 3k rpm 90% griezes - un tas viss ir pieejams tik ātri, cik ātri tu spēj nospiest gāzes pedāli. Tikmēr taviem četru katlu belarusniekiem tas izskatās - 1k rpm 30% griezes, 1,5k rpm - bik vairāk, 1,7k, mironis sāk atdzīvoties, 2k yay, pilns pūtiens [100% griezes moments] - pāreja no vieglas slodzes attiecīgajos apgriezienos uz pilnu slodzi mērāma sekundēs, un jo tas motors jaudīgāks, jo tas viss paliek briesmīgāk, jo tā starpība paliek lielāka. Jā, protams, tajā šaurajā diapazonā kurā tas turbodīzelis tiek piepūsts, viņš velk - jo cilindros tiek iepūsts bārs vai vairāk, un līdz ar to tiek sadedzināts attiecīgs daudzums degvielas - bet pa lielam tāds nebaudāms motors, ne tur atsaucība, ne viņš iet. Un jā - tu pie tādiem neatsaucīgiem dīzeļiem, acīmredzot, esi pieradis, un tāpēc tas tev liekas normāli - es esmu pieradis ka motora atsaucība ir mērāma sekundes tūkstošdaļās, nevis sekundēs, un asi ieminot grīdā kaut kas izmainās jebkurā apgriezienu diapazonā, un nevis tajā apgriezienu diapazonā, kurā jādudina pa pilsētu, ne tikai pietrūkst reakcijas asuma, bet pat pedālis pārvēršas par gumijas pedāli... Labi, man nav sanācis pabraukt ar pēdējās desmitgades dīzeļiem, paprovēt kā izpaužas progress turbīnu tehnoloģijās, bet spriežot pēc wikipēdijā lasāmajiem cipariem, fizikas likumus diži appist neizdodas, uzlabojums pret deviņdesmito gadu dīzeļiem ar VNT turbīnām ir diezgan neliels - divdesmitgadīgam 1.9 TDI ar VNT turbīnu pūtiens sākas pie 1,5k un apogeju sasniedz pie 2k - spriežot pēc wikipēdijā lasāmajiem cipariem, tā robeža ir bik pazeminājusies. Ā, un runājot par atmosfēriskajiem dīzeļiem - man pirms dažiem mēnešiem sanāca izbraukt ar mk3 kadiju, 2.0 SDI - es biju ļoti pārsteigts - es pirmo reizi braucu ar dīzeli kas ir atsaucīgs uz gāzes pedāli - jā, protams, tā kaste ar to motoru diezgan švaki kustas, bet zato pirmajos divos robos tu asi iemin grīdā un motors reaģē, nevis kā TDI, kur pat skaņa neizmainās... :D
Es jau gribēju prasīt vai tu maz esi ar normālu dīzeli braucis, bet pats jau atbildēji ka nē. Dzīvo vien tālāk savā akmens laikmetā, mk2 uber alles
Nu nēēē, nēēē, nu ne jau atkal - nu ne jau atkal man nāksies vilties - kārtējajā situācijā, kur iauto daiļdirsēji saslavējuši jaunu kastu nenormālo pārākumu, un izbraucot ar kaut ko tāda vecuma, nāksies smagi vilties, jo starpība ir tieši tur, kur to sagaidīju un nekāda īpašā... 
Tu varētu pastāstīt kuri ir tie "normālie dīzeļi", bet es jau uzreiz pateikšu ar ko tie tavi "normālie dīzeļi" ir labāki par tiem ar ko esmu braucis - nu vai drīzāk "labāki" - ar to ka ir vairāk vai mazāk nopisti, jo lai arī dara to pašu, darbojas apmēram tāpat un ar to pašu degvielu, bet satur kosmosa figņas kas dārgi maksā, un tāpēc viss tiek amputēts un maksimāli saekonomēts. Kaut kāds 25 gadus vecs AFN par kaut kādu 5 gadus vecu 2.0 TDI ir sliktāks tikai tajā kas nāk ārā pa izpūtēju - ar lielākiem smidzinātājiem un attiecīgu regulējumu priekš iekšā sēdētāja viņš būs 1:1; ar kvēpu masu pat to deviņdesmito gadu VNT turbīnu iegriezīs tikpat ātri kā kā dažus gadus vecam 2.0 TDI - es vispār gribētu ar kādu tādu 2.0 TDI izbraukt [ar mešalku, protams], lai pārbaudītu vai tāds standarta konfigurācijā ir kaut cik tuvu tādam AFNam - vienam paziņam tāds bija, bija apbrīnojami elastīgs, ieplūdē spiediens sāka celties no 1,2k
Jomajo... Toyota sagādājusi psidodžipu tiem, kam bail rāpties iekšā pa kāpnēm :D www.tvnet.lv/7338225/yaris-cross-mazakais-toyota-krosovers-eiropai
iciks rakstīja: Piedošanu, bet man tas viss izklausās pēc fantāzijām. Cik nu es savā dzīvē ar autiņiem esmu braucis, visiem ir strādājis viens likums - zemos apgriezienos nekāda dižā cēliena nav nevienam un nav svarīgi, ar kādu degvielu šis barojams. Varbūt kādam īpaši niknam motoram, bet es vairāk ar tādiem proletāriešu auto vien vizinos. Gluži nesen braucu ar turbodīzeli, tagad ar turbobenzīnu. Atšķirības šajā ziņā maz, tik nu tas, ka benzīns jūtami celt sāk no kādiem 2,5k, bet dīzelis starp 1,7-2k. Pie 1k vajadzētu būt gumijas pedālim abiem, bet es to pat neesmu mēģinājis, jo līdz tādai bezjēdzībai aizlaisties pat neredzu jēgu. Benzīns - 150 ZS, dīzelis bija ~170ZS, bet nu laiku braukts, tā ka droši vien varbūt varētu pieņemt, ka vairs tik ļoti spējīgs nav. Visdrīzāk būsi vienkārši ar dīzeli vizinājies 1k rpm, kurpretī benzīnam būs bijis stipri vairāk, visa atšķirība. Es ar TDI zemos apgriezienos īpaši nekad netiku braucis, jo nepatika skaņa, kā arī neredzēju īpašu jēgu no tā, tā ka man allaž pietika piespiest pedālīti un secināt, ka tas galīgi nav no gumijas.
Kurš runā par baigo cēlienu?! Ir runa par tādu elementāru dabas parādību kur tu pierodi pie motora spējām un besies ja tās nav pieejamas. Bet tavs pieņēmums ir pilnīgi ačgārns, par 180 grādiem - kā reiz sensenos laikos ar savu audī man apdzīvotās vietās kustībā vajadzēja divus robus, trešo un ceturto - jā, ar trešo, neapstājoties, varēja mierīgi izņemt lēni krustojumu, trešajā robā brīvgaitas apgriezienos motoram spēka pietika. Kamēr dīzelis ir jāgriež, jo kamēr tas nav iegājis pūtienā, tas vienkārši neiet. Un ja tev braucot apgriezieni nekad nenokrīt līdz 1k, tad tu vai nu nikni zāģē, vai arī esi no ļoti dziļiem laukiem 
- tā ir tāda diezgan normāla situācija ka, teiksim, braucot uz kādiem 40 pa ielu kārba ir ieštepselēta trešajā, un galā nogriežoties pa 90 grādiem apgriezieni nokrīt līdz tai štukai - protams, ar dīzeli būs jāpārslēdzas, ar adekvāta lieluma benzīnnieku var turpināt.
Pilnīga tēmas nepārzināšana un intelektuālā katastrofa. Manis augstāk pieminētie motori spēj pārvietot auto nenoslāpstot līdz 4 ātrumam ar tukšgaitas apgriezieniem. T.i.ar pilnībā no gāzes pedāļa noņemtu kāju. Ko nu? Ar ko vēl palielīsies?
Te gan prasītos piebilst, ka tie nav īsti "tukšgaitas apgriezieni". Jebkuram drive-by-wire dzinējam tukšgaitas (t.i. min throttle) vietā ir auto-throttle - t.i. tas pēc nepieciešamības pats dod virsū gāzi, lai noturētu noteiktos minimālos apgriezienus. Tas pats msh nīstais XC60 var bez problēmām pārslēgties līdz pat 6 ātrumam, nepieskaroties gāzes pedālim vispār - un tas vēl notiek nevis kavējot plūsmu, bet nogaidot pārslēgšanos, lai "nenoķertu" priekšējo.
Jā vabūt. Jebkurā gadijumā ir iespēja čunčināt uz priekšu ar 800 rpm un neturot kāju uz gāzes..
Tieši tā. Un msh nespēj aptvert, ka normālai mašīnai tas "čunčināt uz priekšu ar 800 rpm" ir pilnīgi pietiekams, lai iekļautos sēņotāju un ekobraucēju plūsmā.
Tas ko ko kāds nespēj aptvert ir tas ka tevis nosauktais princips darbojas arī uz "drive by cable" motoriem, jo brīvgaitu tur nenotur droseles atdure,bet kaut kas cits - brīvgaitnieks vai droseles motorītis - nu tas benzīnniekiem, dīzeļiem ar mehāniskajiem sūkņiem pats par sevi, tur brīvgaitas apgriezienus notur pats sūknis. Tas ko es nespēju aptvert ir tas kā tu ar saviem lielajiem nobraukumiem neesi iemācījies lietot motoru un sapratis ka virzuļmotora dažādi režīmi ir mehānisks kompromiss. Jā, kad mans vecums bija 18 un mazāk, es mēdzu tā, kā tu apraksti, mocīt muteres golfmašīnas 1.6 mono - piektajā robā brīvgaitas apgriezieni notika pie kādiem 40 kmph. Pieaugot es sapratu ka tāds darba režīms motoram nav īsti veselīgs - es šaubos ka tu atradīsi tomātu kurš tādu perversiju izveiktu, lai arī saprogrammēts priekš ekobraukšanas - man nāk atmiņā C5 2.5 TDI - mierīgi braucot uz 60 pulkstenī apbrīnojami zemi 1,2k - uzmini kas notiek pieskaroties gāzes pedālim? Atkarībā no tā, cik dziļi piespiež, 2-3k... Tas kas tiešam varētu būt būtu tas ka visādi ekobraucēji un sēņotāji mocītu savus motorus kā tu.
Nu, nu... Pastāsti sīkāk par to neveselīgumu un veselīgumu. Kādēļ dīzelim ir labi griezties uz lieliem apgriezieniem bez slodzes? Ko īsti tu saprati "pieaugot"? Kādēļ Jeep automāts, kas noteikti nav "saprogrammēts priekš ekobraukšanas", līdz tiem 2-3k arī ir uzgriežams tikai atkal jau braucot agresīvi, nevis plūsmā.
Dīzelim nav veselīgi griezties uz lieliem apgriezieniem bez slodzes - tik vien ka šis faktors izpildās apskatē - 3k nav "lieli apgriezieni". Tās tavas virzuļgrupas visdrīzāk ir arī aprēķinātas priekš tām 3 štukām kā kompromisa lieluma, un 800 rpm ir tāda pati galējība kā 4800. Ja mazliet dziļāks pedāļa nospiediens tev skaitās "agresīva braukšana", tad laikam te vairs nav ko tālāk runāt... :D
Ja mazliet dziļāks pedāļa nospiediens tev skaitās "agresīva braukšana", tad laikam te vairs nav ko tālāk runāt... " Taisnība, nav gan. Ja tu nespēj saprast, ka agresīvu braukšanu nosaka auto pārvietošanās uz ceļa, un "mazliet dziļāks pedāļa nospiediens" ar D5 2-3K diapazonā pilsētas ātrumos tieši tā arī izpaudīsies. Ir kaut kāds tev neaptverams iemesls, kādēļ ražotājs to dzinēju ir aprīkojis ar papildus zemspiediena turbīnu, kas nodrošina patīkamu un mierīgu motora darbību zemos apgriezienos, kad nav nekādas vajadzības no tā "nocelt" pilno jaudu.
Man nē, tev - lai no neelastīgā un turbīnu švakāk par benzīnnieku iegriezt spējīgā dīzeļa izspiestu kaut kādu elastību - un varētu iestumt to 2,4 litru piecu katlu turbodīzeli tik lielā kastē.
Tu esi tikko izdomājis jaunu terminu - agresīvs paātrinājums :D Es vienīgi baidos ka tas tavs Dē Pieci uz kaut ko tādu nav spējīgs, tikai uz "raitu paātrinājumu", vai "jestru paātrinājumu" - lai paātrinājumu varētu mēģināt saukt par "agresīvu", tur vajadzētu būt kam tādam, kas piesaista apkārtesošo uzmanību - nu, teiksim, brīdī kad motors ieiet pilnā pūtienā, kaucošas riepas, jo saķere par maz pieejamajam griezes momentam, un varbūt vēl skaļš trobelis no taisnās izpūtēja trubas, kopā ar melnu dūmu mākoni - ir tev tur šitie? Un vispār diezgan komiski dzirdēt no tādas mašīnas īpašnieka ka pilna motora griezes momenta izmantošana būšot agresīva braukšana un tāpēc tā nedrīkst darīt - runa tak ir par 1,9 tonnas smagu suņubūdu kurā esošais turbodīzelis spēj attīstīt 440 nm - tas ir apmēram tas pats, kas iekš mk2 golfa ielikts 110 zs/239 nm 1.9 TDI - tādu braucēji gan nebaidās izmantot pilnu pūtienu pilsētā... 
"tādu braucēji gan nebaidās izmantot pilnu pūtienu pilsētā..." Nu es netaisos šitā braukt: www.youtube.com/watch?v=GCA_exXkz6Q
Pag, visa diskusija taču sākās ar to, ka es iebildu pret "zāģēšanas" konceptu sarunā par to, ka dīzelis neder pilsētai jo tur vienkārši krās kvēpus. Tagad tas jau ir apgriezies uz tavu mēģinājumu pierādīt, ka ar dīzeli vispār nevar pabraukt un ka '"braucot uz kādiem 40 pa ielu kārba ir ieštepselēta trešajā".
Sviestā! Man kā reiz ir bijis TDI. Vispār nekā tuva ar tavu aprakstīto. Pūtiens sākumā ir pietiekami labs, lai bez mīšanas grīdā uzsāktu raiti pie luksofora. Un es runāju par tomātiem, nevis manuālo, kurai robu var pastiept garāku un tas viss pārvēršas vēl lielākā jaudas momentā tieši uzsākot. Ar robiem arī sviestā! Es pat autoskolā dabūju saprast, ka dažādiem auto ražotājiem ar dažādas jaudas motoriem ir dažādi robu pārslēgšanas momenti. Tavuprāt visiem ir viens? Ja godīgi, es neesmu ne reizi braucis ar tādiem mēsliem, kā tev ir nācies. Izsaku līdzjūtību. :D Man personīgi benzīnieks patīk labāk tikai viena iemesla dēļ - viņš ātrāk uzsilst un tāpēc ziemā nav jāsalst 15 min pie stūres. Vai -30 grādos vecajiem lielmotoriem jāsalst visu ceļu, jo nespēj uzsildīt. Jaudas ziņā dīzeļa jauda ir ze best priekš luksoforiem un raitas uzsākšanas. Bija man darbā viens dīzelis 140zs(?) Passat B8 bomzis vislētākā versijā. Vispār nejutu atšķirību uzsākšanas momentā no 180zs benzīna. Abiem DSG7. Bet tas, kas bomzim ir virs 70km/h ir tikai skaļa rūkšana.
"benzīnieks patīk labāk tikai viena iemesla dēļ - viņš ātrāk uzsilst un tāpēc ziemā nav jāsalst 15 min pie stūres." XC60 šim nolūkam ir aprīkots ar papildus elektroapkuri, kas sāk sildīt uzreiz un pēc nepieciešamības papildina, ja trūkst motora siltuma.
Kāda runa! Man arī benzīnniekam ir autonomā. Iekāpju jau uzsilušā salonā. :D Un fakts ir tāds, ka vairāk nekad mūžā neiegādāšos auto bez tādas opcijas.
Nu autonomā ir cits stāsts. Tas Volvo risinājums nav autonomā - tas būtu atsevišķs stāsts par atsevišķu cenu, ko arī var ielikt vai iekļaut komplektā. Bet šis ir vienkārši elektriskais sildelements parastajā salona klimata sistēmā, kas ieslēdzas, ja motora siltums nav pietiekams klimatkontroles prasībām.
da tādi elektriskie sildoņi ir pat dačijai
Nu re, tad jau vispār dīzelim nav mīnusu.
Nez, man tas pseido mēsls bija MB. Vispār nejutu ka būtu kaut kāds sildīšanas moments. Pieļauju, ka bez tā ilgāk par 15min siltu. :D
XC90 ar šo "pseido mēslu" patiešām silda lieliski un momentāni, Jeep ir jūtams, ka pietrūkst ātra iesilšana ziemā un pie lieliem mīnusiem (zem -20) pat siltums vispār.
Pff... VAG gadījumā vieglāk pateikt kuriem TDI nekā tāda nebija - pašiem pirmajiem 2.5 TDI, tiem kas nāca mašīnās kas saucās "Audi 100" [bet es varbūt meloju un C4 A100 AATnim jau nāca; slinkums pārbaudīt] un pašiem pirmajiem 1.9 TDI, es tikai nezinu ar kuru vadību to ieviesa - iespējams ka visos mk3 golfos un B4 passātos jau bija - 2.5 TDI [kurš nāca C sērijā] nāca 600w [200w + 400w] elektrisks radiatoriņš sildītājā, 1.9 TDI galvas aizmugurējajā dzeses flancī trīs kvēlsveces - abiem risinājumiem darbības princips vienkāršs - pie zemas dzeses temperatūras un pietiekami zemas ģeneratora noslodzes motora vadība ieslēdz vienu vai abus apsildes kontūrus. Nu kaut kādu miroņa dvašu dod.
Tieši tā, sviestā. Tomāts, iespējams, rada tādu sajūtu ka tur sākumā pat kaut kas ir - ar mešalku - nu, es neesmu tāds sadists lai vai nu ar pirmo robu ar pedāli grīdā zāģētu līdz kādām 3 štukām, vai arī izveiktu starta kontroli - ar pirmo es izkustos [arī ar benzīnnieku, ja vien nav īpašu iemeslu griezt tālāk], ar dīzeli otrais tālāk ir - sēdi, pedālis grīdā, domā "gaidām, gaidām, tūlīt būs, tūlīt būs, o, aizgāja!". Par turbomotora fantastisko griezes momentu pirmajā robā vari nestāstīt - man ir sanācis iedziļināties kā turbo benzīnnieks iegriež turbīnu dažādos robos [gan augstākos par pirmo]; man nav ilūziju par to kā tas notiek turbo dīzelim...
Par robiem - tu laikam neesi pamanījis ka tieši par to es arī besos :D Vieglajai mašīnai robi ir jāpārslēdz kā vieglajai mašīnai, busam kā busam, traktoram kā traktoram - ja es sēžu vieglajā mašīnā bet man jāpiemēro busa robu pārslēgšanas stratēģija es, maigi izsakoties, esmu neapmierināts. Vēl mani savulaik turbodīzelis atrunāja no domas par turbo benzīnu, jo diezgan kaitinoši - braucot kā pierasts motors te iet, te neiet - bet nu tad izbraucot ar turbo benzīnu kam pūtiena apogeja iestājas pie 3,5k, es sapratu ka ar tādu gan varētu braukt, jo šis kaitinošais faktors izpaliek - mierīgi braucot tu vienkārši mierīgi brauc, nejauši neieskrienot pūtienā, bet ja vajag jaudu, viens vai divi robi zemāk un tu stiep.
Par tavu līdzjūtību - pateicos, nav vajadzīga - drīzāk man līdzjūtību vajadzētu izteikt tev - tādam B8 gan jau priekš pilnas brauciena baudīšanas vēl tikai pietrūkst striķis un ziepes - kombinācija dīzelis + tomāts jau tā ir diezgan garlaicīga, bet tik jaunā mašīnā noteikti jebkādas brauciena baudīšanas iespējas ir apkarotas līdz galam - jau B6 2.0 TDI ar mešalku likās šausmīgi pelēcīga mašīna.
P.N. Drīksti minēt ar kādu dīzeļmašīnu man patīk izveikt Liepājas braucienus [sanāk vidēji reizi gadā] - priekšā pateikšu ka brauciena laikā sajūtas diezgan diametrāli atšķiras no mana golfa.
Par ko tad mēs runājam? Par to, ka mazos apgriezienos auto kust uz priekšu, tad nu tas nav nekāds brīnums. Iepriekš Tu gan kaut ko teici, ka ieminot auto sekundes tūkstošdaļā rāda potenciālu. Kāds tad tas potenciāls tur ir? Auto nenoslāpst?
Mārtiņ, daudz burtu, daudz vārdu, jēgas maz. Par to ko atbildēji man- atslēgas vārdi ir mērķauditorija un vilšanās. Tauta, kas brauc ar reno vai nissan nealkst pēc kautkāda ūber. Nepieminu vecās nissan silvijas, zx vai skailainus, kur entuziasti uz benzīma taisa 1000 un vairāk zirgus. Vāciešus čubina tikai tie, kas tos nopirkuši saprot ka tā miza ne sūda neiet. Paskaties, kas pārsvarā brauc ar vag- utubungas. Studenti, lauķi, modernos pērk tizlie vadītāji saklausijušies reklāmas par.74 asistentiem, kuri palīdzēs visur un vienmēr. Kapēc neviens nevīlē brabusu, vai alpini, vai opc? Atbilde vienkārša- neatmaksājas.izdevumi nav proporcionāli ieguvumam. Kapēc neviens nevīlē alfas? Tapēc ka pietiek no rūpnīcas ieliktā. Tik pat labi mēs varētu runāt par to ka Monas Lizas gleznai foniņš jauzķūnē, vai Doma baznīcai kāda ūberkruta betona piebūve jāuzmočī. Nav vajadzības, tāpat ir labi. 156 dīzeļ alfa jtdm versijā ar vasarenēm startējot no vietas ar 1300 rpm spolē līdz 3 ātrumam ieskaitot. Manis pieminētais Audi RS8 Lemānas versijā puerādija, ka no dīzeĺa var uztaisīt sacīkšu motoru, bet sakarā ar to ka dīzeļdegviela ie daudz energoietilpīgāka, dzinējs sanāk materiālietilpīgāks un arī slodzes tur ir lielākas. Gan termālās gan mehāniskās. Par taviem benzīna/dīzeļa % salīdzinošajiem cipariem nerunāšu, pilnīgs bulšits. Pateikšu tikai to, ka ja ar nelārbūvētu benzīnu startā no vietas vēlies sacensties ar līdzīgas jaudas.turbodīzeli, tad tev nāksies mest sajūgu no 2500 rpm lai turētos blakus. Kas attiecas uz ūberkruto - prasa padomu... Varbūt vari publicēt kādu vadības bloku vadošās programmas tekstu? Proti uztaisīt emulātoru vai varbūt esi uzbūvējis savām rokām bloku, kas spēj mainīt kādus 5 motora darbības parametrus līdz +/- 0.05 sec robežai? Tik gudri spried par turbīnām, tad zini kā panākt ideālu lineāro plūsmu? Man ikdienā ļoti bieži nākas dzirdēt :" labdien, man jūsu telefonu iedeva ... man nestrādā.... vai jūs nevaretu palīdzēt..." . Nu un ko ta man tagad sevi uzskatīt par....
Šodien jauna pieredze - sanāca palīkumot pa Rīgu ar piedomāšanu pie RPM. Hyundai ix35 benzīns - stabili jāgriež par 500-1000rpm augstāk, nekā ar tādu pašu dinamiku braucot ierasts ar "neejošo" dīzeli. Pilsētas apstākļos līdz 6 pārnesumam nekādi, Principā tikai ap 90 varēja (bet īsti neprasījās) pārslēgties 4->5. Tizli, ka uzsākot vienmēr jāuzgāzē - viekārši sajūgu atlaist, kā ierasts ar "neejošo" dīzeli, īsti nevar - raustās. Tāpat - lēni sastrēgumā ripinoties joprojām vajag 1 pārnesumu, kamēr zemos apgrizienos neejošajam dīzelim tas noder tikai pavisam no nulles. Bet jā - sapratu, kas msh pietrūkst - raustīšanās un spēriens pa pakaļu. Tas benzīns tiešām ir ļoti "atsaucīgs" - pie mazākās pedāļa kustības noraustās attiecīgajā virzienā. Bet viena maza problēma - paātrinoties ir tikai tas momentānais spēriens pa pakaļu - tam sekojošais paātrinājums diemžēl ir nīkulīgs, salīdzinājumā ar dīzeļa griezes spēku. Toyota Coroll Hybrid - iekāpt nācās lieveikala stāvvietas šaurībā - jomajo, cik sen nebiju izbaudījis to vingrojumu, kurā šaura durvju sprauga ir jāizmanto ne tikai iekāpšanai, bēt vienlaikus vēl zemam piesēdienam. Pseidodžipā iekāpt IR vieglāk. Un papildus apgrūtinājums to labi uzsver. Hibrīds solīto "lēni braucot darbosies tikai elektromotors" ar manu, pēc msh domām pensionāra, braukšanas stilu aizmirsa jau stāvvietā. Uz ielas, pēc tahometra (huļi tas vispār šadam auto ir vajadzīgs, ja vien nav perversa vēlme, kā man - lūrēt uz RPM niansēm), motors tika slēgāts iekšā/ārā nepārtraukti - t.i. ja plūsma mazliet paātrinās - uzlec 3k rpm, ja mazliet gāzi atlaiž, nokrīt uz 0. Nez, cik tas ir veselīgi un ilgmūžīgi eļļošanai un kā tas vispār strādā, bet nu lai jau... Ja neskaita lēkājošo tahomera bultiņu, auto iet gludi un nekāda raustīšanās nav jūtama. Bet tā bultiņa spilgta un kaitinoša. Sāku skatīties apkārt un ieraudzīju EV pogu. Ieslēdzu - jā, krāsainajā televizorā iedegās liela EV ikona, motors izslēdzās un braucu EV režīmā. Līdz pirmajam krustojumam. Uzsākot kopā ar plūsmu, paātrinājums acīmredzot bija par lielu un EV režīms pagaisa kā nebijis - atkal 3k RPM. Blakus vēl kaut kāda režīma poga - pārslēdzu uz sport. Ja ļoti piedomā, varbūt kaut kādu papildus atsucību varēja just. Bet redzamākais efekts - 4k RPM tahometrā! Ideāls auto msh - var zemu sēžot zāģēt :D Bet man pietika un eksperiments bija beidzies.
Arī tikko pabraukāju ar Corolla hibrīdu. Pretīga mašīna. Neērta un ne sūda neiet.
Griezes momenta vērtība daudziem nav norijama un tēma ir veca kā zeme. Neiestāstīsi benzīnfanam, ka dīzelis ir komfortablāks pie luksforiem. Manam benzīnniekam šobrīd ir vispār pazeminātie laika 250 dēļ DSG7. Nu kā tur var kaut ko salīdzināt, ja dīzelim būs 320 un vairāk. Protams kompresora un turbīnas esamība novērš tupīšanu. Bet atšķirība jā, vai atveras vilkme pie 1.5k vai 3.5k. Tas nozīmē, ka līdz 3.5k vēl vajag pacelt. Dīzelim nekas nav jāceļ, vienkārši brauc.
Ja grib pie luksoforiem izcelties tad jāpērk pilsētai domātie autiņi. Diez vai tāds ir dīzelis. Mana KIA Ceed 1.6 benzīns bezbožna ceļ krustojumos, bet ātri jau tas viss beidzās. Ja brauc uz 60 jau neko tur pacelt nevar, jo nav vajadzīgs, nav domāts tam.
Es neīsti saprotu kāpēc tu priecājies, ka tavam dīzelim ir ieskrūvēts viens nelietojams ātrums? Manuprāt tas ir stulbi un lieki sarežģī tev ietirgoto divaisu. Es arī nesaprotu kāpēc auto jāvērtē vadoties no iekāpšanas. Iekāpšana ir tikai kāda 1/100 vērtība no braukšanas. Pseidodžipā ir vieglāk iekāpt. Bet viss pārējais ir ievērojami sliktāk. Corolla laikam nav īsti jauks piemērs. Pašlaik braucu ar hibrīdu, kur tā ieskrūvētā urbjmašīna padara auto ievērojami jestrāku. Tāda paša auto dīzeļversija dēļ svara būtu nebaudāms klucis
Kas ir nelietojams? Ātrums, kas paredzēts ērtai auto izkustinšānai, nevi tāds ar kuru jāgāzē, lai izkustinātu un pēc tam jāraustās ripinoties? Katrma savs - man tā noteikti nav 1/100. Kā jau teicu, gadās iekāpt/izkāpt ~75x vienā dienā un vēl ar aizņemtām rokām. Tad tam ir liela nozīme. Lai vai kas tev ir "viss pārējais", manām vajadzībām un gaumei ir labāk. Corolla ir piemērs ar ko es izbraucu. Tas nav ne jauks, ne nejauks, bet vienārši konkrēts fakts. Izvēle pliki par godu tam, ka CityBee čakarējās aplikācija un tas bija tuvākais CarGuru. Nezinu kādu "jestrumu" tev vajag un ar kādu agresiju uz ceļa tu izpaudies, bet dīzeļpseidodžipa spējas ir krietni pāri tam, ko koplietošanas ceļos var darīt - attiecīgi es nevērtēju vai tas auto ir spējīgs, piemēram, uzstādīt Nirburgringas rekordu, kur noteikti atpaliktu no konkurentiem.
Pilsētas apstākļos vēlme pēc sestā roba - VAU! Kur vēl zemāk - gribēt pilsētas apstākļos lietot autostrādes robu? Jā, tizli ka atlaižot sajūgu bez gāzes motors tikai raustās - vajag kā dīzelim, kur ir "BAMS" un šis noģībst - jā nu protams, rūdīts dīzeļa braucējs attiecīgi slidina sajūgu un tad var uzsākt bez gāzes. Un par to "mazo problēmu" - nesauc pirkstu par krānu - tu tur priecājies nevis par "dīzeļa griezes spēku", bet par "turbomotora griezes spēku" - pabrauc ar atmosferisku dīzeli un pastāsti cik vareni šis ceļ
Durvju sprauga jāizmanto zemam piesēdienam - jocīgi - man likās ka ir darīšana ar golfa klases hečbeku, jeb tu nemāki ķebli noregulēt? Un tu piemirsi ka durvis bija atvērtas plašāk nekā ar pseidodžipu... Par zāģēšanu kaut ko sajauci, tas variants ir ideāls priekš tevis un daudziem citiem šī foruma lietotājiem - tādas nekontrolētas zāģēšanas dēļ es variantu par braukšanu ar tomātu neizskatu jau principā - motoram līdz 4 štukām ir jāuzgriežas tad, ja es to gribu, nevis tad, ja to grib kāds vadības bloks.
Jomajo... Tu piedāvā ķebli no ārpuses regulēt, uzskati, ka to ir iepsējams pacelt neierobežoti un kaut kā iedomājies, ka durvju atvēršanas platums ir atkarīgs no auto veida, nevis attāluma līdz blakus stāvošajam... Nu tu tak esi dezejnieks. Un kāda mārrutka pēc man jābrauc ar atmosfērisko dīzeli un sajūgs nez kā jāslidina. Tās tava lūžņu parka problēmas. Un šodien pavairāk pabraukāju ar "tomātu". Normāli turas 1.5-2k rpm robežās. Virs 3k, kas jau ir jābrauc slalomā vai pirmajam pie krusta, neradās ne iespēja, ne vēlēšanās uzgriezt.
Kāpēc ķeblis no ārpuses jāregulē? Šaurā spraugā es parasti ieslīdu, ar labo kāju pa priekšu - ja ķeblis pārāk tuvu, varētu būt sūdīgāk... Bet durvju atvēršanas platums ir atkarīgs no pieejamās vietas - pseidodžipi diezgan bieži mēdz būt ārēji lielāki, līdz ar to - platāki.
Kāda mārrutka pēc tev jābrauc ar atmosfērisku dīzeli? Nu tu vienkārši visu laiku dziedi - dīzelis, dīzelis, bet realitātē tu priecājies nevis par lietām kas rodas dēļ tā ka motorā zem lielāka spiediena sadeg grūti degoša degviela, bet tām kas rodas tāpēc ka motoram sānā pieskrūvēta turbīna Labi, es bišķi nepareizi izteicos par to uzsākšanu; neesmu nekad ar tādu jokainu metodi mēģinājis uzsākt - bet ir pilnīgi saprotams kāpēc dīzeļiem ir tik agresīva brīvgaitas noturēšana - jo atšķirībā no benzīnnieka, dīzelis nav "piedodošs"; neveiksmīgas rīcības ar sajūgu rezultējas nevis uz brīdi nokritušos apgriezienos, bet noslāpušā motorā - nevaru nekādīgi aizmirst reizi kad aizņemoties busu, īpašniekam blakus stāvot to trīs reizes nopampināju, jo pedāļus spiedu tieši tāpat kā 10 minūtes atpakaļ golfam, bet busam sajūgs radās ņemošs citā punktā...
Cilvēks kurš ar dīzeli var izdomāt pilsētā dudināt sestajā robā pilnīgi noteikti ar tomātu arī var dudināt zemos apgriezienos. Kad man gadās apsēsties pie mašīnas ar tomātu stūres, ja tas ir benzīnnieks, tur kādas 4 štukas pulkstenī tiek izprovocētas vienkārši pierasti piespiežot pedāli. Un C5 2.5 tomātam ir pilnīgi normāli, ja tu vēlies paātrināties, to motoru iegriezt līdz 3 štukām jau kikdauņa laikā.
Dievu atvēršanas platums ir atkarīgs no tā, cik tuvu ir apstājies kāds blakus, nevis no mašīnas veida. Laikam nepamanīji, ka tas tizlais vingrojums bija jāizveic ar mazu zemu hibrīdauto. Un piedāvāji regulēt sēdekli... Iekāpjot... Esmu pietiekami braucis ar turbobenzīniem, lai salīdzinatu tieši tos ar turbodīzeļiem. Nu nevar no benzīna "nocelt" to griezes momentu un spēka vienmērīgumu, kas ir dīzeļiem. Nevar - jo fiziku nepiemānīsi, benzīns sadeg strauji un ir nepārtraukti jāsargā no eksplozijas. Tas, ka tu neproti pielāgoties vadīšanai, pārkāpjot citā auto, liecina tikai par tavu pieredzes trūkumu, nevis to, ka tavs mk2, pie kura esi pieradis, ir ideāls. Un tavs kārtējais meģinājums pierādīt, ka pilsētā ir nepieciešams braukt ar kaucošām riepām un izveikt nez kādus agrasīvus manevrus, kam būtu nepieciesams kickdown, tikai liecina, ka esi nepeiaudzis āksts, kuram prātā tikai zīmēšanās. Realitātē, saskaņā ar CSN jau Jeep automāta dīzeļa griešana līdz 3k bez jebkāda kickdown kvalificēsies kā agresīva braukšana. XC60 ir ievērojami jaudīgāks, mazliet vieglāks un vēl manuālis...
Nu nēēē, nēēē, nu ne jau atkal - nu ne jau atkal msh sarakstījis palagus ar pilnīgām muļķībām 
//Redzi, tevis piesauktās VAG četru katlu kuļmašīnas no fabrīķa nāk ar tādu jaudu, kāda tam ir nevis tāpēc, ka tās neturētu vairāk [no standarta 1.9 TDI kluča čaļi spiež ārā ~250 zs/450 nm - kā tur ar tiem tevis piesauktajiem itāļu un franču brīnumiem, cik tie tur?]//
Varu parādīt to pašu 1.9 itāļu brīnumu (tik iekš saaba, ne alfas) kam ir izspiests 315 zs un virs 600 nm un brauc jau daudzus gadus ikdienā, un IEDOMĀJIES... tur, nejūk ārā
//Kaut kāds 25 gadus vecs AFN par kaut kādu 5 gadus vecu 2.0 TDI ir sliktāks tikai tajā kas nāk ārā pa izpūtēju - ar lielākiem smidzinātājiem un attiecīgu regulējumu priekš iekšā sēdētāja viņš būs 1:1//
šis vispār bomba pat nezinu ko atbildēt, nesaprotu, tiešām tik stulbs vai izliecies? Smidzinātāji, regulējums... kāpēc pārbūvētu (labi, labi, saprotu ka tā nav nekāda lielā pārbūve, bet tāpat) un čipotu hlamu jāsalīdzina ar standartu, iedomājies, to jauno ar var sačipot un pārbūvēt, tad tas brauks vēl labāk.
//kā reiz sensenos laikos ar savu audī man apdzīvotās vietās kustībā vajadzēja divus robus, trešo un ceturto - jā, ar trešo, neapstājoties, varēja mierīgi izņemt lēni krustojumu, trešajā robā brīvgaitas apgriezienos motoram spēka pietika. Kamēr dīzelis ir jāgriež, jo kamēr tas nav iegājis pūtienā, tas vienkārši neiet.//
Pilnīgas muļķības, es ar dīzeli varu izdarīt to pašu, lai nebūtu tukša muldēšana, kad esi Rīgas tuvumā, esmu gatavs piebraukt un parādīt, lai būtu interesantāk, varam pat pamēģināt, kas no tukšgaitas ieskrienas ātrāk, dīzelis vai superduper mk2. Bet ja godīgi, nesaprotu kam šis ir vajadzīgs, jo lai arī mašīna uz to ir spējīga, kā jau pats atzini, baigā cēliena tur nav (un dīzelim tas cēliens parādās daudz ātrāk, kā benzīnam), bet man patīk kad ir cēliens, man nesagādā problēmas pārslēgties zemāk kad vajag, varbūt tev tomēr vajag apsvērt aprīkot savu mk2 ar automātu?
Un nē, nav tā, ka es esmu baigais dīzeļu fans, man vienkārši besī, ka viens pamuļķis, kurš tā īsti nemaz nav braucis ar kaut ko šajā tūkstošgadē ražotu, gudri spriedelē. jā, ja mēs pieņemam, ka dzīvojam 90tajos, tad varētu msh pat daļēji piekrist. Un vēl jautājums cik nokauti tie tavu pāķu čomu dīzeļi ir, jo reiz man bija darīšana ar dīzeli, kam sprūda turbīnas ģeometrija, tad nu tas arī uzvedās līdzīgi kā apraksti. Man pašam ir jau gadiem gan dīzeļi gan benzīnieki vienlaicīgi, tad nu pavisam droši, pēc savas pieredzes, varu teikt, ka ikdienā turbo dīzelis ir daudz patīkamāk un intereantāks par atmo benzīnu, tieši tāpēc šogad atmo benzīns tika nomainīts pret turbo benzīnu, pavisam cits braukšanas kaifs.
Un vispār esmu ievērojis, ka vienmēr, kad normāli cilvēki runā par mašīnām, tu bāzies pa vidu ar saviem vagiem, bet vienmēr tās ir čipotas tedeškas, čoms ar tjūnētu turbokvatro utt, tad ko, tie vecie vagi nemodificēti ir tik nebraucami, ka tādus nevar ar neko salīdzināt?
Man atkal besī pamuļķis kurš nesaprot elementārus motora uzbūves un darbības principus un motoru labumu vērtē pēc izlaiduma gada. Kāpēc jāsalīdzina čipotu ar standartu? Lai pamuļķim, kurš motorus vērtē pēc izlaiduma gada, parādītu ka tas 25 gadus vecais klucis spēj to pašu ko desmitgadīgais, un standartā atšķirība ir tikai dēļ standarta konfigurācijas. Bet tu, protams, arī nesaproti kāpēc tā atšķirība ir tāda - jo pirms 25 gadiem četru katlu kuļmašīna bija pozicionēta priekš nabagiem, kamēr šodien to jau smērē kā prēmiumu, un liek jūtami smagākās mašīnās, attiecīgi +/- tam pašam motoram ir jāspēj vairāk. Ja neesi pamanījis, dīzeļiem attīstība pēdējos ~25 gadus ir bijusi divos virzienos - 1) precīzāka iesmidze - priekš atgāzu normām, un 2) mazākas, vieglākas un efektīvākas turbīnas un/vai vairāku turbīnu kopums - lai izspiestu lielāku jaudu no tikpat liela motora, pārāk neciešot apakšām. Kaut kādam 25 gadus vecam klucim uzliekot pēdējās desmitgades turbīnu, jaudā un tajā kā tas gliemezis tiek iegriezts, starpība būtu maza, ja vispār būtu - protams ka tu tāpat turpinātu sist kulakā uz desmitā gada dīzeli, jo "tas tak 2010. gada motors, joptvā!"...
"Un vēl jautājums cik nokauti tie tavu pāķu čomu dīzeļi ir" - noteikti daudz mazāk nokauti nekā tavu pilsētas sprukstiņu čomu dīzeļi. Redzi, tajos deviņdesmito gadu motoros īsti nav ko nokaut - tur ir četras vai piecas sprauslas, kurām smidzinātāji maksā dažus desmitus eiro gabalā, tur ir turbīna, kura pamatā kalpo bez problēmām, un pa lielam tas arī ir viss. Tie nav tavu pilsētas čomaku desmitā gada dīzeļi kuriem dilst sadalenes, jāizgriež kvēpu filtri, jānoglušī EGR, sprauslas maksā kosmosu, reizēm izkūst kāds virzulis utt. Un par sprūstošo ģeometriju - kā tad es aprakstu? Ja dīzeļa VNT turbīnai sprūst ģeometrija, tad motors pēc laba un stipra uzsāciena aiziet avārijas režīmā - jo ģeometrija praktiski vienmēr nosprūst tajā stāvoklī kas vajadzīgs lai turbīnu maksimāli ātri iegrieztu, un tādēļ attiecīgi motoru vienkārši pārpūš - īpaši nav dzirdēts ka sprūstu otrā galā
Attiecībā par "ikdienā turbodīzelis ir daudz patīkamāks par atmosfērisku benzīnu" - nu jā, pie noteikuma ka izpildās tas pats faktors kas busiem - motora darba tilpums neadekvāti mazs priekš masas kas jāvelk.
Tieši tā "ģēnij", apkarinot vecu motoru ar mūsdienu loriņiem, tas kļūst par mūsdienīgu motoru, un līdz ar to visticamāk arī kļūst braucams, jo ne jau blokā ir tas spēks. Bet man patīk, ka tu apstiprini to ko jau teicu, un vēl ar tādu pārliecību
Nē, tā turbīna, kāreiz, sprūda "otrā galā", un nekāda avārijas režīma nebija, tik tas, ka tā mašīna apakšās bija tupa, un tad vienā brīdī rāviens, tieši kā tiem lūžņiem, ar ko esi braucis.
Man bija 2.3 benzīns uz, šķiet, ap 1,3t svaru, šaubos ka tas ir neadekvāti mazs.
Vienīgais kurš te sit kulakā, esi tu stāstot cik labs ir tavs mk2 un visi pārējie vecie vagi, es nekādu gadu vispār neminēju.
Bet vispār tu novirzījies no tēmas. Taisīsim eksperimentu, kas ceļ labāk no 1000rpm līdz, teiksim 2,5 vai 3k, tavs golfs vai dīzelis? Lai gan es joprojām nesaprotu, kāpēc tas ir vajadzīgs, tev labā roka lauzta?
Es vispār teicu par turbīnu. Laikam esi palaidis garām no kā sastāv mūsdienīgs dīzelis - puse no lietām ir visādi viegli mirstoši mēsli kuri paģēr lietot krutas eļļas, ja ne, kirdik. Bišķi ir starpība pret vecu kluci ar vienu sadaleni kas piedzīta ar zobsiksnu, 8 vārstiem un elektroniski kontrolētu sūkni.
Kā jau mēs noskaidrojām, ar lūžņiem man šausmīgi reti sanāk braukt, jo tos vecos dīzeļus līdz tādam stāvoklim dabūt māk tikai deklasēti elementi un hroniski kapeikpisēji, atšķirībā no jaunajiem. Tiem deviņdesmito gadu dīzeļiem, kam ir WG turbīnas, tur, jā, pūtiens nāk pie 2k, ja vien nav čipsis - tiem kam ir VNT, nevarētu teikt ka sanāk diži labāk, tur vienīgi pūtiens sākas maigāk.
Par eksperimentu, davai, tikai - lai nebūtu pirksta salīdzinājums ar krānu, lai tad motoru atšķirība ir degvielā - tātad, 1.9 SDI vai 2.0 SDI Jeb tu gribēji salīdzināt atmosfēru ar turbiķi? :D
Kāpēc tu esi tāds idiots? Mēs visi te visu laiku runājam par turbo dīzeļiem, kur lai tādu aizvēsturi kā atmosfērisks dīzelis es izrauju? Un arī tu visu laiku runā par turbo dīzeļiem, un stāsti ka viņi neejot, īpaši apakšās, salīdzinājumā ar tavu golfu vai audī. Un mēs tev sakam, ka tās ir muļķības, jo neei are normālu dīzeli braucis. Tagad, kad saproti, ka ar savu pļūtīšanu ei iebraucis auzās, tad dodiet viņam atmosfērisko dīzeli, jā to tu ar savu golfu nokodīsi, nestrīdos.
Un kāpēc joprojām ignorē jautājumu par to, kāpēc vajag braukt ar 1000rpm?
Kāpēc vajag braukt uz 1k rpm? Nu, paprasi kaut vai bradypusim - viņam, cik saprotu, tā ir norma. Man - nu redzi, tu, iespējams neesi pamanījis, bet ir tāda lieta ko sauc par pilsētām, un tajās ir tāda īpatnēja satiksme - te ātrāka, te lēnāka, krustojumi, ātruma ierobežojumi, pagriezieni, gājēju pārejas utt. Bet acīmredzot, lai arī tu brauc ar to "normālo dīzeli", bet kaut kā tomēr šis apakšās neiet, ko? 
Aizrādījums vietā, bet apgalvojums "tu neesi ar normālu dīzeli braucis", protams, ir tukša diršana - es šaubos ka desmitgadīga četru katlu kuļmašīna vulgaris būs elastīgāka kaut vai par čipsotu T5 "vājo" 2.5 ar kādu ir sanācis pabraukāties - vidējos apgriezienos iet normāli [jo motorā iepūš 1,5 bārus], bet nevarētu teikt ka gribētos to motoru apakšās darbināt. Bet nu protams, ja kāds nečurā aiz sajūsmas biksēs par dīzeli "jo viņš tak tik patīkami klab un kad iegriež, tad pat kaut cik arī iet!", tātad viņš "nav braucis ar normālu dīzeli".
Kāpēc man jāprasa bradypusim, ja tu esi tas, kurš apgalvo, ka braukšana ar 1k rpm ir dzīves nepieciešamība? Viņš tik apgalvo to pašu ko es, ka dīzelis spēj bez problēmām to pašu ko tavs golfs, bez problēmām paātrināties no šiem apgriezieniem. Jā, es, iespējams, pat labāk kā tu zinu kas ir pilsēta, tāpēc ir domāts tas kloķīts, kas ir pa labi no tevis, parasti tur virsū ir R burtiņš un cipariņi no 1-5/6. Tāpēc jau jautāju, vai tev nav pēdējais laiks aprīkot savu mk2 ar automātisko kārbu. Jā, arī normālais dīzelis apakšās neiet, tikai lēnām paātrinās (bez jebkādām vibrācijām, raustīšanās utt) gluži tāpat kā jebkura mašīna ar ko es esmu braucis (un es, atšķirībā no tevis, esmu braucis ar ļoti daudz un dažādām mašīnām, tilpumos no 0,6 līdz 5,0 vismaz), tik atšķirība tāda, ka atmosfērisks benzīns sāk iet tā ap 4k apmēram, bet normālais dīzelis ap 1,5k, un tieši tas ikdienas lietošanā to padara daudz patīkamāku, īpaši pilsētā, ja vien tev nepatīk tahometrā visu laiku turēt ap 4k. Tieši tāpēc, kā jau teicu, šogad ilgi lietotais atmo benzīns tika nomainīts pret turbo benzīnu, jo tas sāk iet no 2k rpm. Un nezinu, kas tev tie par klabošiem dīzeļiem, manējais noteikti neklab, varbūt to vēl varētu nosaukt par vieglu tarkšķēšanu, un nav jau arī tā ka 4 cilindru benzīns ir baigā mūzika ausīm, ja tas ir kāds V8, tad jā, tur jau var nodarboties ar tavu mīļāko nodarbi, sišanu kulakā.
Var tikai piekrist Core, ka: 1) Tu, Msh, teicies, ka vajag 1k rpm, jo benzīns tad reaģējot sekundes tūkstošdaļā, kurpretī dīzelim ir gumijas pedālis; 2) Man nudien nav skaidrs, kāpēc man būtu jādzīvo ar 2 pārnesumiem - viens uz priekšu un uz viens atpakaļgaitai. Ja reiz pilsētā stipri nokrītas ātrums, tad no tā 3. roba varu pārlikt 2. Man tas lielas ciešanas nerada, toties auto ir stipri atsaucīgāks. Savādā kārtā man tas sanāk vienlīdz labi gan ar benzīnu, gan ar dīzeli. Vēl jocīgākā kārtā man ar 1k rpm neviens auto īsti labi neiet, gumijas pedāļi abiem.
Mani arvien vairāk pārņem sajūta ka tu ar savām zinībām tā arī esi palicis 90-tajos. Kamonreilis patstāvīgā augstspiedina rampa un līdz 7 iešpricēm vienā darba taktī tavam prātam ir neaptverams, neuztverams un neizskaidrojams fakts. Tāpat kā 350 Nm pie 1750 rpm. Par to ātrumu pārslēgšanu vispār sviests. Dažādās valstīs ir dažāda motoru būves skola. Kur vieniem ir tugšgaita, citiem ja jāpārslēdzas uz nākamo robu. Pat benzīnam redline vieniem ir pie 3400 citiem pie 7000
"Kamonreilis patstāvīgā augstspiedina rampa un līdz 7 iešpricēm vienā darba taktī tavam prātam ir neaptverams, neuztverams un neizskaidrojams fakts" - neaptverams? Tu kaut ko esi sajaucis - es atslodzei ļoti daudz lasu wikipēdiju [anglisko, protams], un ļoti daudz par tehnoloģijām, un es to visu ļoti labi zinu - es vienkārši tevis nosaukto tehnoloģiju klasificēju kā "dārgi sūdi". Jā, protams, ir riktīgi kruta ja braucot ar pāris pakas vērtu Maksti, degvielas sistēmas sakārtošanai ir jānoloka otra mašīnas vērtība [nevis pārsimts eiras], jo, lūk, sprauslas spēj iesmidzināt septiņas reizes darba takts laikā - tas nekas ka nekāda praktiskā labuma [lasīt - mazāka degvielas patēriņa] no tā nav. Bet ja pēc tā, kam dod priekšroku, jāvērtē kuros gados aizķēries, tad es esmu aizķēries sešdesmitajos - es dodu priekšroku netiešās benzīna iesmidzes sprauslām - atveras vienreiz motora darba ciklā, kalpo nenosakāmu, bet ļoti ilgu laiku - spriežot pēc tā ka neviens viņas nemaina arī trīsdesmitgadīgiem motoriem. Vai arī no otras puses - nulltajos, ar ceturtās paaudzes gāzes sprauslām - kurām cenas/veiktspējas attiecība noteikti ir daudz labāka kā CR sprauslām un varbūt bik sliktāka kā mehāniskā sūkņa sprauslām. 350 nm pie 1750 rpm? Trīsdesmitgadīgs 2.2 20v audī turbiķis tādu ņūtonu daudzumu dabon bik augstāk, pie 2k, bez kosmosa tehnoloģijām, un notur to griezes momentu [lasīt - cilindru pildījumu] līdz 5,5k - neaptverami, vai ne?
msh rakstīja: "Kamonreilis patstāvīgā augstspiedina rampa un līdz 7 iešpricēm vienā darba taktī tavam prātam ir neaptverams, neuztverams un neizskaidrojams fakts" - neaptverams? Tu kaut ko esi sajaucis - es atslodzei ļoti daudz lasu wikipēdiju [anglisko, protams], un ļoti daudz par tehnoloģijām, un es to visu ļoti labi zinu - es vienkārši tevis nosaukto tehnoloģiju klasificēju kā "dārgi sūdi". Jā, protams, ir riktīgi kruta ja braucot ar pāris pakas vērtu Maksti, degvielas sistēmas sakārtošanai ir jānoloka otra mašīnas vērtība [nevis pārsimts eiras], jo, lūk, sprauslas spēj iesmidzināt septiņas reizes darba takts laikā - tas nekas ka nekāda praktiskā labuma [lasīt - mazāka degvielas patēriņa] no tā nav. Bet ja pēc tā, kam dod priekšroku, jāvērtē kuros gados aizķēries, tad es esmu aizķēries sešdesmitajos - es dodu priekšroku netiešās benzīna iesmidzes sprauslām - atveras vienreiz motora darba ciklā, kalpo nenosakāmu, bet ļoti ilgu laiku - spriežot pēc tā ka neviens viņas nemaina arī trīsdesmitgadīgiem motoriem. Vai arī no otras puses - nulltajos, ar ceturtās paaudzes gāzes sprauslām - kurām cenas/veiktspējas attiecība noteikti ir daudz labāka kā CR sprauslām un varbūt bik sliktāka kā mehāniskā sūkņa sprauslām. 350 nm pie 1750 rpm? Trīsdesmitgadīgs 2.2 20v audī turbiķis tādu ņūtonu daudzumu dabon bik augstāk, pie 2k, bez kosmosa tehnoloģijām, un notur to griezes momentu [lasīt - cilindru pildījumu] līdz 5,5k - neaptverami, vai ne?
IZLASI DIVREIZ. Nē Mārtiņ, jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāņi. Caurskrienu pa teikumiem. Wikipēdija- Varbūt nezini, bet wikipēdijā rakstu var pievienot pat mans suns. Loti liels procents rakstu tur ir tikai tapēc, ka kāds loti grib likties gudrs. Pārsvarā tas ir tālu no patiesības, tapēc dotais avots var kalpot tikai vispārējai virspusējai infprmacijai. Multišprice ļauj virzulim darba takts laikā praktiski nesapīgi pārvarēt augšējo nāves punktu un pēc tam, atkarība no akselerātora stāvokļa vai nu ilgstoši saglabāt konstantu vai strauji palielināt spiedienu cilindrā. Vēl multišprice prot līdz zināmam līmenim kompensēt nepilnības sprauslu darbībā. Alfas 1.9 jtdm ar 215 tkm UZ SPIDOMETRA (cik reāli nav ne jausmas) attīstot pēc papīriem 110 kW, 325Nm, ar pilnu noslodzi 4 cilveki, ziemas drēbes un vēl pārtikas somas bagāžniekā, ziemā braucot slēpot pie 110km/h patērē pēc datora 4,5l/100 km 1elejot 40l Latvijā pie ostas var norullēt 1100+ km pa Skandināviju. Kādu ekonomiju tu vēl gribi? Ar kamonreiļieb braucu jau vairak ka 10 gadus, esmu nobraucis vairāk kā 700tkm ar 5 automašīnam, no kurām 2 tiek ikdienāi zmantotas arī patlaban. Nevienai no tām pirkšanas brīdī nav bijis mazāk kā 180 tkm. Sķiršanās parasti notiek pēc400-450 tkm. Līdz pat šodienai NEVIENAI no tām nav bijušas kautkādas/jebkādas/dajelkādas problēmas ar degvielas sistēmu, kas prasītu kautkādus finansiālus ieguldiumus. Reizi gadā rudenī mainu degvielas filtrus. UN VISS. Man nav ne jausmas par kādiem ūberdārgiem remontiem tu runā un tieši šie no pirksta izzīstie, no zila gaisa sagrābstītie fakti iznīcina pēdājās cieņas paliekas un interesi uztvet tevis rakstīto kā vērā ņemamu. Piedevām tu nemāki metināt un neredzi kurās vietās metinājumiem prasītos pastiprinājumi. 2.2 20v turbobenzīns gadijumā nedzima kā motors sportam? Ar īso virzuļu gājienu un visu pieskaņotu maksimālai atdevei? Ko A? Brālītis 2.3 turbobenzīns ta vairs ne sūda neiet. Mēs runājam par PARASTIEM ikdienas motoriem. Pirms ko raksti- izlasi 2x
Es jau netaisos vadoties pēc wikipēdijas motoru remontēt...
Nu, kas tur ir tāds tajā patēriņā? Kaut kāds B4 audī ar primitīvu 1.9 TDI spēj to pašu, ja ne labāk.
Man patīk tavs apraksts par tavu pieredzi - tu ar savu rīcību apliecini - tu brauc ar sūdiem, un tu pats to apzinies Kāpēc tās labās mašīnas ir jāmaina, ja drīkst zināt? Par remontiem - redzi, ir tāda tehnoloģija, saucas common rail - jā, tā pati, ko izmanto arī VAG jaunākos dīzeļos - kur parasti ir pēc principa "iepriekšējais īpašnieks lējis sūdīgu degvielu, jaunais īpašnieks maina sprauslas un virzuļus". Protams, es noprotu kur ir tā starpība - ar kaut kādu trīslitrīgu tuaregu vai A6 uzgriež smukas kilometrāžas un tad, ar atkruķītu spidometru pārdod - kamēr tu nopērc kādas sievietes vai pensionāra klabinātu franču vai itāļu mēslu, paļurkā dažus gadus un tad laicīgi kraties vaļā, un tad stāsti cik labi kalpo. Ā, vēl viena diezgan tipiska CR problēma, parasti gadās 5-10 gadus vecām mašīnām - augstspiediena sūknis piedirš sistēmu ar skaidām, attiecīgi kaut kādam četru cilindru motoram pēc dīlera programmas remonts ap 2 pakām, ieekonomējot izdodas ierakstīties vienā pakā.
Kas tas par zvēru - 2.3 turbobenzīns? Jā, vecais 20vt tika radīts priekš B grupas, bet vēlāk tas nodzīvoja vairāk kā desmit gadus ielas mašīnās. Es tevi apbēdināšu - galvas dizains, cik man zināms, tur ir nošpikots no 16v golfa, tik ar izmaiņām kas vajadzīgas lielākai jaudai [papildus špiļkas izplūdniekam un dzesei viena flanča vietā "kolektors"], kamēr apakša tipisks VAG dzelzis ko ražoja no septiņdesmito gadu vidus - 2.3 10v atmosfērai apakša no 2.2 turbiķa atšķiras tikai ar 1,5 mm resnākiem un savādākiem virzuļiem, savādāk tas pats bloks un tā pati kloķene, vēl vecākiem motoriem ir izmaiņas mazās niansēs - blokam viens eļļas kanāls atšķiras, kloķenei klaņu šāļu izmēri.
[c]taaneko rakstīja:
msh rakstīja: Piedevām tu nemāki metināt un neredzi kurās vietās metinājumiem prasītos pastiprinājumi.
Tam mums ir cita tēma. iauto.lv/forums/topic/40931-auto-virsbuves-metinasana?pnr=1
Bradypus rakstīja: Šodien jauna pieredze - sanāca palīkumot pa Rīgu ar piedomāšanu pie RPM. Hyundai ix35 benzīns - stabili jāgriež par 500-1000rpm augstāk, nekā ar tādu pašu dinamiku braucot ierasts ar "neejošo" dīzeli. Pilsētas apstākļos līdz 6 pārnesumam nekādi, Principā tikai ap 90 varēja (bet īsti neprasījās) pārslēgties 4->5. Tizli, ka uzsākot vienmēr jāuzgāzē - viekārši sajūgu atlaist, kā ierasts ar "neejošo" dīzeli, īsti nevar - raustās. Tāpat - lēni sastrēgumā ripinoties joprojām vajag 1 pārnesumu, kamēr zemos apgrizienos neejošajam dīzelim tas noder tikai pavisam no nulles. Bet jā - sapratu, kas msh pietrūkst - raustīšanās un spēriens pa pakaļu. Tas benzīns tiešām ir ļoti "atsaucīgs" - pie mazākās pedāļa kustības noraustās attiecīgajā virzienā. Bet viena maza problēma - paātrinoties ir tikai tas momentānais spēriens pa pakaļu - tam sekojošais paātrinājums diemžēl ir nīkulīgs, salīdzinājumā ar dīzeļa griezes spēku. Toyota Coroll Hybrid - iekāpt nācās lieveikala stāvvietas šaurībā - jomajo, cik sen nebiju izbaudījis to vingrojumu, kurā šaura durvju sprauga ir jāizmanto ne tikai iekāpšanai, bēt vienlaikus vēl zemam piesēdienam. Pseidodžipā iekāpt IR vieglāk. Un papildus apgrūtinājums to labi uzsver. Hibrīds solīto "lēni braucot darbosies tikai elektromotors" ar manu, pēc msh domām pensionāra, braukšanas stilu aizmirsa jau stāvvietā. Uz ielas, pēc tahometra (huļi tas vispār šadam auto ir vajadzīgs, ja vien nav perversa vēlme, kā man - lūrēt uz RPM niansēm), motors tika slēgāts iekšā/ārā nepārtraukti - t.i. ja plūsma mazliet paātrinās - uzlec 3k rpm, ja mazliet gāzi atlaiž, nokrīt uz 0. Nez, cik tas ir veselīgi un ilgmūžīgi eļļošanai un kā tas vispār strādā, bet nu lai jau... Ja neskaita lēkājošo tahomera bultiņu, auto iet gludi un nekāda raustīšanās nav jūtama. Bet tā bultiņa spilgta un kaitinoša. Sāku skatīties apkārt un ieraudzīju EV pogu. Ieslēdzu - jā, krāsainajā televizorā iedegās liela EV ikona, motors izslēdzās un braucu EV režīmā. Līdz pirmajam krustojumam. Uzsākot kopā ar plūsmu, paātrinājums acīmredzot bija par lielu un EV režīms pagaisa kā nebijis - atkal 3k RPM. Blakus vēl kaut kāda režīma poga - pārslēdzu uz sport. Ja ļoti piedomā, varbūt kaut kādu papildus atsucību varēja just. Bet redzamākais efekts - 4k RPM tahometrā! Ideāls auto msh - var zemu sēžot zāģēt :D Bet man pietika un eksperiments bija beidzies.
Šī ieraksta iespaidā pievērsu uzmanību RPM. Dzinējs 1.4 TSI ar 125 Zs (5000-6000 apgr./min.) max jaudu un 220 Nm (1500-3500 apgr./min.) max griezes momentu. Ja salīdzinām ar 2.0 TDI, ar kuru šis Tiguan modelis tiek komplektēts, dīzelim ir lielāks max griezes moments (280 Nm 110 Zs versijai un 320 Nm 140 Zs versijai), bet mazāks max griezes momenta diapazons - no 1750 līdz 2500 apgr./min. 110 Zs dīzelim max jauda ir no 2750 līdz 4200 apgr. min. 1416 kg smago auto ir iespējams iekustināt atlaižot sajūgu un nespiežot gāzi. Tomēr, strauji atlaižot sajūgu un neuzgāzējot, auto noslāps. Ikdienā pilsētas satiksmē man uzsākšana gan notiek uzgāzējot līdz 1300-1500 apgriezieniem. Vienmērīga ātruma noturēšana notiek ap 1900-2100 apgr./min. un vilkme, lai mēreni paātrinātos gaitā pietiek sākot no kādiem 1800 apgr./min. Protams, labāk tas izdodas virs 2000 apgr./min. Ja nesporto, tad robežās līdz 3000 apgr./min. var ļoti labi pārvietoties un iekļauties pilsētas plūsmā. Taču, ņemot vērā dzinēja parametrus, straujam paātrinājumam šis dzinējs ir jāgriež augstos apgriezienos. Piem., situācijās, kad jāizbrauc uz šosejas un ātri jāsasniedz 90-100 km/h, visātrāk tas izdosies, ja ar otro pārnesumu dzinējs tiek aizgriezts līdz tiem 5000 un vairāk apgriezieniem, sasniedzot tos 85-90 km/h. Arī situācijā, kad pie 75-80 km/h nepieciešams kādu strauji apdzīt, tad jāliek 3. pārnesumā, lai ir virs 4000 apgriezieniem - tādējādi jaudas pietiks līdz kādiem 130 km/h, kad jau ir nepieciešams nākamais pārnesums. Bet citādi šāda dzinēja griešana ir reti nepieciešama.
"Kāpēc vajag braukt uz 1k rpm?" Maziet paeksperimentēju ar msh "ieteikumiem pareizai auto lietošanai" un sapratu atšķirību. Lai iegūtu "gumijas pedāli". Jā, tieši tā - lai tiktu vaļā no motora "atsaucīguma" - braucot plūsmā vienīgais, ko var iegūt no augstu apgriezienu turēšanas ir raustīšanās.
Volx rakstīja: Ja grib pie luksoforiem izcelties tad jāpērk pilsētai domātie autiņi. Diez vai tāds ir dīzelis. Mana KIA Ceed 1.6 benzīns bezbožna ceļ krustojumos, bet ātri jau tas viss beidzās. Ja brauc uz 60 jau neko tur pacelt nevar, jo nav vajadzīgs, nav domāts tam.
Jā, ja vien tu būtu sapratis no mana teiktā, kas ir 1.5k dīzelim. Tavuprāt tik smieklīgi apgriezieni varētu būt saistīti kaut kādā veidā ar izcelšanos pie luksaforiem? Un lai izceltos, nav svarīgs degvielas tips. Iesākumam pietiks iemācīties saprast, kas ir ņūtons. :D
Vakar nodevu savu auto servisā lai novērstu stirnas nedarbus,tāme 1800 eur.Tomēr labi ka paņēmu eglei Kasko,noderēja.
Lēti būsi ticis cauri. Laikam stirnas jāsit ar egli,nevis cirvi ;)
Ja brauc lēni un uzmanībai tiek vairāk laika pievērst tieši ceļa segumam, tad pamanīsiet, ka caurmērā uz katru km ceļa ir tumsi brūns pleķis. Seciniet paši cik tur paliek nosisti lopi un sačakarēti auto. Nemaz nerunāsim par tiem kurus tikai uzsit un tie vēl inerces pēc aizskrien tālāk. Vel jau cūkas savairojušās tā ka rezultāti būs...maucam tik.
Es kaut kā parasti bez bleķa redzu arī ķeskas - vienmēr uz ceļa ir sabraukts kaķis vai lapsa.
Tam jāpiekrīt - tie pleķi jau pamatā veidojas no tā, ka kaut ko maziņu "izsmērē", jo neviens jau nepacenšas novākt no ceļa, tikai turpina braukt pāri. Lielie "medījumi" lielākoties no sevis uz ceļa neko neatstāj, drīzāk tur paliek mašīnas detaļas.
Tikko pār Akmens tiltu redzēta 4durvju Ņiva ar off-road guļampiekabi ar visu bagāžu utml. ceļojam. Numura neredzēju, kura valsts.
Šodien gadījās bik adrenalīnu atrauties. Braucot ārā no Liepājas priekšā trāpījās B8 pastēte - zinot ko no tādiem var sagaidīt, atstāju sev bik elpošanas vietu, mhm, kā tad - kā Baata un tramvaja sliedes klāt, sadegas bremžu lukturi un jāvelkas pāri sliedēm - es, protams, ātrumu nesamazinot šim garām - tas šim acīmredzot pārāk sabojāja pašapziņu, ko vajadzēja labot - kādus simtus metru pēc izbrakšanas no Liepājas šis mani apdzina, un, hujaks, divas reizes pēc kārtas uztaisīja "bremžu pārbaudi" un pēc tam vēl pāris kilometrus, līdz šis nogriezās, šis vēl provocēja uz kaut ko, velkoties uz ~75. Lūk pie kā noved kredītu pieejamība un kasko - cilvēkiem nav žēl sasist jaunas [šitai laikam trīs gadi] mašīnas...
Policija šo klaunādi var apturēt momentāli! Jau četru gadus atpakaļ sāka darboties "Agresīva brauksāna strauji bremzējot bez vajadzības"! CSL 51. pants. Nav gribēšana! Policija vienkārši nepilda likuma "Par policiju" 4. pantu! Tas jau ir noziegums! Jums un man ar šo noziegumu jāsadzīvo mūža garumā!
Vernon, kā to lietu izdarīt praktiski? Cerēt, ka katram līdzi būs policists, kas spēs piefiksēt nekrietno lietu un izrakstīt sodiņu? Jā, piekrītu, ka par to vajadzētu drāzt, bet praktiski tas liekas gauži neīstenojami. Ja nu vienīgi tur netrafarētais gadījuma pēc brauc un ierauga, bet tāda iespējamība nav liela.
vienīgā reālā iespēja ir tehniskie līdzekļi, t.i. videoreģistratoru lietošana un lietu ierosināšana pēc videomateriāla. Pat ja tādu krānu nevar sodīt - izsaukt uz liecību sniegšanu un pabojāt laiku/nervus var. Bet ja nav policistu resursa uz ceļiem, šaubos, vai ir arī kabinetos, kas to apstrādātu
Kaut kā savādi sanāk, pāri sliedēm velkoties laikam piekare "jāsargā", bet priekšā likt pa bremzēm, savu pakaļu briesmām pakļaujot un acīmredzot ego barojot navc nekādu problēmu. CP šos idiotus izķert laikam būtu vesels cirks, pat pēc tiem agresīvas braukšanas pantiem - jo legalizēto reģistratoru sūtīšanu CP momentā dabūs visādus tautas šerifus, kas iesūtīs ntos sūdus (kas savukārt pašu ego žāģē....ja netic, var delfu aculieciniekus papētīt). Reāli šādiem idiotiem zāles ir vienas - vienreiz atrauties no kāda ne pārāk pieklājīga un šādus izgājienus pacietoša, pote uz mūžu, bez būsteriem.
Četrus gadus darbojas CSL 51. pants : Strauja bremzēšana bez vajadzības"! Policija vienkārši nepilda savu pienākumu, darīt to, ko Likums atļauj! Tā ir policijas bezdarbība, kas pāraugusi apzinātā terorā!
Ārpus apdzīvotas vietas sadursme vienā virzienā braucošiem nav nekāda "Distances neievērošana", bet gan ātruma samazināšana bez savlaicīgiem signāliem! Sadursme pirms krustojuma, kā likums saistīta ar virzienrādītāja trūkumu savlaicīgi un pirms! Ar stāvokli joslā manevram! Tas kopumā saucas par klaju necieņu pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, kas brauc no aizmugures! Ne man tas būtu jāstāsta. Mums ir pietiekami daudz un dažādu "ekspertu", kas par to reāli saņem atalgojumu. Tātad to Likums jau kvalificē kā agresiju! Tātad jāsoda cēlonis! Bet policija soda sekas un visi berzē rokas. Tikai vienu gadījumu derētu novest līdz ideālam iznākumam parādot to televīzijā! Daudzi sāktu aizdomāties! Bet šim bandītisma cēlonis sakņojas CSDD, ceļu policijā, prokurorā un apdrošināšanas kompānijās! Pilsētā vainīgi abi, vai visi, ja nevar uzrādīt patieso vaininieku, kurš aizbrauca! Tā tam vajadzēja būt, bet nebija!
Ex-pertu "uzdevums" sen vairs nav cilvēcības un/vai kādas tur patiesās drošības popularizācija.Reti kurš no viņiem šodien izsaka savu "patieso" viedokli.Viņi tagad kalpo galvenokārt smalki pārdomātu reklāmrakstu tapšanai un augsni/sagatavojošas demagoģijas izplatīšanai dažādu "ieviešanas" un "apgūšanas" passākumu kontekstā.Galējai smadzeņu sajaukšanai jau tā apjukušajiem lohiem/regulārajiem.Kuri vairs nesaprot, kas īsti no viņiem tiek prasīts.
Vernons rakstīja: Ārpus apdzīvotas vietas sadursme vienā virzienā braucošiem nav nekāda "Distances neievērošana", bet gan ātruma samazināšana bez savlaicīgiem signāliem! Sadursme pirms krustojuma, kā likums saistīta ar virzienrādītāja trūkumu savlaicīgi un pirms! Ar stāvokli joslā manevram! Tas kopumā saucas par klaju necieņu pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, kas brauc no aizmugures! Ne man tas būtu jāstāsta. Mums ir pietiekami daudz un dažādu "ekspertu", kas par to reāli saņem atalgojumu. Tātad to Likums jau kvalificē kā agresiju! Tātad jāsoda cēlonis! Bet policija soda sekas un visi berzē rokas. Tikai vienu gadījumu derētu novest līdz ideālam iznākumam parādot to televīzijā! Daudzi sāktu aizdomāties! Bet šim bandītisma cēlonis sakņojas CSDD, ceļu policijā, prokurorā un apdrošināšanas kompānijās! Pilsētā vainīgi abi, vai visi, ja nevar uzrādīt patieso vaininieku, kurš aizbrauca! Tā tam vajadzēja būt, bet nebija!
Labi, varu mēģināt atkārtoties n-tās reizes. Ideja kopumā nav slikta, bet skatoties tik tieši, tā top glupa. Distances ievērošana radītu risinājumu daudzām situācijām. Ko darīt, ja jābremzē strauji? Nu kaut vai uz ceļa izskrējuša zvēra dēļ? Ko darīt, ja es jau savlaicīgi rādu signālu (priekšā kāds griežas), bet man gandrīz pakaļā viens ieliek, jo kādu brīdi skatījies velns viņu zina kur? Telefonā varbūt. Kur tur ir mana (priekšā braucošā) vaina?
Vācijā, piemēram, ir aizliegts pārkārtoties pirms krustojuma! Turpini braukt, kurp ved josla. Tas papildus, intensīvā kustībā joslu mainīt aizliegts! Vācijā drāž par virzienrādītāju nelietošanu! Vācijā visur ir ātruma samazināšanai joslas. Viss ir pārdomāts un izdomāts! Un ko darīt ar to, kas gatavs Tevi, mani, vai ikvienu no mums apdzīt? CSN106.! Atstāt muļķa lomā, vai spogulī redzot situāciju, ieslēgt savlaicīgi kreiso virzienrādi, lai viņš meklē starpu labā pusē. To visu CSN paredz! Anglijā pie sadursmēm atņem telefonus. Nezinu gan uz cik ilgu laiku, bet pietiktu numura noteikšanai, vai braucot ir lietots!
Īsais kopsavilkums - tavā ieskatā "pārdomāts un izdomāts" ir "aizliedz, drāž un atņem". ' Un ko tas palīdz? Vācija diemžēl regresē saktiksmes kultūrā, jo acīmredzot to tomēr nosaka nevis tava policejiskā domāšana, bet pašu satiksmes dalībnieku mentalitāte, kas Vācijā struauji mainās uz tuvo austrumu stilu.
Man viens paziņa nokļuva vācijā rakt pazemes komunikācijas. Darba devējs viņam divas lietas pateica, nepārkāp ātrumu un neaizmirsti laikā ieslēgt virzienrādītāju! Vācija dara brīnumus, nepazinu. Agrākais pohujisms bija izplēnējis uz neatgriešanos. Vide audzina cilvēku! Diemžēl daži letiņi mēģina audzināt Vāciju! Ar kapsētas cenu! Par policejisku domāšanu. Policistiem žoklis atkaras, kad es izdaru aizrādījumu!
Mani novērojumi: vācieši ir vissliktākie braucēji Eiropā. Nekur nebrauc tik idiotiski, nevienmērīgi, nekārtīgi un nepārdomāti. Īpaši lieliska ir spēja uzrīkot korķi uz šosejas vienas joslas pārkārtošanās dēļ. Domāju, ka nekas labs nevar sanākt, ja nācijai ir viens mērķis - ordnungs. Bez jēgas, bez mērķa, bez satura.
Kamēr visiem bija tikai ordnungs, tikmēr bija diezgan ok. Problēmas sākas, pastāvot dažādām izpratnēm, kas viena otru necieš - to labi var redzēt pie mums, kur daļai patīk skandināviskā lēnība, bet citiem ir dienvidnieciskāka mentalitāte. Un Vācijā šobrīd konfliktē "vecās ordnunga skolas" braucēji ar imigrantiem, kuru īpatsvarā dominē tuvo austrumu mentalitāte.
Neatceros nevienu reizi, kad vācieši būtu braukuši redzami sakarīgi. Man liekas, ka iedomības (par ordnung dievību) dēļ viņi palaiž garām iespēju iemācīties braukt. īpaši krāšni tas izpaužas NO kalnu ceļos. Nezinu ko sauc par skandināvu lēnību, bet manā pieredzē ir gonka (jo kavēju) dienas garumā pa SE bāņiem / pilsētām / laukiem. Nu perfekti: bānis 140, minimālas atstarpes, neviens nebremzē, neraustās.... Ja kādam liekas par ātru, pagrieziena rādītājs> kad parādās šķirba, blakus josla, kas iet uz 120 ar min atstarpēm. Principā izrāva cauri visai SE neticamā ātrumā. Un tad DE ar saviem īpatņiem uz 86 kreisajā joslā, bezjēdzīgām bremzēšanām, akliem kreisajiem..... Es domāju tāpēc arī tie auto viņiem tādi. Bezjēdzīgi
Tikko sievai koleģe no Somijas bija atbraukusi komandējumā uz LV. Divus gadus tur nodzīvojusi. Teica, ka LV apļus vispār var pārtaisīt uz 1 joslas, jo praktiski maz kas izmanto pārējās divas. Somijā esot, ka pirmā iebraukšana ir pirmā izbraukšana un visi to ievēro. Bet mums uzrodas redz visādi uzšpļāvēji uz braukšanas kultūru un vēl uzņem video, ka CSN nav teikts kārtoties dziļāk. Ko aitai vajag? Tikai pateikt, ko nav jādara obligāti.
igaunijā palielinās sodi par ātrumpārkāpumiem. +10=50eur +20=100eur utt pēc +20 vēl kaut kādi papildus bonusi nāk klāt
Latvijā arī to varētu ieviest,tikai mums uz ceļiem vairs nav redzami CP.Meloju,Rīgas velomaratona laikā tik daudz CP nekad nebiju redzējis,tur kur pietiktu ar vienu ekipāžu tur bija divas,nu gluži kā kara stāvoklī.
Laikam no visas Latvijas sadzīti bija.
Muļķības. Sodi jāpalielina ir x10 un tikai tad sāks domāt.
Arī muļķības, tie kas varēs atļauties dirsīs vēl vairāk virsū pārējiem, lai tikai izrādītos ka naudas pietiek !!! Soda neizbēgamība ir tā kas attur, neatkarīgi no soda apmēra. 1x dzīvē izbraukt pa Rīgas centrālo ielu uz 300+ km/h arī es varu atļauties pie jebkāda naudas soda, tik jēga ??? Daudz vairāk fana ir tajā pašā Biķernieku trasē vilkt kaut yz 180 km/h "pie Ozola" ...
Tipiska reakcija līdz brīdim, kamēr pašam sanāk uzrauties.
Esmu savā mūžā piedzīvojis milici uz katra stūra! Un Jūs domājat kad droši bija braukt? PSRS bija viena no visnedrošākām Valstīm! Latvija iet par šīs sabrukušās valsts pēdām.
Latvija? Pag, tu tikko teici, ka Vācijā visus drāž un ka Latvijā to nedara, bet vajadzetu.
Latvijā, par manis neieslēgtu virzienrādītāju, Tev policija raksta protokolā "Distances neievērošanu"! Bet mani vajadzētu sodīt par "Agresīvu braukšanu" un Tevis necienīšanu! Tas jau bija iespējams četrus gadus! Kurš ir tas idiots, kam nav saprašana, kas reāli notiek uz ceļa? Jautājums Tev, kā Tu izproti kā katram bija, ir un būs jārīkojas uz ceļa!?
Kas tas ir par zvēru-protokols un pēc kā viņš izskatās? 
Braukšanas kūltūra. Vispār tā ir interesanta tēma.Daudzus gadus atpakaļ mans brauca komandējumos uz Skandināviju,viss vairāk tā bija Zviedrija,vienreiz gandrīz gadu nodzīvoju Dānijā(Kopenhāgena),Norvēģija,tas neskaitās jo tā bija Traena sala bet visi ceļi asfaltēti un nevienas bedres vai ielāpa,ielu apgaismojums deg 24 stundas diennaktī.Patīkamākais bija Zviedrija,vairāk kā 400 km un vel biku vairāk no Stoholmas.Pirmais komandējums Tockskfors.Ik rītu ejot uz objektu ar kājām mums sanāca šķērsot ceļu kur vienreiz stundā brauca viens auto,lauku ceļš bet asfaltēts.Ja tur brauca auto tad viņš noteikti apstājās lai mēs varētu šķērsot ceļu.Rādījām viņam ar rokām,lai brauc bet tas stāv kā iemīts.Tad bija Sundsvall,nu jau pilsēta,atkal jāšķērso ielu,visi apstājās,mans bija uz pauzes.Un tad bija Ostersund,viņa mani piebeidza.Braucu busam pie stūres,priekšā trīs auto,gājēju pareja,bērni no bērnudārza iet pāri,pēc 10 metriem nāk nākamā grupa ar bērniem,protams arī šķērsos ielu.Priekšējie stāv,neviens nekust no vietas kaut bija iepēja,neviens nepīpina.Biku vēlāk braucot mans ierauga sabiedrisko autobusu uz mazāknozīmes ielas kas stāv ielas slīpumā uz leju,saprotamu kad viņam kustības uzsākšana sagādā grūtības jo ārā tak ir ziema.Es piebremzēju un uzmetu viņam ar tālajām,laikam viņš nesaprata ko es no viņa gribu un paliek stāvam.Beigās apstājos un ar roku parādīju lai viņš brauc un tad man iestājās eiforija,es nekad nebiju tik labi juties kā toreiz,es burtiski staroju no laimes,iesaku jums to izbaudīt.Pie mums to nevar izbaudīt jo citi tevi neciena.Vermons pieminēja Tadeiķa un Valdeķa apli kur kāds tiek apkrāpts,bļin,es pat vienmēr sabiedriskajam dodu ceļu jo tad man iestājās eiforija,atceros Zviedriju,nostaļģija ko es vairāk neizbaudīšu.
...jā, 'kūltūru' kilogramos nenopirksi... Iesaku tomēr pamēģināt palaist kādu tāpat vien pa priekšu arī Latvijā. Nemaz nav grūti, un neko nemaksā.
Principiāli "nekustēt no vietas, ja bija iespēja" ir tups formālisms, nevis kultūra. Mums arī ir daļa vadītāju, kas stāv un gaida, kamēr uzrādīsies kāds kam dot ceļu. Dienvideiropā savstarpējā cieņa ir daudz augstāka līmenī, bet satiksme dinamiska, nevis tāda, ka var redzēt, ka tiem cilvēkiem galamērķī būs vēl garlaicīgāk, kā nīkt pie stūres.
Piemērs - jāgriež iekšā teritorijā pa kreisi, ko kurienes, arī pa kreisi, kāds griež ārā. Formāli iekšā braucējam priekšroka, bet reāli - ērtāk pamāt, ka ceļš brīvs, ļaut lai izbrauc ārā braucējs, un tad pašam vieglāk iebraukt teritorijā.
Tieši tā - un ja tas ārā braucējs principiāli nebrauc pirmais, lai arī viņam tiek dota iespēja, ir tipisks.
Sola totālu autovadītāju kontroli uz Latvijas noslogotākajiem ceļiem Sākot ar nākamo gadu, Latvijā tiek plānots veikt visaptverošu ceļu satiksmes dalībnieku kontroli. Lai noķertu noteikumu pārkāpējus, tiks izmantotas modernās tehnoloģijas, dažādas ierīces, piemēram, fotoradari, sarkanās gaismas radari, kā arī kampaņveidīgas transporta līdzekļu vadītāju pārbaudes uz ceļiem. Kontroles veikšanai būs nepieciešams miljons eiro gadā. neatkariga.nra.lv/izpete/359545-sola-totalu-autovaditaju-kontroli-uz-latvijas-noslogotakajiem-celiem
1M gadā un visaptveroši nelīmējas kopā. nu nekā. "Tajā pašā laikā Valsts policijas (VP) patrulēšana ir samazinājusies, ko atspoguļo sastādīto lēmumu skaita samazinājums." vismaz nemelo par acīmredzamo - policijas naf
Tām modernām tehnoloģijām vajadzētu kādus pretnetīruma un ūdens nanouberdārgos pārklājumus iesmērēt. Varbūt lētāk valstij sanāks kā izzīstais pakalpojums 1x dienā mazgāt. Varu derēt, ka drīz arī luksoforu mazgāšana, kura nav notikusi ne reizi mūžā, kaut kur uzspīdēs. Tā kā jāver vien vaļā mazgāšanas servisa kantoris un jāsūta deputātos kāds antiņš, lai lobē pasākumu. :D
Nesen solīja totālu kontroli nedēļas garumā, par ko A.Jansons jau ironiski rakstīja.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
