Protams, ja Tu visu šo ceļu brauksi ar konstantu ātrumu, varēsi iegūt šādu starpību, bet parādi, kur Tu vari nobraukt šādu posmu konstantā ātrumā, būtiski nepārkāpjot satiksmes noteikumus.

Visu nosaka vidējais ātrums. Lai kompensētu to, ko es apdzīvotās vietās iekavēšu, ārpus tām man vairs nepietiks ar 120 km/h. Būs vajadzīgs stipri lielāks ātrums. Iepriekšminētajā posmā to esmu vairākkārt mērījis. Tas gan arī atkarīgs no brauciena attāluma. Bet Latvijas apstākļos tas ieguvums skriešanai ir stipri niecīgs.

Ja jau Tu tāds skrējējs, kas traucē apdzīt tos, kas brauc ar 45 km/h pilsētā vai 70 km/h uz šosejas. Neesi arī no tiem, kurš pārmācīšanas nolūkā, apdzenot spiež lēnāko nost no ceļa?

O, super! Apzinies, ka tā ir Tava problēma, bet tāpat vainīgi ir visi pārējie.

Man biežs maršruts ir Saldus-Rīga. Nu ļoti reti gadās sastapt kādu, kas brauc ievērojami lēnāk. Ja pat gadās, nav problēmu apdzīt.

Vai šos 120 km braucu ar 90 km/h, vai 110 km/h, labākajā gadījumā iegūstu vien 5-7(!!!) minūtes. Ieguvums, ko pie diviem luksoforiem viegli pakāst. Ko tagad? Nahrenizējam arī luksoforus?

Es drīzāk esmu par ātrumu izlīdzināšanu, runājot par smagajiem un autobusiem, bet ne tādēļ, ka kaut kur ātrāk tikšu, bet tādēļ, lai satiksme būtu mierīgāka.

Piemēram, lielveikalu stāvvietās samazinu iespēju, ka blakus esošo automašīnu vadītāji vai pasažieri aizķers, kā arī pašam vairāk vietas, lai izietu. Ielas malā noloku, lai mazinātu iespēju, ka kāds garāmgājējs vai garāmbraucējs aizķer. Un ja pat aizķer, tad tādējādi var radīt mazākus bojājumus.

Vernon, dažādas situācijas un pārkāpumi no ikdienas ir izvelkami daudz un dažādi un lielā mērā par tiem piekrītu.

Bet šoreiz, lūdzu, par konkrētu situāciju - braukšanu kolonā pa slidenu šoseju, ko iepriekšējā komentārā aprakstīju. Kā man garantēt drošību satiksmei, ja es spēšu laicīgi apstāties vai izmanevrēt ārkārtas situācijā, bet aizmugurējā bufera laizītājs nē - sliktākajā gadījumā ietesīsies manī, labākajā gadījumā iegriezīs grāvī. Skaidri un gaiši, un konkrēti - bez retoriskiem jautājumiem, novirzēm uz citiem piemēriem. Šis gadījums, kā Vernons rīkotos?

Apstākļi uz pierīgas šosejām vakar pievakarē diezgan spilgti iezīmēja vairākas lietas.

1.) Radās plūsmas divos dažādos ātrumos - viena, kas ievērojami samazināja braukšanas ātrumu, otra, kas tikai nedaudz atkāpās no maksimāli atļautā vai bija tuvu tam. Protams, bija atsevišķi autovadītāji, kas tāpat lidoja visiem garām.

Iespējams, pirmajai - lēnākajai kategorijai prasmju un automobiļu aprīkojuma līmenis nav tik augsts. Taču par ātrāko un visātrāko braucēju kategoriju gan tik viennozīmīgi nevar spriest. Iespējams, daļa regulāri atsvaidzina savas prasmes un seko līdzi automobiļa tehniskajam stāvoklim. Bet vai visi? Diez vai. Līdz ar to autovadītājs var būt pārliecināts, ka viņš visu prot un viss būs kārtībā, neskatoties uz to, ka pie prasmēm nav strādāts un automobilim otrā gada vissezonenes. Tādējādi arī droša ātruma jēdziens ir ļoti subjektīvs gan vērtējot autovadītājus kopumā, gan vērtējot katru vadītāju individuāli, jo autovadītājs var iedomāties, ka drošs ātrums viņam ir augstāks, nekā patiesībā to pieļauj viņa prasmes.

2.) Situācija no vakardienas, no mana skatupunkta, kad distances ievērošanu gluži mēslainē negribas izmest (adresējot Vernonam). Slidenajos apstākļos izveidojās teju nebeidzama automašīnu rinda - cik vien skaties uz priekšu, tā automašīnas. Pārvietošanās ātrums 70-85 km/h pa šoseju Tīnūži - Saurieši. Tā kā pēc pāris (6-8) kilometriem gaidāms luksofors un krustojumi, kur rinda varētu izšķīst un var nākties apstāties, nolēmu, ka šajos apstākļos neko neiegūšu, ja centīšos kolonu apdzīt. Tādēļ turpināju braukt kolonā, ievērojot distanci 6-8 automašīnu attālumā, lai varu apstāties vai būtu vieta manevram, ja priekšā kaut kas notiek, vai arī kāds steidzīgāks apdzinējs varētu iekārtoties man priekšā.

Arī aiz muguras man brauca vairākas automašīnas, bez nolūka apdzīt kolonu, bet aizmugurējais distanci ieturēja max. 2 automašīnu attālumā. Es protams varu to ņemt vērā, ja es veicu manevru, kas saistīts ar plānotu ātruma samazināšanos vai virziena maiņu un brīdināt par to krietni laicīgāk. Bet, ja priekšā notiek force majeure situācija, kam es esmu pēc iespējas sagatavojies, bet viņi nē, es sev aizmugurē dabūšu vairāku automobiļu vilcieniņu. Vernon, kā man šajā situācijā garantēt drošību, un kāpēc būtu jāpieņem, ka šādi slīpēt aizmugurējo buferi ir norma? Protams, nerunājot par apdzīšanas situācijām, kad tas notiek īslaicīgi.

Vo jā! Šis arī pēdējā laikā regulāri novērojams - grasies apdzīt smago, kas zem 80 km/h brauc, a viņam priekšā vieglais vai pat divi. Un tad atkarībā no ceļa, satiksmes un atlikušā attāluma domā, vai to darīt vai nē.

Tie garie līkumi uz Tīnūžu šosejas varētu būt tīri labi pārskatāmi. Pārskatāmību ierobežo barjeras, kas īpaši dienas gaišajā laikā liedz saskatīt pretimbraucošu auto. Naktī ir vienkāršāk, jo atblāzma no gaismām ir redzama.

Vēl būtisks cēlonis saraustītai un bīstamai satiksmei, manuprāt, ir tas, ka kravas transportam un automobiļiem ir atļauts braukt uz 80 km/h, kamēr pārējiem 90 km/h. Tas uz lielākajām šosejām būtiski palielina apdzīšanas situāciju skaitu vai arī šādos gadījumos, kad ir gari, nepārredzami posmi kā Tīnūžu šoseja vai Rīgas apvedceļš, izveido transporta kolonas, kas ar laiku pārvēršas stresā, bīstamos manevros un negadījumos.

Pēc mērtausta pat diži nolietojusies neizskatās. Nedaudz tumšāka, kā ielejot, bet tas viss. Droši vien lejot lētāko eļļu, tā būtu jāmaina biežāk.

Kas Tev liek domāt, ka man mašīna ir plēšanai? Visai iespējams, ka šo vāģi pēc op. līzinga beigām izpirkšu, jo vāģis patīk, un tirgus vērtība tam būs krietni augstāka, nekā līzinga atlikusī vērtība.

No otras puses es jau teicu, ka gribu izmēģināt ievērot ražotāja instrukcijas. Jo neizmēģināsi, nepateiksi, vai Long-Life ir ok vai nav. Šobrīd ir ok.

Ar saviem tempiem - ap 40 000 gadā, man 200 000 km būs sasniegti pēc 3 gadiem. Būs interesanti - kas būs jāremontē.

Nu tad vēl labāk. Nevis jaunajiem ‘fofāgena žiguļmotoriem’ bet vecajiem Audi dzinējiem.

Nu redz - vecie motori ar nav nekādi mūžīgie. Tāpat bija ar Vento 1.8 monošprici - sūdi sākās pēc 250 000 km un Nissan Sunny 1.6 motoram arī ap to laiku problēma pēc problēmas parādījās. Iespējams, ja brauc no motora līdz motoram, tad vecajiem tos nomainīt ir vieglāk, tāpēc liekas ka var mūžīgi braukt.

Paziņa VW T3 busam ir trīs (laikam) motorus 20 gadu laikā nomainījis, bet viņš arī brauc tik daudz, ka eļļa reizi mēnesī jāmaina.

Es nezinu, no kurienes folklorā ir radies eļļas patēriņš 1 litrs uz 1000 km. Man salonā teica, ka litrs uz Longlife periodu - 30 000 km ir pieļaujams. Ja vairāk patērē, tad gan jāmeklē problēma. Pirmajā Long Life periodā pēc gāšanas pa trasi un citiem sniegotiem ceļiem to litru arī pielēju, bet otrajā periodā viss līmenī. Un interneta vidē nemanu nevienu izteiktu sūdzību par otrās paaudzes 1.4 TSI (EA211) dzinējiem. Pāris gadi ir pagājuši, un domājams, ka ne viens vien jau ir izgriezies 300 000 un vairāk km. Pirmās paaudzes brāķus ar ķēdēm, par ko visi sūdzējās, VW novērsa. Kaut klauvē pie koka vai spļauj pār plecu, bet uzskatu, ka ar pienācīgām apkopēm un labu degvielu šis aparāts labi un ilgi kalpos.

msh, kāds Tavam Golfam nobraukums un kas šī visa nobraukuma laikā ir darīts tā dzinējam?

Par jaunajām Toyotām? Kas tiem vāģiem ir ar automātiskajām gaismām? Regulāri pa ceļam gadās eksemplāri, kam jau ļoti tumšā laikā aizmugurē nekas nedeg. Šajos gadījumos tās ir automātiskās, vai arî slēdzis ieslēgts uz dienas režīmu, un tumsā manuāli jāpārslēdz?

Jā! Lej tik benzīnu un brauc.

Nu protams, salīdzinot ar moskviču, šī ir pārbāzta līdz malām. Bet nomainīt zobsiksnu, generatoru, sveces neprasa akrobātiskus vingrojumus vai darbības caur izpūtēju. Tāpat arī rokas nav jālauž, lai spuldzes nomainītu. Lai gan nezinu, kā būtu tad, ja man piemistu Tavs fetišs, visas ekstras pašam lasīt kopā - varbūt, lamātos, ka nevaru ielikt dzinēju no pasāta, vai čakars elektriskos logu pacēlājus ielikt. Bet pie kājas - es tik braucu.

Tā. Tiguanam šodien bija otrā longlife apkope pie 59 000 km. Mainīja eļļu, filtrus (eļļas, gaisa, salona), sveces un logu slotiņas. Pavasarī beigsies garantija, serviss piedāvāja pirms tam bukses samainīt - garantijas remonts. Divās šobrīd nebūtiskas plaisas, bet ar laiku var izbeigties. Ja reiz piedāvā, why not. Droši vien pirms tam arī elektriķi apmeklēšu, lai multimediju iekārtu apdeito. Citādi par auto nav sūdzību. Apkope varēja būt lētāka, bet no otras puses, man interesē izmēģināt, cik ilgi un labi auto kalpos, ja ievērošu ražotāja noteikto + pie dīlera vienmēr būs caurskatāma vēsture.

Viens ārprāts, cik tie jaunie vāģi pārbāzti! Jauna automašīna, ar turbīnu, abs, klimata kontroli, visādām pudelītēm šķidrumiem, filtra kastes, akumulators un vēl vesela kaudze vipendroniem. Zobsiksna sānos, ģenerators pieejams, daudz brîvas telpas un haubi var aiztaisīt, cik tā mašīna ‘pārbāzta’.

Oi, kur tik es nebraucu...

Un cik sūdzības Tu esi nosūtījis folksvāgenam, ka vairs neražo mk2 Golfu?

Kurai Corollai ir 175 mm? Aktuālajai ir 125 mm

Golf 7 klīrenss - 142 mm, Tiguan - 200 mm. Visai ievērojama starpība.

Ar pirmo daudz biežāk jāuztraucas, vai tik karteri nepārsitīšu, vai buferi nenoraušu. Ar otro stresa par to vispār nav bijis.

Man ir priekšpiedziņas Tiguan. Ar to esmu izbraucis tādus apšaubāmus ceļus, kur ar parastu vieglo savu mūžu nelīstu iekšā. Manā gadījumā ieguvums ir 20 cm klīrenss.

Skatos, ka man Tiguans ar Tavu braukšanas stilu rādās tikpat ekonomisks, ja ne ekonomiskāks, ņemot vērā, ka 400 kg svara atšķirība un aerodinamikas koeficients ir par labu Honda Jazz. Toties 1.4 TSI nemotors ir jaudīgāks un krietni elastīgāks par Hondas 1.3 benzīna aparātu, izskatās, ka arī ekonomiskāks.

Ja šoseja uz 90 pēc GPS, tad 5.4.-5.8 uz 100km. Rekords ir Tallina-Salacgrīva ar 4.7 litriem uz 100 km. Pilsētā arī 7-8. Protams, jo smagāka kāja, jo vairāk.

Kāds degvielas patēriņš Tev sanāk pilsētā?

Kopumā jā. Arī lidošana saistīta ar zināmiem riskiem ielidot kādā dziļākā un asākā grambā. Tas, protams, ir uz vadītāja, ne ražotāja sirdsapziņas.

Nevar gan izslēgt brāķa iespējamību tehnoloģijā vai konkrētajā automobilī (kā nesen gadījās ar vienu jaunu Discovery), taču, ja reiz auto tiek izmantots ekstrēmākos apstākļos par šoseju vai greiderētu grants ceļu, tad tas arī prasa pievērst papildus uzmanību tehniskajam stāvoklim. Ja tas novests tik tālu, ka sāk birt viss pēc kārtas, tad tā galvenokārt ir lietotāja atbildība.

Piekritīšu. Nedēļas nogalē nācās izbraukt pa grants ceļiem Leišmalē, kur kaut cik normāli posmi mijās ar posmiem, kur bedre bija pie bedres. Ja brauc ātrumā no ļoti lēni līdz 80 km/h var just katru bedri. Nospļāvos un turēju ātrumu 90-100 km/h robežās - komforts lielāks un balstiekārtu cauri nesita. Protams, šie ceļi ir neprognozējami, un piepeši priekšā var uzrasties dziļākas bedres un lielākas lāmas, kuru šķērsošana gan prasa piesardzību.