Vasaras vidū, gurķus plūcot,
Muļķa gurķīšus,
Vienreiz redzu – gurķos Zeltīte80 guļ.
Paņēmu visus gurķus,
Arī muļķa Zeltīti80,
Līdz ar citiem tirgū pārdošu tos.
Nepārdod, Anniņa, Anniņa,
Nepārdod Zeltīti80!
Zeltīte80 labosies, Zeltīte80 gurķoties beigs.
Pārdevu Zeltīti80
Par vienu rubuli, rubuli,
Lai viņa pie pilsētas preilenēm gurķoties iet.
Nāc Zeltīte80 draugiem
Azotē,
Būsi, kā nulle
Pasaulē.
Mēs žigulītī iekāpsim
Uz
Bezdarbniekiem nobrauksim.
Tev iedos koka lāpstiņu
Un
Vēl ar rūsas galiņu.
Pie sāniem būs tev
Slotas kāts
Vecs, salausts, riebīgs slotaskāts!
Beidz raudāt Zeltīte80 rimsti nu
Es tev
Ko jauku stāstīšu
Ja tu vien būtu mācījies
Tad tev
Tik būtu laimējies!!!
Priekā! Jeb, kā Svensoni saka - skuol (Skål)!