iAuto.lv Forums - Lietotāja atbildes
Kārtot: Augošā secībā
Crankshaft 13.07.2011 13:09

anonimikis

vai ta uz bākas grūti uzheračīt to marķējumu? kā kitajozas dara ar CE

--------------------------------

To nav grūti pārbaudīt, ja rodas vēlme

anonimikis

šitā ir kretīniska padjobka un tādas attieksmes dēļ apdrošinātājus vajag jāt. jo konkrētām faktam nav nekādas cēloņsakarības ar negadījumu.

--------------------------------

Puisis bija paskaidrojumā ierakstījis, ka esot rokas paslīdējušas uz stūres. Sekoja apdrošinātāja kontakts ar

stūres izgatavotājfirmu, nosūtīts sērijas numurs , un atnāca atbilde: šī modeļa stūres nav atestētas atbilstoši ECE standartiem, jo to virsmas ir pārāk slidenas, kas

savukārt pieļauj vadīšanu TIKAI ar speciāliem cimdiem.

Stūres tiek ražotas eksportam uz ne-ES valstīm.

Viss, kur te var vainot apdrošinātāju? Pats esmu līdzējis sameklēt paziņam - vērtētājam "cūkas" uz cietušajiem auto Gadījās tādas, ka mati stāvus cēlās ...

Crankshaft 12.07.2011 11:30

Pirmais

atzīstās kāds, kuram pēc avarijas ir prasījuši bākas sertifikātu

---------------------------

Ja apdrošinātāju eksperts pamanīs, ka nav "sava bāka",

noteikti paprasīs Mans labs paziņa šādi zaudēja apdrošināšanas atlīdzību (nebūdams vainīgs), jo auto

nebija oriģinālā stūre, tiesi, oficiāli pirkta ar visiem papīriem, bet papīri bij pazaudēti kaut kur. Dabūja tos štrunta pāris tūkstošus maksāt par remontu pats...

anonimikis

klau, jūs servisā arī jebkurai nomaināmai detaļai prasiet sertifikātu izdrukāt un tos visus kraujiet čupiņā?

-----------------------

Ja maina servisā, ir iespēja pēc apliecinošiem dokumentiem vajadzības gadījumā vērsties tur, ja tas, protams, nav "Vasjas šūnītis" Parasti jau uz svarīgākajām daļām ir marķējums, kas apliecina to "sertificētību", piemēram ABE numurs Vācijā un tml..

Crankshaft 11.07.2011 10:01

Kaut kā nevaru iedomāties nevienu kantori, kurš "pa

lēto" vai par simbolisku samaksu ņemtos taisīt tvertni

no"ņereza" Pirmkārt, pats materiāls reālu naudu maksā, otrkārt tā locīšana prasa aprīkojumu un pieredzi

darbā ar šādu metālu, treškārt, nerūsējošā tērauda metināšana arī nav tas pats, kas "naglu dzelzs" metināšana.

Bez tam vajag taču pievienot arī "štucerus" benzīna ieliešanai un ārā dabūšanai, atveri "benzomēram", iespējams, vēl šo to. Kādam modelim tev tā bāka vajadzīga?

Principā atmiņā saglabājies tikai viens auto, kuram bija

raksturīga tvertnes rūsēšana - Opel Rekord rūsēja bāka

augšpusē, reizēm bija caurumi ne pa jokam. Principā bākas izsenis (arī PSRS) taisīja no tērauda skārda, kurš bija pārklāts ar ...svinu, tieši, lai nerūsētu no iekšpuses.

Varbūt tagad arī tāds bleķis ir dabonams? Iespējams, ka

es personīgi tādu tvertni taisītu no alumīnija, tie procesi

ir it kā labāk apgūti...

Starp citu, daudz un dažādi pētījumi ir pierādījuši, ka

benzīna maisījumi ar līdz 20% bioetanola sastāvā nekādu

jūtamu draudu korozijas jomā neparāda. Cita lieta ir 85%

maisījumi vai tīrs bioetanols / metanols.

Crankshaft 08.07.2011 8:54

msh

Neesi redzējis jūtubē viģikus kā piebrauc ar moci, uzkarina riepu un pielaiž uguni?

--------------------------

Nuuu...mežoņi un mazprātiņi kā nekā sastopami dajebkurā

valstī, mainās tikai viņu blīvums uz kvadrātkilometru

Civilizētajā pasaulē saliek tās kastes un pirms tām zīmes ka ir radars lai piespiestu vadītājus atmesties. Kā jau šis tofiks liecina, letiņi pie tādas lietas nav pieraduši

-----------------------------

Pēc ADAC un AvD info Vācijā brīdinājuma zīmes ir pirms

apmēram 50% radaru - nav likuma nekur Eiropā, kurš

noteiktu, ka tādas jāliek. Tā ka kaut kādi mājieni uz civilizēto pasauli ir nevietā. Šveicē es neredzēju tādus brīdinājumus nekur, šauj no muguras pārsvarā un

negaidot, kā partizāni no krūmiem Toties vadītāji

automātiski atmetas laikus, lai IEBRAUCOT sādžā jau

pie šiltes būtu , teiksim, 50, nevis virzoties ar , teiksim, 90, pie šiltes tikai atmet

Crankshaft 23.06.2011 21:36

i_edgars

Latvijā no rapša kaut ko iegūt ir šaubīgs pasākums - kā atnāk pirmais neražas gads, tā visi, pat iepriekšējo gadu, pūliņi vējā.

===================

Nu, Latvijā un vispār mūsu klimata zonā vispār lauksaimniecība ir "riska zona"

Bet ir zemes kur tas pat rapsis dod lielāku un stabīlāku ražu, ir citas augstražīgākas kultūras + visi tropi pilni ar palmām. Nu mazāk Laimas vafelēs uc liks no palmu eļļas saražoto margarīnu (augu taukus ar nosaukumu Favorīts) vairāk paliks autiņiem, un var būt atkal nonāksim pie sviesta bulciņās!

======================

Tjā, ir valstis, kur palmu eļļa ir bezmaz svarīgākā eksportprece. Nevajag aizmirst arī dzīvnieku taukus -

ši nozare uzņem aizvien lielākus apgriezienus, īpaši Jaunzēlandē un Austrālijā. Ne velti gatavojas būvēt grand ražotni Singapūrā tieši BioD iegūšanai no

"dzīvnieku taukiem".

Vot ar spirta iegūšanu benzīnniekiem tā ir kā ir. Spirta iegūšanā tiek patērēts vairāk kaloriju, kā ir tā silumspēja. Spirts benzīnniekam, vai pāreja uz elektroauto ir pilnīgs fufels un reklāma.

================

Diezi, zviedri ir diezgan tālu tikuši spirta ieguvē no koksnes atkritumiem, ja tas gadījums būtu tik bezcerīgs,

diez vai tā censtos. Ērtāk taču atdzīt tankkuģi no Brazīlijas Bija labs raksts par šo tēmu, es tik neatceros,

pārtulkoju vai nē ...

Crankshaft 23.06.2011 12:09

Slinkais

ej, nigeriem tak nekas neaug tajaas smiltiis. ko shamie tur sees? a bet bio ir labi. pofig cik maksaa, bet vismaz par procentu simtdaljaam attaalina naftas beigshanos.

=================

Tā gluži nav ar tiem nigeriem, ir gana daudz reģionu,

kur jāiedur zemē slotaskāts un pēc nedēļas salapojis

Tādu valsti, kā Zimbabve, agrāk sauca par Āfrikas maizes klēti, ar atliektiem galiem pietika pašiem un palika pāri eksportam. Padzina baltos fermerus no turienes, tagad Zimbabve ir bada plosīta zeme ar cik tur

tūkstošiem %%% inflācijas. Bet apstrādāt balto pamestos

laukus un stādījumus, iztīrīt apūdeņošanas sistēmas - to

nē, tas nigeriem par smagu. labāk sēdēt zem palmas un

gaidīt lidmašīnu ar ANO humāno palīdzību. Tā ir realitāte Āfrikā, diemžēl!

Ar tām biodegvielām ir tā, ka strādājot ar šodienas bezatlikumu tehnoloģijām un loģistiku, nekādu īpašo

mīnusu nav, tad subsīdijas kalpo tam, lai vispār kāds

kaut ko darītu Daudz kas atkarīgs arī no primārās izejvielas, tās izmaksām!

Crankshaft 22.06.2011 20:53

i_edgars

Jā tīru! Tās satāvs ir skābs un ar palielu spirtu daudzumu, kas ir nāvējošas nespeciālajām gumijām.

===================

Tīru BioD vispār neakceptē praktiski neviens vieglo dīzeļu

ražotājs, ir virkne smago dīzeļu, lauksaimniecības tehnikas

un taml. ražotāji, kuri to pieļauj ...Vispār eksistē saraksts ar

markām un modeļiem, kuriem drīkst un kuriem ne. Ja BioD satur neizreaģējušu spirtu - tas ir sliktas kvalitātes,

slikti attīrīts!

Crankshaft 22.06.2011 9:22

Mja, interesanti bija palasīt. Patīkami, ka ir taču vēl

dulli (vārda labākajā nozīmē!) ļaudis šai pasaulē

Kaut tādi laikam ir bijuši visos laikos un pie visām

varām dajebkur ...

Crankshaft 22.06.2011 9:15

bobcat

hmm, kuram vieglajam auto tiek kārbā lieta motoreļļa? Parasti tur ir 75W80 vai kaut kas tāds.

==================

Par Vojageru te jau teica, bet vispār tas bija ļoti populārs

pasākums senākos gados, īpaši auto ar šķērsmotoru

priekšā, kaut vai tām pašām Samarām. Papēti "eļļotāja

padomniekus" Starp citu, vēl E30 BMW kārbās kā

viens no variantiem bija paredzēta kvalitatīva motoreļļa.

Priekšnoteikums - kārbai jābūt konstruētai šķidru eļļu

lietošanai. A tā augstvērtīga motoreļļa mierīgi izvelk

API GL-3 un pat GL-4, problēmas ir viskozitātē.

Pilsoni Gaus: muļķības jūs runājat, acīmredzot izglītības un pieredzes trūkst Bet nu kursi ir par maksu

Crankshaft 22.06.2011 9:04

i_edgars

Biomēslu var liet tikai tādam dīzelim kurš ir pielāgots tā lietošanai. Nepielāgotam pat 20 km ar to nobraukt var izrādīties liktenīgi. Pēc kā remontos atdosi virs 450 Ls... vai ir vērts?

=====================

Hmm, iemesls?

Un vai tu domā tīru Bio-D?

Crankshaft 11.06.2011 8:17

bobcat

kaut kas nedzirdēts! Kāds tam iemesls lai mainītu bremžu eļļu? Varbūt tev tik ļoti tek ārā ka 2 gadu laikā visa nomainās!

Nu šeit Crankšafts varētu izvērsties pēc pilnas programmas. Sāksim ar to ka praktiski jebkura eļļa ir oksidējās un absorbē sevī mitrumu un citus sistēmas atkritumus. Bremžu eļļai tas ir izteikti.

Bremzējot tā sakarst un atdziestot savāc sevi kondesātu. Tādēļ praktiski visi auto ražotāji un eļļu maisītāji rekomendē mainīt bremžu eļļu katrus 60000 km vai divus gadus, kas iestājās pirmais. Lai bremžu sistēma nerūsētu no iekšpuses un termoslodzes gadījumā pēkšņi neatteiktu bremžu sistēma.

-----------------------

Principā viss paareizi - tā arī ir. Aina būtībā ir vēl sliktāka - bremžu šķidrumi uz glikolētera bāzes ir tik

higroskopiski, ka spēj uzsūkt mitrumu no gaisa par

burkā atrodoties. Un tad var piezagties brīdis, kad bremžu šķidrums sāk vārīties ...

Crankshaft 06.06.2011 8:03

Hmm, padomjlaikos braucām ar "sarkanajiem"

gāzes baloniem, i nekādas vainas nebija Un ZAZa

"pečka" gāja ar mazo baloniņu nedēļu bez vainas

Crankshaft 03.06.2011 10:11

Pirmais

interesanti, cik bieži močiem jāmaina motora ķēde

------------------------------

Kuru ķēdi tu domā? Ķēdi no kloķvārpstas uz sajūgu,

vai ķēdi uz sadalēs vārpstu / -ām?

Crankshaft 03.06.2011 9:59

Pirmais

bams tūlīt precizēs, bet man domāt, ka RVR-55 rīgā nevienu pasažieri nekad mūžā nav vedis

=====================

Vispār jau mēdza jaunkonstruētos modeļus / modifikācijas

izmēģināt arī reālā ekspluatācijā. Atminu, kā puišeļa gados

speciāli gaidījām, kad atbrauks "jaunais" tramvajs Pēc

laika tādi eksemplāri pazuda, vietā nāca atkal citi.

Crankshaft 02.06.2011 9:04

pazvani uz jok.lv(www.jok.lv/... , šamiem parasti ir trīs varianti:

mēs no draudzīgās ķīnas

korejas

the best varinats.

------------------------------

Tā nu tas diemžēl ir, vairāki kvalitātes un attiecīgi cenu

nomināli. Korejas variants, starp citu, varētu nebūt

sliktākais Atgādina reizi, kad Vācijā viņu bagists

Robītis (savulaik vinnējis arī Bauskā D1) rādīja man 2

pēc ārējā izskata identiskas "granātas", un paskaidroja:

" šitā maksā 120,- DEM (pirmseiro periodā tas bija) bodē

tepat netālu un neviens nezin, kad tā salūzīs. Šitā maksā

gandrīz 2000,- DEM, un tā nelūst nekad!" Lieki piebilst, ka otrā granāta bija no Quattro S1 Loģiski,

ja tu brauc gana augsta ranga sacīkstēs ar bagiju, kuram

ir no 550 ZS dzinējs un nav centrālā diferenciāļa kā

šķiras

Crankshaft 01.06.2011 19:42

smaidiigais

nu edgar, vai tu vari tikai muldēt un citēt formulas, vai pateikt 3 vārdos, kāpēc tā ir?

Labākie skolotāji ir tie, kas sarežģītas lietas pasaka vienkārši, bet tu šeit sarežģī vienkāršās...

======================

Nja, sen apgūta patiesība, neskaitāmas reizes apgūta

publiku apmācot

Nja, sapratu , ka esmu Nezinītis - deguna urbinātājs,

likšos ka mierā, lai nu "edgars" pats tiek ārā no meža,

kurā iemaldījies. Tā mēdz but - dogmu cilvēks iekaļ,

bet izskaidrot "Vasjas līmeņa" interesentam nesanāk ...

Skrūvītis un Ķīlītis lai nāk palīgā!

Crankshaft 01.06.2011 16:08

Ā, nu skaidrs, tad pa Koka tiltu tramvajs tomēr ir braucis,

kaut ar problēmām Tad arī skaidrs, ka viņš ir nācis

pa tag. Valdemāra ielu no Nac. Teātra un tad pa tiltu pāri Daugavai. Pieļauju, ka Pontontiltu pārvietoja agrāk par

1957. gadu, jo tag. Akmens tiltu būvēja viņa vietā. Tad varēja būt situācija, ka autotransports kursēja pa Pontontiltu, bet tramvaji pa Koka tiltu. Tramvaju satiksme galu galā tolaik nebija nemaz tik intensīva

Crankshaft 01.06.2011 15:58

Bams

Starp citu, vai tikai uz Upju staciju tramvajs negāja pa

tūlīt pēc kara uzcelto t.s. "Koka tiltu" tagadējā Vanšu

tilta trasē? Es vēl pavisam maziņš būdams atminu, ka tiku šim tiltam braucis pāri.

Interesanta informācija. Jūs pa to tiltu esat braucis ar tramvaju? Kāds tas varētu būt gads? Jo manā rīcībā ir informācija, ka lai arī tiltu uzbūvēja, tas bija no koka un izrādījās par švaku regulārai tramvaju satiksmei.

==================

Nē, ar tramvaju nē, ar autobusu. Kad būvēja tagadējo

Akmens tiltu, Pontonu tiltu, kurš pirms tam atradās Akmens (toreiz Oktobra) tilta vietā, pārvietoja zemāk

pa Daugavu. Šodienas kontekstā varētu teikt, ka ar vienu

galu tas atdūrās Rīgas Pilī, ar otru galu _"Saules akmenĪ". Un tramvaja sliedes uz Pontontilta bija jau tad, kad tas savienoja Grēcinieku ielu ar Uzvaras bulvāri

Pārdaugavā. Jāsecina, ka tramvajs turpināja kursēt pār to. Koka tilts atradās burtiski pārdesmit metrus zemāk, uz Valdemāra (Gorkija) ielas ass, un tādā jau apzinīgā

5-6 gadu vecumā, kādos 1960. - 61. gados es atceros, kā

skatījos uz "Koka tiltu", tad jau satiksme notika tikai pa

Pontontiltu un Koka tiltu tikai retumis atvēra auto satiksmei, kad remontēja Pontontiltu. 1962. gadā sāku

iet skolā, tad Koka tilta vairs nebija, bet tramvaja sliedes pie Upju stacijas labi atceros, arī "svarīgos" koka vārtus,

pa kuriem sliedes veda iekšā pretī Upju stacijai esošajā malkas placī. Uz to brīdi jau tramvaji brauca pāri Daugavai tikai pa Akmens tiltu.

Arī interesanta informācija. Ir aculiecinieki, kuri apgalvo, ka pāri Zunda kanālam trams tomēr nekursēja. Pēc Jūsu info sanāk, ka brauca un bija par kravas līnija. Kādi gadi tie varētu būt?

====================

Nu, es tos kravas tramvajus atminu vēl no mazām dienām ~1960. gads var būt vēlākais. Bet to, vai tramvajs

kursēja pāri Zundam vai pāri Pontontiltam, patiesi nepateikšu. No Valdemāra ielas puses viņš tāpat netiktu

uz Pontontilta laikam, tur bija tilta uzbrauktuves paaugstinājums Valdemāra / Krastmalas krustā,

tad atliek vien variants, ka tramvajs braucis pa Krastmalu līdz Pilij , un tad pa Pontontiltu pāri Daugavai

uz Pārdaugavu ...Nav jau daudz foto no tiem laikiem -

padomjlaikos par rēgošanos tilta tuvumā ar fotoaparātu

varēja mērkaķa ātrumā milicijā / čekā trāpīt vai vispār

lodi nopelnīt

Crankshaft 01.06.2011 8:43

Bams

Mums bija 15. Turklāt pēc 2WW.

12 -Jugla

13-Mīlgrāvis

14-Upju stacija ķīpsalā

15-Ķengarags.

=================

Starp citu, vai tikai uz Upju staciju tramvajs negāja pa

tūlīt pēc kara uzcelto t.s. "Koka tiltu" tagadējā Vanšu

tilta trasē? Es vēl pavisam maziņš būdams atminu, ka tiku šim tiltam braucis pāri. Un Ķīpsalā, pretī Upju stacijai, apmēram zem tagadējās Valdemāra ielas trases,

bija viens no lielajiem Rīgas "malkas plačiem". Kurināmo

tolaik pa Rīgu vadāja ar tādiem īpašiem kravas tramvajiem. Sliedes Ķīpsalā bija redzamas vēl ilgi ...

Crankshaft 01.06.2011 8:34

Nu i polemika Velti savulaik būšu tos 3 gadus

Maskavijas augstskolā nodirnējis laikam ...Tiesa tikai

laiku pa laikam, bet šo to interesantu iemācījos

Crankshaft 31.05.2011 8:02

Onslow

P.S. Kā lai to savādāk nosauc, ja ne par uzvaru? Nelielas valsts spēju noturēt un saglabāt neatkarību pret tādu pārspēku.

==================

IMHO esam aizgājuši tālu no tēmas Varbūt jāparunā par trolejbusiem un tramvajiem Somijā? Bet uzvara...

neviens mani nepierunās saukt par uzvarētāju valsti,

kura zaudē 10% teritorijas, svarīgu rūpniecības sektora

daļu, pilda pretinieka ultimātu noteikumus un maksā

reparācijas. Zaudēja IMHO, ar godu, bet zaudēja. Starp

citu tiem, kuri auro, ka Latvijai (Igaunijai, Lietuvai)

1940. gadā vajadzēja pretoties - ja "Ziemas karā" somi

efektīvi spēja pretoties PSRS uzbrukumam, tad vasarā

viņi nespēja izdarīt neko, turklāt karaspēka un tehnikas

pārsvars krieviem bija kudī mazāks, nekā 1940. gada vasarā pie Latvijas robežām...

Starp citu, Zviedrijas kara akadēmijā pie sienām esot daudz augstu militārpersonu foto, kuri krituši šajā karā... Tikai nav saprotams, kāpēc mūsdienās starp Somiem un Zviedriem ir tik saspīlētas attiecības.

===============

Atklāti sakot neesmu pievērsis uzmanību saspīlējumam,

kas tur īsti ir? Bet zviedru militārpersonas ...Zviedrija oficiāli "stāvēja maliņā", bet reāli pievēra acis uz dažādu

brīvprātīgo dalību visos šais karos. Būtībā jau tur bija

brīvprātīgie no dajebkurienes Arī no Igaunijas un Latvijas. Bet šī Latvijas vēstures lappuse laikam ir maz

apskatīta. Varbūt vienkārši neesmu meklējis...

Crankshaft 30.05.2011 19:32

i_edgars

Vot šito grāmatu arī visi kopīgi pastudējiet!! Tur labi ir aprakstīta dīzeļu un ne tikai teorija. Tad var būt nevajadzēs jēlības te gvelzt un atklāt ameriku.

==================

Da tev šo grāmatu bezmaz citē, bet tu jau neklausies

Labi, nav ko velti dzesēt!

Crankshaft 30.05.2011 19:20

Ā, iedomājos tādu lietu: vai pirms WW2 tiešām

Rīgas autobusi bija zili balti? Literāros avotos visur

apdziedāti "zilie Rīgas autobusi", baltumu nekur nepiemin.

Tie laikam bija tie uz Saurer un Leyland šasijām ...

Crankshaft 30.05.2011 18:24

WALA

Ja pareizi atceros tad gan Somi gan Zviedri WW2 veikli "piedalījās" nepiedaloties - t.i. laida cauri vācu karaspēku utml., bet kauties ne ar vieniem nekāvās.

==============

Somi 1941. gada vasarā-rudenī kāvās gan ar PSRS, pat

ieņema Austrumkarēliju, kura nekad nebija bijusi Somijas

(Zviedrsomijas) sastāvdaļa. Vairāk neko gan nespēja, pēc tam visi sēdēja ierakumos un vaktēja , ko otri dara. 1944. gadā karadarbība atjaunojās, bet nu jau krievi dauzīja somus - liels bija pārspēks. Tad tur tika slēgti visādi pamieri un mieri, līdz beigās Somija pieteica karu Vācijai, kuras karaspēks bija tās teritorijā niķeļa raktuvju dēļ. Tā ka izdauzījās ar visiem

Zviedri gan rūpīgi ievēroja neitralitāti - i vācu karaspēku

izlaida cauri, i dzelzsrūdu Vācijai čakli piegādāja ...Tāpēc jau viņi kara beigās tā bija noraustījušies no PSRS, baidījās, ka šos ņems priekšā. ..

Crankshaft 30.05.2011 17:58

i_edgars

Tas ka dīzelim ir jāpatērē vairāk zirgu, lai pārvarētu 25 - 30 bar kompresiju, pret benzīnnieka padsmit to laikam ir lieki te kādam stāstīt! Vienalga brēks : Nē - melns!!

================

Tā pretestība nepieaug lineāri, bez tam, esi salīdzinājis

vienādu benzīnnieka un dīzeļa , piemēram VW 1600,

spararatus? Tas arī palīdz dzinējam grūtajā darbā gaisu spaidot. Ir tāda laba grāmata, diemžēl krievu valodā,

"Teorija poršņevih dvigateļei vnutrenņevo sgoraņija",

derētu tev pastudēt Normāla augstskolas mācību

grāmata, sarakstīta labā Reimpeļa stilā, ar bildēm!!!

Lasītākie raksti

Jaunie raksti