Ar BMW vispār ir interesanti. Ar "mazajiem" BMW (līdz 5.sērijai) problēma ir tā, ka pirmajam īpašniekam vairumā gadījumu ir pilnīgi vienalga kāds būs auto stāvoklis to pārdodot. Jo viņš pērka BMW un ekspluatē viņu kā BMW, par visiem 100%-tiem. Savukārt lielo BMW problēma ir tā, ka pārsvarā viņu pirmais īpašnieks ir juridiska persona vai fiziska persona, kas sēž aizmugurējā sēdeklī. Līdz ar to auto tiek ekspluatēts gandrīz taksometra režīmā. Ilgi stāv uz vietas ar ieslēgtu dzinēju, brauc komforta režīmā, kas negatīvi ietekmē liela tilpuma dzinēju un citu sistēmu darbību.
Bet ar japāņiem viss ir vēl sliktāk. Tur pat cilvēkam normāli pārvietojoties "lido" sūkņi par 2 kEUR (Toyota), bremžu darbības nevienmērību var novērst tikai nomainot pilnībā visu bremžu sistēmu (Mazda 6), pusass, kas paredzēta mazākai slodzei maksā 3 reizes dārgāk (Mazda 6 pret Espace 3) u.t.t.
Bet vecā patiesība strādā uz visiem auto - kādu nopirksi, ar tādu arī brauksi. Svarīgi ir nopirkt auto atbilstoši ienākumiem un vajadzībām.
Bet, ja gribi labu price/performance, tad pērc Citroen.
Ja ir, bet neieslēdzas, tad dabūsi "2". Ja ir izņemti, tad TA iziesi. Smukuma pēc var pēc izņemšanas tās ligzdas aiztaisīt ciet kaut ar nokrāsotu kartona gabalu. Ja prasa kāpēc nav, nozaga. Sen atpakaļ ar vienu auto šitā izdarīju. Viena migla nebija, bet otra bija izsista ar akmeni. Izņēmu to ārā, izgāju TA bez problēmām. Inspektors tikai pajautāja, kur palikuši. Pēc tam ligzdas aiztaisīju ar krāsotiem plastmasas gabaliem un nevienu citu gadu TA neko nejautāja.
Man miglas lukturi netraucē, pats tos gandrīz neizmantoju. Kam vajag, lai brauc. Satiksmes drošības paaugstināšanai tie noteikti noder vairāk kā dienasgaitas "jāņtārpiņi" daudziem jaunajiem auto un tie pašrocīgi liktie LED "pusjāņtārpi" vecākiem auto, ko var redzēt tikai no metriem 20. Aklo braucēju mums ir pietiekoši daudz. Pats esmu saskāries ar situācijām, kad man pie ielēgtām tuvajām un miglām vēl ir jāmet ar tālajiem, lai aklais pamostos.
Ja sodīt, tad tikai par kautkādiem pašrocīgi veiktiem, nesertificētiem uzlabojumiem auto apgaismojumā, bet ne par miglas lukturiem.
No savas Reno pieredzes varu teikt, ka plīst bieži, bet visu var sataisīt par mazām naudām. Motori un kārbas izturīgi. Piekare kā brauksi, ja jāvadā smagas lietas, tad taisi vaļā maku. Salona apdare ar lētiem materiāliem. Bet ja pavēro francūžu attieksmi pret auto, tad neko labāku dibena pārvietošanai nevajag (ja grib šikot, tad jāņem Citroen). Virsbūves pārsvarā no stiklašķiedras/plastmasa. Rūsa nav aktuāla, bet jāuzmanās ziemās, aukstumā paliek cieta un viegli plaisā, deformējās.
Vērojot jauno Reno ekspluatāciju var teikt, ka kvalitāte ir tāda pati kā vecajiem, deviņdesmito gadu.
Kādā veidā bērni pēkšņi kļuva par neredzīgiem gājējiem? Vai gājēji ir jālaiž garām vai tomēr jāļauj tiem šķērsot brauktuvi? Vai gājēju ar baltu spieķi ir jālaiž šķērsot brauktuvi arī uz Vanšu tilta?
1. Vai bija redzams iekāpšanas vai izkāpšanas fakts?
2. Kurās vietās drīkst šķērsot brauktuvi pilsētā?
3. Vai drīkst maldināt citus autovadītājus, lietojot avārijas gaismas signalizāciju, ja nav notikusi avārija? Un vai šādos gadījumos nav jālieto trijstūris?
Domā šo punktu:
123. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.
Tātad busam nebija IeM ministirjas izdota atļauja pārkāpt apstāšanās un stāvēšanas noteikumus?
Tagad vēlreiz izlasam topika virsrakstu!
Komentārā ir jāraksta tikai JĀ vai NĒ.
Es rakstu: JĀ.
p.s. eh, letiņi, kā mums patīk visu pārvērst par bezjēdzīgu tirgu.
Cilvēkam, kurš gadā atdod 15 kEUR par stāvvietu Vecrīgā elektroauto nav vajadzīgs. Ja nu vienīgi e-S-klase vai e-Maybach. Šādiem cilvēkiem jau sen ir noformēta mūža Vecrīgas stāvvietu atļaujas ar garantētu bezmaksas vietu stāvvietā.
Fanot par elektroauto varētu tad, kad ar vienu uzlādi varēs nobraukt tik, cik ar vienu bāku benzīna (ap 800 km) un uzlādēt to štruntu no 220V tīkla vienas Jāņu nakts laikā. Tas būtu reāls sasniegums.
Man viens čoms Liepājā strādāja kokapstrādes nozarē pie dāņu uzņēmēja. Viss bija labi, bet gribēja būt pats sev saimnieks. Pēc viņa vārdiem, lielākā kļūda viņa dzīvē bija mēģinājums izveidot davu uzņēmumu. Visas cerības aizgāja pa pieskari, nācās pat pamest Liepāju. Tagad atkal strādā algotu darbu.