Latglītē var nopirkt kandžas dzenamos aparātus, padārgi gan.

Brauc uz diizeljcentru Paardaugavaa, tur gudri viiri tieshi par taadaam lietaam.

Cerams, ka paarbaudiis, vai galva nav sametusies un nosliipees apakshu, ja buus nepiecieshams.

Noraadiitaas 4 mashiinas(2bembiki un divi mershi), ja zin kaa izveeleeties, ja peec nopirkshanas iegulda ap 500ls, tad turpmaakajos 5 gados gandriiz vieniigie izdevumi buus tikai degviela un eljlja. Peec tam varees paardot par apm. pusi no taas cenas, kaa nopirka. Taatad 5 gadu braukshana ar eertu mashiinu izmaksaas apm. 2.5k eiro plus degviela. Meenesii ap 40 eiro pluss degviela - tieshaam baigaa santiimpishana!) Protams tas buus tik taadaa gadiijumaa, ja gada nobraukums ne paaraak liels, liidz kaadiem 30000.

ja tantai būtu riteņi....

Nu redzi, draco, tātad man taisnība Pat ja tā granada, braucot ar 90 patērē 30zsp jaudas, tad viņa nespētu braukt ar 180, jo pēc tevis teiktā - jaudai būtu jābūt 8-kārtīgai. Bet izskaidrojums vienkāršs - ātrumam divkāršojotoes, labai mašīnai aerodinamiskā pretestība nepaliek 4x lielāka. Pie kaut kādiem ātrumiem tā pat var samazināties. Tāpēc jau tērē tās milzu naudas aerodinamiskajiem tuneļiem, jo aprēķināt ideālu formu precīzi nav iespējams.

Galiigi nezinot to gaazes pievada mehaanismu, bet aprakstiitie simptomi noraada uz sliktu atgriezenisko saiti, lai gan tad arii tukshgaitaa uzgaazeejot un atlaizhot vajadzeetu svaarstiities. Varbuut tiiri mehaaniski kjeraas kaut kaada trosiite vai svirinja, vai kas tur ir sajuugts no pedaalja liidz degvielas padeves ietaisei.

Jaamaina tik tad, ja juut, ka nepietiek degvielas. Var jau mainiit kaut kaados noteiktos nobraukumios, bet tam nav jeega. Var aizseeraat arii pie 1000km nobraukuma, vai piem ziemaa ar parafiinu dazhu stundu laikaa.

Labi, siiks piemeers, kaut vai ar to pashu Draco Granadu) Kaa viirs teica -aatrumam palielinoties 2x, pretestiiba palielinaas4x, bet jaudai jaapalielinaas 8x. Pie aatruma 70km/st taa kantainaa Granaada pateeree minimums 50zsp. Aatrumam pieaugot 2x, jaudai esot jaapieaug 8x, taatad, lai sasniegtu ar to Granadu 140km/st tam autinjam jaabuut 400zsp. Baigais verkjis!) Tas vareetu buut patiesiiba, ja Granaadai pie radiatora pieliktu finiera plaaksni) Uz Vaaciju es nebraukshu, iipashus meeraparaatus savam bembim virsuu nekarinaashu, bet, ja nav citu iespeeju, varu kaadu stundinju pavizinaat un paraadiit, kaa samazinaas pateerinja raadiitaaji, virs apm 100km/st, protams, ka peec tiem 130-140 atkal pieaug, un pamatiigi. Par kugjiem, to peldeeshanas rezhiimiem, aatrumiem uz uudens utt luudzu mani nesmiidinaat, kaut vai ar mezgliem stundaa)

Nezinu par kaadu bembi tu runaa, bet maneejais , braucot ar aatrumu apm. 120km/st pateeree nedaudz mazaak uz 100km nekaa braucot ar aatrumu ap 90-105km/st. Kaa jau teicu, es nerunaaju par mirklja pateerinju.

Nekas nevar bliivei notikt, ja shkjidruma liimenis pazeminaats, bet motora temp. nav augstaaka par pieljaujamo! Elastiigaas skruuves ir kaa atsperes, protams, ka galva neamortizeejaas, tas taa gudriishiem! Metaala nogurums ir neapreekjinaams lielums, vismaz man taa maaciija. Par to daudzslaanju metaala bliivi ir teikts, ka vinjas ilgmuuzhiiba ierobezhota tik ar motora resursu. Kas paliek? Tikai skruuves!

Ceru, ka pagaajushajaa gadsimtaa domaashanaa palikushie zeeni vismaz saprot to, ka, projekteejot autinju, vinjam jaabuut ekonomiskam tieshi tajaa rezhiimaa, kaadaa vinju paredzeets ekspluateet visilgaak. Taapeec jau arii tiek nodroshinaatas tajaa rezhiimaa ideaalaakaas jaudas, apgriezienu, griezes momenta un gaisa pretestiibas attieciibas. Par saliidzinaajumu ar gliseeshanu - velti smejaties. Mashiina, protams, nekad neuzpeldees virs asfalta, bet likumi piikja paarvareeshanai vienaadi, vai aerodinamika vai hidrodinamika - tie ir tie pashi pluusmas likumi. Pie tam diezgan nepreciizi, tieshi taapeec tiek pateereetas simtiem darbastundas un milzu liidzeklji, lai testeetu naakamo autinju modeljus aerodinamiskajaas caurulees. Ceriibaa, ka juusu praati ir daudz-maz atveerti, neliels piemeers: panjemam divas A4 formaata lapas un turam gaisaa netaalu vienu no otras. iepuusham speeciigi viduu. Kas notiek? Kaa sauc to likumu, kas izskaidro notiekosho?

Jēgas tiešām nav! Ceru, ka zini no kā sastāv tā gaisa pretestība.

Saprašanas man ir pietiekoši. Un mašīna, ja kas, ir vāciešu, tātad lielāko daļu domāta braukšanai pa bāņiem, kur ātrums kā reizē ir ap tiem 120-140. Kaut vai tā pati aerodinamika, plūsmas, virpuļi, berzes. Ja esi braucis ar glisējošu motorlaivu, tad noteikti zini par to pretestības pīķi, kas jāpārvar ar palielinātu motora jaudu, lai laiva aizietu glisēšanas režīmā, pēc tam tālāk jau var braukt pat ar pusi tās jaudas. Tas darbojās arī gaisam applūstot ap mašīnu un dažādos ātrumos gaisa pretestība nebūt nav lineārā atkarībā no ātruma. Protams, ja būtu manuālā kārba, tad ar sesto varētu braukt uz 90 varbūt ekonomiskāk, varbūt, ka pat pilsētā uz 50 varētu mierīgi braukt ar 5-6 ātrumu.

Atbilde draco - kā tas var būt? Fizika ir ne tikai mehānika, tā ir arī termodinamika, arī aerodinamika. Jā, tai samērā nelielajai mašīnītei ir krietna jauda - nedaudz virs 160 zirgi. Tā kā acīmredzot viss ir uzprojektēts tā, ka ar kaadiem apm. 70% no maksimuma arī ir tā ekonomiskā braukšana. Es jau neteicu, ka degvielu, teiksim gramos sekundē, braucot ar 140 tērē mazāk, nekā braucot uz 90. Es runāju par patēriņu uz 100km nobrauktā ceļa. Lai gan varbūt liekās neticami, pats no sākuma brīnījos. Ar automātisko ātrumkārbu tas viss notiekās. Var, protams, nedaudz noņemt gāzi, lai ātrums nokrīt uz apm. 100km/st, bet ap 90 jau ieslēdzās zemāks pārnesums un patēriņš pieaug, atkal jāieskrienās līdz apm. 1o5-110, lai ieslēgtos augstākais pārnesums.

Jaa, skaidriibai veel jaapasaka, ka ar pateerinju domaaju degvielas pateerinju uz 100km. Bet, runaajot par Opel Corsa - es taadu savai sievietei nenoveeleetu. Redzeeju, kaada bija Corsa peec sadursmes ar to pashu 5-to bembiku, labi, ka aatrums bija zem 50km/st. Corsas salons iebukteets liidz pusei(labi, ka nebija blakusseedeetaaja), bembikam nedaudz iebukteets un noskraapeets spaarns.

Runaajot par degvielas pateerinju, automaatiem utt, nesaprotu par ko striids. Katru mashiinu tachu projektee uz kaut kaadu ekonomisko rezhiimu. Manam E90 2 litru diizeliitim pats ekonomiskaakais rezhiims ir apm no 120 liidz nepilniem 140km/st, nu taa vinjsh ir uztaisiits. Braucot uz 90 pateeree vairaak, un tas viss, starp citu, ir saskanjaa ar fiziku.

Godīgi sakot - tas citāts no žurnāla liekās pastulbs. No līmeņa krišanās(kā vispā var kristies līmenis, ja visas trubas veselas) pārkaršana nenotiek, pārkarst pie nepietiekoša līmeņa. Ja motors nav bijis pārkarsēts, tad es palieku pie sava - 4 gadu laikā'galvas skrūves palikušas vaļīgas, dzesēšanas šķidrumā iekļūst degviela un gāzes no cilindra. Tev ceļās karterī eļļas līmenis? Varbūt sāk spiesties eļļa garām gar gala blīvējumiem, caur vāka blīvēm? Ja jā, tad dzesēšanas šķidrums nonāk karterī.

Shajaa it kaa striidaa 100% taisniiba Sretsked. Oponentiem tieshaam tirgus liimenis. Latvija daudzaas lietaas ir priekshaa abiem kaiminjiem. Kaut vai tai pashaa zvejnieciibaa, ko paarzinu pietiekoshi labi. Tas, ka sagrieza nu jau turpat pusi zvejas flotes, staavokli tikai uzlaboja. Iipashnieki sanjeema liidz 300000eu par kugji Eiropas naudas, darbinieki ap 10000 kompensaacijaas. Palikushie var normaali saakt straadaat un iepirkt modernaakus kugjus - viss notiek! Arii metaalapstraadee esam priekshaa vairaakaas jomaas, cik zinu. Bet Latvijas korupcijas liimenis saliidzinot ar leishiem ir beernu autinju liimenii, vismaz spriezhot peec taa, ko leishi staasta.

Elastiigaas vai staipiigaas skruuves ir viena smalka padariishana. Stingri jaaieveero ruupniicas instrukcija, kaadaa veidaa, cik reizes, ar kaadu speeku, par cik graadiem jaapievelk. Iespeejams, ka VWfana autinja motoru monteejis haltuurists un kaadu posmu izlaidis. Lietotas skruuves garuma meeriishana, ja taada ir paredzeeta - meera pilnu skruuves garumu, saliidzina ar jaunas garumu un atrod, vai starpiiba nav par lielu. Maina ne taapeec, ka par garu, bet taapeec, ka nav origjinaalo iipashiibu vairs.

Cik saprotu - tai merivai ir mazinjsh diizeliitis, 4 gadi nav ilgs laiks, bet tomeer taadam siikucim vilkt pasmagu bundzhu reizeem var buut pagruuti, pluss veel biezhas temp. mainjas varbuut aukstaakaa laikaa, tipa ieskriet peec cigareteem. Taatad galva laizh garaam gaazes dzeseeshanas sisteemaa, visdriizaak - valjiigas skruuves(jo vinjas tak bija novilktas tik vienu reizi, ne?) Taatad jaapievelk skruuves, jo aatraak, jo labaak, ar dinamometrisko atsleegu, bet var nedaudz virs rekomendeetaa. Pirms tam buutu labi izliet tosolu, ieliet miikstu uudeni un pievienot sameeraa padaudz to shtruntu, kas noveersh radiatora suuces, padarbinaat kaadu pusstundinju un atstaat liidz riitam, tad pievilkt galvu, ieliet svaigu tosolu un ielikt jaunu sludinaajumu ss.lv, ka tiek paardota ekonomiskaa un baudaamaa meriva ideaalaa staavoklii!

Interesanti - kaada vispaar ir taa shkjidraas gaazes uzpildes sisteema? Jo tieshaam nezinu, labi, uzpilda cik tur tos % balona tilpuma, bet kur paliek tvaiki? It kaa tiem vajadzeetu tieshaam iet atpakalj uz uzpildes tanku virs shkjidraas gaazes. Jeb taadu recirkulaacijas, it kaa, sisteemu nav?

Kaapeec Top Gear nolika velkamo dziivojamo piekabi? Gruuta, neekonomiska braukshana, kavee paareejo satiksmi, sameeraa daargs, neeerta un neinteresanta dziivoshana paarpildiitos kempingos. Tur gan vairaak tika kritizeeti tieshi britu salu iedziivotaaju paradumi tuseet pa briivdienaam neinteresantos kempingos. Par to businju - taadu esmu redzeejis tik reizi! Iepatikaas tikai cenas deelj, jo taa saucamie kemperi - sameeraa praavi un gaazeliigi peec skata vaagji ar visaam dziivoshanas eertiibaam, ljoti daargi. Ja kas - Latvijaa ir leerums kantoru, kas taadus iznomaa, ap 30-70ls/dienaa.

Tiiri logjiski domaajot, absoluuti nezinot, kaa taa iepilde konkreetaa tankaa iekaartota - pameegjini uzpildiities veelu vakaraa vai agri no riita, kameer uzpildes uzparikte nav saulee sakarsusi! Varbuut tieshaam tu iepuut no sakarsushaam cauruleem savaa balonaa tvaiku, ne shkjidro gaazi!

Vienaa no Top Gear raidiijumiem shito lietu noliidzinaaja liidz ar zemi! Bet reiz redzeeju VW businju ar iebuuveetaam gultaam, skapjiem, pliiti utt. Domaaju, ka nelielas kompaanijas celjojumam tas buutu daudz ekonomiskaaks variants. Atkristu leerums nejeedziibu, arii prasiiba peec kempingiem varbuut daljeeji.