Še jums iesākumam:
Debora Brauzere (Deborah Brauser)
Nemierīgo ģenitāliju sindromu var izraisīt n. pudendus neiropātija
Spontāns, negribēts un nenovēršams orgasms sievietēm ir fizisks traucējums, ko var izraisīt n. pudendus, it sevišķi n. clitoridis dorsalis (DNC), neiropātija – saskaņā ar pētījuma rezultātiem, kas aprakstīts ‘’Journal of Sexual Medicine’’ on-line versijā.
‘’Nemierīgo ģenitāliju sindroms (ReGS) ir cieši saistīts ar iegurņa vēnu varikozajiem mezgliem un iegurņa nerva un DNC sensoro neiropātiju; tā simptomi atgādina mazo šķiedru neiropātiju’’, kopā ar kolēģiem raksta dr. Marsels D. Valdingers, neiropsihiatrs un profesors Utrehtas Universitātes Farmācijas un neirozinātņu institūtā, kā arī Hāgas Leienburgas slimnīcas Psihiatrijas un neiroseksoloģijas nodaļā (Nīderlandē).
Kā dr. Valdingers pastāstīja ‘’Medscape Psychiatry’: ‘’Klīnicistiem nevajadzētu automātiski attiecināt šīs sūdzības uz seksuāla vai psiholoģiska rakstura problēmām. Tā vietā ir nepieciešama neiroloģiska dzimumorgānu apvidus izmeklēšana.’’
Mistiskais traucējums
ReGS raksturo nemierīgo kāju sindroms un/vai pārāk aktīvs urīnpūslis, kā arī 5 pastāvīga dzimumorgānu uzbudinājuma traucējuma (PGAD)diagnostiskie kritēriji.
Šie kritēriji iekļauj negribētu dzimumorgānu uzbudinājumu, kas:
turpinās ilgāku laika posmu (stundas, dienas un/vai mēnešus);
nepazūd pēc 1 vai vairāk orgasmiem;
nav saistīts ar subjektīvu seksuālo vēlmi;
ir uzmācīgs un nevēlams;
rada distresu.
Pirmais ziņojums par pastāvīga seksuālā uzbudinājuma sindromu parādījās 2001. gadā un 5 gadus vēlāk to pārdēvēja par PGAD. Sistemātisku pētījumu dēļ šī sindroma prevalence, etioloģija un patoģenēze joprojām ir nezināma, ziņo pētījuma autori.
‘’Kopš pirmās publikācijas 2001. gadā pastāvīgu negribētu ģenitālo kairinājumu sievietēm uzskatīja par diezgan mistisku, reti sastopamu un neizskaidrojamu traucējumu,’’ apgalvo dr. Valdingers.
Viņš izskaidroja, ka pēdējo 5 gadu laikā arvien lielāks skaits sieviešu griežas viņa ambulancē ar sūdzībām par šīm sajūtām. ‘’Viņas visas bija izmisušas un dažām pat bija domas par pašnāvību. Man bija svarīgi izmeklēt viņu sūdzības, lai viņām palīdzētu.’’
Kādā senākā dr. Valdingera un viņa komandas pētījumā lielākā daļa no 18 izvērtētajām sievietēm izjuta PGAD agrīnas menopauzes laikā bez iepriekšējiem psihiskiem traucējumiem vai novirzēm laboratoriskajās atradnēs. Tomēr 55% sieviešu magnētiskās rezonanses attēldiagnostikā (MRI) atklājās varikozi paplašinātas iegurņa vēnas.
Pie kam šīs pacientes atzīmēja iepriekš vai paralēli esošu nemierīgo kāju sindromu, pārāk aktīvu urīnpūsli un urīnizvadkanāla hipersensivitāti. Tādēļ vēlāk pētnieki šādu simptomu kombināciju apvienojumā ar PGAD pārdēvēja par ReGS.
Sensorie kairinājumi
Šajā pētījumā dr. Valdingers ar kolēģiem centās noskaidrot konkrētu ReGS lokalizāciju ar sensorā kairinājuma ierosināšanu.
Kopumā tika reģistrētas 23 vidēja vecuma sievietes ar ReGS diagnozi, kas apmeklējušas Hāgas slimnīcas Neiroseksoloģijas nodaļas ambulanci laikā no 2004. gada oktobra līdz 2009. gada maijam, ieskaitot 12 no iepriekšējā pētījuma. No šīm sievietēm 15 bija menopauzes periodā, 4 – pirms menopauzes un 4 – pēc menopauzes. Vidējais vecums, kurā, spriežot pēc pacienšu teiktā, viņas sāka izjust sajūtas dzimumorgānos, bija 51,1 gads.
Lai gan izmeklētajām sievietēm pastāvīgās nevēlamās ģenitālās sajūtas tieši bija izraisījušas dažādas pakāpes sociālo norobežošanos, izmisuma sajūtu, distīmiju, uztraukumu vai depresiju, nevienai no viņām iepriekš nebija bijuši nekādi psihiskie traucējumi, ziņo pētījuma autori.
Visas pacientes izgāja visaptverošas intervijas, rutīnas un hormonālos izmeklējumus, elektroencefalogrāfiju un smadzeņu un iegurņa MRI.
Ģenitālās sajūtas lokalizāciju novērtēja objektīvajā ramus inferior osis pubis (RIPB) izmeklēšanā un ar ģenitāli taktilās kartēšanas testu, kas sastāv no ādas jušanas spēju pārbaudes dzimumorgānu apvidū ar vates irbuli medmāsas klātbūtnē.
‘’Katru spiediena punktu izvērtēja balstoties uz izmeklēto sieviešu sniegto sajūtu raksturojumu pēc iepriekš sniegtas instrukcijas,’’ raksta autori.
Pētījuma beigās pacientes tika pārbaudītas ar EEG un MRI, taču nevienai no viņām netika atklāts nekas neparasts. Lai gan iegurņa MRI neatklājās nekādas kutekļa un urīnizvadkanāla anomālijas, tomēr atklājās augsta iegurņa varikozo vēnu prevalence maksts sienā (91%), mazajās un/vai lielajās kaunuma lūpās (35%) un dzemdē (30%).
Pie kam varikozie vēnu paplašinājumi tika atrasti arī dzemdes kaklā (9%), v.ovarica (4%) un vairākās vietās vienlaikus (69%). Ar pirkstu uzspiežot uz DNC un RIPB, visām sievietēm tika provocēts ReGS.
Ģenitāli taktilās kartēšanas tests parādīja, ka ‘’statisks mehāniskais spiediens ierosina nemierīgas un preorgastiskas ģenitālās sajūtas dažādos punktos.’’
Hipersensivitātes trigerpunktu skaits pacienšu vidū atšķīrās (vidēji - 5) un atradās maksts labajā pusē un klitorā 35%, kreisajā pusē 26% un abās pusēs 39% gadījumu.
Pie kam 48% pacienšu trigerpunkts atradās virs os pubis, bet 17% pacienšu kuteklis bija vienīgais trigerpunkts.
‘’Sensorie testi uzrādīja vienpusēju un divpusēju mehānisku hiperestēziju dažādos trigerpunktos n. pudendus dermatomā, it sevišķi tajā, ko inervē DNC, ieskaitot pelvis’’, raksta pētījuma autori.
3 sievietēm dažādu trigerpunktu izmeklēšanas laikā viegls, statisks mehāniskais spiediens ierosināja neapstādināmu un atkārtotu orgasmu.
Mazo šķiedru neiropātijas izpausme?
‘’Spontānais viegla pieskāriena ierosinātais orgasms bija pārsteigums, tas vēl nekad nebija aprakstīts literatūrā,’’ pastāstīja dr. Valdingers. ‘’To izraisa šī dzimumorgānu apvidus hiperestēzija. Ādas hiperestēzija ir mazo šķiedru neiropātijas izpausme.’’
83 % sieviešu (n=19) atzīmēja intoleranci pret apspīlētu apģērbu un apakšveļu, bet sēdēšana pasliktināja ReGS 87% sieviešu (n=20).
Visbeidzot par nemierīgo kāju sindromu, pārāk aktīvu urīnpūsli un urīnizvadkanāla hipersensivitāti tika ziņots attiecīgi 78%, 69% un 52% gadījumu.
‘’Mūsu atradnes par n. pudendus un DNC iesaisti kopā ar sensorā ģenitālā kairinājuma, intolerances pret ciešu apģērbu un nemierīgo kāju sindroma atradnēm ir arguments par labu mazo šķiedru neiropātijai kā n. pudendus un DNC neiropātijas patoloģiskajam cēlonim sievietēm ar ReGS,’’ raksta autori.
Turklāt iegurņa MRI atklājās ļoti augsta iegurņa vēnu dažādu izmēru varikozo paplašinājumu prevalence visām dalībniecēm, kas liek domāt par to, ka iegurņa vēnu varikoza paplašināšanās ir nozīmīgs traucējuma patoģenēzes elements. ‘’To, vai sensoro neiropātiju ierosina iegurņa varikozās vēnas vai citi faktori, vēl ir jānoskaidro.’’
Pētnieki piebilst, ka RIPB fizikālā izmeklēšana un statiskas mehāniskās hiperstēzijas sensorie testi var tikt izmantoti ReGS diagnostikā un ‘’ir ieteicami visiem indivīdiem ar sūdzībām par pastāvīgu dzimumorgānu uzbudinājumu bez seksuālas vēlmes.’’
Jaunā pētījumā dr. Valdingera komanda pēta, vai iegurņa vēnu varikozie paplašinājumi ir saistīti ar n. pudendus un DNC neiropātijas izraisīšanu. Viņi arī izvērtē transkutānas elektriskas nervu stimulācijas izmantošanu ReGS ārstēšanā sievietēm, šī pētījuma dalībniecēm.
‘’Pašreizējais pētījums parāda, ka, galvenokārt, n. pudendus un it sevišķi tā distālā zara mazo šķiedru neiropātija visticamāk ir noteicošais traucējums ReGS,’’ apgalvo dr. Valdingers.
Pētījuma autoriem nav noslēgtas nekādas būtiskas finansiālas saistības.
J Sex Med. Published online September 2009.
