Uzmeikošu vēl vienu spama vietu, kur padalīties par šofera dienu. Būtu forši, ja šeit nediskutētu bet vienkārši iemetam stāstu, cik "patīkama" Latvijā ir braukšanas kultūra.
Tauta uzmanigi šodien uz ceļiem, izskatas kaut kas ar "planetu stavokļiem vai meness fāzem". Uz ceļa nez kapec pārkārtojas tik tuvu , ka nepiebremzejot butu dazai škodai sānā jaunus liekuma radiusus uztaisijiz, griež kreisos kur nedrikst biežak ka tp ir gadijies redzet, un "kronis visam" pavecaka kundze staidzina suni viena Čaka ielai perpendikularā ielā ar kailam krūtīm ... Katrs atsevišķs events - nekas īpašs, bet vis kopā kaut kadu 5-10 min. laika posmā, ja nebutu pamodies, domātu ka sapņoju kaut kadu porno ...
Es pats šodien, steidzoties un meklējot parkingu divreiz pārbraucu nepārtrauktajai līnijai 
Vispār parasti es tā nedaru. Citādi neko ekstrēmu nemanīju, ja neskaita, ka pirms diviem dienā bija netipiski lieli korķi šur un tur.
WALA rakstīja: Nu bļins atraduši par ko "matus skaldit", pabraucat pa Italiju ar auto un LV liksies kā laimes zeme, ar visām vinu ieskriešanas joslām kur ar mazmotoru mazauto es nez ka viņi spej iekļauties plūsmā, jo ieskrejiena josla burtiski beidzas betona "sienā" un ir super īsas + pārēja brauktuve bieži nepārskatāma, un labi ja spoguļos ko jēdzigu redz. Viena vieta kur padzivoju bridi vispar "izcila" - gara smuka yzbrauktuve, bet uz štrāses neko neredz un ieskrejiena/iekļausanas posms, nu mos kādi 5 auto garumi, tur ja ej ar plusmas ātrumu - tev nav pat laika spogulī ko paspēt ieraudzīt, kad priekša jau "siena saka" dari ko gribi, bet bremzet par vēlu ...
Man reāli patīk braukt Itālijā - neko no tevis aprakstītajām problēmam tur nekad neesmu izjutis. Toties tas, kas tur IR - savstarpēja rēķināšanās un cieņa. Vācijā un Austrijā, savukārt, bieži brauc pēc mūsu "burta kalpu" pieejas - tipa ja es pedantiski ievēroju CSN, tad varu ignorēt realitāti un saprātu. Izteiktākais - mainīt joslu uz bāņa, neskatoties spoguļos.
jā, itāļi brauc ļoti dinamiski, bet ļoti pieklājīgi - neviens ar cietu ģīmi "a man taisnība" sānā nebrauks, kā vācieši. No ieskriešanās joslas 100% ielaidīs joslā, bet šoseja neapstāsies, lai raustīgo ielaistu joslā. Ja tā uzvestos, dzīve apstātos, jo satiksme ir ļoti blīva. Par joslu maiņu uz bāņa - pēc DE noteikumiem ar 130 var mainīt joslu īpaši neskatoties. Ātrajam braucējam ir pienākums sekot līdzi un piebremzēt, ja vajag.
Nu redz visvairāk to "lēkātāju" Vācijā ir tieši no pirmās uz otro, ievērojami zem 130 - visadi ekobraucēji. No otrās uz trešo ļoti reti - tur parasti respektē pavisam ātros. Austrijā, savukārt nekā tada nav un, bet to bezspoguļu auto daudz vairāk. Itālijas dinamika gan atpaliek no Maltas - Itālijā vēl, lai atļautu tev uztaisīt kreiso, pretimbraucējs piestās. Maltā - tikai piebremzēs, lai būtu lielāka sprauga - ja gulēsi un nebrauksi, negaidīs.
Es pats tā īsti neizjutu problēmas,varbūt drusku diskomfortu kamer pierod pie viņu braukšanas stila, bet pamaniju gan, ka mūsu čīkstētajiem tur butu labāk braukt ar sabiedrisko... ar apmeram tādu domu tas mans rakstitais ...
msh rakstīja: Jā, iespējams ka tu ar savu vilcienu pieredzi un divām tonnām bleķu izvēlētos iziet uz tādu apdzīšanas manevru, par domām uz kādiem es sevi mēdzu skaļi lamāt, jo tomēr galā jānokļūst dzīvam un veselam. "ventspils šoseja svētdienas pēcpusdienā" - abet ko es teicu? :D Es agrāk diezgan bieži mēdzu braukt piektdienas vakaros pa A9 Rīgas virzienā vai svētdienas vakaros/agros pirmdienas rītos Liepājas virzienā - es ļoti labi zinu par ko tu runā un kas tev jāizcieš, pats savām acīm esmu to daudzreiz pieredzējis - braucot pretī un pukojoties ka grūti nokost kādu no retajām sēnēm manā joslā, jo pretī pārāk maz spraugu... :D Rīdzenieku problēmas.
"Rīdzenieku problēmas." Vakar sanāca braukt cauri Jēkabpilij tā mazliet pēc pusdienlaika, svētdienā. Satiksme intensīva un pavisam lēna - ne tā kā Rīgā. 1-1.5k rpm robežās nācās ripināties. Cik atceros pēc sajūtas, tavā Liepājā ir vēl ļaunāk. Nākamreiz, kad būšu, paskatīšos uz tahometru, kā to pseidodžipu "jāgriež", lai iekļautos jūsu nerīdzinieku neproblēmās.
Nu bet elementāri - bars ar rīdzeniekiem saklūp kādā mazākā pilsētā, un kopā ar sevi aizved Rīgas problēmas. Ļauj es minēšu - Liepājā tu pamatā ierodies kopā ar žurku skrējienu piektdienas vakaros uz kādiem lielakiem pasācieniem 
Jā, Liepājā ir tik ļauni ka vienīgais iemesls kāpēc es centra šaurajās ieliņās golfu otrajā robā negriežu līdz ierobežotājam ir apziņa ka skaļi rēcošs golfs noteikti piesaistītu cepistu, ja tādi patrāpītos, uzmanību, un par ~100 kmph apdzīvotā vietā pienāktos smuks sodiņš - tāpēc parasti es aprobežojos ar to ka otrajā ar pedāli grīdā tiek uzgriezts līdz 60, retāk 70, un tad iemests ceturtajā + vēl izvēlos līkumaināku maršrutu - bez šaubām, ja kādam gribas, var arī spīdzināt savu motoru tevis nosauktajā diapazonā 
Nešaubīgi, gan Jēkabpilī gan Liepājā pie tā, ka vietējie brauc kā uz savām bērēm, ir vainīgi rīdzinieki :D Nešaubīgi, tu zini, kad es "ierodos Liepājā" - bet nē, tas noteikti nav vienā laikā - esmu bijis dažādos un vietējo nesteidzība (kuru savā ziņā var apskaust) nav atkarīga no satiksmes intensitātes. Tikai tu tur tāds nervozs vietējais wannabe gonščegs pagadījies. Un jā - nešaubīgi tā ir motora spīdzināšana... Interesanti kādēļ? Kas tam motoram ir labāks, ja tas tiek bez slodzes griezts augstākos apgriezienos? Pie krustojuma stāvot arī pedāli pieturi, lai tik tas mototrs neiedomātos sevi spīdzināt brīvgaitā?
Kaut kā nevaru iedomāties kur tu saskati kaut kādu īpašu liepājnieku nesteidzību - vienīgais kas Rīgā ir tāds kas nav Liepājā ir tā dabas parādība ko Rīgā var novērot uz salinieka, kur liela daļa kā no ķēdes norāvušies mauc uz +20 - +25 - patiešām, Liepājā augstākais masveida ātruma pārsniegums ir ap +15, ko reizēm sanāk novērot uz brīvībenes. Ja 2,5 litrus mazam dīzelim tādas lielas kastes vilkšana ir "griešanās bez slodzes", tad laikam te vairs nav ko komentēt... :D
Kur saskatu? Pie "dodiet ceļu" vienmēr sagaidīs kādu, kam to ceļu dot, nevis brauks uzreiz, ja brīvs. Ieskriesies līdz 50 divu kvartālu garumā. Visā tajā plūsmā, kas ir izteikti lēnīga, tu aicini "griezt" motoru nez kādos apgriezienos, kas būtu nepieciešami tikai agresīvi visus apdzenot. Jā - izdarīt to var, bet vai tiešām vajag? Un komentēt tev visu laiku ir ko - pat to, ka knapa pieskaršanās pedālim, jo savādāk ir par ātru, noteikti neesot griešanās bez slodzes :D Nez, kāda ir "tās kastes vilkšana", kas to "megaslodzi" rada? Paātrinājumu nevajag, jo velkas priekšā braucošais. Pretvēja nav, jo ātruma nav... Ko vēl izdomāsi, lai tikai kaut kā attaisnotu savu personisko riebumu (skaudību) pret SUViem?
Vajag taču piepīt klāt izdomātu ad hominem, vai ne? :D Nu ko lai saka, grūti tev - es galvenokārt varu sūdzēties par to kā daudzi šķērso sliedes [tajā skaitā tavējie džipisti] , bet savādāk nekā īpaša un noteikti nekā tāda kas nebūtu novērojams dižajā pilsētā. Arī galvenā problēma ar uzrāvienu ir novērojama izbraucot ārpus Liepājas manā virzienā; tur daudziem vajag vismaz dabraukt līdz Latvijas Naftai lai ieskrietos līdz 90, bet arī tā man nav problēma.
Jā, vajag gan... Izdomāt, ka man ir grūti. Tev jau kautkā šķiet, ka man ir grūti tādēļ, ka braucu ar auto, kam nav nepieciešams "griezt" mototru sporta režīmā, lai iekļautos sēņojošā plūsmā. Grozies kā gribi - nekādi sakarīgi argumenti tev nesanāk - būs vien atkal plikā skaudība pie vainas.
Grūti tev - mašīnas izvēli tev, kā redzams, ierobežo mērķis - citiem jāskauž tavu mašīnu, lai cik tā būtu nepatīkama un nebaudāma, vienīgi dīvaini ka tu iztēlojies ka cilvēkam, kurš regulāri ķer kaifu ar diametrāli pretēju mašīnu, tava nebaudāmā mašīna varētu skaust. Bet es laikam saprotu kāpēc tev mokot relatīvi mazu dīzeli atmosfēras režīmā viss esot normāli - jo tu stāsti pasakas - nu tāpat kā ar to ērto iekāpšanu pseidodžipos, kur tu apgalvo ka vienlaicīgi pastāv divas viena otru izslēdzošas varbūtības... :D Jā, man nesen gadījās izkost vienu līkumu ar džipu kurā var iekāpt gandrīz tik ērti kā manā golfā, bez ierāpšanās, tikai, ups - ērtās iekāpšanas dēļ tur ir neērta sēdēšana un pseidodžipistu izslavētā labā pārredzamība arī nav, jo kur šī radīsies, ja ķeblis atrodas 10 cm augstāk kā golfā, bet priekšā liela haube ar šausmīgu aklo zonu - cilvēks kurš apgalvo ka visas šīs trīs lietas [augsts ķeblis, augsta sēdpozīcija un iekāpšana kā golfā ] var pastāvēt vienā mašīnā ir dirsējs, jo fiziski tas iespējams vienīgi ar gaisa piekari kura attaisot durvis mašīnu nolaiž vismaz kādus 30 cm; neesmu vēl dzirdējis par pseidodžipu kam tāda būtu, bet lielajiem pseidodžipiem [X5, LC utt] nez kādēļ ārpusē ir kāpšļi...
Turpini vien... Tev taču tie pseidodžipi neliek mieru. Tev ir jāpierāda visiem, ka ērti ir raut ārā beņķi, mantas krāmēt jumta bagažniekā (kas jau nu nekādi neietekmē smaguma centru, vai ne?), dauzīt stūrus ar piekabi un ķert kaifu no rēcoša motora. Tikai nekādi neesi spējīgs noformulēt, kādēļ tas viss ir vajadzīgs, ja vien neesi mazohists. Tā vietā izdomā kaut kādus murgus par iekāpšanu ar kāpšļiem un izslavēto labo pārredzamību un relatīvi mazu dīzeli atmosfēras režīmā.
P.S. Tev tikai tā informācijai - niršanas ekipējumu vispār ir aizliegts vadāt jumta bagažniekā jebkuram man zināmajam auto ;) Bet tas jau tev nav pat ienācis prātā.
Protams ka nav ienācis prātā - kāpēc lai es zinātu kaut ko specifisku par vaļasprieku kas ir tikpat izplatīts kā, teiksim, lidošana? Attiecībā par tavu D5 mocīšanu zemos apgriezienos - man ir pietiekami sanācis pavizināties ar 2.5 ceškām, sedaniem vai universāļiem kas no tavas sievas pseidodžipa šajā aspektā pamatā atšķiras ar zemāku svaru, lasīt - tam motoram atmosfēras režīmā to mašīnu ir vieglāk pavilkt - tur jābūt diezgan spēcīgi galvā pistam lai uz 60 brauktu ar augstāku robu par ceturto; varu saderēt ka neviens arī tā nedara.
Lietuvā sanāca braukt pa ceļu no Biržai uz Panevežis caur tādu miestu Vabalninka . Kādi 10km cauri mežam uz ceļa bija asfaltēta apmēram pusotra josla :D. Lai izmainītos ar pretimbraucēju, kādam jābrauc ar riteni pa granti. Tāpat ar apdzīšanu.
Pusotra josla? Tas ir daudz. Pirms pāris gadiem sanāca no Aizkraukles caur Neretu braukt uz Anīkščiem - tur otrā robežas pusē radās šitāds ceļš; pieraduma trūkuma dēļ bija tīri neomulīgi pa to braukt... :D
Principā tāda ideja jau nav slikta, ja pielieto uz mazas noslodzes ceļiem. Kāds pretī brauc, abi izmainās un visiem labi. Vien tas ceļš, ko es leišos šādi redzēju, bija pilnīgi nepiemērots kandidāts. Līknes visos virzienos un tad pirms katra kalniņa ņem to nomali, jo nezini, kas pretī brauc - ja nu? Līdzenumos būtu jēdzīgāk.
jā, pusotrs platums der līdzenumos, pirms kalniņiem jāasfaltē dubultplatumā, lai var izmainīties
Vakardien gadījās normālu pērli pieredzēt Liepājas K-rautas/Senukai krustā. Braucu pa brīvībeni kruīzā uz 58, astē sēž LTeška, pa kreiso joslu brauc hreno Talismans, universālis - cukurenes krustā mums degungalā sarkanais nomainījās uz zaļo, kur šis dabūja bik izrauties priekšā, jo labajā joslā radās pāris mašīnas ar pašvaku ieskrējienu - tuvojoties Senukai krustam, tur piepeši nomainās lukšos gaismas - es bik stiprāk bremzējot apstājos pie līnijas, man aiz muguras braucošā LTeška ieņēmusi nogriešanās joslu un apstājas tur - hreņa braucējam nesanāca apstāties pie līnijas, šis apstājās veselu korpusu aiz līnijas. Bet tajā krustā ir muļķīgi - lukši karājas augstu virs galvas, un tā kā tur lielākoties vienā deg cita gaisma nekā citos divos, dublēti arī nav - stāvot pie līnijas es dabūnu aizliekties līdz stūrei un lūrēt uz augšu - korpusu aiz līnijas droši vien nemaz nevar redzēt kas luksī par gaismu. "Tas nekas", nodomāja hreņa braucējs, nezinot tā krusta īpatnības, "kad citi brauks, tātad būs zaļais un braukšu arī es". Pagāja mazs brītiņš un no veikala izbraucējiem iedegās zaļais, un līdz ar to zaļais tiem kas grib nogriezties uz veikalu no centra puses - LTeška sāka kustēties, un līdz ar to arī talismans - nekur tālu gan neaizbrauca, tikai gandrīz līdz krusta vidum; kaut kas tur vēl notaurējās, nevarēja saprast kurš, un tad jau nu šis stūmās atpakaļ uz iepriekšējo vietu 
Nākamajā reizē šis uzsāka braukšanu ļoti piesardzīgi, pārliecinājās ka visi citi sāk kustēties un tikai tad uzsāka pats... :D
Nu šodien var redzet kā kartējā stulbuma uzplūdā kads reorganizejus satiksmi Uzvaras pieminekļa apkartnē. Stulbāk jau škiet nav kur. Tā vieta lai legali palaistu sab. transu pa sliedēm, tur tagad ir "ķiegelīši virs joslām" pie kam absoluti tupi salikti.
Ja nu gadijuma kadam jautajumi, tad bez nepartrauktas linijas tulit aiz ķiegeļa josla droši var mest iekšā !
Kurā vietā konkrēti?
Bāriņu ielā no Āgenskalna puses uz Akmens tiltu kad brauc.
Tikai tagad pamanīji? Tur tie ķieģeļi jau nez cik gadus ir.
Nē, tur ir pavisam svaigi ķieģeļi, un šorīt visi stūmas tikai pa pa 1. joslu Bāriņu ielā, bet es pa "ķieģeloto" 2. joslu aizvilku līdz 10 tramvaja sliedēm un apmetu riņķī, jo tur ir ari intersanta zīme par braukšanu joslās tagad. Bet izbraucot to ko es parasti daru, lai to tusiņu apbrauktu - es tur kur man vajadzeja nebiju vēlāk kā parasti, vienigi ja visi brauks kur es - māju iedzīvotaji toč sāks apvainoties. ;)
Pie 10 tranvaja sliedēm zīme pa joslām jau sen,tiešām jābrauc skatīties.
Viens ķieģelis 2. joslai tulit aiz gājeju pārejas (tur kur 2. tramvajs aizgriežas prom "pa parku", un Bāriņu 2.josla pie Uzvaras bulv. formāli tagad beidzas ar zīmi par braukšanu joslās ar "ķieģeli" papildus tam virs sliedēm, un tas tur šodien vaditajiem konkreti bija sapisis pratu, vis brauca toai pa pirmo joslu Barinu ielā, un tieši tapat ari griezās uz Uzvaras bulv. no labās malējās. IMO tur tagad ir mēģinājuši iestāstit ka tramvaja aliedes ir tikai sab. transam domātas, bet vispār prasitos skaidrojums, ko tur īsti ir (ne)domājuši ...
Tur sabtrans visu laiku pa sliedēm brauc. Un ķieģelis IMO mūžseni karājas. Sab transam atsevišķas attiecības ar ķieģeli
Tas tur ir joprojām, bet tas kas darits ir mēģināts tur kaut kādu prieksrocibu laikam busam no Āgenskalna piešķirt, nekadi to joslu neapzīmējot, jo laikam tikdaudz saprot ka ja kreiša butu sab. trans. josla kas "aizgriežas" pa kreisi, visi mierīgu sirdi pa to turpinas vilkt, tiesa ari tagad nekas to netraucē, ja vien nebrauc "tieši zem ķieģeļa".
Ā tu par to gar pašu pieminekli.... Iespējams Staķis sagaida, ka korķis būs līdz Smiļģa muzejam un sab tans pa to joslu brauks kā kings. Un tālāk gar Viršiem pa sliedēm
Absurds uz Pleskavenes Rīgas virzienā,pirms Ieriķiem.Pabrauc garām pagriezienam uz Kārļiem,agrāk tur bija zīme Apdzīt Aizliegs 300 metri,papildplāksne pazudusi bet ceļa apzīmējums ļauj apdzīt. goo.gl/maps/FV7qYsYYEwEdtfng8
Tad līdz Ieriķiem.
Tieši tā bet visi apdzen pa vecam.
Uz Pleskavenes tās zīmes un svītras īpaši daudz galvā neņem.
msh rakstīja: Protams ka nav ienācis prātā - kāpēc lai es zinātu kaut ko specifisku par vaļasprieku kas ir tikpat izplatīts kā, teiksim, lidošana? Attiecībā par tavu D5 mocīšanu zemos apgriezienos - man ir pietiekami sanācis pavizināties ar 2.5 ceškām, sedaniem vai universāļiem kas no tavas sievas pseidodžipa šajā aspektā pamatā atšķiras ar zemāku svaru, lasīt - tam motoram atmosfēras režīmā to mašīnu ir vieglāk pavilkt - tur jābūt diezgan spēcīgi galvā pistam lai uz 60 brauktu ar augstāku robu par ceturto; varu saderēt ka neviens arī tā nedara.
Ja nav ienācis prātā, tad kādēļ ieteici, ka tam ir piemērots jumta bagažnieks? Vēl tev laikam nav ienācis prātā arī tas, ka nav nekāda "atmosfēras režīma" un joprojām tevi tas svars neliek mierā - nu pastāsti tu man kāda tam ir nozīme velkoties plūsmā. Un kā tev liekas - cik tad nu īsti tas pseidodžips ir smagāks par iepriekšējo sedanu? Gan jau atkal esi kaut kādu herņu sadomājies, par ko neko patiesībā nezini.
Padarītais darbs = masa x pārvietojums. Pseidodžipi ir smagāki kā normāli auto. Alfa Stelvio = Alfa Gulia (pilnīgi vienāds saturs abiem) + 300kg. Pilnīgi bezjēdzīgi
Ja pilnīgi vienāds saturs, tad kur rodas tie tavi 300 kg? Kautkā interesanti jūsu SUV nīdēju pasaulē, kurā svars esksistē pats par sevi... Bet vispār jautājums bija par nepieciešamo jaudu to papildus svaru pārvietot vienmērīgā lēnā kustībā - bez paātrinājuma un būtiskas vēja pretestības.
Vienmērīgā lēnā kustība, vienmērīgi samazinot ātrumu no 90 uz 60 un pēc tam atpakaļ uz 90, un visu laiku vienmērīgi, ar vienmērīgu slodzi...
Atkal sāc kaut ko izzīst no pirksta. Ātruma samazināšanai dzinēja jauda nekādi nav vajadzīga. Un to, cik ātri pēc tam var paātrināties, nosaka priekšā braucošais - un jā, ļoti bieži tam pilnīgi pietiek ar palikšanu 6 pārnesumā - neredzu jēgu pārslēgties, ja lielāks paātrinājums nav vajadzīgs. Un to, vai motors tiek "mocīts", var ļoti labi just. Bet vispār runa bija par braukšanu plūsmā ar konstantu ātrumu, nevis paātrināšanos. Kopš tu pievērsi uzmanību idejai par motora "griešanu", intereses pēc esmu paskatījies cītīgāk tahometrā - vidusmēra plūsmā pilnīgi pietiek ar 1-1.5k rpm. Ja gadās priekšā kāds agresīvāks, var uzgriezt līdz 2k. 2+ reāli ir lietojams gandrīz tikai tukšā (un vēlams arī bez radariem) ceļā.
Normāls auto uz 60 brauc 6tajā robā.Uz gaisu, gandrīz ar tukšgaitas rpm.Un nekas tam nenotiek.Turklāt, lieli riteņi arīdzan lēnāk griežas,lēnāk dilst un mazāk suudu no sevis izdala.
Bradypus rakstīja: Ja pilnīgi vienāds saturs, tad kur rodas tie tavi 300 kg? Kautkā interesanti jūsu SUV nīdēju pasaulē, kurā svars esksistē pats par sevi... Bet vispār jautājums bija par nepieciešamo jaudu to papildus svaru pārvietot vienmērīgā lēnā kustībā - bez paātrinājuma un būtiskas vēja pretestības.
Tu domā lielāku konservu bundžu var uzlocīt bez svara pieauguma? + sēdekļi resnākiem dibeniem + visādi nevajadzīgi mēsli bagāžniekā + lielāki riteņi (un šeit ļoti salasās masa)..... SUV ir izcili bezjēdzīgā telpas un masas izšķērdēšanā. Pagaidām redzētie čempioni ir Pajero un MB GL. Pieņemu, ka BMW x7 ir līdzvērtīgs
Nu pag - tad jau tu saki, ka SUVā ir vairāk vietas, ērtāki beņķi, lielāki riteņi... Nezinu gan kas tie tev par mēsliem bagažniekā, bet varētu pietikt ar iepriekšējo, lai tu jau pats būtu apgāzis savu apgalvojumu "pilnīgi vienāds saturs abiem" :D
Pirmīt biju šokā. Braucu pa A11 Liepājas virzienā, piepeši pusceļā starp Rucavu un Nīcu dzeltenā zīme "50" un "lidojošas šķembas" [vai kā to zīmi sauc] - izrādās ka posmā no [Nīcas] Galapunkta līdz Rudzīšiem ir kādās desmit vietās tajā joslā kas iet Liepājas virzienā, pa visu joslas platumu uztaisīti sektori ar akmentiņiem - citur 2m garš, citur 5m, citur 10m - WTF?! Valsts līmeņa šoseja, ārā daudzpadsmit grādu - asfaltu nevarēja uzliet?!
Tā akmeņošanās ir kā sērga pa visu LV diemžēl - es domāju, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgs un pat kaitīgs pasākums, labāk to naudu nolikt un tiešām posmus 100% pārtaisīt pēc laika. Jo ieklāj tik štruntīgi (reāli arī cilvēki diemžēl pamatīgi neievēro tos ierobežojumus ), ka pēc neilga brīža ir lisās svītras tajā izčakarētāja asfaltā, un reāli visu laiku šmirkst un lido tie akmenīši - arī neko nepārkāpjot. Arī pēc laika tādi izlabots asfalts ir nekāds, skaļš, utt. labāk jau protams par granteni, taču posmi, kur sāk šādi čakarēties kļūst apgrūtinoši lietojami uz kādu labu brīdi.
Atkarīgs kāda grantene. Ja bijis kvalitatīvs greideris, tad ir līdzenāks nekā liela daļa asfalta. Nerunājot nemaz par tiem posmiem, kur pļeka uz pļekas.
Tam asfaltam ir tikai 6 gadi - ar garenšuvēm sāka ņemties pirms kādiem 3 gadiem. To posmu Nīca - Rucava būvēja divas firmas, CTB Nīcas galu, Aizputes ceļinieks Rucavas galu - tā kā es tajā laikā tajā maršrutā daudz braukāju ar velosipēdu, varēju salīdzināt firmu pieejas atšķirības - gala rezultātā ceļinieka posms sanācis izturīgāks bet jūtami nelīdzenāks; CTB posmam pormās bedres sāka mesties, ja nemaldos, pirms diviem gadiem un tagad šitie brīnumi arī ir tikai CTB posmā.
Paturpinot ieskriešanās joslas tēmu. Aizvakar Krasta ielas pirmā apgriešanās aiz Mola prom no centra. 4 dunduki sabraukuši ieskriešanās joslas galā un stāv. Un tur jau vairs neviens nevar ieskrieties līdz 70, lai iekārotos starp plūsmu. Tikko cits gadījums TikTokā ielikts, kur eksaminātors nometis mēmos arī uz Krastenes un divi duriki pakaļā ieskrējuši. Kā jau minēju, ja apgriešanās vietā redzam, ka trešā josla ir blīvi aizņemta, tad stājam nost, neuzbraucot uz ieskriešanās joslas 90 grādos pret trešo joslu un izbraucam uz ieskriešanās tikai tad, kad esam atraduši vietu, kurā iekārtosimies. Ja kādam smadzenes līdz tam nav nobriedušas jeb stratēģiskās domāšana gēns ir apaugļošanas brīdī kaut kur izpalicis, tad marš atpakaļ pie kvalificētiem instruktoriem un garantēti ne pie tā dauņa, kurš ir nopircis instruktora kvalifikāciju. Var arī pārkāpt savam lepnumam un aiziet pie skolotāja, nevis čakarēt satiksmi.
Tikko tak te kāds sūdzējās, ka savairojušies mudaki, kas apstājas iekriešanās joslas sākumā... :D Un tu te atnāc un saki,ka tā vajag darīt...
Nu ja sūdzētājs nezina CSN, tad mudaks ir tieši viņš. Termins "ieskriešanās josla" pats par sevi jau runā. Eksāmenā ieskriešanās joslā nedrīkst apstāties.
krasta iela vispār ir muhosranskas cienīgs obdžekts. Nav tur nevienas ieskriešanās joslas, bet tiko to sūdu noflīzēja, līdz ar to nav cerību tuvākajos 30 gados redzēt to atbilstoši jebkādiem standartiem
Kas vainas krastenei? Tikai CSN nezinātājs var to vienkāršo satiksmi uzskatīt par kaut ko sarežģītu. Un jo vēl vairāk, ka 3 josla 70% gadījumos kustās uz 50-60km/h.
1) tad nu brīnums, ka kāds kādam pakaļā ieskrien. Tā taču gadās katru dienu. Kas te tik īpašs? 2) attiecīgā vieta Krastenē ir slikta, jo vienam otram vajag tikt pāri visām joslām, lai tiktu uz to sīko celiņu pirms DUSa. Tur momentāni jāmauc pāri visām joslām, jo ar normālu pārkārtošanos paspēt vienkārši nevar. Tad nu varbūt ļaužs stāv un gaida logu satiksmē. 3) Tev nešķiet, ka esi ļoti augstās domās par savām braukšanas spējām un ļoti zemās par citu? Inspektori - dauņi, visi lohi u.t.t. Varu pačukstēt, ka daudzi tā domā - esmu gudrs, bet citi auni.
1. Tev tā ir standarta situācija? Diskutēt par to ir aizliegtais paņēmiens? 2. Uz Krastenes nav nevienas vietas, kur nevarētu normāli pārkārtoties un iebraukt DUSā pēc apgriešanās. Ja tev tur kaut kas liekas sarežģīts, tad varbūt problēma ir vadītājā, nevis ceļa plānojumā? 3. Man ir galīgi nekādas braukšanas spējas. Es tikai ievēroju pašus vienkāršākos CSN punktus. Un tas arī viss. Un ja es esmu tikai amatiera līmenī, tad jautājums, ko dara tie dauņi un lohi un kādā veidā viņi ir ieguvuši tiesības un ar kādām motivācijām instruktori ir parakstījuši papīru pielaist eksāmenam.
Tādi vērotāji un mācītāji ir daudz redzēti, tikai, kad paši aplaužas, tad viņus vairs ne dzird,ne redz.
1) Ja tic CP pārstāvju teiktajam, tā ir gauži bieža parādība. Pat ļoti bieža. Ko darīsi, tā notiek. Kas ir labi, šāda veida negadījumi parasti beidzas ar mazliet apskādētiem bleķiem un sabojātu garīgo, nevis reālām traumām. Runāt jau par to var, vien kāda jēga? Nedomāju, ka kāds to dara gauži apzināti. 2) bit.ly/3nng0P8 Pamēģini iebraukt nobrauktuvē pirms DUSa, ja satiksme ir gana intensīva. Attālums ir mazs un variants "mazliet pabraucam pa joslu, izdevīgā momentā pa labi, tad vēl pēc brīža pa labi" te nestrādā. Nu varbūt tas tā man - nejēgam, kas neprot braukt. 3) Nu labi, kārtējo reizi vajag laikam skaidrot, ka it kā tie tiesību pircēji var būt gluži labi nokārtojuši eksāmenu un visticamāk tā ir. Autoskolā iemāca pamatus un pārējo ļaudis apgūst praktiski. Kam sanāk labāk, kam sliktāk. Tu jau noteikti brīnišķīgi brauci kopš paša iesākuma, bet es labi apzinos, ka pēc autoskolas braucu daudz sūdīgāk, nekā tagad, lai gan toreiz likās, ka nav ne vainas. Viss nāk ar laiku. Lai vai kā, rādās, ka Tev piedalīšanās satikmē pa koplietošanas ceļiem sagādā tiešām lielas problēmas. Visi ir dunduki, braukt neviens neprot u.t.t. Varbūt laiks pārsēsties satiksmes mugurkaulā?
Vakar episks gadījums. Jelgavas ceļš virzienā no viadukta pirms Medemciema. Zīme, kur sākas 100, uzņemu kaut kādus 105 un apseidzu tanti, loģiski, ka 100 zīme viņai iedarbojās ar 200m kavējumu. Tālāk brauc autobuss uz kādi 95 aiz kura kabluks. Kopš ieguvu tiesības, kabluki un miniveni ir atsevišķa suga, kurai vienmēr pievēršu īpašu uzmanību satiksmē un turos pa gabalu ... kabluks nepaskatījās spogulī un izdomāja, ka dzīs autobusu. Izlīda gandrīz man priekšā purnam un tā arī turpināja kādus 200m brauc tieši autobusam pa vidu uz 95. Es šim uzmirkšķinu un nekā... vecim diendusa, modinātājs nav zvanījis. Tikmēr līdz manīm jau atlido Jelgavas lidonis, kuram pat uz auto markas rakstīts X5 ātrāk. Un tantei sveces nostrādajušas un ieskrējusies līdz autobusam jau uz 105, pie paša autobusa bremzē un taurē. Autobuss saprot, ja tam "stikla zārkā" modinātājs nostrādās, būs sūdi un sāk braukt pa pusei jau aiz nepārtrauktās. Un loģiski, vecis pamodās un mēģina kārtoties atpakaļ aiz autobusa. Šis arī ir skaidrojums, kāpēc Medemciena krustā notika avārijas. Pārāk liels procents nedrīkst atrasties pie stūres. Un ja šādi divi satiekas, tad avārija ir garantēta.
Jā, nu briesmīgi, Tante ieskrienas līdz 100 nevis 200m pirms zīmes, bet 200m pēc, autobus velkas uz 95, kur atļauts 100. Labi, ka neviens vēl negadījās "kurš velkas uz 80" tad jau vispār sarkans būtu acu priekšā , ne ;)
Briesmīga ir kabluka izpildīšanās, pārējais jau nē, vienkārši situācijas apraksts. Es vismaz tā saprotu.
Situācijas apraksts no nervoza ( to var redzēt pēc epitetiem ) autobraucēja viedokļa. Var saprast, ka autobuss aizņem 1.joslu, kabluks otro. Kamēr kabluks nav apsteidzis busu vai pārdomājis un atgriezies 1. joslā, nevienam tur nevadzēja līst garām.
Pareizi saproti. Bet kā redzi, ne jau visi ir grāmatas lasījuši un kaut kas vairāk par 3 vārdu teikumiem ir grūti sagremojams. :D Viss ir topika tēmatikas ietvaros. Izsaku līdzjūtību imzz. Tev laikam grūti dzīvē. :D
Grūti ir Tev, gunbox, jo esi gauži nervozs patiešām. To jau uzrakstīju augstāk un palasot zemāk, pārliecinos atkal.
Bradypus rakstīja: Nu pag - tad jau tu saki, ka SUVā ir vairāk vietas, ērtāki beņķi, lielāki riteņi... Nezinu gan kas tie tev par mēsliem bagažniekā, bet varētu pietikt ar iepriekšējo, lai tu jau pats būtu apgāzis savu apgalvojumu "pilnīgi vienāds saturs abiem" :D
Saturs NAV iepakojums. Iepakojums atšķiras. Man bagāžnieka tilpums ir kritiski svarīgs hobijam. Biju pārsteigts kā Pajero tas sacūkots. RAV 4 arī. XC90 un Landkrūzerim ir OK, bet nu tas svars......
Nezinu, kas ir "sacūkots" Pajero un ar ko tu to salīdzini, bet vismaz Volvo XC60 bagažnieks ir ārkārtīgi ietilpīgāks par V70, kas ir objektīvi salīdzināmā bāze un kura tilpums tiešām ir nožēlojams. Un ko vispār gribēji teikt, ka "Saturs NAV iepakojums"? To, ka SUV attiecīgie elementi ir smagāki vienārši tādēļ, ka tur kaut kāds svina balasts iestrādāts? :D
Pajero ir ievērojami mazāks bagāžnieka laukums kā XC90. Skatos tikai bagāžnieka laukumu - uz augšu telpa nav ne uz pusi tik vērtīga kā horizontāli. Nav vērtīga ne manam hobijam, ne ceļojot - ļoti neērti leitot un pakot somas vertikāli. To, ka Gulia un Stelvio ir vienādi mehāniskais aprīkojums. Un tas ir tas, ko es saprotu ar "saturu". Savukārt tavs iepriekšējais posts par "vienāds, bet svars atšķiras...." ir parasta demagoģija un man tiešām nav skaidrs kāpēc tu izvērs bezcerīgu ļurināšanu par tēmu, kuru objektīvi nav iespējams pārmuldēt. Oportūnists?
Demagoģija ir tev... Vispirms nodefinē, kas ir tas, kas izmaina svaru un tad droši vari pastastīt, kādēļ TEV tas nav vajadzīgs. Nevis apgalvot, ka SUV ir tieši tāds pats, tikai smagāks, tādēļ nevienam to nevajag izvēlēties.
Un atkal beha,septiņi cietuši dēļ viena dalbajoba. jauns.lv/raksts/zinas/461494-smaga-celu-satiksmes-negadijuma-uz-ventspils-sosejas-cietusas-septinas-personas
Vakar gadījās redzēt uzskatāmu piemēru tai dabas parādībai, kur, jo neprestižāks pseidodžips, jo lielāka iespējamība ka braucējs vai nu nemāk braukt, vai baidās braukt. Braucu mierīgi pa šoseju māju virzienā, kruīzā uz ~98, no muguras man piebrauc opeļa pseidodžips ar leišu numuriem, pēc seksuālās pārliecības - simtupiecinieks. Braucējs attiecīgi grib pārkāpt atļauto ātrumu, bet huj, nevar - pretī braucošie brauc ar 500-1000m intervāliem, ar ko ir par maz lai golfu apdzītu. Tā nu šis tur man pie pakaļas dīdījās, te tuvāk, te tālāk, vismaz 5 kilometrus, līdz Pešu taisnē, kura ir kādus pāris kilometrus gara, radās vieta virs kilometra - nu tur tad beidzot šis varēja apdzīt - es tajā brīdī applaudēju, nezinu vai iekšā sēdošie to pamanīja :D
Varens piedzīvojums tev bijis.
Precīzi - garlaicīga brauciena [kā savādāk nosaukt stūres grozīšanu uz miljons reižu brauktas šosejas?] vidū dažas minūtes jautrības... :D
Tu jau nezini, kas viņam zem kapota. Varbūt kāds modernais mikromotors, kam paātrināties virs 100 km/h vajadzīgs skrejceļš.
Nebūs - paskatoties wikipēdiju, tā bija opel antara, kur mazākais dīzelis ir 2.0 un mazākais benzīnnieks 2.4. Un es šaubos ka ar modernajiem mikromotoriem tajā situācijā būtu jebkāda problēma apdzīt; es ar savu golfu, kad tajā bija 1.3 karburatornieks un četri pasažieri, mēdzu apdzīt vēl ciešākās situācijās.
Nez vai pēc šī Figsy ieviesīs alkotesterus auto ieslēgšanai :D skaties.lv/degpunkta/degpunkta-satiksme/nomas-elektromobila-sturetajs-ietriecas-piecas-stavosas-automasinas/
Mans novērojums, ka daļa nomas auto ņēmēju ir ļoti agresīvi braucēji, kuri par CSN vispār nav dzirdējuši. Nesen bija gadījums uz Jelgavas ielas, kur labais-kreisais līkums. Pa vidu no teritorijas laida smago izgriezties, no abām pusēm jau apstājušās pa 3 mašīnām un smagais pa pusei jau izlīdis. Viens nomnieks ieskrējies un dzen stāvošos un knapi izlido cauri. Nedomāju, ka tādam tirliņam drīkstēja dot tiesības.
Šodien atkal kaut kāda dīvaina tauta pa Čaka ielu "vizinājās" - virzienā prom no centra vairākos krustojumos pēc kārtas, pa labi tauta nogriezās no vidējās joslas, atstājot pirmo, jeb sab.transa joslu tukšu ... Nez kur tie mīlīši tiesības pirka ...
Tiem rit fūristu asinis.
Nogriežoties pa labi jāatstāj tukša vello josla! Interesanti kas šo dīvaiību izgudroja un atbalsta?
iciks rakstīja: Grūti ir Tev, gunbox, jo esi gauži nervozs patiešām. To jau uzrakstīju augstāk un palasot zemāk, pārliecinos atkal.
Tu tikai kārtis liec, vai zīle arī pēc plaukstas? :D Atslābsti. Gan jau viss būs labi. :D
msh rakstīja: Vakar gadījās redzēt uzskatāmu piemēru tai dabas parādībai, kur, jo neprestižāks pseidodžips, jo lielāka iespējamība ka braucējs vai nu nemāk braukt, vai baidās braukt. Braucu mierīgi pa šoseju māju virzienā, kruīzā uz ~98, no muguras man piebrauc opeļa pseidodžips ar leišu numuriem, pēc seksuālās pārliecības - simtupiecinieks. Braucējs attiecīgi grib pārkāpt atļauto ātrumu, bet huj, nevar - pretī braucošie brauc ar 500-1000m intervāliem, ar ko ir par maz lai golfu apdzītu. Tā nu šis tur man pie pakaļas dīdījās, te tuvāk, te tālāk, vismaz 5 kilometrus, līdz Pešu taisnē, kura ir kādus pāris kilometrus gara, radās vieta virs kilometra - nu tur tad beidzot šis varēja apdzīt - es tajā brīdī applaudēju, nezinu vai iekšā sēdošie to pamanīja :D
Nu un kā vispārējais tizlums pie stūres ir jāizceļ tieši ar tevis nīstajiem pseidodžipiem. Tavuprāt visi citi brauc baigi labāk? Vistizlāk brauc koplietošanas nomas auto vadītāji, neatkarīgi no auto veida. Un vēl jauns fenomens - taksisti kļūs arvien tizlāki.
Diez vai tas ir jauns fenoments. Līdz ar Alviksa lētajiem mikrouzņēmējiem esam aizauguši līdz piepelnīšanās platformai. Jebkurš šoferis šobrīd var būt taksists. Cik tad liels procents ir adekvātu šoferu? Lūk arī atbilde, kādi ir taksisti. :D
Visi koplietošanas auto vadītāji?
Nē, statistiski nozīmīga daļa, kas ļauj izdarīt pamatotu pieņēmumu par tendenci. Pasaule nav melnbalta, lai vai cik tev grūti ar savu primitīvo uztveri ir to aptvert.
protams, nav melnbalta. Tavs apgalvojums gan liecināja par tendenciozitāti. Varēji tašu pateikt - viena daļa, vai liela daļa, vai kaut vai daļa no koplietošanas auto vadītājiem. Bet nē, tev vajadzēja visus salikt vienā grozā. Un pēc tam atmētāties ar to, ko mēģini vienmēt piedēvēt citiem - izplūšanu persoīgos apvainojumos.
To, ka runa ir par kaut ko absolūtu esi iedomājies tikai tu savā melbaltajā pasaulē - tāpat, kā tev eksistē tikai vienots dalījums "uz A no Zilupes viss ir slikti". Iebildums bija par MSH pieņēmumu, ka pastāv atšķirīga korelācija starp pseidodžipu un viņam pieņemamu auto vadītāju tizlumu, kurai ir cēloņsakarība ar auto veidu. Koplietošanas auto gadījumā šāda korelācija ir un tā ir ļoti loģiska.
Iedosi linku uz to statistiku?
Kādu tev vēl statistiku?
"Vistizlāk brauc koplietošanas nomas auto vadītāji, neatkarīgi no auto veida." - šo te statistiku, no kurienes dati? Tālāk bija minēts, ka statistiski nozīmīga daļa, tātad tev ir cipari.
Novērojums un loģisks secinājums. "statistiski nozīmīga daļa" ir vispārējs jēdziens statistikas zinātnē, nevis atsauce uz kādu konkrētu datu kopu.
Tieši tāds pats novērojums, kā iepriekš par pseidodžipiem :D. Kurš tev nez kāpēc nepatika.
Joprojām nepatīk - vienā epizodē balstīts vispārinājums neizklausās pareizs. Nepatika tādēļ, ka neko tādu novērojis, drīzāk otrādi. Bet varbūt, ka tomēr msh ir taisnība. Kopš kura laika ir aizliegts diskutēt par viedokļiem?
Citiem ir mazliet adekvātāki attaisnojumi izpildīties - teiksim, braucot pa kādu nelīdzenāku ceļu mūsdienu lowraiderim attaisnojums lai vilktos var būt bailes noraut buferi vai pārsist karteri - bet kāds būs attaisnojums pseidodžipistam, bez nemācēšanas braukt? Nevarēšana atļauties saremontēt to kasti jo līzings pārāk dārgs, un no tā izrietoša cerība ka liekot piekarei kustēties vairāk, tā ilgāk kalpos? Būšu neoriģināls - pēdējajos divos teikumos aprakstītas dižās pilsētas specifiskas problēmas, iespējams pat jāsaka - dižās pilsētas centra specifiskas problēmas [zinot kur tu dzīvo] - nu jā, tipiskā piektdienas vakara izbraucienā cauri Liepājai pastāv neliela iespējamība ka kaut kur ieraudzīšu kādu Fiqsy tačku [3 gadījumos no 4 - stāvot kaut kur], un ja maršruts būs atbilstošs, izbraucot cauri visai Liepājai, varbūt ieraudzīšu dažus takšus.
Nez kādēļ tevi satrauc, ka pseidodžipists neraujas par katru cenu tevi apdzīt, bet izdara to tad, kad apdzīšana ir labi pārredzamā vietā un droša - no tā tev nez kādēļ ir sanākusi "vilkšanās". Nemācēšana braukt mūsdienās ir izplatīta sērga un mašīnas veida izvēle to nekādi neatrisina. Attiecībā uz piekari - nezinu, par ko tu runā, abi man pieejamie netiek taupīti, bet piekarē nekas nav jāremontē un līzingu neizmantoju - tāpat, kā nebraucu ar jaunu auto. Tāpat - nezinu, ko tu murgo šajā kontekstā par "dižās pilsētas centra specifiskajām problēmām" - kā jau teicu, tiem auto nobraukums pa Rīgu (t.sk. "nomalēm") sastāda zem 5% un tam vispār nav nozīmes. Vari, piemēram, pamēģināt sarēķināt precīzāk, cik % sastāda Rīga (un specifiskais pilsētas centrs) maršrutā Rīga-Krāslava-Rīga vai vēl labāk - Rīga-Verona-Rīga. Un pie viena pastāsti, kāds tam sakars ar Fiqsy vai takšiem.
Ja neesi nekad braucis pa A11, tad paskaties vismaz google street view kā tā šoseja izskatās starp Nīcu un Rucavu - pa lielam sastāvoša no 2-3 kilometru garām taisnēm; tas, kurš to šoseju sešdesmitajos gados plānoja, savu darbu mācēja, cepuri nost [kāda tā šoseja bija, var saprast pēc tā, kādus līkumus tā met robežas otrā pusē, un ja saprot kuri mazie celiņi šosejas malās reiz bija lielceļš] - katrā reizē kur pseidodžipists mani nespēja apdzīt, es bez īpaša iespringuma fūri nokostu. Par piekari, princips līdzīgs kā ar bembjiem - ne visi bembisti ir atsaldeņi, bet katram atsaldenim ir bembis - prieks ka vismaz kāds pseidodžipists nav sēņotājs, bet droši vien nekļūīšos ja teikšu ka lielākā daļa raustās. Braucot maršrutā Rīga - Kārsava - Rīga tu piedalies satiksmē ar lielu daudzumu koplietošanas braucēju un takšiem? Jā, tiešām, pastāsti kāds sakars tiem gargabaliem ar koplietošanas braucējiem un taksistiem - es kaut kā lielāku daudzumu taksistu Latvijā redzu tikai Rīgā, vienā pašā Rīgā, nevis uz pierīgas šosejām - par koplietošanas tačkām nemācēšu izteikties, pēdējā gada laikā mans Rīgas apmeklējumu skaits ir stipri sarucis.
Nu tad tev derētu skaidrāk izteikties, jo pirmkārt izdomāji kaut kādu problēmu, kuras nav, no vienkārša novērojuma. "droši vien nekļūdīšos ja teikšu ka lielākā daļa raustās" - pēc manis novērotā - kļūdies. Izteiktākās raustekļu sugas ir visādi mazauto, kam gabarīti ir par lielu vietās, kur pirms viņiem SUVi izbrauc bez problēmām - tie paši arī uz šosejām veido vilcieniņus un raustās apdzīt. Un tad ir lauku onkas ar veciem VW universāliem, kas izteikti izdalās - bet to ir maz pilsētā, īpatsvars satiksmē pieaug tieši attālinoties no Rīgas. Bet tev jau kaut kā vajag tieši tos apskaustos pseidodžipus visā vainot - tikai interesanti, kā tu jau nupat esi atzinis, ka tiem jau nav ne vainas, tikai nepareizie braucēji tādus izvēloties... :D "Ja neesi nekad braucis pa A11" - tu tiešām līdz šai dienai neesi sapratis, ka tev būs pagrūti nosaukt šoseju Latvijā, pa kuru neesmu braucis. Tikai, protams, tas arī nozīmē, ka katru posmu no galvas neatceros un tam nav nozīme. Ja kāds nejūtas drošs, labāk lai neapdzen - nez vai tā ir slikta īpašība, braucot koplietošanas satiksmē.
Es teicu - droši vien lielākā daļa no visiem pseidodžipistiem raustās - es neteicu ka no visiem sēņotājiem lielākā daļa ir pseidodžipisti. Mazauto sēņotāji ļoti bieži ir pensionāri vai kādas vecākas sievietes - ja tavas pasakas par ērto ierāpšanos pseidodžipā būtu patiesība, tad būtu pie viena tiešām būtu jāsagaida ka lielākā daļa sēņotāju būtu pseidodžipisti, jo pensionāri pārsēstos uz tiem... :D "nupat esi atzinis, ka tiem jau nav ne vainas" arī ir tavs izdomājums, gluži tāpat kā "apskaustie pseidodžipi".
Jā, nomināli es pieņemu ka tu esi braucis viskautkur, bet ja jau reiz tik ļoti grūti atcerēties ka uz A11 tālākais gabals kas jānobrauc lai tiktu pārredzamā vietā ir kāds kilometrs, tad ir interesanti...
"ja tavas pasakas par ērto ierāpšanos pseidodžipā būtu patiesība, ... jo pensionāri pārsēstos uz tiem..." Esi izlaidis to sīkumu, ka pseidodžipi ir ievērojami dārgāki, ko pats neaizmirsti atgādināt, kad tas tev liekas izdevīgi. Un jā - tie pensionāri, kas var atļauties, tieši tā arī rīkojas. "pieņemu ka tu esi braucis viskautkur, bet ja jau reiz tik ļoti grūti atcerēties ka uz A11" - kaut kā slikti pieņem vai slikti saproti, ja tas tev liekas interesanti - es tiešām nespēju atcerēties detaļas par visiem ceļiem, pa kuriem ir gadījies braukt. Kur nu vēl maršruta numuru katram :D "droši vien lielākā daļa no visiem pseidodžipistiem raustās" - šaubos, cik man zināms, bailīgajiem lielākoties ir bail no lielām mašīnām un grib raustīties ar kaut ko maziņu. Vienīgais novērojums satiksmē, kurā pseidodžipi izceļas - kad satiksme sabiezinās un intensīva plūsma ar apdzīšanām pakāpeniski pāriet nepārtrauktā plūsmā bez apdzīšanām, pēdējie apdzinēji ir praktiski tikai pseidodžipi - kas drīzāk liecina par agresīvu braukšanu, nevis raustīšanos.
Jā, esmu šo sīkumu izlaidis, jo dēļ intereses trūkuma par kā tāda iegādi neesmu skatījies to kastu cenas - diez kā es esmu varējis to atgādināt? Es pat nemaz nešaubos ka lielākā daļa man pazīstamo pensionāru kaut kādu "pensionārisku" pseidodžipu spētu atļauties - bet, redzi, pensionāriem vajag mašīnas kurās ērti iekāpt, nevis kurās jāierāpjas - tāpēc man pazīstamajiem braucošajiem pensionāriem augstākā mašīna ir meriva, uz sitienu nāk prātā veseli divi tādi - mans vectētiņš nomainot žiķeli pret golfu arī izvēli izdarīja balstoties uz iekāpšanu, un es viņa izvēli pilnīgi saprotu
Nu ja tu nezini Latvijas A ceļu numurus, kuru piedevām ir tikai 11, tad bēdīgi. Man viņi mazliet jūk, bet tas tāpēc ka no tiem 11, tikai pa 3 esmu regulāri braucis un pa kādiem 2 neesmu braucis nekad.
Ar to tavu zināšanu ir interesanti - man dabā diezgan bieži nākas redzēt ne sevišķi adekvāti braucošus pseidodžipus, lielākoties ar sieviešiem pie stūres, kur skatoties uz braukšanas veidu rodas pamatotas aizdomas ka attiecīgais braucējs atrodas pie pseidodžipa stūres lai būtu drošāka sajūta.
Kautkā arvien vairāk rodas sajūta, ka tava klātienes pieredze ar pseidodžipiem ir tieši vienā eksemplārā un tā pati ar kaut ko īpaši lielu, kurā ar savu lielo agumu vēl esi rāpies ar trepēm. Visi man zināmie vecie cilvēki ir daudz apmierinātāki ar iekāpšanu un izkāpšanu XC60, kuram sēdeklis ir normāla krēsla augstumā, nevis vieglajā, kur jāsēžas kā uz zema ķeblīša un attiecīgi jātiek augšā (ir esti vairāki, kas bez palīdzības no vieglā nespēj izkāpt, bet no pseidodžipa gan). Un jā - golfā viennozīmīgi ir vieglāk iekāpt, nekā "žiķelī", bet tas jau nekādi nenoliedz, ka pseidodžipā ir vēl ērtāk. Bet tā vispār - man pa lielam ir vienalga, kā pensionāriem - man pašam un sievai ir ērtāk un ar tiem auto braucam mēs, nevis kaut kādi mistiski pensionāri.
Bet to, kas ir bēdīgs tajā, ka nezinu Latvijas A ceļu numurus, gan nekādi nesaprotu. Kas lielisks pēkšņi manā dzīvē notiktu, ja es to zinātu? Patiekšu vēl vairāk - principā zinu tikai divus ceļa numurus pasaulē - poļu A2 un amerikāņu Route 66. Neviens cits nekad nav licies ievērības cienīgs.
Starp citu - palika interesanti par tevis piesaukto Merivu - man ir aizdomas, ka tajā sēdekļi varētu būt augstāki no zemes, nekā XC60. Ja nu gadīsies dzīvē kādu "baudāmo auto" attiecīgos apstākļos sastapt, pacentīšos izmērīt
Man atkal liekas ka tev ir bijusi klātienes pieredze tikai ar vienu vieglo mašīnu, un to pašu labi nosēdinātu vai stancētu. Par to ka par ērto ierāpšanos pseidodžipos tu konkrēti dirs parāda trīs lietas. Pirmkārt, tāds lielajiem džipiem sastopams ārpuses elements kā kāpšļi - nu jeb kā nosaukt tos bleķa veidojumus - diez kāpēc ražotāji liek elementus uz kuriem pakāpties lai iekāptu mašīnā, kurā sēž kā uz krēsla? Otrkārt, dažādu nemākuļu arguments pseidodžipiem - "labāka pārredzamība" - ja jau pakaļa arī pseidodžipā atrodas 50-60 cm virs asfalta kā normālā mašīnā, tad no kurienes rodas šī labā pārredzamība? Treškārt, man pirms kāda laiciņa sanāca pabraukt ar džipu - jā, īstu džipu - kurā iekāpj kā tu to piedēvē pseidodžipiem - pieliek pakaļu pie ķebļa, bik pastumjas uz augšu un esi ķeblī. Džips bija Ford Ranger, un tā kā džips, tad tam ir adekvāts klīrenss - lai nodrošinātu adekvātu klīrensu bet arī adekvātu smaguma centru, un vieglu iekāpšanu, ķeblis atrodas tik zemu attiecībā pret grīdu ka iekšā jāsēž ar tizli izstieptām kājām, un no pseidodžipu "labās pārredzamības" čiks vien sanāk, jo priekšā atrodas liels mašīnas purns, kas lieliski visu aizsedz. Tev zināmajiem vecajiem cilvēkiem acīmredzot ir pietiekami daudz makaronu sakarināti uz ausīm par pseidodžipa ērtībām, gan jau tu pats to esi izdarījis. Es jau minēju piemēru, kur tantiņa šī iemesla dēļ deva priekšroku Omegai un pakaļroku Fronterai - dīvaina tantiņa, neko nesaprot no ērtas iekāpšanas, vai ne?
Plaši novērota problēma šiem pseidodžipiem, ir gabarīti - reti kurš no šiem spēj saprast kur atrodas tā kluča labais priekšējais stūris. Ļoti bieži šo redzu braucot ar ar velo. Vietās, kur noteikti pietiek vietas apdzīt mani, daļa šo pseidodžipu raustās un velkās aiz manis. Vieglie parasti diezgan mierīgi iet garām. Un ir bijis gadījums, kad zose ar X5 atvēra logu un sāka aurot, kad ripinājos garām pa 0.5m. Samai nebija nekāda clue cik plats tas klucis ir
pseidodžips ir apauts ar R17+ zemprofila riepām, kuras pārsist ir vieglāk nekā 2 pirkstus ... Tas, cik gejiski izskatās apakštasītes izmēra aizmugurējie diski aiz R19 Juke ratiem, īpašniekus īpaši neuztrauc
Kā nu kuram, man ar normāla profila SUV (t.i. stiprinātajām) riepām. Jēpim vispār vasaras sezonai ir ar kevlaru armētās BFG T/A KO2.
Maldīgs priekšstats, ka lielie profili ir ļoti izturīgi. Pats esmu divas riepas R17 uz 265/65 izmetis. Kordus sabojāja, iespējams kāda stiprāka bedre vai sadures vieta asfalta profilos, un riepa sāka astotniekus zīmēt. Nē nu nekāda stiprinātā nebija parasta Bridgestone Dueler .
Sabojāt jau var, bet pušu tik viegli nepārsitīs, kā arī disks paliek vesels.
To vai sasit disku vai riepu nosaka tas, pa kuru pusi trāpa - ja iekšmala, tad disks līks un riepa dzīva, ja ārmala, tad sasit riepu bet disks dzīvs.
ja tu tā būtu braucis ar pseidodžipa 225/40 vai tml, tad vizinātos ar ejakulatoru, jo abas riepas/diski būtu metami
Vai arī - ja būtu uzlicis SUV paredzētās riepas, tad brauktu mierīgi tālāk. Nu ir tas auto smagāks un ar izturīgāku piekari - attiecīgi ar potenciālu ciest riepām, kas nav paredzētas tādai slodzei.
Izturīgs ir netikdaudz pliks izmērs, kā pašas riepas modelis un riepas sāna uzbūve.Tādai augsta profila lupatīgi ļumīgai riepai bez diska aizsargmalas karkass un sāni parasti ir veidoti no puņķiem, tāpēc pie daudzmaz nopietna uzsitiena tur uzreiz ir cohums. Pērkot konkrētu riepu, noderīgi būtu to sānu pataustīt.Jo brīnumu nemēdz būt- ja liekas pārlieku mīksts, tad gan jau pārsteigumi sekos.
Tikko sanāca izstaigāt ~1.5km pa "specifisko dižās pilsētas" centru. Diskusijas iespaidā specifiski pievērsu uzmanību riepu biezumam. Izdevās saskaitīt ~20 no visiem daudzajiem ielas malā stāvošajiem un garām braucošajiem - neteiktu ka izplatīta mode. Un no tiem 20 tikai viens SUV - VW Touareg, dominējoši BMW vieglie. Izskatās, ka MSH tomēr kaut ko jāmaina savā priekšstatā par tām tendencēm.
20 kas? Mašīnas ar patiešām plānu gumiju? Un cik bija tādas, kurām priekšējo bremžu lielums atļautu mazāku ripuļu izmēru?
Nu tad jāsaka, ka 19 ar plānu un 1 ar patiešām plānu gumiju. Un jā noteikti arī kādi ar tavu papildus definīciju, bet nu tos, kam ir par collu lielākie, garāmejot īsti nesaskatīsi. Un diez vai tie būtu jāskaita, ja vēlies pēc būtības iebilst, ka citiem uz sliežu pārbraukšanu jāgaida, kamēr "plānāks" tiek pāri.
Vēl viens novērojums no ''dižās'' pilsētas, lasi Rīgas, centra - OK, der visiem citiem rajoniem kur intensīva satiksme un piekļaušanās starp joslām. Šajā gadījumā Krastenes aiz Salinieka, malējā labā josla, protams, kaudz ar piekļāvējiem, josla kustās sūdīgi, lai neteiktu nemaz - pēc kāda laika saprotu arī kāpēc, jo tie, kas piekļaujas, kam pēc būtības jādod būtu ceļš lien iekšā rindā vēl pirms beigām, daži beigās - galā sanāk, ka ielien attiecībā 2/3 pret viens. Reti gadās, bet tā izbesija, ka bija vien vienam otram jāpamidžinās un jāpabrauc tālāk. Sīkums, bet manuprā tipiska maucība, lieki teikt, ka arī paldies neviens nesaka - izlaiž tomēr tā izlaišanas/palaišanas kultūra. To, ka katram švimpelim tagad šķiet, ka var izpledēt priekšā no ieskrējiena joslas un pirdināt (neieskrieties) laikam vispār ir lieki teikt.
Jā, tie idiņi, kas cenšas ielīst rindā no piekļaušanās joslas sākuma vai vidus, reāli besī. Principiāli nekad nelaižu. Joslas beigās ielaidīšu vienmēr.
Tad jau labāk iet pa 2joslu un miers ar viņiem.
Redzi, to idiņu ir daudz, viņi ir arī tajā joslā, kurā jāiekļaujas un attiecīgi uzskata, ka tie, kas pa brīvu iesriešanās joslu aizbrauc līdz galam, ir agresīvie līdēji un cenšas nelaist.
Baidos, ka realitātē mūsdienu "eko- lūžņi" pat nespēj normāli uzsākt, jeb ir ļoti "jāgriež", es ar jau pieradis pie normāliem turbo dīzeļiem reiz uzkāpu nomas 1.0 litru benzīna atmosfēriskam Ford Fokusam, nu tad bija arī situācijas kad tiku notaurēts ka maz neliekas (Spānijā, ar Portugāļu nomas auto) .
Baidos, ka dīzeļlūžņu īpašnieki ir atradinājušies no benzīna dzinējiem. Nupat bija gadījums, kad padauzījamies ar vienu gana jaudīgu benzīna turbīnaparātu, kur sniegums bija gana iespaidīgs. Viens no testētājiem bija dīzeļīpašnieks un tas sūdzējās, ka jaudas neesot. Izrādijās, ka dīzeļa ieradums negriezt vairāk par 2k šim radīja iespaidu, ka tas auto ir galīgi švaks, jo tam jauda parādijās tikai ap 2,5k.
Un tāpat benzīnlūžņu īpašnieki uzskata, ka arī dīzeli ir jāgriež tāpat kā benzīnu, lai tiktu uz priekšu. Tādas problēmas nav, ja auto jūt ar pakaļu, nevis blenžot tahometrā.
Nezināju ka čipšķūneri un citi cilvēki kas dīzeļus arī skrūvē, ne tikai ar tiem brauc, saucas "benzīnlūžņu īpašnieki" :D Tā kā es braucu pēc izjūtas, vēl nevienā dīzelī nav radušās sajūtas ka šo būtu jālieto kā fūres padsmitlitrīgo; galvenā starpība pret benzīnnieku 1) apakšās mironis 2) no tā izrietoša nepieciešamība izņemot krustus pārslēgties vienu robu zemāk nekā pierasts, lai arī izjūtas saka ko citu - nē nu ja nav kur steigties un citus nekavē, var jau arī ar dīzeļmironi pēc krusta klabināt dažus simtus metru atmosfēras režīmā līdz šis beidzot ieiet pūtienā 3) Atšķirībā no benzīnnieka, virs 3k negriežu; tā darot rodas nepatīkamas sajūtas - paši traktoru fani gan mierīgi zāģē virs 4k.
Beidzot pieleca tava bēda... Tu tak pat nenojaut, kā darbojas biturbo :D
Tas bija nevis dīzeļīpašnieks, bet dīzeļkapeikpisējs - tādu dīvainu braukšanas stilu kā viņam es dabā esmu redzējis tikai LAP šoferiem, kam tādu noteikti paģēr grafiks un spiediens no augšas taupīt degvielu. Ar ko viņš brauc, kaut ko garantijas periodā, kaut ko kas ražots pēdējos 15 gados un ar amputētu kvēpu filtru vai ar kaut ko kas vecāks par 15 gadiem?
Tie jaudas diapozoni ir ļoti relatīvi, un dīzelis/benzīns aptuveni, cik aptuveni var pateikt, ka benzīns jāuzgriež vairāk. Arī lielāki dīzeļi, sevišķi ja ar automātu kopā ir jāpagriež virs 2, bet ne īpaši vairāk par 3K (pēc tam maza jēga), savukārt, pēc izjūtām, piemēram MB kompressora 2l benzīnam 3 - 3.5 ir optimāls apgrieziens, pēc kura gana dinamiski var slēgties uz augšu.
Laikam man ir kaut kāda greiza pieredze. Es protams neesmu braucis ar 1l nematoriem. Man nevienam dīzelim nav bijis sliktāks cēliens kā benzīniekam, jo dīzeliem kā reiz sākuma cēliens ir jaudīgāks un notiek ātrāk. Nezinu, kas tie par lūžņiem jums gadījušies. Protams šeit nav runa par to, kas notiek virs 70km/h, ja zirgi ir mazāk, kā velosipēdam.
Piekrītu Gunbox. Cik nu arī mana pieredze rāda, tieši dīzelis pie mazākiem apgriezieniem ņiprāk darbojas. Kā Msh ir tā sanācis, ka viņam tur nekas ar dīzeli nesanāk, nav skaidrs. Vai nu kaut kāds bezturbīnas brīnums (lai gan visdrīzāk nopists), vai arī tiek braukts augstākajā pārnesumā tukšgaitas apgriezienos un tad brīnums, ka pedālis grīdā kādu brīdi nenieka nedod. Piebilde: pēdējā aprakstītajā variantā arī ar benzīna auto ir tieši tāds pats sniegums.
Elementāri, vatson - tu rēķini absolūtos lielumos, es relatīvos. Relatīvos, tas ir - par piemēru paņemsim audī 2.3 motoru - pie 1k rpm 70% griezes, pie 2k rpm 80% griezes, pie 3k rpm 90% griezes - un tas viss ir pieejams tik ātri, cik ātri tu spēj nospiest gāzes pedāli. Tikmēr taviem četru katlu belarusniekiem tas izskatās - 1k rpm 30% griezes, 1,5k rpm - bik vairāk, 1,7k, mironis sāk atdzīvoties, 2k yay, pilns pūtiens [100% griezes moments] - pāreja no vieglas slodzes attiecīgajos apgriezienos uz pilnu slodzi mērāma sekundēs, un jo tas motors jaudīgāks, jo tas viss paliek briesmīgāk, jo tā starpība paliek lielāka. Jā, protams, tajā šaurajā diapazonā kurā tas turbodīzelis tiek piepūsts, viņš velk - jo cilindros tiek iepūsts bārs vai vairāk, un līdz ar to tiek sadedzināts attiecīgs daudzums degvielas - bet pa lielam tāds nebaudāms motors, ne tur atsaucība, ne viņš iet. Un jā - tu pie tādiem neatsaucīgiem dīzeļiem, acīmredzot, esi pieradis, un tāpēc tas tev liekas normāli - es esmu pieradis ka motora atsaucība ir mērāma sekundes tūkstošdaļās, nevis sekundēs, un asi ieminot grīdā kaut kas izmainās jebkurā apgriezienu diapazonā, un nevis tajā apgriezienu diapazonā, kurā jādudina pa pilsētu, ne tikai pietrūkst reakcijas asuma, bet pat pedālis pārvēršas par gumijas pedāli... Labi, man nav sanācis pabraukt ar pēdējās desmitgades dīzeļiem, paprovēt kā izpaužas progress turbīnu tehnoloģijās, bet spriežot pēc wikipēdijā lasāmajiem cipariem, fizikas likumus diži appist neizdodas, uzlabojums pret deviņdesmito gadu dīzeļiem ar VNT turbīnām ir diezgan neliels - divdesmitgadīgam 1.9 TDI ar VNT turbīnu pūtiens sākas pie 1,5k un apogeju sasniedz pie 2k - spriežot pēc wikipēdijā lasāmajiem cipariem, tā robeža ir bik pazeminājusies. Ā, un runājot par atmosfēriskajiem dīzeļiem - man pirms dažiem mēnešiem sanāca izbraukt ar mk3 kadiju, 2.0 SDI - es biju ļoti pārsteigts - es pirmo reizi braucu ar dīzeli kas ir atsaucīgs uz gāzes pedāli - jā, protams, tā kaste ar to motoru diezgan švaki kustas, bet zato pirmajos divos robos tu asi iemin grīdā un motors reaģē, nevis kā TDI, kur pat skaņa neizmainās... :D
Piedošanu, bet man tas viss izklausās pēc fantāzijām. Cik nu es savā dzīvē ar autiņiem esmu braucis, visiem ir strādājis viens likums - zemos apgriezienos nekāda dižā cēliena nav nevienam un nav svarīgi, ar kādu degvielu šis barojams. Varbūt kādam īpaši niknam motoram, bet es vairāk ar tādiem proletāriešu auto vien vizinos. Gluži nesen braucu ar turbodīzeli, tagad ar turbobenzīnu. Atšķirības šajā ziņā maz, tik nu tas, ka benzīns jūtami celt sāk no kādiem 2,5k, bet dīzelis starp 1,7-2k. Pie 1k vajadzētu būt gumijas pedālim abiem, bet es to pat neesmu mēģinājis, jo līdz tādai bezjēdzībai aizlaisties pat neredzu jēgu. Benzīns - 150 ZS, dīzelis bija ~170ZS, bet nu laiku braukts, tā ka droši vien varbūt varētu pieņemt, ka vairs tik ļoti spējīgs nav. Visdrīzāk būsi vienkārši ar dīzeli vizinājies 1k rpm, kurpretī benzīnam būs bijis stipri vairāk, visa atšķirība. Es ar TDI zemos apgriezienos īpaši nekad netiku braucis, jo nepatika skaņa, kā arī neredzēju īpašu jēgu no tā, tā ka man allaž pietika piespiest pedālīti un secināt, ka tas galīgi nav no gumijas.
Ja nepamanīji tad runa bija par atmosfērisko "piena paku",jo visādi citādi 2.0 litru atmosfēras CRV, tiešām likās palēns kamēr negriezu virs 4+K (bet tikai salīdzinoši pret tādu pat 1,6 dtec cirvīti) un par 3 litru atmosfēras Fordu neesmu sūdzējies.
turbobenzīns vēlaizvien ir benzīna motors un ir jāgriež - nevis 5-6k kā atmosfēriskajam, bet arī ne dīzeļa 1500-2500rpm.
Tu esi sajaucis kas bija pirmais - vispirms bija vista, jo bez vistas nebūtu olas, nevis otrādi - nevis benzīnnieks ir jāgriež, bet benzīnnieku var griezt, jo atšķirībā no dīzeļa, tai nodarbei ir jēga, un tāpēc arī inženieri tos motorus ir attiecīgi nokonfigurējuši. Dīzelis ir nokonfigurēts zemiem apgriezieniem jo viņš griezties nespēj - ja benzīnnieku nokonfigurētu zemiem apgriezieniem, no dīzeļa viņš atšķirtos tikai ar to ka būtu stiprāks - bet nu priekš kam tādu benzīnnieku kurš sava dīzeļa astmātiskuma dēļ lielākos ātrumos neko nespētu, ja viņu var uztaisīt normālu un elpojošu? Kā arī - lētāk un vienkāršāk ir motorā iepūst 1 bāru pie 6k nekā 2 bārus pie 3k - kamēr dīzeļiem vienkārši nav variantu.
Tu savā naidā pret dīzeļiem, intelektuālajā attīstībā esi palicis mehānisko augstspiediena sūkņu līmenī. Visi tie tavi cipari ilustrē VAG mototu tizlumu un tavu šarlatānismu, jo ne jaudas procenti ne grieze, pat ne rpm neatbilst REĀLAJAI situācijai.
Vienīgais šarlatānisms ir tavējais - jaudas procentu nekur nebija, bet turbodīzeļa pieejamā griezes momenta proporcija bija apmēram izzīsta no pirksta uzskates nolūkiem - jā, kuļmašīnu fans es tiešām neesmu, tāpēc neesmu pētījis pūtiena grafikus tām, tikai dažiem turbo benzīnniekiem. "Naids pret dīzeļiem" arī ir tavs izdomājums - man vienkārši ir izveidojusies alerģija pret pasakām ka dīzelis esot baigais sporta motors; tipisks austrumeiropas nabagu izdomājums.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
