Numuru salīdzināšana, ja darījums ir starp divām fiziskām personām, nepieciešama, ja no tiek numurzīmes maiņa + tehniskās apskates uzlīmes pārlīmēšana...

Izlasi manu ieprieks rakstito, tad sapratīsi vai ir par ko sudzeties

ceļu satiksmes likums:

43.2 pants. Īpatnības administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu

pārkāpšanu

(1) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, sastāda protokolu — paziņojumu, kurā norādāma šāda informācija:

1) protokola — paziņojuma sastādīšanas datums;

2) institūcija, kuras amatpersona uzlikusi sodu, un protokola — paziņojuma sastādītāja amats, vārds un uzvārds;

3) pārkāpuma konstatēšanas datums un laiks;

4) pārkāpuma izdarīšanas vieta (pilsētas vai citas apdzīvotas vietas nosaukums, adrese);

5) transportlīdzekļa marka un valsts reģistrācijas numurs;

6) pārkāptais Ceļu satiksmes noteikumu punkts;

7) lēmums par naudas soda uzlikšanu un naudas soda apmērs;

naudas soda samaksas termiņš;

9) maksājuma uzdevuma rekvizīti un institūcijas, kurās iespējams samaksāt naudas sodu;

10) pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) kārtība;

11) informācija par sekām, kādas iestājas, ja naudas sods netiek samaksāts.

(2) Ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, soda uzlikšanas kārtība nemainās un tiek sastādīts protokols — paziņojums.

(3) Uzliktais naudas sods samaksājams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā.

(4) Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs nosūta paziņojumu par nesamaksāto naudas sodu. Paziņojumā norādāma šāda informācija:

1) institūcija, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu;

2) transportlīdzekļa marka un valsts reģistrācijas numurs;

3) transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja) dati;

4) pārkāpuma izdarīšanas vieta (pilsētas vai citas apdzīvotas vietas nosaukums, adrese), datums un laiks;

5) protokola — paziņojuma numurs;

6) nesamaksātā naudas soda apmērs;

7) maksājuma uzdevuma rekvizīti un institūcijas, kurās iespējams samaksāt naudas sodu;

informācija par sekām, kādas iestājušās, jo naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā.

(5) Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā izdara atzīmi par aizliegumu līdz naudas soda samaksai veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

(6) Ja par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, tas piedzenams no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vai, ja turētājs nav norādīts, — no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (turētāja, valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

(7) Lēmumu par uzlikto naudas sodu mēneša laikā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu augstākai iestādei (amatpersonai). Augstākas iestādes (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

( Kārtību, kādā noformējams protokols — paziņojums par uzlikto naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2005.gada 26.jūlija likuma redakcijā)

43.3 pants. Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana

(1) Transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja:

1) (izslēgts ar 15.12.2005. likumu);

2) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību;

3) transportlīdzeklim ir normatīvajos aktos noteiktie bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt, izņemot gadījumu, kad bojājumus novērš transportlīdzekļa atrašanās vietā vai transportlīdzekli noteiktajā kārtībā pārvieto uz stāvvietu vai trūkumu novēršanas vietu;

4) pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet vadītāja nav klāt un transportlīdzeklis novietots stāvēšanai:

a) vietā, kur uzstādīta papildzīme “Strādā autoevakuators”,

b) uz tramvaja sliežu klātnes vai tās tiešā tuvumā un neļauj braukt tramvajam,

c) pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietā vai stāvvietā vai tās tiešā tuvumā un neļauj iebraukt vai izbraukt pasažieru sabiedriskajam transportlīdzeklim,

d) tā, ka tas neļauj braukt citiem transportlīdzekļiem vai to braukšanai tiek radīti būtiski traucējumi (citu transportlīdzekļu vadītāji ir spiesti nobraukt no brauktuves vai iebraukt tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā),

e) uz gājēju pārejas,

f) pilnīgi vai daļēji uz ietves un gājēji tā dēļ ir spiesti iziet uz brauktuves,

g) uz dzelzceļa pārbrauktuves;

5) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos neapgaismotā ceļa posmā, kur apstāties aizliegts, tam nav iedegtas noteiktās ārējās apgaismes ierīces un tas citiem vadītājiem nav saredzams pietiekamā attālumā;

6) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos un tam nav iedegtas noteiktās ārējās apgaismes ierīces;

7) transportlīdzeklis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.

(2) Transportlīdzekli no vietas, kur tas novietots stāvēšanai, uz citu —stāvēšanai atļautu vietu var pārvietot piespiedu kārtā saskaņā ar pašvaldības pilnvarotas amatpersonas lēmumu vai Valsts policijas priekšnieka rīkojumu no ielām:

1) kuras nepieciešams atbrīvot oficiālo valsts vizīšu vai citu pasākumu nodrošināšanai;

2) kurās paredzēts veikt ceļu būvniecības vai remonta darbus.

(3) Transportlīdzekli no vietas, kur tas novietots stāvēšanai, uz citu —stāvēšanai atļautu vietu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja vai attiecīga avārijas vai glābšanas dienesta amatpersonas lēmumu var pārvietot piespiedu kārtā īslaicīgu ceļu uzturēšanas (piemēram, sniega novākšanas), remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbu vai glābšanas darbu veikšanas gadījumā.

(31) Izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu un glabāšanu speciālajā stāvvietā, sedz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs) vai viņa pilnvarota persona. Izdevumus sedz pirms transportlīdzekļa izņemšanas no speciālās stāvvietas.

(4) Transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2003.gada 8.jūlija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu)

esošs no 2006.03.11 Publicēts:Vēstnesis 41 2006.03.10.

(ZIŅOTĀJS 9 2006.05.11.)

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2006.03.07. Noteikumi nr. 182

Rīgā

Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu

--------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------

(prot. Nr.13 18.§)

Izdoti saskaņā ar

Ceļu satiksmes likuma

43.2 panta astoto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā amatpersona, kas izskata administratīvos pārkāpumus par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes noformē administratīvā pārkāpuma protokolu–paziņojumu (turpmāk – protokols–paziņojums);

1.2. protokola–paziņojuma veidlapas paraugu (1.pielikums);

1.3. kārtību, kādā transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) nosūta informāciju par nesamaksāto naudas sodu;

1.4. naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību.

II. Protokola–paziņojuma izgatavošanas, izmantošanas un noformēšanas kārtība

2. Protokols–paziņojums ir stingrās uzskaites dokuments, un tas ir tipogrāfiski numurēts ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – CSDD) noteikto divciparu kodu, sešciparu kārtas numuru un septīto aprēķināmo kontrolciparu.

3. CSDD organizē un nodrošina protokola–paziņojuma veidlapu centralizētu izgatavošanu.

4. Protokolu–paziņojumu izmanto amatpersonas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt naudas sodu, ja pārkāpti transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā.

5. Protokolu–paziņojumu sastāda divos eksemplāros (otrais eksemplārs ir no paškopējoša papīra). Protokolu–paziņojumu paraksta amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Vienu protokola–paziņojuma eksemplāru piestiprina pie transportlīdzekļa priekšējā vējstikla vadītāja pusē vai uz motocikla, tricikla vai kvadricikla degvielas tvertnes tā, lai tas nepazustu vai netiktu sabojāts meteoroloģisko apstākļu dēļ un transportlīdzekļa vadītājam būtu viegli pamanāms. Otru protokola–paziņojuma eksemplāru glabā institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

6. Protokolu–paziņojumu aizpilda skaidri, salasāmi, bez dzēsumiem, svītrojumiem un neatrunātiem labojumiem.

7. Anulējot protokolu–paziņojumu, protokola–paziņojuma sastādītājs uz tā izdara atzīmi "anulēts", norāda anulēšanas pamatojumu un apliecina to ar parakstu.

III. Naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtība

8. Transportlīdzekļa vadītājs vai transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs vai turētājs), uz kura vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, naudas sodu iemaksā protokolā–paziņojumā norādītajā bankā attiecīgās pašvaldības budžeta kontā vai attiecīgajā CSDD nodaļas kasē. Līdzekļus, kas iegūti, saņemot maksājumu par uzlikto naudas sodu, CSDD triju darbdienu laikā iemaksā norādītajā bankā attiecīgās pašvaldības budžeta kontā, neieskaitot tos savā norēķinu kontā.

9. Iekasējot naudas sodu, maksātājam izsniedz dokumentu, kurā norādīta informācija par transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums (transportlīdzekļa īpašnieka vārds, uzvārds un transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs), un maksātāju (vārds, uzvārds un personas kods), kā arī protokola–paziņojuma numurs, samaksātais naudas soda apmērs un naudas soda samaksas datums.

10. Triju darbdienu laikā pēc attiecīgā pārkāpuma konstatēšanas institūcija, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu, ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā šādu informāciju:

10.1. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, ārvalstī reģistrētam transportlīdzeklim – arī marka;

10.2. institūcija, kuras amatpersona uzlikusi naudas sodu, un protokola sastādītāja amats, vārds un uzvārds;

10.3. pārkāpuma izdarīšanas vieta (piemēram, pilsēta un iela vai citas apdzīvotas vietas nosaukums), datums un laiks;

10.4. protokola numurs;

10.5. naudas soda apmērs.

11. Lai transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā ievadītu šo noteikumu 10.punktā minēto informāciju, pašvaldība, kas pilnvarojusi institūciju (amatpersonu) kontrolēt transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu, kā arī citas institūcijas, kuru amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu–paziņojumu un uzlikt naudas sodu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, noslēdz ar CSDD sadarbības līgumu. Sadarbības līgums ir nepieciešams nosacījums šo noteikumu piemērošanai, un tajā paredz pušu tiesības un pienākumus šo noteikumu izpildes mehānisma īstenošanai (piemēram, jautājumā par informācijas apmaiņu, protokolu–paziņojumu nodrošināšanas kārtību, paziņojumu par nesamaksāto naudas sodu nosūtīšanas kārtību, naudas sodu samaksas kontroli).

12. Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma par nesamaksāto naudas sodu nosūtīšanu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) nodrošina CSDD atbilstoši šo noteikumu 11.punktā minētajam sadarbības līgumam.

13. Paziņojums par nesamaksāto naudas sodu (2.pielikums) ir sagatavots elektroniski un derīgs bez amatpersonas paraksta.

14. Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta piektajā daļā minēto aizlieguma atzīmi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā dzēš:

14.1. automātiski – pēc tam, kad naudas sods samaksāts institūcijā, kas tiesīga iekasēt naudas sodu;

14.2. amatpersona, kas izskata sūdzību par piemēroto administratīvo sodu, – ja tā atceļ lēmumu par naudas soda uzlikšanu;

14.3. amatpersona, kas izskata strīdu par naudas soda samaksu, – ja uzrādīts naudas soda samaksu apliecinošs dokuments.

15. Ja, maksājot naudas sodu, ir pieļauta kļūda vai ja pēc naudas soda samaksas lēmums par naudas soda piemērošanu ir atcelts, attiecīgo samaksāto naudas soda summu atmaksā no pašvaldības budžeta. Lai atgūtu minēto summu, persona institūcijā, kuras amatpersona piemērojusi administratīvo sodu, iesniedz attiecīgu iesniegumu, kuram pievienots naudas soda samaksu apliecinošs dokuments.

16. Informācija par transportlīdzeklim reģistrētajiem nesamaksātajiem naudas sodiem ir publiski pieejama.

IV. Noslēguma jautājums

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 18.maija noteikumus Nr.486 "Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 81.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Paldies, nepamanīju.

Viedokļi, komentāri, ierosinājumi...Gan jau, ka ir divas nometnes:

1)viena uzskata, ka ceļi nav piemēroti lielākam ātrumam un satiksmes dalībnieku domāšana arī vēl nav izaugusi;

2)otra uzskata, ka jāpalielina līdz 130 km/h

Mans viedoklis ir, ka palielināt vajag, bet ne uz visiem ceļiem. Palielināt var, piemēram, uz Jelgavas šosejas, bet, piemēram Tallinas šoseja pēc rekonstrukcijas starp Ādažiem un Lilasti ir kļuvusi bīstamāka dēļ tā, ka tur mēģina braukt 4 joslās (2 katrā virzienā).

ātruma palielināšanu ārpus apdzīvotām vietām.

Segliņš trešdien LNT ziņām atzina, ka pienācis laiks sākt runāt par braukšanas ātruma palielināšanu ārpus apdzīvotām vietām no 90 km/h uz 100 km/h. Pēc deputāta domām, jebkura automašīna, kas nav vecāka par 12 gadiem, var braukt ar ātrumu 100 km/h, neapdraudot pārējos satiksmes dalībniekus. Segliņš uzskata, ka braukšanas ātrums 90 km/h ārpus apdzīvotām vietām ir sen pieņemts lēmums un tas jau ir novecojis.

Šādus jauninājumus, pēc Segliņa domām, vajadzētu ieviest jau šogad aprīlī. Braukšanas ātruma palielinājums līdz 100 km/h būtu pieņemams vasaras sezonā un ārpus apdzīvotām vietām.