Apsveicu ar epopejas beigām!
Lai nu kurš, bet es tevi lieliski saprotu. Man gan bija tas, ka tiešām bija vajadzība pēc tās otras mašīnas un regulāri pat aizņemties no kāda vajadzēja.
Bet nu es, kā jau redzams, beigās neizturēju. Un laikam jau labi vien ir, ka tā.


















Izklausās, ka daudz vērtīgāk Tev būs vēl patrenēties kopā ar kādu. Jo tici man - kad es liku eksāmenu, tad noliku ar pirmo un pat ļoti pārliecinoši.
Piesējās tikai par to, ka vienreiz noslinkoju no 3. roba uz 2. pārslēgt un tā vietā vienkārši lēnām laidu sajūgu vaļā un padevu gāzi. Mierīgi varēju pārslēgt, bet kaut kā izdomāju, ka tāpat tikšu galā. Tobrīd pirmo reizi braucu ar to mašīnu un sajūgs bija krietni cietāks nekā Passat B4 ar kuru trenējos braukt. Un tas bija braucot pa Rīgu, turklāt iedeva man maksimāli pretīgu maršrutu.
To es rakstīju nevis tāpēc, lai lielītos, bet gan cita iemesla dēļ - ar visu to es pirmās reizes, kad biju viens pats pie stūres biju kā stirna, kas mašīnas gaismām priekšā izskrējusi.
Pēc tava apraksta spriežu, ka Tu vēl nejūties gana pārliecināts, īpaši tad, ja tādas problēmas ir pat mazāk intensīvā satiksmē. Tici man, ja tu šobrīd dabūtu tiesības un iebrauktu, piemēram, Mūkusalas aplī brīdī, kad ir intensīva satiksme, tad tas droši vien nebeigtos labi.
Vienmēr jau gribas ātrāk tiesības dabūt, bet labāk ir ilgāk pabraukt ar instruktoru, jo tas būs lētāk nekā nošķelt mašīnu sev un citam.
Lai veicas turpmākajos eksāmenos un pabraukā galvenais arī pa Rīgu vairāk, jo tas ir īstais treniņš. Un vismaz man patika sākumā pa tādu satiksmi ar automātu pabraukāt, jo tad tu vari pilnībā koncentrēties uz ceļu, apkārtējām mašīnām un zīmēm, ja vēl neesi 100% pārliecināts braucot ar manuālo transmisiju.