Lopkopji, marš uz Policijas zonu, tur varēsiet strīdēties par cūkām...

Vairāk nevajadzēja teikt nemaz...

Eu mērkaķi, a moš pietiks, ja?

Ursi, vari pielabot Šaraškinam...

Eu Šaraškin pielabo Ursim reitingu, nepieklājīgs kkā...

Uzfis taisnu būdu, Pirmais...

Iefis Pirmajam, cūka...

Centis vnk tēlo vācu pensiku, tie tak vizinās ar veciem bumeriem... Bet Sviestcs nav vēl atradis citu muļķi, kuram notirgot vecu propelleru par jauna kiā cenu... Moš ja piedāvātu izpletni komplektā, kāds arī uzrastos...

Aizmirsi pieminēt ruksi, tfū Farruhu... Nu jā, nebija jēgas... Kamēr neiegūs vadītāja apliecību, tikmēr par autiņu sapņot tikai var uz tapetēm slapinot...

Domāji, ja uzstādīsi to savam hReno, viņš taps par auto...

What a looser...

Uj, pagājušajā nedēļas nogalē tika izvēdināti zirnekļtīkli un izdzīti susļiki no turbīnas...

Ej di.rst...

Iefis alu, leiti...

Galīgs pirmais esi, vai?

Man ir vanna, dooh...

Ta kuram interesē tavi šļupsti, vienīgais, ko tu par alu zini ir plaukts veikalā, kur tas izlikts... Pāķis hrenovijs mārutks...

Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē. Tas ir arī viens no vecākajiem pasaules dzērieniem.

Zinātnieki uzskata, ka alus ir radies nejauši. Kā zināms alus ir labības produkts. Pateicoties maizes pagatavošanai, iespējams, ir cēlies arī alus. Viena no versijām vēsta, ka maize traukā atstāta zem klajas debess un uzlīstot lietum tā izmirkusi. Pēc kāda laika cilvēciņš remdējis slāpes no trauka un patīkami apreibis. Par šo no miežiem un apiņiem raudzēto dzērienu senie babilonieši rakstījuši uz māla plāksnītēm jau pirms 8000 gadu. Ja šis skaitlis šķiet apšaubāms, fakts, ka 3000 gadu pirms mūsu ēras alu darīja Senajā Ēģiptē, ir gan pierādīts.

15. gs. Holandē, raudzējot alu, tam pievienoja apiņus. To darīja ne tikai tāpēc, lai papildinātu alus garšu – tas bija arī pirmais mēģinājums lietot konservantu, lai alu varētu ilgāk uzglabāt.

Alus ir salīdzinoši viegli pagatavojams apreibinošs dzēriens, tāpēc sākotnēji Eiropā to lietoja tikai nabadzīgi cilvēki, tomēr drīzumā alus kļuva arī par augstākās sabiedrības iecienītu dzērienu. Alu ražoja un pārdeva gandrīz katrs zemnieks. Agrāk alus kvalitāti pārbaudīja to izlejot uz koka taburetes, pēc tam alus darītājs ādas biksēs sēdās virsū taburetei un ja ceļoties augšā taburete pielipa pie biksēm, tad alus bija uzskatāms par labu. Luvrā tiek glabāts stabs, kurš tika atrasts vecās Babilonijas vietā. Uz staba ir uzraksts, kas vēsta par bargu sodu tam alus darītājam, kurš pagatavos nekvalitatīvu alu. Babilonijā par alus atšķaidīšanu ar ūdeni aldari mēdza nogalināt. Tagad alus ir iekarojis visu pasauli, to dzer visa vecuma, dzimuma un rases pārstāvji.

Saskaņā ar Vācijas 1516. gada tā dēvēto Reinheitsgebot (tīrības likumu) par alu drīkst saukt tikai tādu dzērienu, kas izgatavots no graudiem, apiņiem un ūdens bez jebkādām citām sastāvdaļām. Izmantotie graudi parasti ir mieži, taču dažas alus darītavas mēdz izgatavot alu no kviešiem. Dzīvais alus rūgšanas procesā pat tad, kad jau iepildīts pudelēs, ir mazliet duļķains un necaurspīdīgs, turklāt ar ļoti īsu realizācijas termiņu.

Katram alus darītājam ir sava individuāla, noslēpumā turēta alus pagatavošanas recepte, taču ražošanas tehnoloģija visiem alus veidiem ir līdzīga. Tā kā alus galvenokārt sastāv no ūdens, tad ūdens avots un ķīmiskais sastāvs atstāj lielu iespaidu uz alus īpašībām, taču pamatā visu nosaka tieši recepte. Retās lauku sētās pēc senām tradīcijām alu brūvē vēl šodien, un šīs tradīcijas parasti manto ģimenes ietvaros, līdz ar to katrā sētā, kur alu brūvē, tas ir atšķirīgs. Par alus dabiskumu lielā mērā liecina īss derīguma termiņš. Daudzas alus šķirnes ir radušās, pielāgojoties kāda reģiona ūdens īpatnībām, taču ar īpaši tīru ūdeni (piemēram, Islandē) alus nerūgst vispār, tādēļ tiek lietots uzlējums jeb liekais ūdens no iepriekš brūvēta alus.

Alus ražošana notiek sekojoši. Vispirms diedzē izmērcētus miežu graudus, pēc tam tos kaltē. No kaltēšanas procesa temperatūras un ilguma atkarīgs, kāds alus tiks iegūts – gaišais vai tumšais. Ilgāk kaltējot, rodas tumšāka krāsa un iesala cukura stiprāka karamelizācija. Pēc tam iesalu maļ, jauc ar karstu ūdeni, un ciete pārvēršas cukurā. Tad filtrējot izdala misu, ko vāra kopā ar apiņiem, kamēr iegūst rūgto garšu. Apiņus pēc tam atdala, misu atdzesē, pievieno raugu un raudzē. Ir divi alus raudzēšanas paņēmieni : bottom – fermented – zemā fermentācija, kad rūgšanas procesam beidzoties, rauga atliekas nosēžas tvertnes dibenā, un top – fermented – augšējā fermentācija, kad rūgšanas pārpalikumi uzpeld virspusē. Augstajai fermentācijai izmanto speciālu raugu „Saccharomyces cerevisiae”, bet zemajai fermentācijai izmanto tā saucamo Lager raugu jeb „Saccaromyces carlsbergensis”. Kad rūgšanas process beidzies, alu atdzesē, filtrē un piesātina ar ogļskābo gāzi.

Pasaulē visizplatītākais ir alus, kas iegūts ar zemās fermentācijas paņēmienu, tā dēvētais lager – viegls, dzidrs, dzirkstošs, ar rūgtu garšu. Ražo gan tumšo, gan gaišo lager alu.

Visizplatītākais lager tipa gaišais alus ir pilsner. Ar šo terminu apzīmē ikvienu alu, kuram ir tādas pašas garšas īpašības kā slavenajam Pilsner Urquell, ko ražo Pilzenes pilsētā Bohēmijā. No tumšajiem lager tipa alus šķirnēm var atzīmēt Bock Beer, kas šajā grupā ir visstiprākais. Pasaulē arvien populārākas kļūst tādas lager alus šķirnes kā Light Beer, Low – alcohol Beer. Tās ir ar zemu alkohola un kaloriju saturu. Alkohola daudzums tajos nedrīkst pārsniegt 0,5%. Alu, kas iegūts ar augšējās fermentācijas paņēmienu, sauc ale. Tas ir aromātisks miežu iesala raudzējums, tumšāks un piesātinātāks nekā lager. No šīs grupas populāri ir stout – ļoti tumšs, stiprs, ar izteiktu apiņu garšu, Lielākā stout alus darītava pasaulē ir Guiness Stout. Otrs populārākais ale tipa alus ir porter – kafijas krāsā, ar izteiktu putošanas efektu un nav tik stiprs kā stout alus.

Latvijā ražotās alus šķirnes galvenokārt pieder pilsner grupai.

Lager tipa alu pasniedz atdzesētu līdz + 8 grādiem, ale tipa – no +10 līdz +18 grādiem. Alu uzglabā tumšā, vēsā telpā, kuras temperatūra nedrīkst būt augstāka par +10 grādiem. Ja alus ir par daudz atdzesēts, tas zaudē kvalitāti, kļūst duļķains un neputo. Lai panāktu lielāku putošanas efektu, alu jācenšas liet glāzes centrā.

Alu pasniedz Alus glāzē, krūzē, kausā vai grand wine glāzē.

Aizļurini muti ar alu, divreiz...

Vēl var izfist Astrīdu Astrā...

Pacel ziepes, cūka...

Vai Pirmā pirtī ir arī sava pirts...

Iefisīsiet cūkai alu, ko paši dzersiet...

A daffai moš nepišam cūkas...

Mazda 6 un skate, divreiz, divreiz.

Mobilie telefoni tikpat iereibuši kā Jaunpils tukšdiršeju dzērieni.

Savirzes stends tramvajiem

Pērku slēpes ar diodēm.