Kādreiz pastāvēja ideja, ka Bolderājas dzelzceļa sliedes varētu izmantot sabiedriskajam pasažieru transportam Bolderāja- Rīga. Domāju, tas vairs nav aktuāli, jo šīs sliedes tagad ir pārāk noslogotas ar ogļu vilcieniem, kuri dodas uz Krievu salas terminālu un attiecīgi tukšajiem, kuri nāk atpakaļ. Termināls labi redzams www.google.com/maps/@57.0286739,24.0730713,1917m/data=!3m1!1e3?hl=en

Nerūsējošie tēraudi ir visai dažādi, un kopīgs tikai tas, ka nerūsē. Ja šis tiek reklamēts kā minimāli ložu drošs, tad tas nerūsējošais tērauds, no kā taisīti paneļi, varētu drīzāk būt līdzīgs nažu tēraudam, nevis mīkstajam bleķim. Es domāju, ka dizainu šajā gadījumā nosaka vairāk materiāls nekā vēlme testēt publikas reakciju. Protams, pie labas gribas var liektās līnijas uztaisīt no jebkura materiāla, bet tas var ievērojami sadārdzināt procesu.

Sabiedriskais tagad ir ērts ? Neesmu lietojis kopš 2012.gada, atskaitot taksometrus. Kādreiz vajadzēja ieštopēties pa trolejbusa durvīm un lūgt vēl kādam nopīkstināt talonu, jo to cilvēku drūzmas dēļ nevarēja aizsniegt , bet nākamajā pieturā varēja būt kontrole. To, visu, saprotams, var uzskatīt par "baudu", tikai tad ir jābūt mazohistam.

Nu, jā , bet to visu var reducēt līdz 3 lietām: nav dzirksteles, nav dzirksteles pareizā momentā, nav degmaisījuma. Tas ir kopīgs visiem benzīna motoriem, sākot jau ar motovelosipēda divtaktnieku ;)

Es arī kādreiz drusku interesējos par V50. Pēc atsauksmēm viņš ir mazs un tā arī izskatās. Pat 2. rindā garākiem pieaugušiem neesot vietas diezgan. Whatcar dod 3/5. Ja pērk dīzeli, varot būt DPF problēmas.

No apraksta var saprast, ka ,iespējams, nav pietiekami trekns maisījums aukstam motoram ar benzīnu. Kad neiedarbojas startējot ar benzīnu , vajag izskrūvēt sveci un apskatīties, tā ir sausa vai slapja un pie viena vai pārlec dzirkstele. Ja sausa, tad nav degvielas pietiekami. Ir iespēja, ka sistēmas termodevējs nestrādā pareizi "un uzskata", ka motors ir silts, kaut gan patiesībā auksts.

Galvenais jautājums visā ekoloģiskajā dzīvošanā un pārejā uz zaļo enerģiju ir tas, vai vispār pasaules ekonomika var to zaļumu pacelt. Apliekam ar nodokļiem "nezaļos" un finansējam "zaļos", kas novedīs pie "nezaļo", tas ir, nodokļu bāzes sarukšanas, kas , savukārt, agrāk vai vēlāk radīs situāciju, kad vairs nebūs naudas, par ko turpmāk "atzaļoties". Foreign Policy bija raksts par to, ka ekonomiska izaugsme ilgstošā laika periodā nav savietojama ar pāreju uz zaļo enerģiju. Why Growth Can’t Be Green New data proves you can support capitalism or the environment—but it’s hard to do both. foreignpolicy.com/2018/09/12/why-growth-cant-be-green/

Kā tad , kā tad. Kalifornijas un vēl 22 citu štatu likumdevēju vēlme iedarbināt birokrātiju lai saņemtu kukuļus no konkrētiem autoražotājiem ir pilnīgi saprotama ;)

Tam, ko es uzrakstīju iepriekš, nebija saistība ar taviem komentāriem, bet gan ar padullo R.Eiropas zaļo jauniešu dīvainajiem uzskatiem.

Tikai jāņem vērā, ka tām putām ir derīguma termiņš laikam max. 5 gadi pēc kura tās vairs neskaitās lietojamas.

Nu, Latvija nav pasaules etalons, bet gan izņēmums. Un Amerikas indiāņi nemaz tā neizmirst. Nerunājot nemaz par to, ka daudzi no meksikāņiem u.c. Centrāl un Dienvidamerikas ASV imigranti ir indiāņu pēcteči vai pat paši indiāņi kā tādi.

Ja ekstrapolē "zaļās domāšanas" idejas, tad iezīmējas ne pārāk patīkama nākotnes pasaules aina. Vispirms jau vajadzība pēc šīm idejām rodas tāpēc, ka pasaules iedzīvotāju skaits sen pārsniedz optimālo. Izskatās, ka gatavojamies pārapdzīvotai pasaulei. Ir tāda kulta filma "Soylent Green". Tajā attēlota pārapdzīvota pasaule, cilvēkiem nav ko ēst, bet tad kāda firma izdomā risinājumu: proteīna cepumus Soylent Green, pēc kuriem liels pieprasījums. Izrādās, tos cepumus taisa no nomirušo līķiem. Tajā filmā tas bija šoks, bet man šķiet, ka viens otrs zaļais mūsdienās būtu sajūsmā par šādu slēgtā cikla risinājumu. Visekoloģiskāk būtu dzīvot mazās kastītēs cits citam uz galvas, izklaidēties tikai virtuāli, dzert attīrītu urīnu kā kosmosa stacijās, un kā transporta līdzekli lietot tikai divriteni. Jebkurš motorizēts transporta līdzeklis, arī sabiedrisks un elektrisks, ir kaitīgs dabai.

Vispār, idejas samazināt auto ātrumu, lai samazinātu izmešus, sen jau pastāv. Piem., aprēķināts, ka nosakot ātruma limitu uz ātrgaitas šosejām 80 km/st , izmešus varētu samazināt par 30%. Pieaugot klimata ažiotāžai, likumdevējiem , pakļaujoties "zaļo" spiedienam, patiešām varētu ienākt prātā salikt visur zīmes "80" , jo tas taču ir tik vienkārši. www.ce.nl/publicatie/why_slower_is_better/948

BBC bija raksts par ierosinājumu samazināt kravas kuģu ātrumu par 20%, kas nozīmīgi samazināšot izmešus, bez tam kuģu dzenskrūvju darbība ar mazāku ātrumu būšot labvēlīga vaļiem. Ideja ir pietiekami nopietna , jo tiek apspriesta ar ANO "sarunu vedējiem" konkrētu noteikumu izstrādei .( Tikai , ja kuģu ātrumu samazinās, tad, lai saglabātu piegādājamo kravu apjomu, var tikt palielināts kuģu skaits (?)) Ja tas nostrādās uz kuģiem, var taču gadīties, ka kādam ienāks prātā samazināt arī auto ātrumu, lai samazinātu izmešus. www.bbc.com/news/science-environment-50348321

"Realitātē nekas tāds nenotiks - jo uztraucas ne jau par enerģijas patēriņu, bet gan par nodokļu iekasēšanu un tamlīdzīgiem fufeļiem." Nu Norvēģijā valsts pat sponsorē elektromobīļus, jo valstij ir papildus ienākumi no naftas eksporta. Bez tam Eiropā ir liela brēka izmešu sakarā, un katrs tak saprot - 3x mazāka masa 3x mazāk izmešu. Un jaunie, atvieglotie auto būs no dārgiem materiāliem, tātad, tos pērkot, nodokļi ienāks vēl vairāk. "Pareizi, jo tas viss ir pie kājas - ja tev ir nauda kabatā, brauc kaut ar tanku" Tas ir pie mums, jo mēs, no nabadzīgas sabiedrības nākuši, respektējam "bagātības reprezentāciju" jebkādā veidā. Ja Rietumos visi brauks ar kaut kādiem elektromini, un viens ar Mercedes G-klasi, tad mersists riskēs ar huligānisku attieksmi pret sevi uz katra soļa. kāpēc tad neviens nav aizliedzis ražot "krosoverus" Krosovers ir vairāk mārketinga nosaukums, nekā SUV.

Nu, protams, ar riepu tehnoloģijām var izdarīt daudz. Arī viegliem auto, formulām, ir platas riepas, bet tās mēdz būt ļoti mīkstas un ātri nolietojas, un lietus apstākļiem vajag uzreiz citas. Lai realizētu "zaļās idejas" riepai jābūt ilgmūžīgai, tātad, diezgan cietai. Jebkurā gadījumā, jo mazāks atbalsta laukums, jo kvalitatīvāks ceļa segums vajadzīgs.

Iespējams, ja ne nākamajai, tad aiznākamajai paaudzei auto prieki tiks totāli izcūkoti. Kas ir galvenā problēma ? Ja auto brauc pat 4 100kg veči un 100 kg bagāžas , tas būs tikai pustonna. Auto pašmasa ir apm 3 x lielāka. Līdz ar to jebkāda enerģija auto pārvietošanai aiziet 3x vairāk paša auto pārvietošanai, nekā derīgās kravas pārvietošanai. Inženiertehniskā doma tiks virzīta uz auto masas samazināšanu. Auto drīkstēs svērt tikai ap 400 vai pat 200 kg. Līdz ar to nevarēs lietot platas riepas, jo piespiediena spēks nebūs pietiekams, riepas būs daudz šaurākas. Un ātrumu arī, saprotams, nāksies samazināt, tā līdz max. 60 km/st apm. jo citādi ar šaurajām riepām pārvietošanās nebūs droša. Tas, saprotams , attiecas uz vieglajiem pasažieru auto - kravas auto klāsies nedaudz labāk.

Tas, ka CO2 domā glabāt uz planētas Zeme , vispār nekam neder, jo gāze var atkal pasprukt un būs dirsā viss darbs un kapitāls. 3 varianti: Uz Mēness, stabilajā gravitācijas punktā kosmosā netālu no Zemes( pagaidām ), bet vislabāk - atmosfēras veidošanai uz Marsa vai uz citas kolonizācijai paredzētas planētas.

Vai kāds ir mēģinājis lietot iepūšamās remontputas ? Piem. tos aerosolus, ko pārdod lielveikalos auto sekcijās.

Tas ir diezgan interesanti, biju domājis, ka dabasgāze auto dzinējā sadeg tikpat pilnīgi kā gāzes plītī, bet, saprotams, ka iekšdedzes dzinēja degmaisījumu nedrīkst liesināt pārmērīgi lai nenobeigtu dzinēju un nezustu jauda.

Nu, aķis, kam palikuši kādi 20% kapacitātes, vēl spēj griezt starteri gluži normāli. Tas ir, runa par starta strāvu, kapacitātei vajag vēl daudz mazāk. Cik tad vajag startam ? Nu, teiksim 400 A 5 sek. būs 2000 Asek jeb 0.55 Ah. To var atgūt kādu 15 min brauciena laikā. Resp. ja ir problēmas, startējot kārtībā esošu dzinēju, tad aķis ir jau sprādzis un jāmet laukā. Nav jēgas no lielāka aķa, ja ir paredzētas kempinga vajadzības vai taml. tad labāk iegādāties atsevišķu bateriju tieši šādiem nolūkiem.

Un, kas attiecas uz VW 122 ZS TSI dzinējiem, tie pat var nedaudz rīstīties pie šiem paaugstinātajiem apgriezieniem. Tas ir "nekaitīgi un normāli": Betroffen sind nur 1.4 TSI mit 122 PS. Grund ist die Kat-Vorheizung, die mit erhöhter Leerlaufdrehzahl und Zündverstellung erreicht wird. Die Ursache für das Abgasgeräusch ist die Zündverstellung. Das Verhalten ist normal und unbedenklich. www.michaelneuhaus.de/golf6/golf6-probleme.htm

Pilnīgi iespējams. Man ir auto ar VW TSI motoru, kurš ražots 2011. gadā. Arī ir šāda tukšgaitas apgriezienu īpatnība. Es palasīju forumos, tāds efekts ir zināms, un šāds bija izskaidrojums.

Dažiem auto ir dzinēju vadības programma , kura karstā laikā uzsilda katalītisko konvertoru. Aukstā laikā ar īslaicīgu sildīšanu nepietiktu, tāpēc programma nemaz neieslēdzas. Ja tas ir iemesls, tad, ja ir paaugstinātie apgriezieni pēc starta, izslēdzot motoru un startējot to pēc brīža otrreiz, paaugstinātie apgriezieni neieslēdzas. Īsumā - tā ir ekoloģiska fīča un tas ir normāli.