Tas sāks apmēram tā - paklausot gudriem padomdevējiem no ārzemēm, tika izčkarēta izglītības sistēma
forums.daripats.lv/... 
Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.
Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.
Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...
Rivža
\"\"man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu.\"\"
Godmanis
no 100.panta
...eksaktā izglītība snoliegums, kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies.
Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir.
