Nomik, tev par pirmajiem diviem punktiem pašam smiekli nenāk?

Trīs tonnas noteikti ir Latvijas īpatnība. Bet nu leišiem vinjeti vajag jebkam kam pasē rakstīts "kravas", kā arī lielajām piekabēm. Kad man 2020. gada oktobrī kad robeža nomināli bija slēgta, vajadzēja braukt uz leišiem pakaļ logiem, es šī iemesla dēļ, izvēloties starp LT28 kravinieku un LT35 pasažiernieku, izvēlējos pasažiernieku - lai nevajadzētu lieki grozīties apkārt vinjetes pirkšanas nolūkos.

Nu paga, tad kam tas kods ir vajadzīgs - tikai tad ja stūrēt to kravas mašīnu ir mana darba darba pienākumos? Un kā transportnieks noteiks ka es drīkstu to mašīnu stūrēt?

Par vinjetēm es zinu ļoti labi - gan tāpēc ka čomam pieder LT35 kravinieks, gan arī tāpēc ka katru reizi braucot no Palangas braucu garām zīmei kas informē par vinjetēm :P

Paga, kā īsti Grobiņas apvedceļš ir izcūkots? Tur varbūt agrāk bija augstāks ātruma ierobežojums? Pa lielam es tur neredzu iemeslu tiem 50 km/h, jā.

Tie gulošie ir tikai priekš idiotiem. Rudē divi tādi ir, laikam domāts lai smagie var izbraukt nepalecoties - man, braucot ar otro golfu, mašīnu kam būs viens no mazākajiem attālumiem no mašīnām kas ir atrodamas uz mūsu ceļiem, kaut kā pie dirsas ir tas knapi sajūtamais "puk puk" - bet tiešām ir cilvēki kas pirms viņiem bremzē... 

Turpat netālu ir divi kārtīgi asfalta gulošie - tiem tiešām nevajag iet pāri ātrāk kā uz norādītajiem 30, jo savādāk grabažniekā esošās lietas sāk pārāk brutāli lēkāt apkārt - es vēl reizēm aizmirstu aizcirst grabažnieku un tas rodas esam tikai pievērts - nu tad uz pirmā gulošā grabažnieks atveras un aizcērtas...

Es negribu rakņāties pa kaut kādiem sarežģītiem likumiem, tāpēc paprasīšu te. Man ir C1 kategorija, bet nav tur tas kurais kods. Ko es drīkstu vadīt? Nav runa par smagām vieglajām mašīnām, tur jautājumu nav - skaidrs ka es nedrīkstu pelnīt maizi stūrējot smago mašīnu vai kravas busu, bet - vienkārši, gadījuma rakstura situācijās, es ar tādām mašīnām braukt drīkstu?

Tu jau mums esi tas komunists, un tas atkal pierādās - izrādās ka tas esot normāli ka valsts tevi žņaudz nost, un ar to jācīnās vergojot vēl niknāk - tā vietā lai valsts darbotos iedzīvotāju interesēs un uzvilktu uz desas karteļus, nevis tos piesegtu. Un, lūdzu, nelieto vārdu "demokrātija", jo tas, ko ar šo vārdu apzīmē, nekur tuvumā nav saskatāms - nu vismaz augstāk par pašvaldību līmeni. 

Kodolam - tuvākā Liepājas skola varētu būt kādi 45 kilometri, un tas plāns laikam paredzēja iznīcināt visas videnes Liepājas rajonā - varbūt es kļūdos un kaut kādu Aizputi vai Priekuli pagaidām, līdz nākamajam raundam atstāt - viennozīmīgi tur bija runa par kaut kādu trīs veselīgu videņu amputēšanu. Un nerunā pagātnes formā, jo šī tēma ir svaiga. Cik tur tajās klasēs ir, nezinu, neesmu tur degunu bāzis - gan jau kā manā laikā, uz kādiem 15 skolēniem klasē.

Vēlreiz - par kolhoziem tavs apgalvojums bija ka "cilvēki spēja kooperēties", bet nekāda kooperēšanās jau nebija - četrdesmito beigās sadzina zemniekus kolhozos, tā tie radās, vēl piecdesmitajos bik paapvienojās, un tas arī viss - nebija kolhozi nekāda kooperācija, vienkāršs ražošanas uzņēmums ar vadību no augšas, kura sekmes bija atkarīgas no viena vadītāja izdomas. 

Par skolotājiem - prestižs jau kā reiz pa lielai daļai rodas no atalgojuma ;) 

"visi zināja ka būs izmaiņas" - kādi "visi", kādas "izmaiņas"? Visi zina kritērijus kādus izglītības un zinātnes iznīcināšanas ministrija ir nospraudusi skolām, skola tajos ierakstās, un piepeši, hujaks, parādās, "davai, videnes tikai Liepājā un Grobiņā". Nē nu protams, vergiem neko vairāk par pamata izglītību nevajag, tas tiesa, tāpēc arī vajag lai starp videnēm būtu pa 100 kilometriem.

Kura būs tā "modernākā lāpsta" kura ir tik lēta, ka to var nopirkt jebkurš vidējais zemnieks, un kas ļauj ražot pienu ar peļņu, to nododot par 30 centiem litrā? Un kāpēc šo "moderno lāpstu" nelieto pat poļi?

Par kolhozu piemēru pašam smiekli nenāk? Kolhozos sadzina, ja tu esi to aizmirsis. Kaut kā nav dzirdēts ka padomju laikos būtu bijusi iespēja no kolhoza kādam izstāties, un to ka kolhozs bija nevis sabiedrisks, bet valstisks pasāciens, kaut vai uzskatāmi parāda kārtība astoņdesmitajos, kad parastie cilvēki sāka iegādāties norakstītus traktorus, un bija prasība tiem griezt nost kabīnes lai pa gabalu varētu atšķirt kolhoza traktoru no privāta. 

Par skolām - te vienkārši ir skatupunkta jautājums. Izglītības fabrikas [lasīt - lielās skolas] produkts par skolām atzīst tikai izglītības fabrikas - kāds pārsteigums. Tāpat kā " es neesmu redzējis daudz skolotāju kas ar lielu entuziasmu pērsies prom no pilsētām lai ko darītu laukos" - atkal - uztaisa skolotāja profesiju ļoti neinteresantu, un beigās izrādās ka no atlikušajiem entuziastiem kas tomēr ir ar mieru uz tie iziet, vairums dzīvo pilsētās - kāds šausmīgs pārsteigums! Bet ja nebūtu profesijas prestižs sapists, tad visdrīzāk lauku skolotāju bērni ietu vecāku pēdās - līdzīgi kā mana māte izdarīja. Par lauku skolu sponsorēšanu - pašam smiekli nenāk? Tas rokraksts ir diezgan pamanāms - vispirms renovēt, pēc tam, dažus gadus vēlāk aizklapēt - tev neizskatās pēc naudas atmazgāšanas shēmas?

Par NVSk - ak tu gudriniek 😂 Ja man būtu interese, es varētu pat tā izdarīt; direktore Lāsma Petermane, bijušā Nīcas pagastveča sieva ir labi pazīstama; varētu vienkārši aiziet un paprasīt, bet tas nav vajadzīgs, jo viss tāpat ir redzams - ar skolu viss ir kārtībā, bet tad piepeši IZM nāk klajā ar kārtējo reformu, un vecāki masveidā metas pie vadības "kas notiek?!" un vadība arī neko nezina - lūk, tā tas notiek, nekas dziļāk nav jāinteresējas. Par skolas varēšanu nesatraucies, manā laikā varēja, un var noteikti joprojām.

Nu, kāda tad būs tā roku taisnošana - pārdot visu ieinteresētajām personām [lielsaimniekiem]? Vai apgādāšanās ar ieročiem un doties slepkavot bardakā ieinteresētās personas?

Par to kopā mešanos - ha, ha, labs joks. Pirmkārt - kāds būs labums tiem pieciem? Ja katram sava nozare un iespējama kooperēšanās, tad vēl varbūt, bet savādāk diezgan bezjēdzīgi - tāpat līdz lielsaimnieka līmenim nedavilks, un arī tad vēl vajag politiskus galus. Otrkārt, kas traucē? Nu noteikti iespējamas personiskas dabas problēmas - es te zinu gadījumu kur divas māsas kopā ar vīriem kopā nodarbojoties ar piena lopkopību sakašķējās tā ka ziemas laikā viena izdzina otrai piedienīgo ganāmpulka daļu no klūts, kas beigās noveda pie divām kūtīm kas atrodas pārsimt metru attālumā viena no otras, abet tu te sapņo ka nejauši cilvēki šitā neizdarīs. 

Attiecībā par izglītības sistēmu - izglītības sistēma atrodas apzināti izraisītā lejupejošā spirālē kura ir viena no komponentēm kā sadzīt cilvēkus koncentrācijas nometnēs ko sauc par pilsētām. Trūkst skolotāju? Nu protams ka trūkst - pie esošā atalgojuma līmeņa un papīru kaudzes, nah tādu darbu. Kas ir vainīgs pie zema līmeņa skolām? IZM, nekas cits. Kas ir vainīgs pie situācijas kur, lai būtu lielākas izredzes tikt kaut kādās augstskolās, vajag iet specifiskās, nevis parastās, videnēs? IZM. Tā tiek veicināta gan skolu, gan lauku iztukšošanās. Šito tendenci arī kādu gadu vai divus atpakaļ kādā rakstā pieminēja kāds Kovida Vārda žurnālists, proti, viņi ir novērojuši - kā kaut kur aizklapē skolu, tā viņu avīzei tur nokrītas abonentu skaits. Pirms dažiem mēnešiem atklātībā parādījās kārtējā IZM pērle - skolu "tīkla" plāns netieši nozīmē to ka mana dzimtā skola, Nīcas vidusskola - skola ap 200 skolēniem, atrodas vietā kur iedzīvotāju skaits krītas lēnāk nekā Liepājā - jāpārtaisa par pamatskolu, ne jau kaut kādu kritēriju neizpildīšanas dēļ, bet tāpēc ka vidējajai izglītībai jābūt nepieejamai!

Tu kādā dirsā esi iebāzis galvu ka neredzi kas apkārt notiek? Mazajiem un vidējajiem zemniekiem sava produkcija ir jāpārdod karteļiem par to diktētām cenām. Piena lopkopība ir kliedzošs piemērs - laikam nepamanīji ka ar kaut kādu februāri vai martu Lietuvā un Latvijā piena pārstrādātāju kartelis, atrunājoties ar kaut kādiem iemesliem, hujaks, cenu nometa uz pusi, un pūtiet dirsā, un valstis "dīvainā kārtā" neko nedara, lai arī, ja būtu tas brīvais tirgus, ja tur kaut kāds fabriķis aizklapētos, tad konkurenti berzētu rokas - bet nekā. Zemnieks saņem labi ja 30 centus, veikalā tas piens, bet jau nokrejots, ir eiro trīsdesmit - kur eiro palika? Vai atkal - lielveikalu ķēdes kas diktē piegādātājiem cenas, bet veikalos liek ko pašiem sagribas. Te gan Latvijā ir sliktāk nekā Lietuvā - kopš es gadu atpakaļ pasāku iepirkties Palangā, es reizi ceturksnī intereses pēc ieeju Liepājas maximā un lidlā lai kārtējo reizi pārliecinātos cik esam bagāta tauta. To pašu es saprotu paskatoties uz benzīntaku tablo robežas šajā pusē - atkal, redzams kartelis kas visiem sit pa kabatu - bet tā kā varai pietuvināts, tad vara liek mīksto - bet tu te murgo par kaut kādiem nekomunismiem. 

P.N. Pusotru nedēļu atpakaļ pārdomas stāvot Palangas maximā pie cukura - globalizācijas dēļ baltijas valstīs cukura ražošanu pārņēma Dansukker - bet tā kā mums treknajos gados bija tāds premjers kas saucas ivars godmanis, tad pie mums nopērkamais Dansukker cukurs ir ražots Kedaiņos un uz iepakojuma ir filosofija par to, ka tas salds utt - bet tā kā leišiem tāds ivars godmanis nebija, tad viņiem nopērkamais Dansukker cukurs ir ražots, jā, Kedaiņos, zem "Panevežio Cukrus" brenda, un uz iepakojuma ir uzsvērts ka ražots no Lietuvā audzētām cukurbietēm. Ak jā, tas pats bēdīgi slavenais ivars godmanis ir arī tā paša Dansukker akcionārs, cik savādi...

"modernas lauksaimniecības mašīnas", ha! Nē, tas ir loģisks rezultāts mazo un vidējo lopkopju iznīcināšanai un mazā un vidējā biznesa nožņaugšanai.

Mazāk vajag dirst - tu esi uzskatāms piemērs tam ka lielās skolas pilnīgi noteikti nav ne kripatu labākas. Un pat ja tavam apgalvojumam būtu kāds pamats, tad tikai tāpēc, ka uz to, valstiskā līmenī, ir APZINĀTI iets. Tā kā tu tajā lielajā pilsētas skolā acīmredzot esi nevis mācījies bet tikai ticis klapēts ar galvu pret sienu, paskaidrošu to kas tev nav pašam saprotams - tātad, pirmkārt, skolotājs 30 gadu laikā ir padarīta par tikpat neprestižu profesiju kā policists. Esi pamanījis kāda ir lielākā daļa policistu? Musari ne policisti - jo amata zemā prestiža dēļ jāņem pretī visi, kas piesakās un kas kaut cik atbilst fiziskajiem normatīviem. Smiekli nāk lasot prasības policijas akadēmijai - vidējā atzīme četrinieks, zajebis. Līdzīgi ir ar skolotājiem. Otrkārt, tādā vai citādā veidā pilsētās skolotāji var nopelnīt vairāk - atkal reformu rezultāts - kā tev šķiet, kā tas ietekmē pieejamo skolotāju līmeni? Treškārt un galvenokārt - lielās skolas ir labākas nevis tāpēc ka lielas, bet tāpēc ka vietās, kur var salasīt vienu lielu skolu, parasti ir nevis viena liela skola, bet piecas, desmit vai divdesmit. Esi bijis tādā vietā ko sauc par Rīgu? Esi pamanījis ka tur mācību gada laikā ir ievērojama satiksme? Kāpēc? Tāpēc ka lielai daļai ģimeņu tuvākā lielā skola ir sūds, un viņi izvēlas bērnus vest ellē ratā uz Daugavas otru krastu - bet tev nez kādēļ liekas ka ja skola ir liela, tad tā ir laba...

P.S. Jo vairāk es uzzinu par to, līdz kādam līmenim ir mūsdienās nolaista izglītības sistēma, jo vairāk liekas ka ļaunprātība pret jauno paaudzi ir sūtīt to sistēmas skolā...

Galvenā problēma ar mūsdienu pilsētu dzīvokļu iemītnieku transporta izvēlēm ir mūsdienu lielummānija. Man pirms dažiem gadiem šad un tad sanāca pagrozīties Juglā vienas piecstāvenes pagalmā, pieklājīgā stāvoklī esošā, piedevām - mans golfs tur atradās savā elementā - atšķirībā no puses apkārt novietoto mašīnu, kurām jāizbraukā zāliens, jo pa asfaltu tās nobraukt nespēj. Protams, šis jau tikai sīkums - Liepājā redzēts variants kur šitādi močī ar vienu pusi pa trotuāru.

Diski par 900 eirām Teslai ir bomžu līmenis Nesen bija gadījums - austrāliete nopirka lietotu Tesla Model X, aizbrauca uz apkopi, tur atrada diviem diskiem iekšējās kantes bik uzsistas, viņa piekrita remontam - divi jauni diski, divas jaunas riepas, darbs - 8,5k AU$, jeb ap 5k eur - tad nu tu pats saproti cik maksā pieklājīgs disku kompelts teslonim

The United States would not be called upon to act as the policeman of the world. When it acts, it would act in conjunction with others. Incidentally, the combination of manpower from Eastern Europe with the technical capabilities of NATO would greatly enhance the military potential of the Partnership because it would reduce the risk of body bags for NATO countries, which is the main constraint on their willingness to act. This is a viable alternative to the looming world disorder.

ASV netiks piesauktas kā pasaules policists. Kad tās rīkosies, tas būs sadarbībā ar citiem  Starp citu, Austrumeiropas darbaspēka apvienojums ar NATO tehniskajām spējām ievērojami palielinātu partnerības militāro potenciālu, jo tas samazinātu NATO valstu līķu  maisu  risku, kas ir galvenais ierobežojums to gatavībai rīkoties. Tā ir dzīvotspējīga alternatīva briestošajām pasaules nekārtībām.

Šis teikums pilnībā izskaidro visu notiekošo kopš tā laika līdz šim brīdim - tieši tā arī notiek. Tā kā 'īstās' NATO valstis negrib, lai uz mājām nāk tūkstošiem līķu maisu, tad Soross ir izstrādājis ģeniālu stratēģiju, kas šobrīd arī realizējas - 'darba spēks' jeb 'līķu maisi' ir un būs austrumeiropieši, ja konflikts turpināsies, tad lūk arī izskaidrojums, kāpēc vietējie politiķi dara visu, lai šo stratēģiju realizētu praksē. Austrumeiropieši, starp citu, esam arī mēs. Tā uz mums skatās Rietumos - kā uz līķu maisiem, lai nebūtu problēmu pašiem ar to.

Soross - labdaris un filantrops."

Vakar gadījās purnagramatā ieklīst Aivja Vasļevska lapā; atļaušos iecitēt viņa komentāru šajā sakarā:

"Soross un Austrumeiropas 'līķu maisi"

Kā redzam, vietējie kara vanagi aizvien vairāk cenšas eskalēt spriedzi un drudžaini militarizēties un tas notiek arī pārējās Baltijas valstīs un īpaši Polijā. Jau pamazām sāk skanēt runas, ka nāksies iesaistīties arī tām, jo citādi draud visu Rietumu zaudējums – tā tas ir nostādīts un pasludināts. Esam ļoti tuvu lielā kara priekšvakaram, ja kāds neapstāsies.

Šai sakarā ikvienam būtu jāizlasa Džordža Sorosa 1993. gada raksts, kas brīvi pieejams viņa mājas lapā. Tas saucas diezgan nepārprotami – Nato nākotne ceļā uz Jauno pasaules kārtību.

Tas ir diezgan garš raksts, kur tiek runāts par PSRS sabrukumu un to, kādu situāciju tas radījis pasaulē kolektīvās drošības jomā un tālāko Rietumu stratēģiju šai virzienā – jo teorētiski NATO jēga pazuda līdz ar  PSRS sabrukumu, tāpēc vajadzēja izdomāt iemeslu, lai tas turpinātu eksistēt un tad tika radīts jēdziens ‘kolektīvā drošība’

Tā faktiski ir tā pati ‘jaunā pasaules kārtība’ – jo Sorosa prāt, bez tādas kārtības pasaulē valdīs nekārtība. Un galvenais jautājums bija par to, kas tagad būs pasaules galvenais policists? Jau tad tiek atzīts, ka ASV vairs nevar darboties vienas pašas, tām ir gana daudz savu problēmu un nav arī tik daudz resursu. To nevar darīt arī Eiropa un arī ANO – šeit Soross izvirza versiju par to, ka vienīgais spēks, kas būs nākotnes pasaules rīkstes turētājs un jaunās pasaules kārtības ieviesējs ir NATO.

Taču ir nepieciešama pareiza stratēģija, kā to darīt – ja nav konkrēta ienaidnieka, tad ir jāveic ietekme uz reģioniem un jāpārņem tos savā kontrolē, pārveidojot par ‘atklātām sabiedrībām’ – un tikai tad, ja tas nesanāk, var sekot militāra iejaukšanās. Kā zinām, tad ‘nesanāca’ ar Dienvidslāviju dažus gadus pēc tam.

Un tagad nonākam pie galvenās domas visā šajā stratēģijā. Runājot par praktisko kara darbību, Soross raksta šo – speciāli izkopēju no raksta:

Man liekas ka tev pašam uz to skolu jādodas. Diez no kurienes tās krīzes rodas, ko? Koļa un saša veikalu izdemolēja un no tā sabruka pasaules ekonomika? Vai tomēr - lieli un naudīgi vīri paspēlējās ar ekonomiku, sarausa daudz piķa, tad ekonomika aizgaja pa pipelēm, un radās iespēja piedrukāt naudu un piepelnīt vēl?

Kas tev izčākstēja? Naudu, daudz naudas, ieguva, dažādās vietās izstūma dažādus likumus, pastūma pasauli tuvāk bankrotam, tagad vēl šitā huiņa - tev nepietiek? Visu jau uzreiz nevar, cilvēki sāks buntoties. Reku viens iespējams scenārijs jau iezīmējas - Baidens kaut kad nesen vervelēja ka esot klimats baigi karsts palicis, vajagot šaut atmosfērā pelnus lai atdzesētu Zemi - pēdējoreiz kad kas tāds notika dabiskā ceļā, pirms 400 gadiem, iestājās vispasaules bads un neraža uz kādiem 5 gadiem - ja tagad ko šitādu izveiks, varēs gan barot kukaiņus, gan ierubīt digitālo naudu, gan UBI, gan vēl visādus sūdus.

Atšķirību apjomos nejūti, jeb tu tankā? Jā, visu laiku drukā, tik ne tādos apjomos, jo tam nav attaisnojuma. Padomā kas būtu ja vienkārši, tāpat, aiz nekā, labos laikos, teiksim, pagājušās desmitgades vidū, ierubītu presi pilnā ručkā - es domāju ka pat tev un gābešņikam rastos jautājumi par tēmu "kas par nahuj?".

Kaspichs bija savā blogā nopublicējis tādu gadījumu - svaiga beha ar kuru gadā nobrauc 3x vairāk nekā oficiāli uzrādās, vienkārši reizi gadā, pirms apskates, atkruķī, jo tas lētāk nekā vērtības kritums bez atkruķīšanas.

Ha! Tu laikam piemirsi ka par godu kovidam sadrukāja kaut kādas 2/3 no šobrīd apritē esošo dolāru, un laikam ar Eiro bija līdzīgs stāsts. Mums te vienkārši ir maza valsts un attiecīgi mērogs arī ir mazs. Pasākums izčākstēja, jo savādāk infekcijas slimība beigties nevarēja - nevis izčākstēja, bet gan diezgan veiksmīgi izbeidza to pasācienu [skatīt mūsu variantu, kur kovids izbeidzās vienā konkrētā dienā, 2022. gada 24. februārī]. Abet par to indēšanos vai izkrišanu pa logu - kāpēc lai tā tas notiktu? Noderīgu pakalpiņu masa ir vajadzīga, un konkrētie indivīdi ir tā sazagušies ka pat bez saindēšanās vai izkrišanas pa logu, vaļsirdības gadījumā rūtota saule viņiem ir garantēta.

"Kādēļ veci bmw šroti ir dārgāki par citu ražotāju vecajiem šrotiem. "

Tāpēc ka viņi visi ir izbembjoti un pamesti zem preses un viņu vienkārši vairs nav - tāpēc arī neadekvāti dārgi - protams, kopā ar kulta mašīnas statustu, jo tak bemuve. Situācija 10 gadus atpakaļ - uz ielām vēl var redzēt B2 aužus un B3 visās malās - to laikabiedrs, E30, jau ir pazudis. Tās pašas mašīnas šobrīd - B2 ir gandrīz pazuduši, B3 viens otrs vēl ir - visi atlikušie E30 ir svētdienas/projektu mašīnas. Situācija šobrīd - par labā stāvoklī esošas žurkas ar lielāku sešu katlu motoru naudu droši vien B5 S4 var nopirkt, jo atkal - tās kastes reāli jau ir pazudušas. Desmit gadus atpakaļ arī ļoti iekrita acīs aina šrotos - auži - lielākoties nodzerti vai nopisti līdz kliņķim, behas - nošķiltas.

Neredzu robežkontroli tajā viģikā. Šodien sameklēju kaut kādu rakstu netā, teikts ka no rītdienas līdz trešdienai. Tātad svētdien, braucot ar pliku vēderu, būs jāvicina pase...

Šovakar braucot uz Palangu, ieraudzīju ka leiši gatavojas robežkontroles atjaunošanai - asfaltētajā laukumā robežas viņu pusē, kuram satiksme apvadīta apkārt, nolikts Cramo konteinera tipa vagoniņš, sazīmētas līnijas joslām un mētājas pāris zīmes "STOP KONTROLE", karoč sagatavots pagaidu robežkontroles punkts. Kādam ir kāda nojausma, kāpēc?