Skatos netā bildes ka Rīgā centrālajai stacijai noņemts uzraksts "vokzal"; kaut kas arī bija rakstījis ka tas esot simboliski - es tiešām teiktu ka simboliski, jo vārdu "station" nav noņēmuši. Intereses pēc paskatījos kaimiņvalstu galvaspilsētu centrālo staciju bildes - Tallinā liels TALLINN bez jebkā cita, lietuvā Geležinkelio Stotis kā citās viņu stacijās.

P.N. Ir dažas reizes gadījies Lietuvā publiski nolikties ar ričuku; ar visu to ka ir diezgan uzkrītoši redzams ka es esmu ārzemnieks, man prasa "ar viskas gerai?".

Jā, es gribēju piebilst to pašu. ASV rietumdaļa ir ļoti kalnaina un kalnos sniegs ir - te kā reiz ir runa par Donnera pāreju, vietu kas deviņpadsmitajā gadā izpelnījās slavu kā vieta kur pa ziemu iesprūda karavāna kuras dalībnieki bija spiesti iziet uz kanibālismu - un tā ir vieta kur ziemā vilcieniem mēdz būt problēmas ar izbraukšanu...

Viģiks nepietiekami iespaidīgs - es jau gaidīju ka vienkārši menti nolohojās bet mucējs aizmuka, bet izrādās ka mucējs neizvēlējās pareizu ātrumu, un līdz ar viņu - cepists

Pastāsti tu man, ja jau reiz tu esi tik zinošs - es neesmu tajā iedziļinājies jo man vajag lai motors stabili darbotos, neko vairāk Pieņemu ka liekā degviela starta laikā aiziet karterī bet ļoti šaubos ka tas varētu notikt remdenam motoram darbības laikā.

Jā, tas vārds tulkojas kā "trekninājums" - bet trekninājums ir nepieciešams lai kompensētu to ka daļa degvielas nesadeg Atceries - to pašu uzsilšanas līkni regulē tā, lai motoram brīvgaitā uzsilstot, noturētos nemainīgs degmaisījums ja pie 55 grādiem jāpievada 10% vairāk degmaisījuma nekā vajag pie 80 grādiem tādam pat iznākumam, kur tad paliek tie 10%?

Neredzi vai negribi redzēt? Davai, pastāsti man, kas tās līknes sazīmējis, ko es tur esmu palaidis garām...

No VAGmobīļu tehniskās informācijas minos ka tur figurēja cipars uz kaut kādiem -2 grādiem vai ko tamlīdzīgu - vecu aužu un fofāgenu kondišiem ieplūdē nāca termoslēdzis kas zem tādas temperatūras neļāva ieslēgt kondišu, un klimati zem tādas temperatūras arī neslēdz kondišu.

Nu nav tās lietas tik vienkāršas kā tu esi iedomājies

Lūk, ar uzsilšanu saistītās lietas no mana golfa iepriekšējā motora vemša regulējuma. Nu, vemsis ir ļoti primitīvs, visādi motroniki darbojas daudz smalkāk, bet princips labi redzams. Tātad - lodziņš kas nosaka kā daži trekninājumi darbojas. Starta trekninājuma līkne - cipari paņemti no kaut kāda motronika regulējuma, kur inženieri ir balstījušies uz elementāriem fizikas likumiem - vemša gadījumā problēma tā ka punktu tai līknei par maz, 30 gadus vecam motronikam ir 7, te tikai 4 - vismaz manā gadījumā tas izpaužas tā ka dažos punktos sūdīgāk lec, bet nu varbūt manu roku leņķa jautājums. Pēcstarta trekninājums - trekninājums kas nepieciešams tikko piešķiltam motoram stabilai darbībai - reāli dēļ tā degmaisījums paliek trekns un tāpēc liekas ka tas ir lieki, bet ja to noņem, motors gan brīvgaitā darbojas normāli, bet sākot lietot pedāli izrāda vēlmi noģībt - šis trekninājums gan ir īss; skatīt lodziņu. Nu un uzsilšanas trekninājuma līkne, noregulēta pēc log faila, respektīvi, uzsilstot pēc degmaisījuma mērījumiem tā lai motoram uzsilstot degmaisījums paliktu vienāds - kā redzi tad, piemēram, 55 grādus siltā motorā joprojām 10% degvielas nesadeg.

Sporta? Kāda sporta veida? Sportam parasti tādās mašīnās sabūvē mazus atmosfēriskus motorzāģus

Kā tu zini ka nesāk? Pirmā pieeja šajā jomā bija amerikāņiem septiņdesmitajos gados, "termālie reaktori", kuri mēdza nopietni iespaidot motoru uzticamību dēļ sava karstuma. Bet attiecībā par katalizatoriem - ražotāji tak lepojas/lepojās ka gaisa pumpēšana izplūdē paātrina katalizatora uzsilšanu, nez kāpēc

Kur? Pamatā jau noteikti izplūdē. Savādāk diez vai ražotāji būtu centušies noteiktiem motoriem pumpēt izplūdē gaisu lai sadedzinātu tur esošo nesadegušo degvielu.

Jā, šobrīd nav īpaši vajadzīga - uz 35 km attālo Palangu arī šobrīd varu aizbraukt pāris reizes nedēļā, un pāris skrūves vai citus niekus no Liepājas atvest var paprasīt kolēģim kas katru piektdienas pēcpusdienu tur brauc. Būtu diezgan muļķīgi darīt savādāk - esmu jau aizmirsis kā tas ir kad mēneša budžetā jūtamu daļu sastāda degviela

Un kas tur tajā "elektro paātrinājumā" ir tāds īpašs? Garlaicīgais veids kā tas notiek? Pamēgini kādreiz "benzīn paātrinājumu"

Nūūū... Ja neskaita to ka viņš pārspīlē, zināma taisnība viņam diemžēl ir. Vai esi dzirdējis par tādu lietu kā starta trekninājums un uzsilšanas trekninājums? Tie ir nepieciešami tīri dēļ tā ka aukstā un remdenā motorā iztvaiko tikai daļa degvielas - un tā nu, teiksim, +20 grādus aukstam motoram vajag kaut kādus 20% vairāk degvielas lai kompensētu to kas neiztvaiko bet aiziet karterī vai izplūdē. Visskaistākais piemērs ir starta trekninājumi - pie -40 vajag 1600% [jā, ar divām nullēm] starta trekninājumu, jo tikai sešpadsmitā daļa benzīna iztvaiko...

Cik noprotu, viņš te nedzīvo - neesmu viņu saticis. Man viņš vispār saistās ar šito...

www.netzerowatch.com/why-the-intermittency-problem-cant-be-solved/

Un lūk šādi izskatās neizbēgamais ļaunums jeb riteņa skrūve ar tajā iegrieztu gropi vadiem...

Bet nu šīs bildes ir mazliet novecojušas, jo ziemas trūkuma dēļ pusotru nedēļu atpakaļ pārgāju atpakaļ uz diviem riteņiem - nu vienkārši sagribējās. Braukt uzreiz jūtami vieglāk [bļin, tā nevajadzētu būt], bet tā kā šoziem es nebiju lēkājis ik pēc pāris nedēļām no vienas konfigurācijas uz otru bet tā vietā nobraucis divus mēnešus no vietas uz trijiem, brauciens uz Palangu bija smags - pirmais kilometrs no vienas ceļa puses uz otru, pēc tam bik labāk - elementā iejutos tikai atpakaļceļā

Bet tā kā viena riteņa aizmugures dakšai var uzlikt divas somas, tas jāizmanto - un te nu ir 20 kilo kravas Vienu reizi papildus parastajiem iepirkumiem atvedu 10 kilo cukura, otru reizi 10 litrus benzīna, trešo 10 litrus dīzeļdegvielas. Tāda interesanta dilemma uzliekot otru somu - tā salabo statisko līdzsvaru bet sačakarē dinamisko līdzsvaru - ričuks vairs nevelk uz labo pusi, bet ir ir vienkārši jūtami nestabilāks

Citā tēma - šitas nabags beidzot ir vismaz tiktāl salikts ka pirmdien varēja uztaisīt vienu izmēģinājuma braucienu. Secinājums - būs interesanti... Cerams ka līdz aprīlim līdz apskates punktam tikšu, jo iespringuma nav, bet darāmā vēl diezgan daudz, tajā skaitā - derētu uzlodēt citu vadības bloku un jaunus motortelpas vadus.

Tas labi ka tu man piebalso - slikti ka pats to nesaproti Stāsts bija par to ka japāņi šito kapeikpišanu piekopj jau sen - kamēr VAG tādu pasāka labi ja pirms 15 gadiem. Tavs apraksts to ļoti uzskatāmi parāda - man saistošos motorus ražotājs ir unificējis izmantojot jaudīgāko motoru detaļas, jaudīgāko motoru specifiskās detaļas atstājot tās, kuras atmosfērā nedarbosies kā vajag, respektīvi, virzuļus un klaņus [klaņi pat diez vai ir stiprāki, vienkārši savādāki] - un sadalenes, ja ir savādākas, ir mierīgākas par atmosfēru sadalenēm, jo motoram ir turbīna, tāpēc nevajag tik asu vāli lai iedabūtu motorā gaisu Es tāpēc neesmu nekad dzirdējis kaut kādas muļķības par īpašām kloķenēm, jo visiem motoriem tās ir ar tādu izturības rezervi ka par to nav jāuztraucas Tajos laikos varbūt vārgi bija tikai mazā bloka motori - par kuriem neko nezinu, jo jaudas celšanai pirmais šķērslis ir vārgā kārba.

Attiecībā par tagadējajiem motoriem - es šaubos ka arī tā GTI golfa motora iekšas ir ar tādu izturības rezervi kā veciem VAG turbiķiem.

Nu jau tu te aizrāvi pilnīgās auzās. Kas šobrīd arī pastāv - speciāli būvēti, vīlēti motori? Runa bija par parastu motoru izturības rezervēm - nu, kur ir parastais toyotas 1.6 trīscilindrinieks ar, teiksim, 80 zs jaudu, kuram pēc kompresijas pakāpes pazemināšanas var piemest turbīnu un izspiest šitos ciparus un tas pat neizjuks?

Man kaut kā neliekas ka tas XC70 būtu tik kantains lai uz aci varētu ievērot divu centimetru starpību vienai pusei Vismaz es savam golfam, kuram varētu būt līdzīga atšķirība [slinkums pameklēt ciparus], no priekšas skatoties varu tikai ievērot ka ķieģeļa formas golfs no sāniem patiesība ir olas formā. Un vēl maza piebilde - uztaisīt izmaiņu par diviem centimetriem - tur tad būtu jāmaina bik vairāk nekā tikai plaukti - piemēram, ja es gribētu sava golfa tiltus platināt, man būtu jāmaina visas šķērsvirzienā novietotās tilta detaļas - priekšā plaukti, stūres sviras un pusasis, aizmugurē tilta sija.

Ko es minēju divus postus atpakaļ? Pareizi, pieminēju izņēmumus - un tu te uz vienu atsaucies Tā 2JZ īpašības nav nekas īpašs - tāds 2JZ ir atrodams zem lielākās daļas tā perioda VAGmobīļu haubes - tik vien ka darba tilpums mazaks, attiecīgi sagaidāmā jauda no standarta dzelža mazāka. Tas 2JZ ir īpašs nevis ar to ko tas spēj, bet gan ar to ka kaut kāds 1.6 5HUJ zem corollas haubes, mašīnas kas 95% pasaules asociējas ar vārdu "toyota" to nespēj.

Nesapratu tavu domu par " no 100 uz 180Zs tu ar ko grasies to jaudu celt ". Tu vari ņemt jebkuru VAG 1.9 TDI - vienalga, trešo golfu vai škodas rūmsteri - un žmiegt no tā laukā līdz 250 zs/450 nm - tas ir cipars ko zinoši čaļi min kā 1.9 TDI standarta dzelža izturības robežu, un nav dzirdets ka kāds 1.9 būtu vājāks par citiem. Kapeikpišanu uz dzelžiem VAG pasāka kādus 15 gadus atpakaļ - attiecīgi VR6 3.6 ir lieta kloķene kamēr 2.8 kalta...

Atslēgas vārdi "motorā nekas nav jāsāk darīt". Kas notiek ja kaut kāda japāņu mēsla [neskaitot, protams, missenu - tur kuļmašīnas ir Maksts ražojuma] dīzelim sakrāmē lielākas sprauslas, citu turbīnu un attiecīgu regulējumu - nu, teiksim, paceļ jaudu no 100 zs uz 180 - tur dzelzis, netur? Es jau varu iedomāties atbildi...

Japāņu autobūves galvenais princips ir viss smalki aprēķināts un ar niecīgu rezervi - varbūt kaut kādi toyotas leģendārie motori ir ar kaut kādu rezervi, bet ne jau kaut kāds parasts motoriņš. Atceros, sen atpakaļ, kad biju Skotijā, sanāca papļāpāt ar vienu latvieti, a tam bija Latvijā honda palikusi, šis saka ka ceļot jaudu jāmaina šāles, man acis bija kubā - nu tada ir tā japāņu autobūve. Ja vācu autobūve tā būtu kādreiz strādājusi, tad es golfam uztrauktos nevis par to vai turēs turbīna un sajūgs, bet par to vai turēs šāles vai klaņi...

Ja 2011. gada bildē nevari saskatīt plaisas, iesaku uzlikt brilles, jo plaisas tur ir. Jā, mazākas, un grūtāk saskatīt, jo priekšā zaļš koks, bet ir. Un ir tikai loģiski ka 12 gadu laikā plaisas ir palikušas nedaudz lielākas - lietus, sals, sabiedriskais transports uz ielas...

Kādam ir kāda ideja kāpēc tur panesās tas ļembasts par Valdemāra 117 namu - kāds pamuļķis vainīgs vai kā? Gūgļa street view bildes rāda ka tās plaisas tur ir gadiem...