Nu vot nez. Pagājušo vasaru reizes četras sanāca noķert mīksto, nebūt nebraucot lielās bedrēs iekšā un uzmanīgi pētot ceļu sev priekšā. Bet pie mums jau tās bedres un bedrītes rodas ātrāk, kā spēj visas piefiksēt. Stulbi, ka tai zemprofila riepai grūti tā uzreiz sajust, ka šamā patukša metās. Bet atliek nobraukt 100 metrus ar tādus, kas jau pamazām laiž kaut kur gar malu gaisu, un var mest ārā. Ok, štrunts ar naudas izteiksmi. Bet vienkārši apnīk skraidīt apkārt taisnojot diskus un meklējot jaunas riepas. Un arī pati braukšana top citāda - sāc bremzēt pie sliedēm, pa tādām ielām kā teiksim Lokomotīves brauc manāmi iesprindzis, jo, lai arī nenormāli lielas bedres nav, arī tie mazie nelīdzenumi liek satraukties, pie dabas krūts arī pašvaki braukt, jo pa trepjveidīgo granteni jāpārvietojas lēni un uzmanīgi. Tagad ziemā ar balonriepām cita štelle, brauc kā traktorists un ne par ko nedomā. Jā, uz šosejas ar zemajām platajām riepām ir pavisam cita lieta, daudz patīkamāk turas pie asfalta. Bet man pa pilsētu principā vien sanāk braukt.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Andreass jau rakstīja, kā mums ar Escortu gāja, kurš bija uz diviem domkratiem pacelts. Līdzīgi izgāja ar Sierru arī - atkal nostrādāja slinkums aiziet pakaļ normāli bluķīšiem, bija kaut kā pa roku galam abas puses atstutētas. Viss jau ir labi, ja reizē ap vāģi darbojas divi purni - kad vāģis sāk slīdēt, viens noķer, pietur, otrs nolaiž zemē. Bet sliktāk izgāja manam sencim, kad šis viens pats ņēmās ap savu uz diviem domkratiem pacelto Passatu - nokrita un gandrīz bedrē ielidoja. Nācās ar krānu celt uz augšu. Tā ka mācība uz mūžu - divi domkrati vienlaicīgi nav jālieto!