Daudzi no tie risinājumiem ir tepat tēmā.
Tikai jāpameklē. Jāizlasa arī visādi nesanāks, nebūs, nepareizi, muļķis, neko nezini un tamlīdzīga draza.
iauto.lv/zinas/latvija/33985-siltumnicefekta-gazu-emisijas-samazinasanas-merku-sasniegsanai-2030-gada-latvija-butu-jabut-18-000-elektroauto
2030.gadā Latvijā būs 18 000 elektroauto.
Patlaban Latvijā reģistrēts ir nedaudz mazāk kā 1000 elektroautomašīnu.
Elektroautomašīnu pārdošana - cenas pakāpeniska izlīdzināšanās ar iekšdedzes dzinēju automašīnām.
"Elektromobilitātes attīstība valstī tiek veicināta ar bonusiem elektrisko automašīnu lietotājiem, kam nav jāmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, reģistrācija un speciālas nozīmes numura zīme ir bez maksas, var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, vairākās stāvvietās Rīgas un Liepājas centrā var novietot bez maksas un tiek subsidēts tarifs nacionālajā uzlādes tīklā," skaidroja Butāns.
Viņš piebilda, ka patlaban valsts jau ir gandrīz izveidojusi elektroautomašīnu uzlādes staciju tīkla "mugurkaulu", bet valsts investīcijas šī uzlādes tīkla paplašināšanā nav plānotas - turpmāk tīklam jāaug, balstoties uz privāto iniciatīvu.
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis norādīja, ka valsts atbalsta programmām būtu jābūt vērstām uz uzņēmumu autoparku un taksometru nomaiņu ar elektrotransportu. "Gadījumā, ja nespēsim sasniegt mērķi attiecībā uz elektrotransportu, būs vairāk jāsiltina mājas, bet tas jau prasīs pavisam citu investīciju apmēru," viņš teica.
Tajā pašā laikā Butāns norādīja, ka valsts atbalsts taksometru pārejai uz elektrotransportu nav plānots, bet, piemēram, Rīgā ar normatīviem varētu uzlikt par pienākumu taksometru pārvadājumos izmantot tikai videi draudzīgu transportu - ar saspiesto dabasgāzi vai elektromobiļus.
SM SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā iecerējusi balstīt uz sabiedriskā transporta tīklu, kā arī mikromobilitātes un videi draudzīgāka autoparka attīstību.
Butāns skaidroja, ka sabiedriskā transporta tīkla attīstība balstīsies uz dzelzceļu kā tā mugurkaulu. SEG emisiju samazināšanas pasākumos ietverta gan dzelzceļa elektrifikācija, gan jaunu vilcienu iegāde, tostarp arī dīzeļvilcienu nomaiņa pret modernākiem, piemēram, bateriju vilcieniem. Tāpat paredzētas tādas aktivitātes kā augsto peronu izbūve, stāvparku izveide, autobusu maršrutu piesaiste dzelzceļa stacijām un citi pasākumi.
"Dzelzceļš pamazām kļūst arvien konkurētspējīgāks ar privāto autotransportu, piemēram, pēc ekspresvilciena ieviešanas maršrutā Valmiera-Rīga pasažieru skaits tajā ir audzis aptuveni par 30%," stāstīja Butāns.
Viņš arī minēja, ka, pārejot uz videi draudzīgāku autotransportu būtu nepieciešams samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei par 50%, tādējādi satiksmē, tostarp īpaši autobusu satiksmē un komerctransporta pārvadājumos, stimulējot izmantot transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi (CNG).
"Lai gan dabasgāze jeb tā sauktā autogāze nav klimatneitrāla degviela, tā tomēr izdala par 25% mazāk oglekļa dioksīda nekā dīzeļdegviela," skaidroja Butāns.
Transports veido 28,5% no kopējā apmēra. Virs transporta ir tikai enerģētika - ar 35,4% SEG emisijām. Būtisks apmērs SEG emisiju ir arī lauksaimniecībā - 24,6%. Vienlaikus rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana dod 6,5%, bet atkritumu apsaimniekošana - 5%.
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam paredz samazināt SEG emisijas par 6% salīdzinājumā ar 2005.gadu. Lai to panāktu, katru gadu oglekļa dioksīda emisijas ir jāsamazina nedaudz vairāk par 100 tonnām.
Labvēlīgāki līzinga noteikumi elektroautomašīnām.
Lielākā ietekme paredzēta elektrotransporta skaita palielināšanai - 24%, moderno biodegvielu ar biogāzes izmantošanai - 15,9%, kā arī dzelzceļa elektrifikācijai - 8,4%.