Vienīgā racionalizācija ir izvēlēties Salu tiltu, ja iespējams.

Jūrmalā reālāks variants ir Kauguru apvadceļš, nekā dzelzceļš vai tramvajs uz Enguri.

Ir pat bijuši lēmumi par to www.jpd.gov.lv/... un laikam arī ietekmes uz vidi novērtējums. Problēma bija ar to, ka sanāk būvēt caur aizsargājamām teritorijām, tad par to ir iebildumi...

Neviens bizness nav labdarība. Baltmaizes cena veikalā arī ietver maizes izmaksas, tirgotāja izmaksas u.c. izmaksas un peļņu.

Ja nepatīk piedāvājums, nepērku un būvēju pats maizes krāsni.

Te daži lepojas ar 0% pašrisku bojājumu gadījumā, bet tas manuprāt nav galvenais. Mazi bojājumi, skrāpējumi u.taml. ir tas, par ko risku pats var uzņemties, bet apdrošināšana ir svarīga, ja auto nozog, jo vainīgo reti kad atrod, vai ja kārtīgi novāko.

KASKO manuprāt nav izdevīgs mašīnām, kuras nezog un kuru detaļas var salasīt šrotā vai dārgi nemaksā.

Ja nopirku jaunu auto no salona, neatkarīgi no tā vai līzings vai nav, apdrošinātu.

Ja nopirku normālu šrotu par 100 - 3000 LVL diezvai.

Tie tantuki vaibūt nemaz nezina latviešu valodu un neprot izlasīt?

Bērnu rati arī ir dažāda izmēra un dažādi tie saliekas. Esmu bērnu ratus (divvietīgos) vadājis arī Astra F bāgāžniekā. Nekāda vaina.

Cilvēki bieži vien pērkot bērnu ratus neskatās, kā tie ietilps mašīnā - nopērķ, piemēram, tādus, ka katrs ritenis jāņem nost, lai ielikt pat vidēji lielas mašīnas bagāžniekā. Tāda čakaºēšanās nav nopietni ņemama, manuprāt...

Tad sākās, ka nezin kādu autobusu vajag, lai bērnu ratus vadātu...

Cik ir jāpelna, lai varētu gadā 80 000 - 90 000 km braukāt tikai uz darbu?

Tad jau jādomā par dzīvesvietas maiņu...

Esmu redzējis arī citu piemēru Vācijā - mazs ciemats. Katru rītu pie ciematā esošās stacijas ar riteņiem sabrauc daudz cilvēku, sasviež riteņu kaudzē nesaslēgtus un ar vilcienu dodas ir lielpilsētu darba gaitās.

Vilciena izdevīgums gan arī tur bija atkarīgs no vietas, kur pilsētā strādā.

var palasīt šo:

www.providus.lv/...

Reāli droši vien bija tā: tiklīdz tika pamanīta policijas tuvošanās, visi piesprādzējās. Atnāca policists pie mašīnas un tad sākās kasīšanās bija/nebija piesprādzējies.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kas ir pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā:

243.pants. Pierādījumi

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Šajā gadījumā pārkāpums konstatēts ar protokolu par administratīvo pārkāpumu.

Tiesu praksē ir attīstījusies tēza, ka policistam kā valsts amatpersonai nav pamata melot - tātad, ja policists saka, ka redzēja, ka ir pārkāpums un tā raksta protokolā, tad tā ir.

Tas vai stādījās vai nestādījās priekšā- pa lielam nemaina lietas būtību bija vai nebija pārkāpums.

Pat ja ir, neatzīsies

Nav jau A6.

Savukārt lietotu auto var izvēlēties katrs pēc savām iespējām sakot no 300 LVL.

Ja jāpērk līzingā jauns, tad labāk nepirkt vispār,

Jauns, daudz maz normāls auto maksā sākot no 14 - 16 000 LVL (Civiks, Astra, Mazda, C4 3 u.c). Ja gribās lielāku - Avensis, Pasat, A4 - sanāks dārgāk un daudz dārgāk.

Domāju, ka optimālais variants pēcgarantijas mašīna ar atsekojamu vēsturi robežās 4000 - 6000 LVL.

Nav jāpārmaksā pērkot, lētāka uzturēšana.

Bet nu Skorpis 1989.gada audis burbulis ar Q tā paša gada ir ārpus konkurences, protams

Tātad 1.6 benzīna motorīts, patērē vidēji 8 litrus benzīna uz simts km.

Lai nobrauku 20 000 km, jāpatērē 1 600 litri benzīna. Pieņemot, ka benzīns 95E maksā 0.90 LVL ( pavisam drīz jau maksās) degvielas izmaksas ir 1440 LVL.

Savukārt, ja auto aprīko ar gāzes iekārtu, gāzes patēriņš būs lielāks, pieņemu, ka 8 litru vietā 10. Tātad, lai nobrauktu 20 000 vajadzēs 2000 litrus. Pašlaik gāze maksā 0.454. Aprēķinos pieņemu, ka 0.46.Gāzes izmaksas uz 20 000 km sanāk 920 LVL. Pieskaitam gāzes iekārtas apkopi ik pa 20 000 km + 30 LVL un iedarbināšanai tāpat vajadzēs benzīnu +50 LVL (tas jau būs ļoti daudz).

Uz 20000 km sanāk vismaz 400 LVL starpība.

Ja gāzes iekārtu var uzstādīt par +/- 400 LVL, sanāk, ka gāzes iekārtas uzstādīšanu var atpelnīt jau uz 20 000 km.

Sāku nopietni apsvērt iespēju uzlikt gāzes iekārtu....

Kāpēc lielākā daļā mašīnu pie kāpjošās benzīna cenas jau nav aprīkotas ar gāzes iekārtām?

Jaudas zudums ?

Jeb kļūdos aptēķinos par gāzes iekārtas uzstādīšanas izmaksām?

Bailes par drošību un sačakarēts bagāžnieks?

Interesanti, kas tur "speciāli apmācītasm specdienesta darbiniekam" būtu ko izmeklēt???

Ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, lietu izmeklē policija un piemēro sodu administrarīvo vai kriminālo, ja sekas smagas.

Tā tik vēl trūka lai Rīgas satiksme sāktu izmeklēt atsevišķi un izvērtētu atbildību likuma priekšā.

Cits jautājums ir par disciplināratbildību, kura var būt arī ne tikai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bet arī par klientu apkalpošanu un utt. Bet ar šādām lietām galā var tikt ikviens, kam ir kaut kas starp ausīm....

Vēl troiku varēji piedāvāt nodibinā, kuras sastāvā viens deputāts no pozīcijas, vienas no opozījas un trešo izvirza valsts prezidents.

Nedabūs testēt, nebūs ko rādīt. Nebūt ko rādīt - nebūs darba.

Piminētais Top Gear parasti par visām lētajām mašīnām izstāsta, ka tie ir reāli krāmi, bet viņi, ja dīleris/ražotājs nedod testēt, nopērk un salauž uzreiz līdz galam. Nav atkarīgi no ražotāja labvēlības, bet Avotiņam jābaudās mašīnu testējot nosmērēt....

Tā vieta pie tam bija Rīgas centrā.

Secinājums tomēr man ir tāds, ka ja CRV, RAV -4 u.taml. priekšrocība ir augstāks klīrens, neuzsēšas tikt ātri, bet vai ir vēl kādas būtiskas priekšrocības, dikti šaubos....

Nu un kas no tā? Divi auni satikās....

Ja jau reiz josla beidzas kupenā, vadītājiem vajadzētu būt savstarpēji saprotošiem un ļaut iekārtoties citā joslā bez apstāšanās, lai satiksme raitāka, nevis censties pierādīt, kuram krutāka kvatra.

Pieāķē mašīnai piekabi un katru reizi, kad brauc ārā no Rīgas, pieroc pilnu ar sniegu un aizved to uz laukiem. Palīdzī RD tikt galā ar dabas katastrofu

Piemēram RAV4, CRV u.c.tamlīdzīgi.

Vakar iepēros vietā, kas šogad nav tīrīta. Nācās pastrādā ar lāpstu. Atbrauca viens ar CRV. Tam negāja diži labāk. Varbūt par 10 % labāk...

Kāpēc pirkt parketnieku, ja tāpat ar lāpstu jāstrādā?

Ja esi tik kruts, ka pa ledu vari braukt ar 110 km/h, tad krutuma vajadzētu pietikt arī apdzīt, lai nav jābrauc ar sēnēm kopā ar 80 km/h.

Man nav nekādu iebildumu pret ātru braukšanu, taču esmu kategorisks bīstamas braukšanas

pretinieks, tādēļ iesaku lietot terminu «drošs ātrums».

Ar to saprot ātrumu, kas atkarīgs no autovadītāja iemaņām, mašīnas tehniskā stāvokļa un

situācijas uz ceļa. Tie ir faktori, kas nosaka jebkura brauciena iznākumu. Citiem vārdiem, drošs

ātrums it tāds, kādu attiecīgajos apstākļos var atļauties konkrētais autovadītājs konkrētajā mašīnā.

Jēdzienam «drošs ātrums», tāpat kā visiem pārējiem, ir savas robežas. Tikai ļoti labs šoferis var

atļauties vadīt mašīnu uz šī ātruma augšējās robežas vai, runājot par automobili, uz riteņu saķeres

zuduma robežas. Reizē tā it prasmes robeža, kuru pārkāpt nav ļauts, un arī - prasmes kalngals.

Katram šoferim mašīna jāvada sava droša ātruma ietvaros, kuru pārsniegt viņš nedrīkst.

Tātad svarīgs nav ātrums kā tāds, bet gan drošs ātrums, kas atkarīgs no braucēja iemaņām.

Var gadīties, ka bīstams izrādās ieradums braukt pārāk lēni. Šoferis, kam tas piemīt, ir apmierināts ar

savu pārlieko piesardzību un pat lepojas ar to, kļūst pašpārliecināts. Taču vajag tikai šādam cilvēkam

nonākt sarežģītā satiksmes situācijā, starp normālā ātrumā braucošām mašīnām un tramvajiem un

steigas pārņemtiem gājējiem, turklāt vēl ieraudzīt krustojumā milici, lai viņa jau tā vājā prasme

izkūpētu un sāktos panika. Drīzāk prom no šejienes, ārā no šīs burzmas! Un mūsu «lēnais

divplāksnis» piepeši nospiež gāzes pedāli vai līdz grīdai . . .

Tātad pirmām kārtām - drošs ātrums. Vienmēr un visur drošs ātrums neatkarīgi no maksimāli

iespējamā ātruma. Drošu ātrumu nosaka visi satiksmi ietekmējošie faktori, arī pats autovadītājs.

Citāts no Zasadas grāmatas.

Atrodam zemes īpašnieku uz kura zemes atradās koks.

Atrodam likumu vai pašvaldības saistošos noteikumus, kas nosaka, pienākumu īpašniekam nozāģēt bīstamos kokus.

Secinam, ka koks bija bīstams un netika nozāģēts laicīgi, tāpēc ir radušies zaudējumi.

Ceļam prasību tiesā.

Izvēles iespēja cenu kategorijā varētu vairāk būt vadībai.

Ja vajadzīgas 100 mašīnas darbiniekiem braukšanai pie klientiem vai citām tipveida vajadzībām - nodefinē kritērijus, kura par zemāko cenu atbilst kritērijiem - pērk no attiecīgo modeli. Pērkot vairāk no viena piegādātāja var dabūt labāku cenu.

Rīko konkursus arī privātie autoparki, kam ir liels apjoms, lai dabūtu labāko cenu.