Es nerunāju par gultņu veidu [man visās rumbās ir konusi] bet par to, kur atrodas konusi. Man apkārt katrs otrais kalnietis vēl ir ar kasešrumbu un 6-7-8 zobratiem - risinājums kas garantē labā konusa atrašanos tur, kur tam nevajadzētu būt. Brīvrumba šo problēmu novērš.

6 bāri ir normāls spiediens priekš divarpus collas platas riepas uz kuras ir ap 100 kilo, ja gribas pēc iespējas mazāku rites pretestību Desnai ir lielisks pluss ka tā izmanto tāda pat izmēŗa ripuļus kā BMX, attiecīgi riepas var pielasīt pēc gaumes. Iepriekšējajā darbavietā kur mēdzu aizbraukt uz darbnīcu piepūst riepas no stacionārās sistēmas kurā bija 6 bāri, bija divi gadījumi kad kāds darbnīcas iemītnieks izteica joku ka "vajag iepūst sešus bārus" uz ko es atbildēju "davai" un iepūtu, kam sekoja jokotāja blisināšanās.... Galvenais mīnuss no tik cietām riepām - reizēm gadījās atrauties mīkstos no apmēram nekā.

Man ir ļoti aptuvena nojausma par alumīnija metinājumiem. Pārējais man īsti nav saistošs jo neesmu ne sportists ne wannabesportists

P.N. Manā lielajā ričukā no Ukrainas ir tikai 1967. gada dakša

Nezinu nianses, un pārāk arī neinteresē. Ir tikai acīm redzams ka pirmajā vietā ir Eiropas ekonomikas graušana, priekš kam tad arī tur tas pasāciens Ukrainā ir uztaisīts. Jeb tu, aizrāvies ar teātra skatīšanos, arī esi noticējis ka bariņš žīdu nav varējuši kaut ko sadalīt un tāpēc karo, kamēr ES, it kā negrib Ukrainas uzvaru, bet grib pietiekami lai iznīcinātu dalībvalstu ekonomikas? Tas ir tāds pats teātris kā pie mums vietējā mērogā, kur pēc apšaubāmām vēlēšanām politmafijas brigādes it kā nespēj izveidot valdību.

Pfff... Karš Ukrainā turpināsies tik ilgi, cik ilgi tas globālistiem būs vajadzīgs rietumeiropas ekonomikas graušanas nolūkiem. Tāpēc arī tas notiek Ukrainā nevis Latvijā - ja kaut kādu šitādu karu muļļātu Latgalē, tad ātri vien rietumos lielākām tautas masām nāktu apskaidrība par patieso notikumu būtību un panestos protesti, kamēr ja tas notiek Ukrainā, nekādu problēmu. Ja būs nolemts Baltijas valstis oficiāli pārdalīt atpakaļ pie Krievijas [faktiski jau nekur prom neesam], nebaidies, nebūs nekāda kara, būs tikai Krimas variants ar kaut kādu simbolisku pašaudīšanos un simboliskiem upuriem.

Abet par to "krievu tauta vienkārši grib izmirt" - nu bet tas ir normāli, tas pats kas pie mums. Vai redzi lielos protestus vecrīgā? Cik protestu akcijās pats pirms gada piedalījies? Mums ir precīzi tas ko tu aprakstīji - "pastāvīgais tupiks un alkoholisms".

Slinkais izsaki savu viedokli par sporta brillēm Pagājušā ziema rādīja ka tādas ir vajadzīgas un vakardiena nepatīkami atgādināja par to. Skatos ka Gandrā cenas ir no 40 līdz 120 eirām un rodas iespaids ka galvenā starpība divreiz dārgākām brillēm ir kosmētiska...

Ko nozīmē "labs rāmis"? Mēs te nerunājam par karbonadņikiem kur droši vien tiešām ražotāji to rāmi var salīmēt dažādi ar dažādu iznākumu - ko kaut kāds ĶTR kaktu ražotājs var tik sūdīgi sataisīt tērauda vai alumīnija rāmim lai tas nebūtu uz aci redzams, un kāpēc lai mūsdienās kas tāds vispār notiktu?

Izklausās jocīgi. Iesaku piemest pie kompja un nolasīt kļūdas - vismaz 1.4 MPI [iekš polo] motroniks sūkni ieslēdzot aizdedzi neslēdz tad ja šis pirms tam ir pieredzējis ka sadalenes un kloķenes devēju rādījumi nesakrīt [aizlidoja zobene] - tas gan nekādīgi netraucēja iedarbināt, jo vadības bloks ieraugot ka rādījumi sakrīt darīja visu kas tam jādara.

Kā jau Slinkais teica, neskatīties uz tiem svara cipariem. Es pie viena arī teiktu - neskatīties uz velosipēda brendu. Tā nav mašīna, kur gan ir zināms daudzums "no plaukta" risinājumu, bet lielākā daļa mezglu tomēr ir unikāli - velosipēdu ražotāji reāli tikai sametina rāmi un dakšu, un sakrāmē ap tiem gatavus, tirgū pieejamus mezglus.

Pie smaga braucēja un/vai smaga pielietojuma iespējamās vājās vietas ir rumbas, dangi un, ja gadījumā ričukam būtu vaļējais rāmis [gan jau tev nē], tad rāmis. Es savulaik jaunībā mocījos ar kasešrumbām - pie mana tā laika 115 kilo svara neviena ass neturēja, jo labais konuss asij pa vidu. Brīvrumbām un rumbām ar planetāro pārvadu iekšā tādu problēmu nav. Salieķī man ir Shimano Nexus septiņniece, domāta sēņošanai pa pilsētu - manā gadījumā, laikā kad tas ričuks tika lietots, uz pakaļas ripuli varēja būt ap 100 kilo svars + riepā bieži vien bija 6 bāri - tā kā konusi atrodas rumbas malās, nekādu problēmu. Lielajam ričukam pirms kādiem pāris gadiem pamanījos piebiegt pakaļas dangu - Alex Rims dubultais alumīnija dangs nogura tā ka actiņas sāka lūzt laukā - jo es mēdzu uz grabažnieka vadāt sievu, kas nozīmēja to ka velosipēds + braucēji = ~200 kilo, un no tiem ap 150 uz pakaļas ripuli. Jāpiebilst ka pirmskara ražojuma rāmis kuru es rūsas gabala paskatā izvilku no klasesbiedra lūžņu čupas, tādu izpriecu izturēja labi...

Kā - manās fantāzijās? Pats teici - "uz gurķa nenoraušanas palīglīdzekļi". Es ar trīs riteņiem nevaru nolikties pat uz tik slidenas virsmas kur ričuku vienkārši sāk mētāt; tāpat nekas nenotiek ja priekšas ritenis spolē vai šļūc...

Trīs vasarenes šim nolūkam kalpo daudz labāk par divām naglenēm

Tu piemirsi ka kopā ar kvēpu filtru lielākoties nāk arī remontos dārgāka un lietošanā kaprīzāka degvielas sistēma. Padomā cik maksā CR sprauslas un cik maksā sūkņa motoru sprauslu smidzinātāji, un cik stipri lielāka varbūtība ieberzties uz CR sistēmas remontu

Haha Velobraukšanai regulārā maršrutā ir viena kopīga īpašība ar seksu stabilās attiecībās - abi divi uz papīra ir ļoti garlaicīgi

Gan jau pārlocījušies vadi locījuma vietā...

Jā, es pieņemu ka viens no iemesliem ir tas ka pēdas visu laiku tiek spiestas pret pedāļiem, bet nu tagad kad man ir siksnas un es varu arī ne tikai mīt bet arī mīņāties, es nejūtu nekādu izmaiņu.

Par ģeneratoru īsti domas nav, bet vispār tu kļūdies - pie norādītā sprieguma un jaudas max strāva tātad ir bik virs ampēra, un tātad divas zoles varētu saslēgt virknē un pieslēdzot pie rumbas sanāktu virs pirmā līmeņa - tik vien ka tas norītu visu ko rumba dod, kas mani atstātu bez lukturiem - ja nu akurāt izmantot to ka man ir divi aizmugures riteņi un ielikt arī labajā pusē ripuli ar ģeneratorrumbu...

Pirmā pasaules kara sekas bija diezgan likumsakarīgas, ne par velti franču maršals Fohs, vai kā viņu tur sauca, par to miera līgumu pateica "tas nav miers bet pamiers uz 20 gadiem", un ļoti precīzi trāpīja. Pēc pirmā pasaules kara vācu un ungāru apdzīvotas teritorijas dalīja uz visām pusēm, "tautu pašnoteikšanās princips" attiecās uz visām tautām, tikai ne karu zaudējušajām.

Nepatiks gan - es drīzāk varētu nopirkt vēl vienu "putuplasta" "gumijnieku" pāri [esošais piemeklēts tik liels lai knapi derētu uz parastas zeķes priekš vasaras lietošanas]. Un jā, kā reiz nosalušas pēdas ir problēma kas jārisina - man gan ir aizdoma ka galvenā problēma ir nevis auksti apavi bet gan pašvaka asinsrite pēdās, par cik pēdas atrodas krūšu augstumā.

Varētu palūgt kādu saiti tiem pēdu sildītājiem?

Mazāk vajag uz tukšiem propagandas saukļiem balstīties, "atkratītos no fosilās degvielas atkarības". Jā nomainīsi atkarību no krievu un norvēģu naftas uz ķīniešu saules paneļiem un akumulatoriem, un beigās vēl tavā īpašumā paliks simti kilogramu toksisko atkritumu.

Parādi man tankus vai zābakus ar klipšiem Un par to ārā tikšanu, neaizmirsti ka es braucu ar velosipēdu uz kura zemi var aizsniegt ar rokām - attiecīgi uz diviem riteņiem ārā tikšana ir ar vienu roku bremzējot atspiesties uz otras rokas un apstāties, nolaist kāju un uz tās nolikties un tad piecelt muguru no ķebļa un atsprādzēt kājas; par to kā tas ir uz trīs riteņiem laikam nemaz nav vērts stāstīt Problemātiskāka ir piesprādzēšanās jo jānotrāpa pēdām pareizā poza - droši vien kaut kad vajadzēs pārvarēt slinkumu un uztaisīt platformas.

Nu ko, atklājam ziemas sezonu. Lai arī sniega praktiski nav, un apledojums arī praktiski nav, izdomāju ka nav īsti vērts turpināt braukt uz diviem riteņiem līdz brīdim kad pa ceļam uz darbu būs vismaz vienreiz jānoliekas, jo nav jau pagājušoais gads - pagājušoziem es centos braukt pēc iespējas vairāk uz diviem riteņiem lai iemācītos braukt uz diviem riteniem - vairs tas nav īsti saistoši

Bet tā no sākuma, kopš pēdējā posta - nepilnu mēnesi atpakaļ gadījās samocīt labo celi - beigās atkodu, kāpēc - ričuka izārdīšana, kā parasti, noveda pie nepieciešamības atkal atrast pareizo vidusass vietu, un es to nebiju uzķēris- vidusass par tuvu traumē ceļus, un tā nu tas notika... Nu neko, spēcīgi samazināju apkārtbraukāšanu, un izdomāju pie viena beidzot paprovēt pēdu siksnas. Pie pedāļiem piesietas kājas jūtami uzlaboja stabilitāti horizontālajā plaknē - pie viena lika mācīties jaunas prasmes - pirmajā Palangas braucienā ar siksnām divas reizes gadījās publiski nolikties cenšoties apstāties.

Šonedēļ izdomāju atgriezties pie trīs riteņiem, tad nu to tehniski vajadzēja izveikt, Divu riteņu pakaļas dakša vairāk kā pusgadu bija nostāvējusi vienā telpā uz skapja, tā tika izvilkta, riepas piepūstas, un pēc tam dakša tika uzlikta kopā ar grabažnieku. Grabažnieks pirmo reizi satikās ar tumbiņas plauktiņu/karoga turētāju [abi dala grabažnieka augšējos stiprinājumus] , bet pa lielam ir ok. Dakšai vajadzēja risināt divus iztrūkumus - spidometram devēju pārvietot no pakaļas riteņa uz priekšas, lai vairs nevajadzētu čakarēties ar devēja pārvietošanu, un uzlikt aizmugurē kaut ko sarkani spīdošu, bez kā uz šosejas rādīties netaisījos - attiecīgi tika sameklēti vecie lukturīši, viens no tiem salīmēts, uztaisītas jaunas stiprinājuma skavas lai tos nostiprinātu iekšpusē blakus rumbām . Pēc vairāk kā pusgada un sešarpus štukām uz diviem riteņiem no sākuma bija ļoti savādi - lai arī statiskā stabilitāte ir laba, dinamiskā stabilitāte ir slikta un pietrūkst aizmugurējās bremzes, bet nu, viens brauciens līdz Palangai un sāku pierast. Iet arī jūtami smagāk nekā ar vienu aizmugures riteni. Stabilitātes sakarā es prātoju, diez cik labāks par trīs riteņu pitonu ir parasts delta veida trīsritenis - pitona mīnusi ir tas ka kājas groza stūri līdz [ja stabilitātes rezerve uz kādu pusi ir maza, tas ir diezgan kritiski] un tas ka līkumā priekšas ritenis aiziet uz iekšmalas pusi, paraujot līdzi stabilitātes trīsstūri kurā smaguma centram jāierakstās lai neapkristu. Bet nu pa lielam pieraduma un treniņa jautājums - es biju jau aizmirsis neomulīgo sajūtu ko rada slīps ceļs, un to neomulīgo sajūtu kas rodas tad, kad var līkumā sajust ka iekšmalas ritenis atslogojas - no otras puses, pagājušoziem darbā mēdzu iebraukt uz kādiem 20 kmph, ņemot asus līkumus uz diviem riteņiem. Trīs riteņu pitona profesionāļa līmenis laikam būtu pirms līkuma ar asu rāvienu uz pretējo pusi uzraut ārmalas riteni gaisā un tad izņemt līkumu uz diviem riteņiem un ne nokrist ne atkrist procesā atpakaļ...

Trīs riteņiem ir arī vēl pāris praktiskas dabas neērtības. Ričuks nu ir par platu vienai otrai vietai. Lielākā vilšanās bija Sventājas mērkaķu tilts - tas sasodītais tilts radās esam par šauru - tas ričuks noteikti ierakstītos starp margām, ja ne vien virs tilta klāja nebūtu brusas pie kurām margas ir piestiprinātas, un starp kurām attālums ir bik par mazu. Otrs mīnuss - katram gadījumam aprīkoju ričuku ar slēdzeni - atšķirībā no divu riteņu pitonu, trīs riteņu pitonu reāli kāds pietiekami garš indivīds var aizdzīt bez īpašām prasmēm.

Sāku arī morāli nobriest beidzot uzbūvēt stiklašķiedras dubļusargus.

Vakar vakarā kārtējo reizi pārliecinājos kādā kosmosa līmenī atrodas leiši satiksmes organizācijā. Aizminos uz Palangu, kā parasti, pa veloceliņu - sasniedzu to vietu kur uz veloceliņa sākas pati Palanga un laternas; tajā vietā veloceliņš krustojas ar gājēju celiņu kas beidzas pie jūras - skatos, pie krustojuma virzienā pret mani stāv uz zemes zīmes "ceļa remonts" un zilā bulta "apbraukt pa kreisi" - padomāju ka kaut kādā iemesla dēļ veloceliņš aizklapēts ciet un aizbraucu pa kreisi pa to celiņu pa kuru nekad nebiju braucis un izbraucu uz Vitauta ielu. Atpakaļceļā izdomāju braukt kā parasti, ar domu "nu paskatīsies kas tur īsti ir" - tātad, izrādās - tur blakus veloceliņam ir kaut kāds padomju laiku betona plākšņu celiņš kuru veloceliņš vienā vietā pārrāvis uz pusēm un pa kuru staigā tie gājēji kas nevēlas lai viņiem garām visu laiku brauktu velosipēdisti - un vienu no šiem diviem posmiem leiši ņemas nomainīt, šonedēļ norakuši pa tīro nost, liek jaunas bordas un laikam būs kauliņi - un tā celiņa abos galos un ne tikai salikuši PRIEKŠ GĀJĒJIEM norādes zīmes "ceļa remontdarbi" - tā uz kuras es uzrāvos vienkārši bija celiņa galā kurš atrodas 5 metrus no veloceliņa un tie rakumi pustumsā nebija uzreiz pamanāmi. Es kaut kā nevaru iztēloties pie mums kaut ko citu bez rūķiem ar uztītām norobežojošām lentēm...

Nolaidībā nevis uzturēšanā. Man rodas tāds iespaids ka viņi tur mašīnu apkopes veic ar āmuriem klapējot motorus. Tāpēc arī viņiem topā mašīnas kas idejiski no GAZ - 61 atšķiras diezgan maz, un tajā pašā laikā viņi tur internetos čīkst cik ļoti eiropas mašīnas ir plīstošas. Piemēram nesen kaut kāda raksta komentāros lasīju no viena amerikāņa par to ka viņam esot bijuši divi problemātiski auži, B5 S4 un B8 S4 - par B8 nestrīdos, bet nu bļa kas tāds varētu būt tam B5 - tā mašīna tak ir elementāra kā cirvis... Man te arī jūtube mēdz rādīt viģikus no kanāla Mechanical Nightmare; viģikus ar kuriem dalījušies servisnieki - kāda ceturtā daļa ir par tēmu "shit happens", pārējie ir vai nu "mašīna bez poņas pista līdz kliņķim", "mašīna apzināti tiek pista līdz kliņķim" [klasiskais variants - "klients atbrauca tikai nomainīt eļļu", a mašīnai vairākas lietas burtiski jūk ārā] vai arī "īpašnieks būdams pilnīgs lohs kaut ko sapisis"; no pēdējā man atbilstoši man tuvajai vadu tēmai patika aina - īpašnieks aizvilcis kaut kādu vidēji resnu vadu no aķa pāri motortelpai uz salonu, un pamanījies uztaisīt īso, un tas vads tur kusdams izgriezies cauri visādiem plastmasiem un trubām...

Zinot cik amerikāņi ir stulbi, viņu topus nevar par pilnu ņemt.

Kāpēc rīdzeniekam [jūrmalnieks apmēram tas pats vien sanāk ] vajag vietējo internetveikalu?

Un kas tad ir ka novecojusi? Starp "novecojis" un "nelietojams" ir šausmīgi liela atšķirība

Nūūū... Vispār galddatoram nav obligāti jāaizņem vairāk vietas. Man garāžā ir dators [šobrīd nosprādzis un netiek reanimēts jo nav īsti vajadzības] - tas aizņem tik daudz vietas cik vajag pelei Jā, tu uzminēji - monitors ir pieskrūvēts pie sistēmbloka un abi kopā atrodas uz pie sienas pieskrūvēta televizora turētāja. Arī ikdienišķās konfigurācijās galddators neaizņem īpaši vairāk vietas - jo vienīgā vieta par kuru ir rūpe ir uz galda, bet sistēmbloks tur neatrodas - un ja nu akurāt tev ļoti rūp sistēmbloka izmērs - nav nekādu problēmu sakrāmēt vidēja stipruma datoru ar ļoti mazu sistēmbloku - Mini ITX formātā nāk dažādi dzelži.