Man ir gadījies pārrēķināt savas spējas iepriekšējā vakarā tā, ka nevar no rīta aizbraukt tad kad īstenībā vajag. Man bija alkometrs tādiem gadījumiem. Bet ja alkometra nav, tad sāc zīlēt...

Un rēķināt, ko izmaksā laicīga neierašanās un ko izmaksā varbūtība neizzīlēt pareizi. Un tādā situācijā augstāgs sods noteikti ir ietekmīgāks.

Es domāju, ka tādu ir daudz. Piedevām es domāju, ka lielai daļai no viņiem tas dižmotors stāv nevis pie sētas, bet noņemto autiņu stāvvietā.

Pats tādu pazīstu tikai vienu. Pēdējais septītais bembis stāv ieziemots garāžā, pārvietojas ar vecu Civicu vai litrīgu moci, kas esot vēl ekonomiskāks par to Civicu, kam gan man grūti noticēt.

Viņš apgalvo, ka viņam ir apnicis, ka tam bembim gandrīz pēc katra parkinga spoguļus un parkingsensorus jaunus japērk esot pedējā laikā.

Nav nemaz tik vienkārši tajā pirmajā iecirst. Jāsāk ar augstākiem robiem, pirmaja tikai beigās jāmet un aizdedze arī tikai beigās jāizrubī... Vislabāk bremzējās, ja izspiež sajūgu un tad lenītēm laiž vaļā un tā vairākas reizes. Var diezgan strauji sabremzēties.

Man pirms tiesību iegūšanas (pirms '97. gada) bija tā izdevība braukāt ar auto bez bremzēm kādu laiku. Kad piešaujas, tad nekas. Vēlāk ir braukts bez sajūga, reiz braucām divatā ar norautu gāzes trosi - čoms noliecies man pie kajam gāzēja, raustot aiz troses galiņa.

Un citam čomam sencis uz UAZika strādāja. Pirms krusta pazuda bremzes - šis pamanījās ar kāju dabūt pirmajā robā, jo ar nočakarētiem sinhronizatoriem tas bija sarežģīti gaitā. Ja viņam vispār tādi sinhronizatori bija.

Ivo, pašā Rimi, jeb kādā specializētajā, kas vienkārši blakus Rimi?

No cūkas līdz cilvēkam tikai viens solis.

Dažreiz īss, bet dažreiz nu ļooooti garš - dažreiz pat ar dzīvi nepietiek.

Manuprāt "Policija darbībā", fūru fotogrāfēšana un vēl dažas Tavas idejas ir tieši tas par ko es runāju - darīt varošas un darīt gribošas grupas izveidošana, lai mainītu problēmas, kuras Tu redzi, un kuras Tev sķiet pietiekoši traucējošas, tomēr Tu apzinies, ka viens pats cilvēks nav spējīgs risināt šīs problēmas, tāpēc Tu īdi (šinī gadījumā tas nav teikts ar negatīvu pieskaņu) internetā par tām, cerībā, ka Tev piebiedrosies cilvēki šo problemu risināšanā. Jāatzīst, ka tajos gadījumos Tu īdot vismaz iesaki kā ar tām cīnīties. Žēl, ka tas negūst pietiekoši lielu atsaucību, lai reāli radītu kādas izmaiņas.

Protams ir jaukaka, ja šo īdēšanu pavadītu cilvēka ieteikumi, ko darīt šādā situācija lai to mainītu, bet bieži vien cilvēks nezin risinājumus, bieži vien viņš zin risinājumus, bet uzskata, ka tos zin arī visi pārējie, un bieži vien cilvēks neizsaka savus risinājumus, jo vēl nav sapratis vai viņa problema vispār ir aktuāla un adekvāta, jeb tās ir tikai viņa iedomas.

Nekad neesmu teicis, ka viss ir slikti. Man viss ir daudzmaz kārtībā. Nedzīvoju kā niere taukos, bet iztikt var tīri labi.

No Tava viedokļa raugoties vispār esmu paraugpilsonis - naudu pelnu Krievijā, bet nodokļus maksāju šeit.

Tomēr neskatoties uz to, ka viss nav slikti, ir parādījušies daudz neierastu un pirms krīzes nepiedzīvotu apgrūtinājumu.

Un ir arī "sliktie" momenti, kas bija jau pirms kara, pēc kara, un pirms krīzes un ir vēl tagad. Un ir arī visās citās valstīs. Sākot no korupcijas, beidzot ar veselu čupu sliņķu un/vai stulbeņu augšgalā.

Dažiem no šiem negatīvajiem momentiem var piemēroties, dažus var mainīt.

Sliktākais, ka lielako daļu no tiem ir grūti vai neiespējami mainīt katram indivīdam atsevišķi, bet savākt rīcībspējigu domubiedru grupu pietrūkst motivācijas. Jo kā jau Tu pats apgalvoji - īstenībā nav nemaz tā situācija TIK sūdīga.

Tomēr ir tikai normāli, ka atsevišķi indivīdi dažādās vietās (avīzē, internetā, pie pudeles vai TV/Radio) izsaka savas domas (Taviem vārdiem "īd") par savām personīgajām, paziņu vai valsts problemām, informē par piedzīvotajām vai pamanītajām netaisnībām utt. Tadā veidā katrs indivīds meklē šo augšminēto domubiedru grupu, ar kuras palīdzību (ja tāda atrastos) varētu mainīt tās lietas, ar kurām viņš ir neapmierināts. Cilvēki šādi tausta savu apkārtējo neapmierinātības līmeni un vērtē vai pastāv iespēja kaut ko mainīt, vai arī nāksies piemēroties un pakļauties līdz nakamajai reizei, kad šis jautajums kļūs aktuāls šim indivīdam un iespējams vēl kādam.

Kāpēc Tu nosodi šādus centienus?

Piemēram Itālijas dienvidos saulē atstāts auto salonā rāda maksimalo iespejamo temperatūru 50 °C, kas nozīmē, ka reāla temperatūra iespejams ir vēl augstāka. Tādā auto braukt bez kondicioniera 37°C karstumā uzskatu par nevajadzīgu bērnu mocīšanu.

Tav ulmaņlaiku senči datorus arī neizmantoja. Bet tomēr Tu to dari.

Kādēļ Pirmajam neizmantot kondišku tikai tāpēc, ka viņa senči to nedarīja?

P.S. Par kondiškas kaitīgo ietekmi - reizēm tas karstums nodara vairāk ļaunuma nekā tas kondiškas gaiss.

Grāmata tā pati, tikai nodaļa cita.

Tā vai tā tas viss saistīts. Pastāv aizdomas, ka arī šo "daoiļo" ideju mūsu dārgie izpildītāji spēs pagriezt tā, lai pirmkārt pildās budžeta plāns, pašu kabatas, un tikai tad domās par reālo labumu satiksmes organizācijai.

Protams - tā ir bļaušana pirms laika, tomēr nebrīnītos, ja mobilo tehapskati uzblieztu kādā satiksmes plūsmas sašaurinajuma vietā, kur tā tikai palielinātu sastrēgumus, jo tā izpildītāji jau laikus spētu novērtēt vismaz vizuāli a/m tehniska stāvokļa un autovadītāja maciņa biezuma savstarpējo attiecību.

Es katru dienu saņtjiku tagad pisinu! Braucu ar bezturbo Opel Combo. Patērē zem 5 l soļarkas. Un pa tām divām dienām, kad braucu ~70, vispār zem 4 l tas brīnums ēd...

P.S. Ņemot vērā, ka strādāju Rīgā, bet dzīvoju Ogrē, darba jautājumos reizi menesī apbraukāju principā visu Latviju, man tas patēriņš ir visai svarīgs.

P.P.S. Ieskrieties lai apdzītu ar viņu gan ir vesela māksla!

Tiem, kas ta riktīgi pa vidu vālē, tiem jāiet garām pa labo pusi!

Kad divas dienas pats lēnītēm braucu, ja dēļ Tevis minētās satiksmes intensitātes aiz manis uzkrājās vairāk par vienu mašīnu, tad mēģinaju izbraukt caur kadu pieturu - starppilsētu autobusiem viņas garas. Ja vēl laicīgi ieslēdzu pagriezienu, tad varēju nemaz nesamazināt ātrumu un man visi tika garām. Liela daļa "paldies" uzmirkšķināja, kad redzēja, ka es tikai viņu dēļ caur to pieturu braucu.

Ja vienā virzienā ir viena josla, tad drosi vien, ka Tevi vēlējas nošaut visi taja virzienā braucošie autovadītāji, jo pēc dažām diskusijām spriežot, lielākajai daļai Latvijas autovadītāju uz 70 braucošu automašīnu apdzīt šķiet neiedomājami sarežģīts un apgrūtinošs manevrs!

P.S. Pats reiz 2 dienas braucu šādā režīmā "piespiedu kartā".

Mqanu akvāriju apkalpo sīkie - es tik pa laikam paskatos kā viņiem tur iet.

Es tikai vienu reizi to klātienē redzēju. (Līdzi nestaigāju, jo man bija kauns.) Neizskatījās, ka personalam kaut kas interesētu.

P.S. Tas bija ap 1997. gadu.

Turp to var izveikt, bet atpakaļ... Tu domā, ka Sviestc tā arī aprobežojas ar tiem diviem aliņiem? Līdz tam mājupvedošajam busam vismaz var kaut kā aizrāpot!

Ka autiņam ir šādi noteikumi, to vēl atceros. Es vairāk biju domajis, vai velosipēdiem ir aizliegts apgriezties uz gājēju pārejām, bet laikam jau Tevis citētie attiecas arī uz tiem.

Arielu.

Vai ir aizliegts apgriezties uz gājēju pārejām?

(Sorry par manu tumsonību...)

Man pazīstams džeks līdzīgi rīkojās studentu gados, kad viņam regulāri vajadzēja uz studijam un atpakaļ tikai tikt. Dzīvoja viņš man kaimiņos ķengaragā un garāža viņam bija tur pat kur man - Putnu salā, iepretim Krasta Lidiņam. Tad nu no rītiem ejot pēc auto un vakarā nākot uz māju ir jāiet garām Statoilam. Viņš nepakautrējās apstaigāt visas šļūtenes un saliet pudelē no visām šļaukām 98 un 95. Viņš pēc tam arī stāstīja, ka diezgan smuki iztekot...

Ēzelis!

Ja paņem tulkot uz angļu valodu, tad ir jēdzīgāks tas teksts.

Ja, un labrīt!