Zīmes analoģiskā situācijā nav... Tātad šie, kas redzami foto, tavuprāt ir pārkāpēji un stāvēt tur ir aizliegts? goo.gl/maps/xtW1oaCPtHP2

Jo?

Kas tad aizliedz stāvēt krustojumā? Veselo saprātu nepiemini - mēs te par CSN runājam - nocitē lūdzu konkrētu pantu!

Nez kādēļ citur visi tevis minētie spēj normāli iekļauties satiksmē. Kā jau saku - man šis viedoklis saistās ar to, ka ir skumji apzināties, ka jādzīvo sabiedrībā, kas lepojas ar savu tizlumu, bet citās valstīs spēj cienīt citus abpusēji. Nevis tikai normālajiem braucējiem ir jāciena visus pārējos, kas savukārt neciena nevienu. Tik nejēdzīgu satiksmi, kā Latvijā, diemžēl esmu pieredzējis tikai pāris Eiropas valstīs - un viena no tām ir Lielbritānija. Dubult- un trīskrārš- apļi... Guļošo policistu nākamā paaudze - vārtiņi, kas sašaurina divvirzienu ielu līdz vienai joslai, lai mašīnām būtu piespiedu kārtā jāmainās, tādejādi braucot lēnāk...

Lai gan... Ko es te vispār cepos - tāpat arābi iemācīs tev braukt pēc saviem likumiem. Ja runāsi pretī - varēsi arī bez galvas palikt.

Neticēšu... Ir nokavējis un ne viens vien. Bet ne jau individuāli apstājoties un nokavējot ko konkrētu. Gluži vienkārši esmu izbaudījis, kā ir tad, kad satiksmē nav dīkdieņu un ņeķerpilu - kad visi satiksmes dalībnieki spēj pārvietoties cieņpini un dinamiski. Kopējā vidējā satiksmes plūsma ir ievērojami ātrāka un visi var vaitrāk laika pavadīt ar savu ģimeni vai darot ko citu lietderīgu, nevis sēžot sastrēgumos.

Jā tieši to tu saki, apgalvojot ka gājēji ir jālaiž. Pretimbraucējs taču nelaiž!

"Kas tieši var liegt velosipēdistam šķērsot ieli PILNĪGI JEBKURTĀ NEregulējāmā vietā?"

Laikam jau nekas, tadēļ daudzi velosipēdisti tieši tā arī rīkojas. Pat gājēji drīkst tikai ierobežotās vietās, bet velosipēdisti jebkur. Uz viņiem neattiecas joslas, kustības virzieni un viss pārējais, kas apgrūtina citu satiksmes dalībnieku brīvu pārvietošanos. Malacis - tā turpināt. Gan arī uz tavas sirdsapziņas būs kāds, kas noticēs taviem murgiem...

Palasi labāk, kā beidzās pārprastās velo tiesības šim cilvēkam: extreme.lv/

Video 0:08-0:09 - pāreju šķērso pretimbraucošs tumšas krāsas SUV, kas gājējus nelaiž. Nelaiž - jo nav jau ko laist - manā skatījumā šis auto nepārkāpj CSN, jo prasība ir "dot ceļu". Ir valstis, kur CSN nosaka, ka šim auto būtu jālaiž gājēji - kā jau Kanibāls minēja - Vīnes konvencijā tas ir atrunāts - "dot ceļu" ir minimālā prasība. Tādā gadījumā šim auto būtu jāstāv visu laiku, kamēr video autors cīnās ar rupjajiem pārkāpējiem.

Mans iebildums ir pret tiem autobraucējiem, kas arī Latvijā rīkojas šādi. Un nevajag šo jaukt kopā ar pārkāpēju un gājēju apdraudētāju attaisnošanu, ko dara Vernons.

"Ja pārejai nav luksofora, velosipēds joprojām jāstumj pie rokas". Kāda izskatās REGULĒJAMA pāreja BEZ luksofora?

Vernons varētu iet pie tevis mācīties spītībā...

Tur ir rakstīts: "Izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos paredz, ka tagad regulējamām gājēju pārejām velosipēdu vadītāji drīkst braukt pāri, bet tikai vienā ātrumā ar gājējiem (apmēram 4-5 km/h). Ja pārejai nav luksofora, velosipēds joprojām jāstumj pie rokas."

Nu kā vēl savādāk jaraksta, lai tu spētu izlasīt?

Kamēr nespēj saprast, ka tas NAV viens un tas pats, pārstāj bārstīties ar rupjūbām un labāk palasi CSN. Tik ļoti esi aizrāvies ar savu gānīšanos, ka nespēj vispār vairs izlasīt citu rakstīto.

Ja vēlies apgalvot, ka vispār spēj adekvāti diskutēt, tad lūdzu paskaidro:

1) Vai uzskati, kas CSDD ir muļķi tēmā par velo un neregulējamām gājēu pārejām?

2) Kā pretimbraucošais var apsteigt pa labo malu?

Vēlreiz - tu lasīt vispār māki, jeb spēj tikai gānīties par paša izdomātu tēmu?

Lasīt vispār māki?

Švaki tev sanāca. Filmētājs gājējiem dod ceļu, kā to arī vajag darīt. Laidējs būtu pretimbraucošais, ja būtu apstājies un gaidījis, kamēr filmētāja virzienā braucošie vernoni sapratīs, ka jādod ceļu. Bet aizbrauca taču nevienu netraucējot un neko nepārkāpjot? Vai ne tā?

Bet par filmētāja papildus rīcību... Šajā padzisušo apzīmējumu situācijā maz apspriežama. Bet kā ieteiksi rīkoties, ja CHA ir vietā - un pirms pārejas joslas ir atdalītas ar nepārtraukto līniju? Vai sargāt gājēju un izdarīt CSN pārkāpumu par kuru pēc Vernona teiktā pienākas "nāves sods"?

Drīkst, drīkst... jautājums ir krietni neskaidrāks, kā dažiem šķiet. Aizliegums apstāties un stāvēt krustojumos bija spēkā padomju CSN.

Atškiram CSN, izlasam, kas ir krustojums un kas ir brauktuvju krustošanās vieta. Saprotam atšķirību, saprotam, kurā no šiem ir atļauts un kurā aizliegts apstāties. Ja nesanāk - ejam uz CSDD nodot tiesības utilizācijai.

Lūk jums krustojums, kurā pat ir ierīkota maksas stāvvieta: goo.gl/maps/yQZKjkGGAUP2

Ko ar to gribēji pateikt man?

Muļķis? Iespējams... Bet vismaz CSN zinu. Vernonisms - drīzāk tev.

Izlasi labāk CSDD viedokli un, vēlams, aizraksti viņiem, ka viņi ir muļķi. Domāju, ka vernons tev labprāt piebalsos.

www.csdd.lv/lat/noderiga_informacija/preses_relizes/?doc=1222

Neregulējamu pāreju ir jāšķērso stumjot. Īpaši gudriem velobraucējiem CSN iesaka samazināt ātrumu pirms nokāpt no velo.

Kurā vietā tavā citātā ir vārds "atļauj"? Pēdējais teikums tikai precizē kārtību, kādā jābrauc pa pāreju. Bet divos iepriekšējos teikumos, tai skaitā tajā, kas kaut ko atļauj, ir runa par REGULĒJAMU gājēju pāreju!

Loģiski, ka pēdējā teikumā ir runa par to pāreju, kuras šķērsošana ir atļauta, bet būtu drošāk, ja CSDD tomēr rakstītu CSN tā, lai tie visiem būtu skaidri un nepārprotami saprotami.

Jā, tas ir aizliegts - CSN 224. punkts nosaka, kur uz brauktuves drīkst atrasties velosipēdists. Diemžēl "samuhļīti", tā, ka normāls cilvēks to saprast nespēj - nezinu vai CSDD mēŗķis ir apzināta ļaundarība vai elementārs tupums, bet tā nu CSN ir uzrakstīti.

Atbilstoši šim punktam, velosipēdistam pa brauktuvi ir jābrauc vienā rindā, iespējami tuvāk tās malai - un tālāk uzskaitīti izņēmumi, kuros neregulējama gājēju pāreja neietilpst.

Lasīt māki? Izlasi sākumam numuru, kuru tev nosaucu. Un tad atbilstošo pantu, nevis citu. Pēc tavas loģikas 230. taču neaizliedz braukt arī šādi: www.delfi.lv/video/aculiecinieks/ritenbraucejs-pasnavnieks-lacplesa-iela.d?id=43951972

Korķis rodas vietā, kur attiecīgajā maršrutā ir "pudeles kakls" - un ir vietas, kur tās ir gājēju pārejas - kā, piemēram, manis iepriekš minētā Kalnciema ielas pāreja. Šīs pārejas caurlaidība ietekmē korķi līdz pat vanšu tiltam, tādējādi korķim piesummējot arī tos, kas ir spiesti gadīt rindā, lai nogrieztos patiesībā nesastrēgušajos virzienos - uz Slokas un Baložu ielām. Un katrs "palaidnieks", kas pārspīlē ar gājēju laišanu, ietekmē šādas ķēdes reakcijas pastiprināšanos, kavējot ļoti daudzu cilvēku laiku, palielinot kopējo izplūdes gāzu daudzumu u.t.t.

Mazliet atkāpjoties tieši no pārejas, bet joprojām domājot par gājēju laišanu vai ceļa došanu - klasiska situācija, kas novērojama daudzos krustojumos - viens auto vēlas nogriezties pa labi, pārējie tajā pat joslā - braukt taisni. Ja nogriezties vēlas palaidnieks, tad pat situācijā, kad ir iespējams nogriezties un atbrīvot joslu, tādejādi pēc tam ļaujot gan gājējiem iet, gan citiem autovadītājiem braukt, rodas situācija, kurā krustojumu šķerso tikai gājēji un palaidnieks, bet pārējie paliek stāvot un gaidot nākamo zaļo. Šeit pat ir iespējami vairāki varianti. Viens - es kā gājējs (un tā dara daudzi gājēji) paskatos, vai nav šāda situācija un labprāt palaižu to, kam vajag nogriezties. Otrs - bieži gājēju pāreja ir pietiekami tālu no brauktuvju krustošanās vietas, lai tas, kurš nogriežas varētu atbrīvot joslu, joprojām apstājoties PIRMS gājēju pārejas.

Dīkdieņiem, kas nekad un nekur nekavē ir jāsaprot, ka viņu rīcība ir viens no līdzvērtīgajiem faktoriem, kuru koprezultāta veidojas korķi - nevis tikai dēļ transportlīdzekļu skaita, ielu platuma u.c. neizbēgamajiem faktoriem.

Vēl manā ierastajā ikdienas maršrutā ir vieta, kur vakara korķī ir atļauts kreisais pagrieziens. Lielākoties tie, kas vēlas nogriezties, spēj ieņemt uz brauktuves tādu stāvokli, kas ļauj taisni braucošajiem tikt garām. Bet vidēji reizi nedēļā atrodas kāds palaidnieks, kam tas ir par sarežģītu un tiek nobloķēts pilns luksofora cikls.

Korķis rodas vietā, kur attiecīgajā maršrutā ir "pudeles kakls" - un ir vietas, kur tās ir gājēju pārejas - kā, piemēram, manis iepriekš minētā Kalnciema ielas pāreja. Šīs pārejas caurlaidība ietekmē korķi līdz pat vanšu tiltam, tādējādi korķim piesummējot arī tos, kas ir spiesti gadīt rindā, lai nogrieztos patiesībā nesastrēgušajos virzienos - uz Slokas un Baložu ielām. Un katrs "palaidnieks", kas pārspīlē ar gājēju laišanu, ietekmē šādas ķēdes reakcijas pastiprināšanos, kavējot ļoti daudzu cilvēku laiku, palielinot kopējo izplūdes gāzu daudzumu u.t.t.

Mazliet atkāpjoties tieši no pārejas, bet joprojām domājot par gājēju laišanu vai ceļa došanu - klasiska situācija, kas novērojama daudzos krustojumos - viens auto vēlas nogriezties pa labi, pārējie tajā pat joslā - braukt taisni. Ja nogriezties vēlas palaidnieks, tad pat situācijā, kad ir iespējams nogriezties un atbrīvot joslu, tādejādi pēc tam ļaujot gan gājējiem iet, gan citiem autovadītājiem braukt, rodas situācija, kurā krustojumu šķerso tikai gājēji un palaidnieks, bet pārējie paliek stāvot un gaidot nākamo zaļo. Šeit pat ir iespējami vairāki varianti. Viens - es kā gājējs (un tā dara daudzi gājēji) paskatos, vai nav šāda situācija un labprāt palaižu to, kam vajag nogriezties. Otrs - bieži gājēju pāreja ir pietiekami tālu no brauktuvju krustošanās vietas, lai tas, kurš nogriežas varētu atbrīvot joslu, joprojām apstājoties PIRMS gājēju pārejas.

Dīkdieņiem, kas nekad un nekur nekavē ir jāsaprot, ka viņu rīcība ir viens no līdzvērtīgajiem faktoriem, kuru koprezultāta veidojas korķi - nevis tikai dēļ transportlīdzekļu skaita, ielu platuma u.c. neizbēgamajiem faktoriem.

Vēl manā ierastajā ikdienas maršrutā ir vieta, kur vakara korķī ir atļauts kreisais pagrieziens. Lielākoties tie, kas vēlas nogriezties, spēj ieņemt uz brauktuves tādu stāvokli, kas ļauj taisni braucošajiem tikt garām. Bet vidēji reizi nedēļā atrodas kāds palaidnieks, kam tas ir par sarežģītu un tiek nobloķēts pilns luksofora cikls.

CSN 224. punkts nosaka, kur drīkst braukt velosipēdists. Izlasi 3x un atrodi tur neregulējamu gājēju pāreju!

Es personīgi... Neskatoties uz to, ka savu dzīvi cenšos plānot tā lai izvairītos no korķiem, tie ir neizbēgama realitāte. Un neko labu par cilvēkiem, kas uzskata tādus par labu un baudāmu satiksmes sastāvdaļu, nedomāju. Nē, neesmu neko svarīgu nokavējis - kā jau teicu - māku plānot laiku un rēķināties ar palaidnieku un vernonu radītajām sekām. Vienkārši domāju, ka dzīve būtu ievērojami skaistāka un zāle zaļāka, ja vernoni un palaidnieki emigrētu, ļaujot normāli dzīvot pārējiem.

Nu tātad... Tomēr CSN un man ir taisnība. Konvencija prasa, lai nacionālajā likumdošanā būtu notiekta prasība dot ceļu (kas ir noteikta mūsu CSN) un pieļauj stingrāku prasību noteikšanu (apstāšanās jebkurā gadījumā, kas NAV noteikta mūsu CSN). Papildus tam - mūsu CSN satur diezgan absurdu prasību samazināt ātrumu pirms gājēju pārejas, bet konvencija nosaka daudz saprotamāku prasību - tuvoties pārejai ar ātrumu, kas neapdraud gājējus. Tiem, kas nespēj saprast starpību - ātrumu ir jāsamazina tikai tad, ja tas ir par lielu, nevis jebkurā gadījumā, piemēram, braucot korķī ar 10km/h, to obligāti jāsamazina uz 5km/h.