Vai ta mums noteikumos ir aizliegts mirkšķināt?

E cik būtu labi, ja visi sāktu viens ar otru rēķināties....

Viens ārpus pilsētas tas pa 20, otrs uz Kalnciema pārvada par 40,

Ehh, par pabraukt ātrāk, kopš CSDD pārņēma fotoradaru būšanu, biju mierīgs, un pat slavēju sistēmu, kas ļauj braukt bez liekas raustīšanās, jo manus (laikam jau arī lielākās daļas autovadītāju) standartā pieņemtos +10 uz šiltes, šat tad ar mazu astīti, tie "neņēma bietē", un pat nedaudz tracināja tie, kas pirms katra radara dzēšās un atkal ieskrienās, tad līdz ar izmaiņām sodos, jūlijā jau esmu saņēmis divas (ceru, ka vairāk nebūs) padārgas bildes, vienu ar +11, otru ar +12. Kreņķu kā saka nav, vainīgs esmu, sodus nomaksāju, mācību stundu saņēmu, bet izskatās, ka par vienu "pirms radara bremzējošu "pridurku"" paliks vairāk

Ar tādu TA pakalpojuma kvalitāti tas var būt tikpat labi, kā reizi gadā, vai pusgadā, tā arī reizi divos vai trijos vai piecos gados. Vecajs W124 nostāvēja ziemu nekustināts, ar vienas dienas atļauju aizbraucu uz apskati, lai paskatās, kas beigts. Nu bija tā apakša nedaudz aprūsējusi, sazīmēja 8 vietas būrī , kas esot izrūsējušas un metināmas, plus bremžu caurules, Servisā ar birsti patīrīja, ar piķi nosmērēja, laikam vienā vietā metināmo aparātu pielika, caurulītes ar baloniņu nopūta, un opā, pazuda virsbūves stiprību ietekmējoša korozija. Otrais gadījums ar sievas auto, nedēļu pirms apskates iedegas "dzinēja lampa" panelī, dīlerservisā līdz apskatei netiek, sieva saka ka arī stūri pagriezt brīžiem ir grūti, nodomāju, braukšu uz apskati izstāstīs, kas ne tā. Pa ceļam sanāca straujāk uzsist pa bremzi, auto sākt šļūkt, nostrādā ABS, nobrīnos, jancīgi, it kā sauss, riepas arī gandrīz jaunas. Nodomāju, nekas apskatē jau izstāstīs, bet nevella , ieliek vienu "2" - nepareizs staru kūlis tuvajai gaismai, lampiņa esot nepareizi ielikta....?! Būtu jau smieklīgi, ja nebūtu bailīgi, kā var izlaist auto kuru, dēļ pilnībā iztecējuša priekšējā amortizatora, īsti normāli nobremzēt nevar, kuram nedarbojas gaisa mērītājs un tas brīžam pāriet max 50km/h režīmā, plus lāga stūri nevar pagriezt dēļ izdiluša "krustiņa", uz vietas stāvot likās ka pavisam pazudis pastiprinātājs...

Palasīju, interesanta lasāmviela, kas manā ieskatā tikai apstiprina to, ka kamēr nebūs principiāli jauna elektrības iegūšanas, būs tikai dedzināšanas pārcelšana no vienas vietas citā....

Labs

Atradu šitādu www.carbonify.com/carbon-calculator.htm Katrs var paspēlēties, bet man sanāca, ka ģimenei pārstājot ēst gaļu saglābšu pasaulīti vairāk nekā pārsēžoties uz Tesla brīnumu

Viss jau sen ir izdomāts - CO2 vajadzīgs kokiem, lai ražotu skābekli, tobiš enerģiju visam dzīvajam, atliek tikai jautājums, vai koku pietiek, lai to pārstrādātu.

Es būšu aansis pusē un piekritīšu, ka bez principiāli jauna elektrības jaudas avota un/vai arī uzkrāšanas metodes Teslas variants būs tikai un vienīgi subsidējams pārvietošanās līdzeklis izredzētajiem, kas grib samaksāt par to, lai "smird" citur, bet ne viņu sētiņā. Vecais labais fizikas skolotājs stāstīja par enerģijas nezūdamības likumu, un to, ka jo tālāk no tās izmantošanas vietas atrodas tās ražošanas avots, jo lielāki ir zudumi. Tāpēc es laikam kurināšu naftiņu, vai manā gadījumā gāzi, turpat pie ripukiem, līdz brīdim kamēr cilvēce neiemācīsies tiešām lielu elektrību iegūt un uzkrāt dabai nekaitīgā veidā Man, vismaz manā mūžā, cerīgāk izskatās hibrīda versijas attīstīšana, kas tiek pielietota gan F1, gan LeMans sērijā, kur enerģiju iegūst bremzējot, to enerģiju ko iepriekš vienkārši nekā neizmantoja, un iekrāj kondensatorā nevis tūkstošos iPhonu bačās, kas jāvadā līdzi. To LiPo bateriju ražošana jau šobrīd ir kosmiskos apmēros un man kaut kā neliekas, ka tur var sanāks kautkas stipri lētāks, ja pat visi autoražotāji pāries uz LiPo akumulatoriem. Tesla savu nobraukumu arī palielinājusi tikai un vienīgi uz akumulatoru ietilpības=daudzuma rēķina, kas to auto arī padara kosmiski dārgu, es pa to naudas starpību drīzāk būtu domājis kā palielināt mūža mežu platības tai pašā Nevadas tuksnesī....

Skatīties skatos, nervi, kā parasti čupā, bet Latvijas izlases sniegums ir paredzams līdz nelabumam. Cik sevi atceros - ar top komandām varonīgi cīnāmies, bet vienmēr zaudējam, tad "pakāšam" tiem, ko vajadzētu uzvarēt, lai kaut kur tiktu, nu un pēdējās cerības iespēju varonīgi izmokam. Tas gan nav pārmetums, bet drīzāk uzslava, ka mūsu 1.5 hokejists mūsu "pīļu dīķī" rada intrigu un dažreiz pozitīvas emocijas,

Kur šitādus pekstiņus var izdomāt?! 98E pie vainas un Statiķā un Nestē?!?!? Auto kas brauc, bet "detonē" ir krievu auto brīnums "Gazeļ", un tad tikai braucot ar gāzi sanāk reizi gadā ar tādu izbraukt, kad, kas lielāks vai smagāks jāatved. Pašam ir bijušas divas problēmas ar degvielas kvalitāti, pirmoreiz 124 mersītī beņdžai piejaucu logu šķidrumu attiecībā 1:1, otrā reizē sieviņš atšķaidīja 2006 gada lagūnai dīzeli ar benzīnu tādā pašā attiecībā, abos gadījumos auto pat brauca, gan ne gluži tik žiperīgi kā pirms tam, vienīgais nevarēja siltus piešķilt, nu un Renim FAP's aigāja ciet, dīlerservisā brīnijās kur tik pilns piesitās.. Par cik abos gadījumos bākās bija tikai kādi 10-15 litri sajauktās žļuras, tiku cauri vienkārši pielejot pilnu bāku ar pareizo degvielu...

Komentēt objektīvi varu tikai konkrēto auto, kas bija manā lietošanā, bet par cik tā ir arī lielākā pieredze, tad laikam arī vismaz šobrīd ir izveidojies šāds priekšstats, nekādā gadījumā nepretendēju uz vienīgo taisnību, Manā lietošanā 4 gadi bija ix35 ar 2.0 benzīna bīdeli, un mehānisko kārbu, diemžēl 5 ātrumu, lai arī uz papīra gana jaudīgs dzīvē saukt viņu par ļoti dinamisku nenācās, auto pats par sevi vienkāršs, ar gana izturīgu piekari, bet kad bija jāmaina stūres pirksts, sanāca gaidīt 1,5 mēnesi, 2 reizes iet tehnisko, drīzāk dīlera vaina, bet stulbi. Pēc pirmās ziemas garantijas ietvaros krāsoja jumtu, virs loga parādījās rūsa, pēc otrās nomainīja motora pārsegu, sāka rūsēt. Mēnesi nācās pārvietoties bez logu tīrītājiem, un cerēt ka lietus nelīs vai izlīdzēties ar privāto auto, ja līst no rīta, ieķīlēja mehānisms, mainīja garantijas ietvaros, bet mēnesi. Braucot uz Liepāju paliku Skrundā bez ātrumiem, atskrūvējās skrūve, kaut kur starp ātrumkārbu un pārslēgu, evakuators un 3 dienas bez auto. Patēriņš knapi ierakstījās grāmatvedības standartos,bet pie vainas var būt arī braukšanas stils, bet vidējais mazāks par 10,5 , 50/50 režīmā nesanāca, papīros 8,2 laikam bija. Salons grabulīts pat salīdzinot ar manu 10 gādīgo Renault Lagunu, paskaļš arī braucot, B8 nu ļoti stipri klusāks. Apkopju izmaksas salīdzinot ar benzīna B7 Pasātu bija apmēram 3 reizes lielākas uz 140 kkm periodu, tāds iespaids, ka ierēķināts arī iespèjamie remonti garantijas laikā. Visā lielumā arī viss, bet man liekās, ka par daudz saskrēja jaunam auto, kolēģi, kas brauca gan ar VW, gan Outbackiem mazdrusciņ iesmējās par maniem piedzīvojumiem, nobraukuši pa 150 kkm mainot tikai to kas dilst. Varbūt nepaveicās ar konkrēto ekzemplāru, bet pārbaudīt to vairs negribās, vēl jo vairāk, ka jaunais Tucsons neradīja iespaidu, ka kaut kas ir diži mainījies.... Tīri subjektīvi Kia dizains nāk pie sirds vairāk, bet pat dīleris pateica, ka tas tas pats auto vien ir tikai citā kulītē...

Ir mazdrusciņ laika, iestāstīšu par savu jauno darba zirgu. Vispār jau prieks palasot forumu, ka cilvēki vairs nav tik aizspriedumaini un neuzskata VAG ražojumu par auto būves vienīgo kvalitātes rādītāju, kaut gan man jāatzīst, ka esmu ticis pie Passat braucamā nākamajiem 4 gadiem, lai arī galīgi neesmu tā fans, bet situācijā, kad pa lielam vienīgais ierobežojums ir mēneša maksājums, VW-nam konkurentu nav. Isumā apskatītās versijas: 1. Ļoti gribējās jauno Espace, bet sanāca tikai bāzes versija, lai arī labi nopakota, bet neticējās, ka tas 1.6 dci ar 130zs, var to bundžu, kaut cik jēdzīgi kustināt uz priekšu, it īpaši pēc testa brauciena ar 1.6, 160zs versiju. 2. X-Trail sanāca pat max aprīkojumā, bet nu ar to pašu 1.6dci un to automātu galīgi nepārliecināja braukšanā 3.BMW 2.series GranTourer, cenu lapā gandrīz 7k lētāks par pasātu, bet tas atpirkuma procents vienkārši "iespārdīja" tā, ka neiekļāvās mēneša maksājumā, nezinu vai dīlera vai ražotāja politika, vai mans ģīmis ie tā vainīgs. 4. Alternatīva Škoda Superb, lai arī cenu lapā lētāks, reālajā dzīvē līdzvērtīgi nopakots dārgāks un atpirkums arī stipri sliktāks, maksājumā neiekļāvās, 5. Ford Mondeo, tā pati kaite , kas SuperB, 6. Pēc 4 gadu Hyundai lietojuma korejieši tika atmest kā suga, vismaz pagaidām. 7.Peugeot, Citroens novecojuši, Renault Talisman vēl nebija uz konvejera uz pasūtīšanas brīdi. 8. Neesmu SUV-nieku piekritējs, tāpēc tie drīzāk bija kā rezerves opcija Tā nu es pirmo reizi esmu ticis pie VAG'a brīnuma. Konkrētais ekzemplārs ir ar 2.0 benzīna bīdeli DSG kārbu un pilnpiedziņu. Jāsaka, ka dizains man neizraisa nekādu emociju, tāds iespaids, ka tiešām pēdējo 3 paaudžu laikā nekas nav mainījies, tik nedaudz uzfrišināts. Kā pateica sieva "virtuves kombains Braun", viss strādā un ir skaidrs, bet emociju "0", tik daudz, ka koša krāsa. Toties funkcionāli es par nobrauktajiem 3000km nezinu, kur lai piesienās, vietas atliku likām, gan priekšā, gan aizmugurē, gan bagažniekā, dzinējs fantastisks, kārba ideāli slēdzas.Domāju, ka tracinās Start/Stop sistēma un nelietošu, bet kombinācijā ar AutoHold darbojas nevainojami, BiLed lukturi, lai arī neaktīvajā versijā, apspīd fantastiski, noteikti nekad vairs neparakstīšos uz halogēniem lukturiem iekš auto. Visas vadības sistēmas atrodas tik pareizās vietās, ka pat riebjās, jo vienmēr likās, ka pie jauna auto ir jāpierod, bet šeit nav ko mācīties, sēdies un brauc. Stūre nav pavisam "tukša", kas man ļoti patīk un precīza, kas nebija Hyundajam, varbūt dēļ lielajiem baloniem uz šosejas bija jāpiestūrē ik pa laikam, un klusums salonā.... Ļoti ērti un atbalsoši sēdekļi, nesanāk žvalstīties pa tiem... Kas ļoti pārsteidz ir protams 30kkm apkopju intervāls un nosolītās izmaksas, bet par to tad, kad līdz tam tiks. No negatīvā varu pieminēt pagaidām tikai puselektriski regulējamus sēdekļus, regulējās tikai muguras slīpums un muguras atbalsts, nesapratu "fišku"?! Jāpierod laikam pie nevisai garā piekares gājiena uz leju, brīžam nobraucot no kādas apmales tākā "izkrīt" riteņi, bet tas arī viss... Atliek tikai gaidīt izslavētās VAG kaites, ja būs padalīšos

Hyundai ix35 benzīns, obligātās apkopes ik pa 15000, līdz 120 000 8 apkopes kopējā summa gandrīz 2600 (iekļauti daži sīkumi, kas neietilpst garantijā, jauns akumulators, slotiņas, pāris bukses), Diemžēl atsevišķi pa apkopēm neredzu, bet pēdējā "mazā" apkope tikai eļļas, 2 bukses un logu šķidrums 285, eiras gandrīz tai pat laikā Passātam benzīnam, apkopes ik pa 30 000 uz to pašu noskrējienu nedaudz virs 1000, Subaram Outback dīzelim arī ik pa 15 000, bet par cik pirmās trīs bez maksas uz 135 000 saskrēja nedaudz virs 1400, pēdējā "mazā" apkope plus slotiņas 230,- Jaunajam X Trail sola līdz 120 000 1670, ja maksā uz priekšu tad gandrīz 1000, bet nu noteikti, ka sīkumi nāks klāt,

Jaunāks, laikam, tikai Štatiem paredzēts... Jāpiekrīt, ka nav ne BMW, ne Mercedes, ne Audi, bet prastāks japāņu auto ar no tā izrietošu salonu bez dižas izdomas, un salīdzinot ar eiropiešiem plānākiem bleķiem, bet man bija svarīgāks braukšanas sajūtas, salona izmērs, dinamika, un izturība, par ko pagaidām nav pilnīgi nekāda iemesla sūdzēties..., un sievai patīk... Tas salons arī nemaz nav diži plastmasīgāks par tās pašas Toyotas nemaz nerunājot par i40, nu un vismaz pagaidām nekas neliecina par dižo grabēšanu tuvākajā nākotne.

Pēdējais kāds bija, tas kas no 2010 gada gāja,

Jauna auto izvēle man personiski radīja, gan galvassāpes, gan ģimenes kašķi 5 mēnešu garumā iepriekšējā gadā meklējot ģimenes auto, ar ko sieva varētu pārvietoties ikdienā, bet pilnā ģimenes sastāvā būtu ērti izmantojams ceļojot pa Eiropas ceļiem, Hečbeki pēc kļūdaina eksperimenta ar II Lagunu, kad tika pieņemts, ka garā "pakaļa" mums nav nepieciešama, vairs netika izskatīti līdz ar to bijām stingri nolēmuši, ka mums atkal vajag lielu universāli, kāda bija I Laguna Tad nu pēc 12 gadu braukšanas ar lietotiem auto, no kuriem pēdējie 10 pagāja Renault zīmē tika nolemts, ka varam atļauties, lai arī ne Premium zīmola, bet jaunu auto, un, lai arī, vairāk vai mazāk zinājām, kādus parametrus gribējām lielākā bēda bija vēlmju apvienošana ar iedalīto budžetu, mūsu gadījumā mēneša maksājumu, īsumā, tas kas ierakstās ciparā neatbilst vēlmēm, vai sievas gadījumā vienkārši nepatīk, tas, kas apmierina visas puses neierakstās ciparā. Neesmu stereotipisks, tāpēc iznesām "smadzeni" visos autocentros (jāatzīst, ka pārdevējus, kas māk uzklausīt un piedāvāt ne tikai cenu, bet arī izklāstīt auto priekšrocības sastapām laikam tikai divus, kas mūsu izvēli nekādi neatviegloja) Tad nu tagad īsumā: Renault Laguna III, lai arī apmierināja funkcionāli bija morāli novecojusi un arī atpakaļpirkums neinteresants, līdz ar to neierakstijās budžetā, Peugeot 508, kluss, liels ērts, bet ierakstījās tikai ar mazo dzinēju, ko pat izmēģināt nedabūjām, lai saprastu vai iet vai nē..., tādu pirkt neriskējām Hyundai i40, "plikais" tiešām ierakstījās ciparos, bet nu skaļš, dīzelis nīkulis, un 21 gs. auto, pat bez kruīza takā nenopietni, plus šobrīd lietošanā ir ix35 darbam, un tās apkopes un rezerves daļas ir tiešām ir "kossmoss". Mondeo dārgs un neieraksījās budžetā arī dēļ maza atpakaļpirkuma, bet nu tiešām bija interesanta alternatīva, kluss liels, interesants dizainā un patīkams braukšanā, Opel Insignia, smuks, jaudīgs, relatīvi lēts apkopēs, bet nu tik maz vietas aizmugurē un bagāžniekā... Toyota Avensis, auto bez "odziņas", bet radīja uzticamības sajūtu, lai arī nedaudz pārsniedza naudiņas gandrīz biju sievu "pielauzis", ka "nepatīk" ir relatīvs jēdziens, un kaut kas ir jāupurē... Škoda SuperB neierakstījās ciparos, bet piedāvājums Octavijai mēneša maksājuma izskatā "stipri" zaudēja identiskai Golfa versijai, jāsaka, ka SuperB arī nebija konkurents Pasātam, lai arī cenas uz papīra ir nedaudz par labu Škodai, īstajā dzīvē VW ir izdevīgāks iegādē, gan maksājumā, ja domā izmantot auto tikai garantijas laiku un atdot atpakaļ, gan arī pēcpārdošanā pēc dažiem gadiem. Varbūt, kādu esmu palaidis garām, bet nu īsumā situācija bijā tāda, ka bijām jau atmetuši domu, par jaunu auto ar garantiju un nolēmām pirkt lietotu, bet tādu, kas patīk, nevis kaut kā iegrožot savas vēlmes (kandidāts nr.1 bija XC70), bet izrādījās , ka sameklēt arī to normālā stāvoklī ap 20-22k bija problēma. Un tad vienu piektdienas rītu šķirojot dīleru ss.lv portālā samestos auto uzdūros Subaru centra īpašajam, kā nedaudz vēlāk izrādījās "pirmsnāves agonijas" piedāvājumam Legacy vagonam, pret kuru arī sievai, kā par brīnumu neradās iebildumi, kas arī tika veiksmīgi iegādāts un pēc pusotra gada un ar gandrīz 40k km izskatās, ka varētu būt kandidāts pēc 4-5gadiem kļūt sīkajam par pirmo auto. Tāda lūk tāda garā pieredze ar pirmā jaunā auto pirkšanu. Bet nu sausais atlikums un rezumējums man šobrīd ir tāds, ka katram auto savs pircējs un otrādi, pircējam jāsagaida savs auto, jo, auto nav jābūt tikai pārvietošanās līdzeklim, bet ir jābūt ērtam pārvietošanās līdzeklim, un ērtība mums katram ir sava P.S. Kad uznāks luste aprakstīšu arī pieredzi ar jauna darba auto meklējumu, tur nedaudz savādāki atlases kritēriji, līdz ar to arī iespaidi.