No notikumu vietā sanākušajiem cilvēkiem aptuveni 30 vīrieši pacēla autobusu, atbrīvojot savainoto sievieti no vraka.
Sansa nogādāta slimnīcā, kur viņai veikts ķeizargrieziens. Māte dažas minūtes pēc ķeizargrieziena nomira, bet mazulis ir labā stāvoklī, kaut arī viņam vēl būs mazliet jāpaaugas pirms laika dzimušo bērnu nodaļā.
Tēma: Bioetanols E85.
Tēma: Bioetanols E85.
līdz ar to atkarība no austrumu trubas mazākaVispār jau spriešanu par to visu smagi kavē tas, ka kaut vai tai HCOOH nav kas izrēķina, cik tā sver molā un cik no tās sanāk ūdeņraža no 1 kilograma un cik tas svērtu ar visu balonu, ja to glabātu augstspiediena balonā, kā ari cik enerģijas jātērē saspiežot vai ražojot skudrskabi no ūdeņraža un ogļskābās gāzes.
Tāpat interesanti ir tas, ka esmu runājis ar visādiem projektu vadītajiem, tsk enerģētikas, kam visādi vati, amperi un volti ir miglu bilde, bet tas nu tā - politika....
Bet varianti no kā to enerģiju taisīt un pēc tam ladēt baterijas vai no ūdens dabūt ūdeņradi ir daudz , viens no tiem - Rankina cikla mašīnas - it ka leitderība nav liela, kadi 18% elektrībā, bet temeperatūra samēra zema, kurināt var ar jebko un Latviajs apstāklim ar liekajiem miljons ha ir viens no variantiem
Vairāk skābekļa
kura bija par skābekļa membrānām
tad nu tā -- gaiss ir tāda manta, kas kubā (kubikmetrā) sver ap 1.3kg
tad nu parasti 20% ir skabeklis, ap procentu argons un pārējais slāpeklis. Bet tas sastāvs nav vienmer tāds, piemēram, 3km virs jūras limeņa motorīts zaudē jaudu, jo skabekļa ir mazak.
Un jo gaiss vēsaks, jo blīvāks.
Tad nu, ja tas skabeklis būtu vairak tajā gaisā, tad varētu katrā cilndra maisījuma atjaukšanas reize nokurinat vairak, un to panāk vai varētu panākt šādi
1. To gaisu saspiež, šis gan tapēc saslist, bet šo padzesē un ar spiedienu iespiež cilindrā - jo vairāk gaisa - vairāk skābekļa- var vairāk degvielas padot- lielāka jauda. Turbina, interkūleris un co.
2. Gaisa vietā padod n2o. Šis sadalās par 2n2o = 2n2 + o2, tāatd n pret o ir kā 2/1, skabeklis ir 33%, nevis 20, kā gaisā.
3. Degviela ar mazaku detonaciju - piemram spirts - var vairak saspiest, lielaka starpība starp sakuam un beigu spiedieneim, lielāka lietderība.
4. Izmainot gaisa kvantitatīvo sastāvu ar skābekļa membrānu.
līdz ar to, ja vairs nav 20%, bet gan kaut vai 30% - cita jauda, cita ekonomija. Piepūšam bērnu balonu ar skabekli un izpūšam pie gaisa filtra - efekts kā uzdodot gāzi.
Bet ja par skudrskabi - nelieliem attalumiem relativi drošs uzglabašanas veids udeņradim - nekadu balonu, nekadu augstspiedienu, nekā tada - pumpē caur katalizatoru un viss notiek istabas temepratūrā.
Maz apdzīvotai Latvijai ar nejēgā daudz krūmu un lauku vajag daudz mazāk naftas produktus un gāzi un vajadzētu vēl mazāk, ja tā jēgtu izmantot vietējos resursus. Pasaules padomdeveji globalus tekstus bīdot Latvijas īpašo situaciju nemaz nezina, tie spriez par blīvi apdzīvotam industriālām valstīm.
Medijs, kurš par valsts naudu izvairās no šo sakarību saskatīšanas nodarbojas ar kaitniecību.
Lidz ar to vietējo resursu izmantošana pārvērsas par politisku un neatkarības jautājumu.
Baltijas valstu banku tirgū palielinās riska pakāpe, kas varētu negatīvi ietekmēt Zviedrijas investorus un Zviedrijas ekonomiku kopumā, secinājuši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti.
piemēram par šo jautājumu laikam medijiem pat aizliegts rēķināt, cik tad procenti ir purva arhitektūrai un cik - tehnoloģijām un cilvekresursu kvalitātei nemti. Tās ir tas, aks ietekmē gan to, kada ir importa/eksporta bilance, gan to, ko varam atlauties pirkt, ko nepirkt un cik mums kāds ir vajadzīgs. Un galu rezultātā- drošību.
un ar pietiekami daudzu putuplasta un daudz sķeldas var vairāk neatkarības iegūt, nekā ar zobeniem vai tankiem
nu teiksim, nevajag mums tik un tik mijonus tas naftas, bet 2 x mazāk
un ja par pielīšanu un manipulacijām - 21.00 vai 21.30 Latvijas radio atkārto pusdienas krustpunktus . Saruna ar Rozi - neviena jautajuma par biodegvielām. E- mails ar jautājumu cenzēts. Tiem kas neredz saistibu - naftas dolari uzpumpē muskuļus dažām valstīm.
un tad ir jādomā, kas kaitē vairak - vai tads valsts medijs, vai kas cits.
es tā saprotu, ka gluži da jebko tomer arī viņi darīt nevar vis, gan jau ka šādos gadījumos katra puse kādu dūzi no piedurknes izvelk un parāda
Latvijas neatkarību lielāku padarītu kaut vai lielāka energoneatkarība, kas ļautu fosilos mazak pirkt un lietot
un tagad ir skaidrs, kam vajadzīgi svesas valsts pilsoņi kaimiņvalstīs - ieganstam
SVF: Zviedrijas banku darbība Baltijā kļuvusi vēl riskantāka
Ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanās gan pašlaik, gan arī nākotnē daļēji skaidrojama ar sarežģīto situāciju Baltijas valstu banku sektorā, kur Zviedrijas kredītiestādes iegulda daudz līdzekļu.
Kreditēšanas apjoma samazināšana augsta kredītriska apstākļos varētu mazināt Baltijā strādājošo banku ienesīgumu un veicināt aktīvu vērtības samazināšanos, tādējādi šīs kredītiestādes cenšas pēc iespējas pasargāt sevi no riskiem.
Tēma: BIODĪZELIS
šogad raža ir ekstremāli liela. Rapsim Zemgalē šogad ir augstākas ražas nekā Vācijā, Dānijā, pat 6 t/ha. Kviešiem ir pat 10 t/ha - tas ir ļoti daudz. Citus gadus bija tonnas septiņas. Tikai pavasara sausums, kas kavējis vasarāju attīstību, nav ļāvis izaugt rekordražai visā valstī.
Tēma: Bioetanols E85.
Augsta ražība, liela veldres un slimību izturība, augsts cietes un zems proteīna saturs graudos, kuri ir rupji un izlīdzināti.
Dr. habil. chem. Valdis Kampars, vērtējot biodegvielas ražošanas perspektīvas Latvijā, atzīst, ka viens hektārs graudaugu var dot 2500 litru, bet viens hektārs rapšu 1300 litru dīzeļdegvielas ekvivalenta.
SIA \"Jaunpagasts Plus\" valdes priekšsēdētāja padomnieks Armands Gūtmanis pārliecināts, ka graudu audzēšana biodegvielai nekonkurēs ar graudu audzēšanu pārtikai, jo valstī ir pietiekami daudz neizmantotas aramzemes.
Zoo rakstīja: Tikai neaizmirsti ka tas ir ultrawioletais starojums ar ko tagad daudzus polimérus (kuru hrenaultà netrúkst) cietina.
un dazhus atkraaso
Tēma: BIODĪZELIS
juutuubaa meklee Dick Strawbridge vai Planet mechanics
Tēma: lai viņi baidās?!
daudz tiek politologu vide runāts apr krievijas veco domasanau, nespejua tzit savu vesturi un tadēļ arī demokratijas problemas
tad nu Latvijā arī, ja vairākums nesāk domāt, kapēc tas domā kā domā, tad kāda laba nākotne ir iespējama? nedaudz izbesīja kāda māksliniece, kas gari un emocionāli runaja par tautas speju kaut ko darīt. es gan viņu atceros pirms gadiem 10 slavinot tos pašus, sliktos. ja vina nu to pieminētu, tad nekas, bet i neatcerējas.
Tēma: lai viņi baidās?!
Un vai Rācenājs un Endzinš varēja uzlabot to tekstu vai ne???
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
