Šteinbuka LR1 Krustpunktā, 15.15 TV1. lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-liela-intervija-fiskalas-disciplinas-padomes-priekss.a174928/

Jebkurā gadījumā, startējot no augstāka prasmju līmeņa, jau skolā var apskatīt sarežģītākus jautājumus. www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/augstskolas-sakas-sagatavosanas-kursi-kritize-skolu-izglitibas-limeni.a76915/ nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/244286-rtu-inzenierzinatnu-vidusskola-pirmais-izlaidums.htm

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema Situācija Latvijas energosistēmā 755 Patēriņš MW 1576 Ģenerācija MW 821 Saldo MW 1417 Hidroģenerācija MW 58 Termoģenerācija MW 80 Vēja ģenerācija MW 29 Mazās stacijas (<10MW) MW

Pa to laiku jaunais ministrs neko daudz, Kariņš kaut ko teicis par ūdeņradi, laikam kāds pačukstējis, ka Leiena arī par to pašu, jābūt trendā. Ir šaubas, ka kaut kādus Eiropas fondus Latvija atkal nevarēs saņemt. Tauta neko, drusku kasās savā starpā, idejas nepiedāvā.

Jā, toleranci pret citādību noteikti vajag. ------------ Ja tā nopietni, ja pēc šo te rezultātiem tajās skolās tos skolniekus atlasa, tad ir kaut kāda iespēja, ka varēs sekot gan tai pašai matemātikai stundās, gan fizikas un ķīmijas uzdevumiem.

oecdecoscope.blog/2022/08/29/mortgage-rates-are-rising-should-we-be-concerned/ tāds raksts

Nu, nekustamo krīze attiecās uz pasaules politiku? www.bank.lv/pazinojumi/403-publikacijas/averss-un-reverss/4465-nekustama-ipasuma-tirgus-bums-un-ta-ietekme-uz-tautsaimniecibu Valstu pārvalžu un tautas spēja mācīties no Handelsbank krīzes attiecas? No tagadējām procentu likmēm, pensiju fondu situācijas - attiecas? Cilveku politiskas izvēles pēc tādam krīzēm, valdību gudrības vai muļķības, attiecas? 1996.,2006.,2023. Cik zinu, tad nolikto atslēgu tipa kredīts ir pieejams. Taču tas kaut ko maksā.

Cik maksā kredīts ar nolikto atslēgu principu pirms un pēc zināmajiem notikumiem? Cik maksā fiksēto procentu likmju kredīts?

Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes!

Gāze vispār ir ļoti daudz.

Vai tik nav tā, ka papildus vērtības tiek iegūtas, nokrejotas uz laika nobīdes starp naudas vērtības samazinājumu un algas kompensējošo celšanu.

Vienā TV pirms pāris dienām bija sižets par banku peļņu, kas esot laba. Pat pārāk laba, kad tauta cieš, kaut kā tā.Tad nu viens no mainstrīma intervējamiem, no tiem, kurus aicina arī valsts sabiedriskajā tv un radio, laikam Gašpuitis, starp citu, pieminēja Sorosu, ka tas, lūk, esot izmantojis Anglijas finanšu sistēmu. Kas tas ir, liberālā TV var pateikt kaut ko kritisku par Sorosu?

Centrālai bankai vajadzētu skaidrot procesus.

Valsti vajadzētu vadīt gudrāk. Ja ir pazīmes, ka tā tiek vadīta negudri, tad ir jābūt veidam, kā to noteikt, kā atrast, kāpēc pirms tam tas netika izdarīts pareizi. Pārvaldītājiem vajadzētu apjēgt, ka daudzi risinājumi nav kaut kādi vienas nozares jautājumi. Vienkāršajam proletariātam vai no tā nākušiem "domātajiem" vai šo elektorātu apkalpojušiem politiķiem ļoti patīk idejas par kaut kādu vienu atbildīgo, kuru iecels par atbildīgo par katru jautājumu un tad nu tik prasīs. Nesakārtotā, tizlā sistēmā.

To talantīgo vienkārši ir maz. Ja ir iespējams talantīgajiem nodrošināt augstāka līmeņa zināšanu un prasmju apguvi, tad tas ir jādara. 11.klasē tādiem nav jāpriecājas par eksakto zinātņu pamatiem, bet gan jāsaņem jau ievads šo zinātņu pamatīgā apgūšanā. Protams, lielai daļai fizika, ķīmija un matemātika tāpat paliek tādā vidējā limenī, lai vēlāk nebrīnītos par ķīmisko savienojumu nosaukumiem, fizikālo procesu aprakstiem dažādās iekārtās un viņi varbūt šīs iekārtas un dažādus ražojumus lietos savā darbā, bet ne projektēs un izdomās inženiertehniskos procesus. Tomēr tie tāpat būtu pietiekami augsta līmeņa zināšanu lietotāji. Ko stundās darīs pārējais vairākums - tam jābūt sekundāram, pakārtotam jautājumam.

Kārtējais piemērs, kā ar pāris veikliem retorikas pārspīlējumiem var sačakarēt esošas, aktuālas problēmas apspriešanu. Kad eksaktā izglītība ir bijusi vairākuma interesēs? Ir daļa, kam jāzin pamati, lai tālāk mācoties, apjēgtu, par ko stāsts un nebūtu jāsāk no sākuma un vēl daļa jau skolā uzsāk interesēties par noteiktiem priekšmetiem jau pavisam nopietnāk. Citā līmenī.

Viena no problēmas saknēm ir tā, ka tiek nojaukta iespēja jēgpilni diskutēt par problēmām ar, kā to pieklājīgāk pateikt, mazjēdzošu, neinformētu, uz kašķi un personiskiem strīdiem orientētu pilsoni, kuram daļa problēmu risināma vienkārši saprātīgi lietojot resursus un ar parastiem organizatoriskiem pasākumiem. Ja pavisam prasti, tas pats pieminētais pusotru tūkstoti uz rokas saņemošais metinātājs nav nemaz tāds pašsaprotams ekonomikas dalībnieks, kas pats no sevis motivēsies, apmācīsies, profesionālī attīstīsies un strādās tajā ekonomikā. Tur tomēr vajag zināmas prasmes, attieksmi, visi to nemaz nevar un būtiski ir ievērot šādus tādus noteikumus. Dažs labs no tiem, kas varētu veikt jēdzīgi, salīdzinoši ne to pašu sarežģītāko darbu, ir samotivēts mācīties "pārvaldi", sadomājies influencēt un vispār nav radis pacensties, lai kaut ko sasniegtu. Tāpat jāmaina attieksme pret eksakto izglītību, Oma likums 11.klasē - 2ampēri ir 10volti dalīts ar 5omiem, malacis, zini fiziku, kam vajadzēs, piemācīsies - tāda attieksme nekur neder.

Izskatās, ka visas konkurējošās puses izvēlas selektīvo patiesību.

Ja inovatīvais medikaments, kuru Igaunija un Lietuva apmaksā saviem onkoloģiskajiem pacientiem maksā tik miljonus, tad tur nekā nevar optimizēt. www.youtube.com/watch?v=Xb-Esjaej8Y lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/krustpunkta/

Gan jau par šo tēmu izveidos kārtīgu Holivudas blokbāsteri! Ar 5 Oskariem!

Izskatās, ka labais Kariņš nemaz negrib vadīt valdību, bet grib uz Eiropu.

Vecs raksts. raimonds1.com/435527670_4888665.html Ošlejs atgādināja, ka zviedri paši 1992.gadā sev uztaisīja vēl lielāku krīzi, daudzas labas un varenas bankas nobankrotēja, tika sadalītas (interesanti, kam gan, ja ne Veinbergai un dažādiem speciālistiem šīs sakarības vajadzēja savlaicīgi stāstīt baurīgajai vietējai publikai, lai celtu tās biznesa un kredītzinību līmeni un izmantot šo pieredzi, ko?) Tagad esot paaudze Zviedrijā, kas to atceras. Bet nākošā paaudze uztaisīsot to pašu finansu burbuli pēc 10 -15 gadiem, cikliski tie notiekot. Tad Veinberga pieminēja, ka piedzīvojusi to krīzi, tā zviedriem esot daudz iemācījusi, tāpat, kā esot iemācījusi mums, bet viņiem esot speciāls finansu kurss, kā mācot finansu žurnālistus, tie esot kompetenti. "MĒS MĀCAM tieši cilvēkus, kas saprot ekonomiku, saprot finanšu struktūru..." pateicoties žurnālistu darbam, arī tautai esot labāka kompetence par finansu jautājumiem. (Interesanti, kāpēc mēs kā valsts šo pieredzi neizmantojām? Cik mēs zaudējām Bankā Baltija, Pareksā un Krājbankā un arī tāpēc, ka daudzi 10-20 un vairāk gadus maksās divkārt pārmaksātus kredītus? Vairākus miljardus, kurus liela daļa pelna Īrijā un Anglijā.) Ošlejs bilda, ka par naudu esot jājēdz rakstīt un žurnālisti to bieži neprot un ka ētiskie biznesi reizēm izmantojot arī lētākos un ne tik ētiskos variantus kaut vai celtniecībā.

TV1 par COVID. Ziņas.