Ar dīzeli jau šāds ir ierasts patēriņš, bet pusotru līdz divām tonnām smagai kastei šādus ciparus negadās pārāk bieži redzēt. Šajā gadījumā klimata kontrole darbojās ar visu kondicionieri un nekādi citi ekonomiskas braukšanas specpasākumi netika veikti, kā tikai kruīzs ar mīnus 10 km/h, nekā parasti braucu.

Bet iebraucot Latvijā un turpinot tādā garā, patēriņš atgriezās pie 5.7 l, kas gan arī ir mazāk, nekā parasti. Varbūt Igaunijā asfalts ar mazāku rites pretestību

Pērnava - Salacgrīva sanāca vēl interesantāk. Ar tukšu auto kruīzā uz 96 kmh pēc gps sanāca 4,6 l uz 100 km. Baigi ātro gan to patēriņu sabojāt, kādu straujāk apdzenot. Beigās trīs fūres pēc kārtas apdzinu un uzlēca uz 4,8 l/100 km

Iepriekš esmu testējis pēc bākas metodes, un dačikam būtiskas atšķirības nav.

Izskatās, ka igauņi pagarina automaģistrāli no Tallinas uz Pērnavy. Šobrīd paplašinās no esošās maģistrāles (pagrieziens uz Haapsalu) līdz gandrīz Kohatu ciemam. Vienā vietā dzīvnieku pāreju montē. Vai nu arī blakus šosejai Rail Baltica gatavo, bet pirmais variants ticamāks.

P.s. No Pērnavas līdz Tallinai uzdtādīju vidējā degvielas patēriņa rekordu - 5.4 litri/100 km ar pilnu mašīnu. 1.4 TSI ar 98.miles. Ātrums kruīzā caurmērā 90kmh pēc gps, remonta posmā 70 kmh

Nu tur tā. Piemēram, kontroles punkts uz A9 starp Anneniekiem un Kaķeniekiem ir pirms/pēc straujākiem līkumiem, kad pēc tiem nav uzņēmuši ātrumu vai pirms tiem jau bremzē (atkarīgs, kurā virzienā brauc).

Nupat skaitīju:

Rīga - Saldus - ātrums pēc GPS 100 km/h (kruīzs). Mani apdzina 1, es veicu 11 apdzīšanas, apdzenot 14 transportlīdzekļus (vienā reizē apdzinu 3 auto, vienā divus).

Atpakaļceļā ātrums pēc GPS 110 km/h (kruīzs). Mani apdzina 1, es veicu 12 apdzīšanas, apdzenot 16 transportlīdzekļus (izveidojās kolona pēc Lielupes tilta un līdz līkumam pie Brīvkalnu trases gribējās apdzīt).

Tas, ka mani apdzina tikai viens, tiešām liecina, ka ašo skrējēju ir maz. Vai nu ir tādi, kas brauc ar 110 km/h un mēs viens otru nesastopam vai sastopam reti, vai arī visi brauc 90-100 km/h robežās.

Te gan šīs statistikas subjektīvā puse - satiksmes intensitāte. Šāds pat maršruts dienas gaišajā laikā ar 110 pēc spidometra vienā vai otrā virzienā laiku pa laikam tiek pieveikts arī ar uz pusi mazāk apdzīšanām un apdzītajiem transportlīdzekļiem.

Ja apgriešanās iespējama tikai vienā virzienā, tad to parasti daru pa lielāko radiusu, lai veiklāk. Bet, ja iespējams apgriezties arī no pretējās puses tad pa mazāko radiusu, lai nemaisītu viens otram, ja arī no pretējās puses grib apgriezties.

Bieži vien konflikti sanāk krustojumos, kur iespējams gan apgriezties, gan griezties pa kreisi, piem., Barona X Aspazijas. Tur regulāri visādi brīnumi un purns purnā situācijas + tramvajs visam pa vidu. Bet savstarpēji saskatoties, viss tiek atrisināts. Taču gluži normāla situācija tur nav.

Un, ja tik daudzi autovadītāji ziņo, ka pastiprināta policijas kontrole nav bijusi jūtama, tad par cik šis skaitlis pieaugtu, ja tie reidi būtu bijuši vēl uzskatāmāki?

Vidzemes šoseja regulāri. Tur, kur divas šosejas katrā virzienā, tur ar saviem 110 ilgstoši kreisajā joslā labāk neatrasties. Un tad jau tālāk starp Siguldu un Cēsu viaduktu arī regulāri daudzi nervozi skrien garām - nervozi, jo līkumots un citādi nepārredzams ceļš, tad nu visādus pigorus taisa.

Arī Daugavpils šoseja līdz Ogrei - ir vieta kur daudzi iemin grīdā. Par Jelgaveni nerunāsim, lai gan tur policija bieži uzpasē.

Katrā ziņā, ja ikdienā kolona brauc ar 100 km/h, tad noteikti atradīsies kāds nepacietīgais, kas ies garām. Sestdien no tiem pašiem Melturiem līdz Siguldai kādu septiņu auto kolona vēsā mierā atripoja. Vienā vietā gan uz kādu kilometru sabremzējās, jo kādam priekšgalā vajadzēja nogriezties, bet nezināja īsti kur. Pēc tam Siguldas luksoforos kolona izšķīda.

Pirms nedēļas ar iepēros tajā Rīgas HES (no Salaspils puses) sastrēgumā. Likās, ka būs baigā stāvēšana. Bet nē - tur max. 5 minūtes bija jāstāv, un tad tā visa garā rinda ar vienu reizi izbrauca.

Mokkas tagad arī aprīkotas ar radariem un videokamerām. Šad tad redzu, ka ar Mokku ceļmalā kāds apturēts.

Labie skati uz Latvijas ceļiem šajās dienās - sievas ved savus pagurušos vīrus/draugus mājās. Bet līdz ar to satiksme ir neierasti mierīga, uz šosejām visi kolektīvi brauc ap 100 km/h bez liekām skriešanām un apdzīšanām, ieturot distanci. Vai sievietes pie stūres būs atslēga kulturālai satiksmei?

Vakar un šodien nobraucu kopā ap 500 km Vidzemes virzienā - policijas nekur nebija.

Par Tiguanu un augsto sēdpozīciju runājot - jā, ir citādāka sēdēšana, nekā Golfā, bet ne ievērojami augstāk. Piemēram, ja stāvu blakus krustojumā, tad Golfam loga līnija un stūres augstums ir vien nedaudz zemāks, kā Tiguanam. Neteikšu, ka uz priekšu redzu ievērojami tālāk. Pat RAV4 blakus liekas daudz augstāks.

Toties klīrensu sešu centimetru starpību (Golf vs. Tiguan) gan var just, un tas manuprāt ir lielākais krosovera ieguvums. Arī RAV4 ir par 4 cm zemāks.

"5) Šito variantu es jau izskatīju - atsevišķu dižās pilsētas idiotu dēļ nav jācieš visiem. Man vai nu velosipēds ir spējīgs no sava maksimālā ātruma apstāties kādu 10 metru distancē, vai arī es braucu uzmanīgi [ar trīsriteni es vairākus mēnešus nobraucu ar simboliskām bremzēm]."

Re, kur Tu ar savām simboliskajām bremzēm esi dzīvs piemērs stulbai rīcībai, kura var radīt tādas sekas, kas izmaksās krietni vairāk, nekā 29 eur gadā.

Pievienojos viedoklim, ka ir interesanti uzzināt un sekot līdzi VWfana interesantajai un kolorītajai pieejai attiecībā uz automobiļiem, kas atšķiras no citu autovadītāju paradumiem. Un VWfans tiešām dalās savā pieredzē, nevis to uzspiež kā vienīgo patiesību, kā daži citi foruma dalībnieki.

Protams, ir jautājumi, kur mūsu viedokļi nesakrīt - katram ir savas metodes, kas strādā un kas nestrādā un savs pamatojums rīcībai. Ir interesanti lasīt citu pieredzi, kas atšķiras no paša piedzīvotā. Visvairāk patīk VWfana nelokāmība, kad lielākā daļa foruma biedru cenšas viņu pārliecināt par pretējo.

Jā, tas dzinējs ir atsaucīgākais augstos apgriezienos, bet šosejas režīmā kādus 1 000 apgriezienus mierīgi varēja nomest un tā mašīna tāpat turpinātu iet, + būtu mazāks troksnis.

Agrāk braucu ar septītās paaudzes Honda Kivič ar 1.6 atmosfērisko, kam arī gara kārba un vislabāk darbojas augstos apgriezienos. Bet, ja uz šosejas ar piekto (pēdējo) ātrumu ap 100 km/h turas 3 500 apgriezieni, tas šķiet par daudz. Ja būtu sestais - gaitu turētu labi, venīgi tik strauji nevarētu paātrināties. Ieliktu piektajā vai ceturtajā un viss notiktu - ar paātrināšanos un apdzīšanu ar nerastos problēmu.

Tagad uz sitiena nevaru atrast punktu par to, ka ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības paļauties, ka citi ievēros noteikumus. Vai tāds vēl ir - varbūt pārfrāzēts, vai arī izsvītrots?

Protams, vietā visādas parunas, katrs pats savas laimes kalējs un sargi sevi pats un Dievs tevi sargās.

Taču satiksmes organizācija ceļu remontu un uzturēšanas darbos ir zem katras kritikas! Sākot no tādiem sīkumiem, kā otrādi uzliktiem ceļa stabiņiem - šķērsli apbraukt pa vienu pusi, bet tas uzlikts otrādi, nejēdzīgi norādītiem apvedceļiem, visbeidzot līdz šim gadījumam, kad traktors kreisajā joslā pļauj zāli, vai neapgaismots gaziks starp divām joslām metina trolejbusu vadus u.c.

Šajā gadījumā satikās trīs - traktorists, kurš negarantēja drošību, vieglā auto vadītājs, kurš neparūpējās par savu drošību, kā arī ceļa pārvaldītājs, kas nenodrošināja satiksmes dalībnieku drošību uzturēšanas darbu laikā.

CSN 25. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi:

25.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji);

CSL 6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi

1) nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;

2) organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā;

3) nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai;

4) nodrošināt, lai tiktu izanalizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju;

5) kontrolēt ceļa darbu veikšanas kārtību;

8) atlīdzināt personām zaudējumus, kuri tām radušies šo pienākumu neizpildes gadījumā.

Protams sīki smalki jāvērtē notikušā apstākļi, taču manuprāt galvenā atbildība šajā gadījumā jāuzņemas ceļa pārvaldītājam, kas neizpildīja virkni Ceļu Satiksmes likumā minētā.

Cik ar mazauto ir braukts, tad tās mēbeles gariem braucieniem nav pārāk piemērotas, jo visbiežāk iztrūkst kāju atbalsta. Protams, ar Jazz varētu tālos ceļojumos braukt - why not, bet tam ir arī piemērotāki vāģi. Btw, kā tam ar skaņas izolāciju?

Ja par krēsliem, tad ļoti patika Renault Clio beņķi - vot tajos gan varētu braukt un braukt.

Teiksim tā - izbrīns par krosoveru popularitāti būtu daudz pamatotāks valstīs, kur pat mežu un lauku ceļi lielākoties ir līdzeni, kā dēlis. Bet ja mums pat galvaspilsētas centra maģistrālā iela (Čakene) ir drīzāk līdzīga arumiem, tad noteikti izvēlēšos krosoveru - it īpaši, ja tas vadāmībā neatšķiras no kompaktklases nekrosovera.

Par to, kādēļ man patīk krosoveri.

Ikdienā braucu ar Golfa krosoveru jeb Tiguanu un nupat nedēļas nogali pavadīju ar parastu kompaktklases automobili - Honda Civic. Nu teikšu tā - Honda prasīja pievērst divtik lielāku uzmanību tam, par ko Tiguanā var nedomāt un par ko jau bija aizmirsies. Ielu un stāvvietu apmales ir pirmais, tramvaja sliežu šķērsošana ir otrais (īpaši Miera x Tallinas), sen nebiju dzirdējis, kā zāle trinas gar mašīnas apakšu - tas ir trešais, nerunājot par piedzīvojumu meklēšanu izbrauktā mežainā vai smilšainā ceļā, ko es diezgan regulāri daru - 20 cm klīrenss ir neatsverams ieguvums.

Jā, Civic (it īpaši desmitās paaudzes) fenomens ir spēja turēties uz ceļa - straujus līkumus var izņemt lielākā ātrumā, nekā ar citiem kompaktklases vieglajiem. Bet, ja salīdzinām Tiguanu ar savu brāli Golfu, atšķirība tikpat kā nav jūtama un nav pamata runāt, ka šis krosovers ir nestabils.

Spilgts auto gan no ārpuses, gan salonā. Patīkami nostrādāts - testa versijā pat ādas apdare, taču šuvums ap ātrumkloķi jau bija atiris. Cerams vienas mašīnas brāķis, nevis sistēmiska padarīšana. Nu nav nekāda mikro mašīna - jā, aizmugurē kājām vietas maz, mazs ir arī bagāžnieks, taču ne tik, cik vēsta modeļa nosaukums. Tāpēc neļaujiet nosaukumam sevi maldināt - Micra ir lielāka, nekā pirmajā brīdī šķiet.

Spraigas diskusijas testu dienā bija par to, vai Micra iet, vai tomēr ne. Motors zem litra un ar turbo - 90 Zs. No zemiem apgriezieniem te nekas nesāksies - iegriez līdz 3500-4000 un auto skries ka nu! Arī šosejas apdzīšanas diapazonā ir visai elastīgs un problēmas nesagādā, tik trešajā ātrumā jāliek, nevis ceturtajā. Šosejai gan 6. ātrums prasītos.

Stūrēšana azartiska - pilsētā varēs precīzi lavierēt starp dažādiem šķēršļiem. Piekare diezgan komfortabla, bet rupjāki ielāpi un tramvaja sliedes šo auto var kārtīgi padrebināt.

Par Bose audiosistēmu. Ir modeļi, kur šīs firmas sistēmas skan labi, bet ir kur ne. Pēdējais variants ir arī Micrā. Ja salīdzina, tad Citroen C3 bezzīmola skaļruņi daudz labāk skanēja, nekā Micras Bose. Būtu vismaz vairāk tembra regulēšanas iespējas, bet nē - tikai bass un treble. Nelīdz arī pie auss novietotie skaļruņi. Micras salons arī ir skaļāks - vēja troksni labi var dzirdēt.

C3 vs. Micra ?

Micra uzvar dizaina, salona apdares un ergonomikas lauciņos

C3 uzvar braukšanas komfortā (gaita, dzinējs + ātrumkārba, klusums salonā), ar audiosistēmu (savienojumi un skaļruņi) un cenu.

Patika gaitas īpašības - 110 Zs 1.2 benzīna motors kopā ar automātisko kārbu bija gana žiperīgs, lai labi iekļautos pilsētas satiksmē un droši varētu apdzīt arī uz šosejas. Vadāmība kopumā laba, bet nepamet sajūta, ka brauc ar mazu automobili. Salons kluss, bet tieši salonā ir redzams, kādēļ tā sākumcena ir par 2 000 EUR zemāka, nekā, piem Nissan Micra. Lētu apdares materiālu karaļvalsts - cieta plastmasa it visur, BET savienojumu vietas akurātas. Patika, ka Apple Carplay sāka darboties bez liekām ceremonijām - piespraud vadu un aiziet. Citos Gada Auto testa dienā brauktajos modeļos bija jādodas uz uzstādījumiem, lai to savienotu. Nedaudz pārsteidzošs ir pārnesumu indikatoru lampiņu izvietojums nišā, kur citiem vāģiem atrodas pelnu trauks. Turpat arī pogas sporta vai sniega režīmiem. Runājot par dažu slēdžu izvietojumu, būtu interesanti piedalīties Citroen sapulcēs, kur šī C3 radīšanas gaitā tika prezentēti salonā atrodamie risinājumi. Piemēram, pirmajā brīdī šķiet, ka sānu spoguļi ir regulējami ar roku, jo nekur nav slēdža - ā nē, tomēr ir kreisajā pusē aiz stūres. Un pirms uzsāciet braukt, noteikti iepazīstaties ar kruīza kontroles vadības sviru - braucot jūs to nevarēsiet saskatīt un arī intuitīvi neizpratīsiet, kā tā darbojas. Bet, ja pierod pie francūžu dīvainībām, visai patīkams mazauto.

Cik no ārpuses simpātisks un arī salonā labi nostrādāts, tik nepatīkami pārsteidza braukšana. It kā 2.0 ar 160 Zs un AWD + automātiskā transmisija, bet lai apdzītu reāli ir jāiespringst, jo sākot no 90 km/h ātrumu kāpina ļoti ļoti gausi. Arī variējot starp pārnesumiem manuālajā režīmā, nekādu būtisku izmaiņu. Varbūt jaunam auto ieprogrammēts kāds saudzējošais režīms, kas pirmos pāris tūkstošus km neļauj atvēzēties? Ja tā, tad pārdevējam par to noteikti jāinformē pircējs, jo var sanākt šmuces.

Pirmie iespaidi: 1.5 VTEC Turbo ir atsaucīgs, taču kā jau Hondai - atveras pie augstākiem apgriezieniem. Vadāmība drīzāk sportiska, nekā komfortabla. Lai gan piekare ir pacieta un uz nelīdzenumiem virsbūve tiek padrebināta, auto uz ceļa turas kā pielipis. Arī pats auto veidots sportiskā garā - ļoti zema zēdpozīcija, priekšējais panelis un viduskonsole aptver vadītāju. Vairāk par to aprīkojumu, kas bāzes komplektācijā par apmēram 22 000 EUR(ar 1.0 129 Zs dzinēju no 19 440) īsti nemaz neprasās. Ja nu ādas beņķus un variatoru manuālās kārbas vietā. Bet par bāzes komplektācijā pieejamo tehnoloģiju klāstu, citu kompaktklases automobiļu pircēji Hondu var apskaust. Adaptīvā kruīza kontrole, joslu asistents ar piestūrēšanu, teicama audiosistēma, atpakaļskata kamera un parkingsensori, multimediju sistēma ar Apple Carplay un Android auto atbalstu, HDMI pieslēgvieta u.c. Lielākais trūkums - trokšņi no riteņiem salonā ir diezgan uzbāzīgi. Beņķi sportiski noturīgi, taču varēja būt lielāks atbalsts kājām.

Pēc Gada Auto testu dienas, kad īpaši tika testēta Civic dinamika, patēriņš ir vien ap 7 l/100 km.

Vienmēr atradīsies, kāds gaisa jaucējs, tik jautājums, vai to dara pamatoti vai nepamatoti, un kā to dara. Dažādas frontes, piem., ASV pret Eiropu, automāts/manuālis, veci auto/jauni auto u.t.t. ir radījušas augsni labām un interesantām diskusijām. Bet pozīcija un argumenti "man taisnība, pārējie lohi" vai mūžīga sazvērestību teoriju malšana neliek sarunu biedru uztvert nopietni.

+ dažkārt pa kādam lietotājam sakarīgi ieraksti mijas ar pilnīgām muļķībām. Alkohola ietekme, pilnmēness vai kas cits?