Labrīt!

Palasījos par bomžiem ko te esat sarakstījuši.

Jau nepilnu gadu dzīvoju Ogrē.

Dzīvoju mājā, kurā atkritumus var laist pa trubu kāpņutelpā lejā uz pirmo stāvu, kur apakšā stāv konteiners. Bet tas konteiners stāv aiz aizslēgtām durvīm, piedevām ta atslēga tāda švaka - ja gribētu uzlauzt, tad pat instruments nekāds nebūtu jāņem palīgā, tāpat tās durvis izjuktu. Bet - tās durvis nevien nelauž!

Tad nu es reiz satiku sētnieci kapnes mazgājam, nolēmu pajautāt, vai tad Ogrē vispār bomžu nav?

Viņa saka:

- Ir, ir! (Es jau nmierinājos, ka tomer esmu Latvija, bet tālāk sekoja

- Viņi visi trijatā ap 5:00 - 9:00 apstaigā visu Ogri un pa dienu kaut kur guļ!

Es biju uz pakaļas - pa visu Ogri tikai 3 bomži, un tos pašus nekad neredz. Piedevām tik zolīdi, ka ieslēgtu miskasti neaiztiek...

Protams, ka mana sētniece nepārzin visu Ogri, un droši vien ka vēl kaut kur kaut kas bomžojās, bet nu uz ielām, ļaužu koncentrēšanas vietās viņus vispār neredz!

Un es nedomāju, ka Ogri varētu nosaukt par īpaši bagātu pilsētu.

Latvietim jautā:

- Vai tu mīli savu dzimteni?

- Jā, kā savu sievu!

- Kā tas ir?

- Nedaudz mīlu, nedaudz baidos, nedaudz gribas citu...

A viņš ir nokāpis?

Laabrīt,

Es šodien vēl nevienam neesmu uzrējis, un nevienu neesmu aizvainojis.

Un ar to lepojos!

Ak, die's!

Tam Sviestcam tak vāāāāāārdadiena!

Nu tad sumināts, sumināts!

P.S. Par ko gan Tavi vecāki domāja, kad normālam džekam šitādu vārdu ielikuši!

Un apšpricēta klaviere

Ekrāns slapjs un neparasts...

Ja nav stingrās atskaites pavadzīmes pa rokai, tad nekas tur Tev nesanāks!

Ar darbu nevajag parspīlet, bet ir vēl tāda lieta, kā ģimene!

Laaaaabrīt!

Skatīsimies uz dzīvi optimistiskāk, kungi!

Piektdiena nav vairs tālu!

Entuziasms ir laba lieta, bet ar gadiem tas sāk izsīkt.

Varbūt tas saistīts ar bidzot daudzmaz sakartotu dzīvi...

Ja vēl man par to maksātu...

Ar to visu es gribēju teikt, ka nedaudz vairāk ka 50% ka es būšu rītdien.

Es savu krekliņu mēģināšu tomēr paņemt līdzi.

P.S. Ja kas es arī vienu krekliņu saplēsu. Gan ne tik dramatiski kā Dexters, bet gan nokrītot uz velisopēda. (Tik tiešām uzkrītot uz, nevis nokrītot no) Bet vislaipnā reklamas aģentūra man pagatavoja jaunu par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību.

Mēģinu līdzīgi. Parasti palīdz.

2 x ir uzrakstīts protokols par citu, mazāku pārkāpumu bez kādām pateicībām utt.

Jāatzīstas gan, ka arī pateicības ir tikušas dotas no manas puses.

Pirmais, jptv!

P.S. Nejaukt ar to renaultu fanu!

Vai man ir šizofrēnija un personības dubultošanās?

P.S. Ja kas atkal zila debess un spīzd saulīte...