Tu man maita vēl visiti ir parādā...

100% ,ka Sviests šobrid pulē savu liko tārpu...

Čurūdens tev ir galvā....

Es dzeru Piebalgas...

Poņal bla?

Innnnnnnnāāā.... pivo ble !!!

Eu Dibens-Dēli... tev laikam forši vecāki... nu tipo forši veči.

Dibens - Dēlis

Eu! A kas tu tāds un xuliš te raspizģelsa?

Atrausies ble, kā likts.

Ablomis babka! Mi na podvodnoij lodke...

Katram lauku šalaram savu ipepli ko črodīt!

Tā ble raiderasti un kuakakas...

Līdzināties... Mierā!!!

A lauķi... a lauķi fiksi pazūd savās alās! Začmorju ņegrov...

Labdien,ja kas.

Sorry Kindžali,bet pantiņus nevaru atrast...

Pēc Kindžalja lūguma,šis un tas no manas,NSNF un netikai DAILJRADES...

Kaķis uzmanīgi vēroja kā uz blusainā matrača cilājās divas baltas pakaļas.Kad acis bija apradušas ar tumsu,tās varēja saskatīt sīkākas detaļas un ieraudzītais lika Murim atmodināt mednieka instinktus.Starp abiem ļumīgajiem dibeniem,tirinajās,kāds neredzēts objekts,bet kaķa logika izsecināja,ka tas tur ir pilnīgi lieks.Instinktīvi mīdoties,viņš sagatavojās uzbrukumam un vēl pēdējo reizi piemestdams attālumu un uzķerdams objekta ritmu,metās uzbrukumā un pēc mirkļa mazais tīģeris iecirta savus asos zobus,nelūgtā tirekļa miesā.

... Mednieks Tungs uzlasīja no zemes pēdējas cepeša paliekas un kāri iestūma mutē.Viņam sen jau bija apnikušas ciema šmulīgo bērneļu klaigas,bet bija jāsēž sardzē,lai tur vai kas.Visvairāk viņu uztrauca Burkangusu cilts uzbrukums un tikai pats vien bija vainīgs,ka tā ir sanācis.

"Kaut es toreiz pie ūdenskrituma nebūtu sastapis to daiļo ziedu Ngudū."

Tungs viņu bija padarījis grūtu,par ko meitenes tēvs,dižais kaimiņu cilts vadonis Kragba,bija solījies viņu nogalēt,bet perecēt Ngudū viņš nevarēja,jo pašu mājās gaidīja sieva ar septiņiem bērneļiem.

Mednieku nekad nebija mocījusi tāda grūtsirdība un galvā bija galīgs juceklis.Lūkojoties mežotajās talēs,ik pa laikam pār rētaino seju noritēja kāda asara.Pārdomu nomocītais Tungs pieslējās kājās,pasauca vienu no saviem bērnības draugiem Manakū un sacīja: "Palūko apkārtni mazliet manā vietā!" Un liekulīgiem smiekliem skanot piebilda: "Man jāiet parasināt."

Manakū saprata,ka nekad vairs Tungu neredzēs un bēdīgi sekoja viņam ar skatienu.Pie attālā mežmalas paugura,nolemtais aizgājējs,skatienam izzuda.

Tuvojās vakars.Neizbēgami un pavisam skaidrs bija tas,ka praidisti atkal te salīdīs un sāks savus ikvakara rituālus.Lai gan Štolcers tam nepievērsa īpašu vērību,zemapziņā viņu tirdīja doma par atriebību tiem,kas viņa ego bija piesmējuši un izvazājuši turpat vai pa visu Leminainena maģistrāli.Viņš pārlaida skatienu vecajam koka tiltam un dusmu asarām raušoties aizsmēķēja cigarellu,ko viņam rūpnīcas paziņa bija atvedis no Maltas.Dūms bija griezīgi pretīgs,tāpat kā šis drūmais rudens vakars.Vējš pluinīja sagurušos bērzus,un uz mirkli Štolceram likās,ka kāds viņu sauc.Bet pagriežot galvu atpakaļ,nevienu tur neieraudzīja.Pelēkās sejas steidza mājup.Tajās bija absoūta vienaldzība un negribēšana izprast pasaules īsteno būtību,pat suņa gaudošana neliktu tiem atskatīties.Viņš domāja par Martu,kas kādreiz tik mīļa būdama,bez iemesla un brīdinājuma,bija aizgājusi līdz praidistu klanam.Man pietiek: teica Štolcers sameklēja kabatā starp daudzajiem konfekšu papīriņiem šķūnīsa atslēgas.Ar spalgu čarkstoņu piekaramā atslēga atvērās.Atvērdams durvis viņš sajuta mitruma smārdu un devās iekšā.Tālākajā sūrī,vertikāli bija piesliets kāds lupatās ietīts priekšmets.Tas bija Kalašņikova automāts,ko tēvs aizejot viņam bija atstajis un piekodinājis neaiztikt,kamēr nevajadzēs sākt cīņu pret tumsas spēkiem.Aizsmēķējis kārtējo cigarellu,viņš izvīstija no eļļainajām lupatām šaujamo,pielādēja aptveri un cēli nostādamies durvīs,smagi nopūtās: Tātad tomēr.

...un tad pļavā,ko migla bija ieskāvusi,no mežmalas puses iznira kāds stāvs.Štolcers parlādēja automātu un ar trīcošām rokām aizsmēķēja cigarellu.To viņam bija atalicis vairs kāds pāris.Tuvojošos stāvu bija grūti sakatīt un brīžiem tas skatienam izzuda vispār,bet pēcāk atkal parādījās.Jā,novilka Štolcers,šeit pozīcija nav no labākajām.Viņš uzlasīja izbirušās patronas,ievīstija ēdamo speķainajā papīrī un sbāza sava padilušajā ādas somā.Uzlikdams naģeni uz sava pusplikā pakauša,viņš lēnam gar grāvja malu devās uz ezera pusi,ne acu nenolaizdams,no spokainā svešinieka.Pēkši Štolcers sastinga.Sirds krūtīs sažņaudzās mazā pikucī tā,ka ne elpu ievilkt.Viņš neriskēja kustēt.

Hum hau čirgapo! ,aiz muguras kāds iesaucās.

Vai tiešām es būtu tāds muļķis,ka ļāvu pats sevi atklāt: nodomāja Štolcers un lēni pagriezās atpakaļ.Seja atplauka smaidā,kad viņš ieraudzīja,kas ir šis draudošais svešinieks.

Viņa paša cīņu biedrs bija nostrādājis šo ļauno joku.Abi sāka skaļi smieties,apskāva viens otru,uzplaukšķinādami pa muguru.

Bet prieki bija īsi,jo no meža puses atskanēja šāvieni un suņu rejas.Bija laiks ieņemt pozīcijas.

Tēvs saka-Dēls rīt iesim sienu pļaut.

Dēls-Es nepļaušu.

Tēvs-Nē tu pļausi gan.

-NO RĪTA AIZIET ABI UZ PĻAVU-

Tēvs saka-Es aizmirsu ūdeni paņemt no mājām,aizej atnes.

-DĒLS IET UZ MĀJĀM UN IERAUGA,KA MĀTE AR KAIMIŅU AR SEKSU NODARBOJAS NE PA JOKAM.

-NOLĒMA NEDAUDZ NOGAIDĪT.

Māte saka kaimiņam-Tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes,lai tad kad es iešu pusdienas nest,es pie tevis aizeju nevis pie vīra.

-DĒLS IET ATPAKAĻ UZ PĻAVU UN IERAUGA KA TĒVS ŅEM GOVI PAKAĻĀ-NU DĒLS PAGAIDA KAMĒR PROCESS BEIGSIES.

-DĒLS PIEIET PIE TĒVA UN SAKA.

Māte teica lai tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes,lai viņa nesajauc tevi ar kaimiņu kad pusdienas nāks nest.

-MĀTE NĀCA UN NOKĻUVA PIE TĒVA,NEKO DARĪT.

Tēvs saka dēlam-Aizej aiznes kaimiņam šņabīti,ito viņš tāds saskumis izskatās.

-DĒLS IZDZER ŠŅABĪTI PATS,AIZIET PIE KAIMIŅA UN SAKA.

Tēvs uzzināja ka tu māti drātē,nāks tevi ar cirvi cirst nost.

-KAIMIŅŠ NOTICĒJA.

DĒLS ATGRIEŽAS PIE TĒVA UN SAKA-Kaimiņam rati salūzuši,curvi prasa lai aiznes..

-TĒVS ŅEM CIRVI UN IET PIE KAIMIŅA-,KAIMUŅŠ IERAUGA UN METAS BĒGT,TĒVS ŠIM PAKAĻ.

MĀTE PRASA DĒLAM-Kāpēc tēvs skraida pakaļ kaimiņam.

DĒLS ATBILD-Nu tēvs tu ar kaimiņu viņu krāp,nolēma viņu sist nost ,pēc tam arī tevi sitīs.

-TĒVS KAIMIŅU TĀ ARĪ NENOĶĒRA UN ATNĀK ATPAKAĻ UZ PĻAVU UN PRASA.

A kur māte palika

DĒLS ATBILD-Māte uzzināja ka tu govi drāz,aizskrēja uz ciemu visiem stāstīt.

-TĒVS PIELEC KĀJĀS UN SKRIEN UZ CIEMU MĀTEI PAKAĻ.

-DĒLS PIESMĒĶĒ CIGARETI,ATGUĻAS PRET SIENA KAUDZI UN SAKA-

Es teču teicu ka nepļaušu,znaķčit nepļaušu.

-BEIGAS-

Štolcers izbrida no meža un skatam pavērās plašs,piesnidzis lauks,kur pat stirna nebija spērusi savu kāju.Sen nebija manīts tāds skaistums.

Prātu pārņēma savdabīgs miers un likās,ka šinī pasaulē vēl viss nav zudis un nolēmis neizpostīt tik šķīstu ainavu,nolēma apiet lauku gar mežmalu.Necik tālu nenogājis,viņš pamanīja,ka pūkainā sniega sega,vairs nav nemaz tik pūkaina.Kaut kas šķita savādāk nekā bija jābūt.

Dzeltena strīpa stiepās tieši lauka vidienē,bet nekādu pēdu nospiedumu nebija.Štolcers bija sašutis,jo zināja,ka neizbrienot sniegu tādas līnijas nevar izveidot.Viņš pats bērnībā čurādams bija zīmējis eņģeļus sniegā un šī mākslas novirziena galvenais klupšanas akmens,bija atstātās pēdas,kas bojāja mākslas darba burvību. Viņš nolēma sekot strīpām un aizbristdams līdz lauka vidum ieraudzīja daudz dažādu zīmējumu.

Tur bija attēloti dažādi ģeometriski,stereometriski perfekti priekšmeti ar ideālām perspektīvām,visu zemes valodu alfabēti,ķīmisko elementu periodiskā tabula,visi fizikas un astronomijas likumi.Visu pat viņš nespēja aptvert,jo zīmju bija bezgalīgi daudz.Bija skaidrs,ka te atkal ir pabijuši nelietīgie huligāni no Grumbengera galaktikas.

Štolceram bija skaidrs,ka cīņa ar svešplanētu ieceļotājiem nav galā.Un tomēr vienu viņš nespēja saprast.Tā bija zīme ar secības numuru "134" un tur stāvēja rakstīts "NSNF"....

...un tad Štolcers negribīgi ierāpās zobārsta krēslā,uz kura vēl bija svaigi asins pilieniņi pēc iepriekšējā pacienta apmeklējuma.Dentista palīdze,kāri berzēja savas krunkainās roķeles un blenza uz jauno upuri kā leopards uz gazeli.Pats doks tikmēr šķindināja visādus štrumus un domīgi krekšķināja,tad apgriezās pret apmeklētāju un jautāja: Jūs pie mums pirmo reizi?

uz ko saņēma domīgu un nedrošu atbildi: Laikam jā.

Nabags vēl nezināja,ka tie kas ienākuši šinī kabinetā,paši no turienes neiziet.Štolcers bija lasījis laikrakstos par kādu maniakālu ārstu,kura pacienti mistiski pazūd,bet kā gan viņš varēja zināt,ka šinī kambarī saimnieko viens no meklētākajiem ļaundariem apkārtnē.

Pabeidzis sagatavošanās darbus,stomatologs,ar viltīgu smīnu,jautājā apmeklētājam: Nu draudziņ,ar ko sāksim?

Atbilde bija negaidīta: Kādu polšiņu varētu piebeigt!

Doks palika tramīgs,arī palīdze sarosījās un aizšļūkāja uz palīgtelpu.Kaut kas te nav kārtībā nodomāja zobārsts.Varbūt mani ir atmaskojuši,bet tad kāpēc tāds teātris? Savukārt Štolcers tikai gribēja mazliet iedzert,jo viņa nepārāk veiksmīgajā dzīvē,vispār bija maz kontaktu ar cilvēkiem.Taču bija jau par vēlu.

Vecā māsiņa jau bija pamanījusies piesiet rokas pie krēsla un sastresojušais maniaks trieca skalpeli Štolceram tieši acī.Atskanēja pretīgs paukšķis un...

_____________

Nu ari tā var teikt...

Tiko ienāca prātā,ka verētu uzrikot tādu TV šovu: "Ak Zigis laimigais"... par ko un kapēc šis šovs,vairs nav svarigi...

Nu tad beidzot...

Zigi! Kā sacit jāsaka: Velkom tu ze klab!

Tā pat kā ir SAAB-Opels ,būs ari FIAT-BENZ...

Nu re... es ar savu tizlošanos ieekonomēju 10Ls...

Nu ko? Jau guļat maitas?

Kamēr lāga ļaudis šancē,visādi nodokļu nemaksātāji un aplokšņu algu saņēmēji sit kulakā un massā...

Ka tik netā... Ko teiksi par Gaisu? Izmaiņas ir vairāk ka acim redzamas... vai ne tā?

A nomazgāties un tiras zeķes uzvilkt,neesi mēģinājis?

Tie,kam to kreklus vajadzēja,atsūtiet vecā krekla fočeni un normālu JPG bildi,ko uz krekla likt.

agregātstāvoklis... tā bija domāts.

Interesanti,kāds ir Sviesta dabigais argergātstāvoklis?

Vsjo... pietiek kuli kasit... braukšu kaut ko nodrukāt... kādu ceineri štolji...

Tērvetes un Piebalgas pāri visam...

Cik tev fizikā bija? Liekas viņam...