Vai nu viens slikti skaidroja, vai nu otram slikti pielec, bet visticamāk, zinot seenes augstprātību, viņš būs pavirši lasījis citu teikto, tādejādi nevietā uzbrauca sretskedam. Bet ņematies vien- citiem cirks par velti un redaktoram labs prāts (lapas apmeklētība līmenī). Nepazīstu Elmāru, bet par seeni vispār tik maz zināms, ka pieļauju, ka tas ir redaktora izdomāts virtuāls subjekts, radīts, lai uzturētu diskusiju.

Abi labi. Kā tādi auni ņemās par savu taisnību. Un kāda jēga? Kādam izskaidrot likuma burtu? Kam vajadzēs, tas pats atradīs un sapratīs. Kas nesaprot, tam vai nu tēma nav aktuāla, vai arī ir tik dumjš, ka skaidrot nav vērts.

Paldies, tieši to es gribēju uzzināt.

Nu bāc! Tā vien prasās ietīties šallē, uzvilkt cimdus, atrast vēl kkādu hūti, izvilkt no šķūņa veco kadetu un doties ielās lauzt stereotipus!

Izlasi vēlreiz, ko cilvēks rakstīja.

Iesaki pārvākties uz Himalajiem?

Tas skaidrs, ka tu esi kruts braucējs.. vien gribēju atgādināt, ka vispārināt mēdz tikai ļoti aprobežoti cilvēki.

Manai Vectrai nesen tika nomainīa viena kvēlsvece, nobraukums 220000 km.

Ar šo gudrību latvju tauta var reāli lepoties pasaules mērogā!

Paturpini gan, ļoti interesanti!

Vēl no turienes komentiem:

Katrā ziņā, lai valsts izietu no situācijas, kad pensionāru nodarbināšana tai nav izdevīga, derētu palūkoties vēl 20 gadus nesenajā pagātnē, kā šo problēmu Latvija risināja, būdama zem citas Konstitūcijas:

Pensionāri saņēma visu, kas tiem pienācās un, ko tie bija sakrājuši caur maksājumiem sociālajā budžetā, BET strādāt drīkstēja tikai ierobežotu laiku – 2 mēnešus gadā, ko varētu transformēt uz, teiksim, ar likumu noteiktu samazinātu 20 (vai cik) stundu vai 4 (vai cik) dienu darba nedēļu u.tml. risinājumiem. Kāpēc valdība šo sāpīgo jautājumu nerisina šādi, atsaucoties kaut vai uz to, ka pensionāru veselības stāvoklis nepieļauj viņu nodarbināšanu ar pilnu slodzi?

Tāpat – šie ierobežojumi varētu tikt attiecināti dažādi uz dažāda vecuma pensionāriem, piem., pirmajos 5 gados pēc aiziešanas pensijā – drīkstētu strādāt vairāk, katros nākošajos 5 gados – arvien mazāk. Tas atbilstu gan reālajām pensionāru nodarbināšanas iespējām, gan valsts interesēm pensionāru vietā nodarbināt gados jaunākus speciālistus.

Turpat no komentāriem:

Kad sākās krīze un diskusijas juristu vidū, kā rīkoties, bijusais ST pr-js Endziņš, es un vēl citi norādīja, ka vienīgais tiesiskai risinājums, lai izbēgtu no Satversmē noteiktā tiesiskā paļāvības principa, ir speciāla Krīzes likuma pieņemšana, turklāt konstitucionāla likuma pieņemšana (68 balsis). Šājā likumā bija jāpasludina, ka krīzes periodā, tiesiskās paļāvības princips neattiecās uz pensijām, algām, pabalstiem, ka valdībai tiek dotas tiesības slēgt vienošanās ar SVF, citām bankām, bez īpaša parlamenta atbalsta.

Ja Saeima būtu pieņēmusi šo konstitucionālo Krīzes likumu, tad viss būtu kārtībā.

Bet vai tad šajā valstī juristos ieklausā? Nē, te lasa “Dienu”, delnu, un vēl visvisādus gudrīšus, un vālē tik uz priekšu kamēr Maizītis klāt.

Tā gan nebūs tiesa. Viena liela daļa šo pensionāru strādāja (vismaz ievērojamu laiku sava darba mūža) citas valsts paspārnē (PSRS), līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu vajadzēja rēķināties ar sekām arī pensiju sistēmas jomā.

Tā kā nekādi uzkrājumi no PSRS netika pārmantoti, tad turpinājās sistēma, kad strādājošie no saviem nodokļiem maksā pensionāriem, un tagad, kad lielākai daļai ienākumi ir samazinājušies vai pat paši "uzsēdušies" uz soc. budžeta, arī pensionāriem būtu jāpiekrīt, ka pensiju samazinājums ir tikai godīgs (kā Seene minēja - varētu būt proporcionāls IKP).

Kņigu ņečital, bet kā tur bija ar to pensiju indeksēšanu- kādā sakarā tās tika vairākkārtīgi palielinātas? Vai nesanāk, ka tagad ir tiesiski tās tādā pat ceļā samazināt?

Uz šiem jautājumiem vajadzēs rast atbildes:

Vai tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka valdība nedrīkst darīt neko, kas samazinātu iedzīvotāju gaidītos ienākumus?

Vai tagad arī visi valsts sektorā strādājošie, kuriem krīzes laikā ir samazināta alga, var prasīt ST konstatēt tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu un likt valdībai kompensēt zaudējumus?

Vai ST spriedums nozīmē, ka lata kurss turpmāk tiks vēl stingrāk pasargāts, jo tā stabilitāte vairs nav monetārās politikas, bet nu jau konstitucionālo tiesību jautājums, kad jau devalvācija pasliktinātu pensionāru materiālo stāvokli?

Aivars Ozoliņš

Satversmes tiesas politiskā dāvana

www.citadiena.lv/...

Bet jāņem tak vērā, ar ko viņš runāja- ne jau ar visiem tā var. Varbūt, viņš sapratis, ka tāds ir visatbilstošākais sarunas veids ar savu partneri.

Neesi slinks, ieraksti goglē "dulles plan", bet krieviski noteikti būs vairāk.

Man ar' savukaik mēģināja kadetu nospert, neizdevās, jo katru reizi, atstājot auto, izņēmu benzīna sūkņa drošinātāju, riktīgi uz to biju tausti uztrenējis. Vēlāk uz to uztaisīju sekretku ar relejiem, kas atslēdzās, ieslēdzot radio un nospiežot bremzes.

Jāsaka gan, ka man lētāk būtu bijis, ja to auto tomēr aizdzītu- vēlāk remontos tika ielikts daudz $$$, bet viss izbeidzās ar negaidītu zobsiksnas plīsumu.

Kolēģis uztaisīja HP SD CMDB vizualizāciju perlā, visiem prieks un uzskatāmi servisu modeļi.

Jā tas gan traki, ka stūre auksta! Ātrumkloķim vismaz apsilde ir?

Tas viss pareizi, tik to jādara nevis pagalmā, bet gan pastaigā pāri Vanšu tiltam - turp un atpakaļ un visi prusaki būs izsaldēti!

Bija gan dzirdēts, ka Rebirs izdomāja ietaupīt un ar nolūku izvēlējās lētās ķīniešu detaļas, kā dēļ arī zaudēja dažu labu klientu.

Paldies par instrukciju. Vēl pilnībai varētu padalīties ar informāciju, kur tās visas izejvielas iegādāties - nedomāju, ka to visu var dabūt pie dīlera, vai, teiksim, Autofavorītā.

Vēl, varbūt, kādam varētu interesēt, kā tieši izveidots tas "Movila smidzināmais", lai gan aptuveni varu iztēloties.

Tā nu tagad kāds ies un sameklēs konkrētā Defendera konkrēto detaļu kodus un pateiks cenu utt.

Paskaties pats katalogā numuru un tad meklē www.autospares.lv/... vai www.handler.lv/...

Piemēram Opeļa priekšējās siksnas kods:

90585863 vai 90462770 vai 90585864 vai 90462769 vai..

Cena vienai siksnai Ls 110-120.

Še jums iesākumam:

Debora Brauzere (Deborah Brauser)

Nemierīgo ģenitāliju sindromu var izraisīt n. pudendus neiropātija

Spontāns, negribēts un nenovēršams orgasms sievietēm ir fizisks traucējums, ko var izraisīt n. pudendus, it sevišķi n. clitoridis dorsalis (DNC), neiropātija – saskaņā ar pētījuma rezultātiem, kas aprakstīts ‘’Journal of Sexual Medicine’’ on-line versijā.

‘’Nemierīgo ģenitāliju sindroms (ReGS) ir cieši saistīts ar iegurņa vēnu varikozajiem mezgliem un iegurņa nerva un DNC sensoro neiropātiju; tā simptomi atgādina mazo šķiedru neiropātiju’’, kopā ar kolēģiem raksta dr. Marsels D. Valdingers, neiropsihiatrs un profesors Utrehtas Universitātes Farmācijas un neirozinātņu institūtā, kā arī Hāgas Leienburgas slimnīcas Psihiatrijas un neiroseksoloģijas nodaļā (Nīderlandē).

Kā dr. Valdingers pastāstīja ‘’Medscape Psychiatry’: ‘’Klīnicistiem nevajadzētu automātiski attiecināt šīs sūdzības uz seksuāla vai psiholoģiska rakstura problēmām. Tā vietā ir nepieciešama neiroloģiska dzimumorgānu apvidus izmeklēšana.’’

Mistiskais traucējums

ReGS raksturo nemierīgo kāju sindroms un/vai pārāk aktīvs urīnpūslis, kā arī 5 pastāvīga dzimumorgānu uzbudinājuma traucējuma (PGAD)diagnostiskie kritēriji.

Šie kritēriji iekļauj negribētu dzimumorgānu uzbudinājumu, kas:

turpinās ilgāku laika posmu (stundas, dienas un/vai mēnešus);

nepazūd pēc 1 vai vairāk orgasmiem;

nav saistīts ar subjektīvu seksuālo vēlmi;

ir uzmācīgs un nevēlams;

rada distresu.

Pirmais ziņojums par pastāvīga seksuālā uzbudinājuma sindromu parādījās 2001. gadā un 5 gadus vēlāk to pārdēvēja par PGAD. Sistemātisku pētījumu dēļ šī sindroma prevalence, etioloģija un patoģenēze joprojām ir nezināma, ziņo pētījuma autori.

‘’Kopš pirmās publikācijas 2001. gadā pastāvīgu negribētu ģenitālo kairinājumu sievietēm uzskatīja par diezgan mistisku, reti sastopamu un neizskaidrojamu traucējumu,’’ apgalvo dr. Valdingers.

Viņš izskaidroja, ka pēdējo 5 gadu laikā arvien lielāks skaits sieviešu griežas viņa ambulancē ar sūdzībām par šīm sajūtām. ‘’Viņas visas bija izmisušas un dažām pat bija domas par pašnāvību. Man bija svarīgi izmeklēt viņu sūdzības, lai viņām palīdzētu.’’

Kādā senākā dr. Valdingera un viņa komandas pētījumā lielākā daļa no 18 izvērtētajām sievietēm izjuta PGAD agrīnas menopauzes laikā bez iepriekšējiem psihiskiem traucējumiem vai novirzēm laboratoriskajās atradnēs. Tomēr 55% sieviešu magnētiskās rezonanses attēldiagnostikā (MRI) atklājās varikozi paplašinātas iegurņa vēnas.

Pie kam šīs pacientes atzīmēja iepriekš vai paralēli esošu nemierīgo kāju sindromu, pārāk aktīvu urīnpūsli un urīnizvadkanāla hipersensivitāti. Tādēļ vēlāk pētnieki šādu simptomu kombināciju apvienojumā ar PGAD pārdēvēja par ReGS.

Sensorie kairinājumi

Šajā pētījumā dr. Valdingers ar kolēģiem centās noskaidrot konkrētu ReGS lokalizāciju ar sensorā kairinājuma ierosināšanu.

Kopumā tika reģistrētas 23 vidēja vecuma sievietes ar ReGS diagnozi, kas apmeklējušas Hāgas slimnīcas Neiroseksoloģijas nodaļas ambulanci laikā no 2004. gada oktobra līdz 2009. gada maijam, ieskaitot 12 no iepriekšējā pētījuma. No šīm sievietēm 15 bija menopauzes periodā, 4 – pirms menopauzes un 4 – pēc menopauzes. Vidējais vecums, kurā, spriežot pēc pacienšu teiktā, viņas sāka izjust sajūtas dzimumorgānos, bija 51,1 gads.

Lai gan izmeklētajām sievietēm pastāvīgās nevēlamās ģenitālās sajūtas tieši bija izraisījušas dažādas pakāpes sociālo norobežošanos, izmisuma sajūtu, distīmiju, uztraukumu vai depresiju, nevienai no viņām iepriekš nebija bijuši nekādi psihiskie traucējumi, ziņo pētījuma autori.

Visas pacientes izgāja visaptverošas intervijas, rutīnas un hormonālos izmeklējumus, elektroencefalogrāfiju un smadzeņu un iegurņa MRI.

Ģenitālās sajūtas lokalizāciju novērtēja objektīvajā ramus inferior osis pubis (RIPB) izmeklēšanā un ar ģenitāli taktilās kartēšanas testu, kas sastāv no ādas jušanas spēju pārbaudes dzimumorgānu apvidū ar vates irbuli medmāsas klātbūtnē.

‘’Katru spiediena punktu izvērtēja balstoties uz izmeklēto sieviešu sniegto sajūtu raksturojumu pēc iepriekš sniegtas instrukcijas,’’ raksta autori.

Pētījuma beigās pacientes tika pārbaudītas ar EEG un MRI, taču nevienai no viņām netika atklāts nekas neparasts. Lai gan iegurņa MRI neatklājās nekādas kutekļa un urīnizvadkanāla anomālijas, tomēr atklājās augsta iegurņa varikozo vēnu prevalence maksts sienā (91%), mazajās un/vai lielajās kaunuma lūpās (35%) un dzemdē (30%).

Pie kam varikozie vēnu paplašinājumi tika atrasti arī dzemdes kaklā (9%), v.ovarica (4%) un vairākās vietās vienlaikus (69%). Ar pirkstu uzspiežot uz DNC un RIPB, visām sievietēm tika provocēts ReGS.

Ģenitāli taktilās kartēšanas tests parādīja, ka ‘’statisks mehāniskais spiediens ierosina nemierīgas un preorgastiskas ģenitālās sajūtas dažādos punktos.’’

Hipersensivitātes trigerpunktu skaits pacienšu vidū atšķīrās (vidēji - 5) un atradās maksts labajā pusē un klitorā 35%, kreisajā pusē 26% un abās pusēs 39% gadījumu.

Pie kam 48% pacienšu trigerpunkts atradās virs os pubis, bet 17% pacienšu kuteklis bija vienīgais trigerpunkts.

‘’Sensorie testi uzrādīja vienpusēju un divpusēju mehānisku hiperestēziju dažādos trigerpunktos n. pudendus dermatomā, it sevišķi tajā, ko inervē DNC, ieskaitot pelvis’’, raksta pētījuma autori.

3 sievietēm dažādu trigerpunktu izmeklēšanas laikā viegls, statisks mehāniskais spiediens ierosināja neapstādināmu un atkārtotu orgasmu.

Mazo šķiedru neiropātijas izpausme?

‘’Spontānais viegla pieskāriena ierosinātais orgasms bija pārsteigums, tas vēl nekad nebija aprakstīts literatūrā,’’ pastāstīja dr. Valdingers. ‘’To izraisa šī dzimumorgānu apvidus hiperestēzija. Ādas hiperestēzija ir mazo šķiedru neiropātijas izpausme.’’

83 % sieviešu (n=19) atzīmēja intoleranci pret apspīlētu apģērbu un apakšveļu, bet sēdēšana pasliktināja ReGS 87% sieviešu (n=20).

Visbeidzot par nemierīgo kāju sindromu, pārāk aktīvu urīnpūsli un urīnizvadkanāla hipersensivitāti tika ziņots attiecīgi 78%, 69% un 52% gadījumu.

‘’Mūsu atradnes par n. pudendus un DNC iesaisti kopā ar sensorā ģenitālā kairinājuma, intolerances pret ciešu apģērbu un nemierīgo kāju sindroma atradnēm ir arguments par labu mazo šķiedru neiropātijai kā n. pudendus un DNC neiropātijas patoloģiskajam cēlonim sievietēm ar ReGS,’’ raksta autori.

Turklāt iegurņa MRI atklājās ļoti augsta iegurņa vēnu dažādu izmēru varikozo paplašinājumu prevalence visām dalībniecēm, kas liek domāt par to, ka iegurņa vēnu varikoza paplašināšanās ir nozīmīgs traucējuma patoģenēzes elements. ‘’To, vai sensoro neiropātiju ierosina iegurņa varikozās vēnas vai citi faktori, vēl ir jānoskaidro.’’

Pētnieki piebilst, ka RIPB fizikālā izmeklēšana un statiskas mehāniskās hiperstēzijas sensorie testi var tikt izmantoti ReGS diagnostikā un ‘’ir ieteicami visiem indivīdiem ar sūdzībām par pastāvīgu dzimumorgānu uzbudinājumu bez seksuālas vēlmes.’’

Jaunā pētījumā dr. Valdingera komanda pēta, vai iegurņa vēnu varikozie paplašinājumi ir saistīti ar n. pudendus un DNC neiropātijas izraisīšanu. Viņi arī izvērtē transkutānas elektriskas nervu stimulācijas izmantošanu ReGS ārstēšanā sievietēm, šī pētījuma dalībniecēm.

‘’Pašreizējais pētījums parāda, ka, galvenokārt, n. pudendus un it sevišķi tā distālā zara mazo šķiedru neiropātija visticamāk ir noteicošais traucējums ReGS,’’ apgalvo dr. Valdingers.

Pētījuma autoriem nav noslēgtas nekādas būtiskas finansiālas saistības.

J Sex Med. Published online September 2009.

Ņem lāpstu un saber atpakaļ?!