2004. un 2005. gadā bija lieltošanā '92.g Vitara (ne Grand), kas varētu būt ļoti tuva Jimny.
Īstus bezceļus nesanāca ar viņu baudīt, bet pilsētas bezceļiem ideāla.
+ dēļ mazā pagrieziena radisusa var bez stresa ieparkoties mašīnas garums +30cm
+tajā laikā nebija tik daudz maksas stāvvietas un sētnieki mēdza sniegu kraut vienkārši ielas malā. Mierīgi varēja uz sniega čupas parkoties
+ceļa nodoklis mazs
-uz šosejas ātrāk par 120 bail dzīt, sajūtas,ka tūlīt pacelsies, bet ātrāk arī laikam diez ko negāja
-ar saslēgtu pilnpiedziņu ātrāk par 70 negribējās riskēt, pārāk nepatīkamas skaņas sāk izdvest
-degvielas patēriņš kaut kur starp 12-15l/100km
-rūsa, rūsa, rūsa
Mīnusi varbūt vairāk konkrētā eksemplāra nojātības pakāpes dēļ, bet vienalga palikušas pozitīvas atmiņas par Suzuku
Pirms manis mašīna bija piedzīvojusi daudz ko, sākot no piedalīšanās Latvijas pirmajā auto izstādē līdz akmeņu vešanai no pludmales
Man it kā ir svarīgi kādā krāsā mašīna, bet tajā pašā laikā nav. Ja man jāpērk lietota mašīna, krāsu skatos gandrīz pēdējām kārtām, tomēr apzināti vai nē, kaut kādas simpātijas vairāk ir pret mašīnām ar sev pieņemamākām krāsām.
Par saldu cenu esmu nopircis 2 sev nevēlamas krāsas, vienu sarkanu, ko biju nosolījies sev vairs nepirkt, jo mēdz izbalēt, otru gaiši zilu, kas ne visai piestāvēja mašīnai.
Tagad ir melna, bet tā kā baigi neiespringstu par vizuālo, mazgāju ne biežāk kā mazgātu spaiņa krāsu.