Vispār jau hroma imitējošo ķīmiju šodien lieto visur. Un pārsvarā gadījumu veiksmīgi. Arī metāla reflektoru atjaunošanai. Pieļauju, ka plastmasas reflektorus tieši tā pat atjauno, jo tā pati ķīmija jau viņiem virsū no rūpnīcas. Bet reflektoram savukārt ražotāja hroms, vai šodien jau tikai ķīmija, jo hromēšana sadārdzina, izdeg tikai tad, kad ieliek neatbilstošas spuldzes. Grib no vecas tehnoloģijas izspiest ārā LED un Laser spožumu.

Es savam lūznim reflektorus pirku lukturiem.lv (jāpieprasa tagad keš par reklāmu ) Arī bija izdedzināti tā, ka varēja tumsā braukt tikai ar migliniekiem.

Tieši tā. Pulē kreisajos kantoros priekš pārdošanas. Tāpēc ari 2 gadus ilgāk nekalpo. Normāli meistari slīpe matētu un klāj ar laku. Uz pulētas laka neturēsies. Vismaz ne tā, kura paredzēta lukturiem. Viņai ir divi efekti. Aizsarga no UV, lai plastikāts nedzeltētu un veido cietu kārtiņu, kura iztura to akmentiņu deformāciju, kur plastikatā paliktu pēdas.

Apelsīns otrajai kartai sanāca tāpēc, ka pirmo kārtu pārkaltēji. Pirmā kārta nedrikst kļūt sausa, tobiš nelipīga. Sanāk diezgan ātri nest virsū otro kartu un telpas temperatura ir vēlama pēc iespējas siltāka.

Tiešām? Cik šodien izdzerts?

Ir domāta laka, kura nelaiž cauri UV starojumu. UV staros cietējoša laka ir pavisam cita tēma un nekā kopīga ar auto lampām.

Esmu pats 2x labojis virsmu. Pirmo reizi mācoties uz kļūdām. Otrā reizē jau perfekts iznākums. Tātad - lukturus tikai Koļas pulē. Lukturi ir jāslīpē. Mātēto virsmu klāju ar divkomponentu UV laku sagatavotu baloniņā. Laka jāiztērē bija 48h laikā. Un slīpēšana jāveic uzmanīgi. Nedrīkst pārkarsēt plastikātu.

Vēl tāda nianse. Ja nolakot ar pirmo reizi neizdodas, tad nokaltējot var atkal noslīpēt un no jauna mēģināt.

Minēšu divus variantus. Vai nu vecis sajaucis smilšpapīra ciparu un matēšanas vietā nopulējis spoguļa gludumā. Vai starp grunts un krāsošanas procesos ir kaut kur ne to attaukotāju izmantojis. Vai vispār nav izmantojis. Un tad tur vēl var būt vesels strēķis ar tehnoloģijas ievērošanām, tādas kā temperatūra, mitrums, kaltēšanas ilgums.

Vēl ir ļoti reta parādība, ka uzpūtējam stiprinājumi beigti un tā tricina auto, ka maz neliekas pie konkrētiem apgriezieniem. Pie lielākiem apgriezieniem trīcēšana izlīdzinās un paliek ne tik jūtama. Un stāvot arī nejūt.

Vēl var būt problēma ar pusasīm. Ar trīcēšanu vispār ir tik ļoti daudz variantu, ka var beigās visu auto pārlasīt un jaunu salikt un izrādīties, ka šoferis trīc, nevis auto.

Patiesībā nav neka sarežģīta. Piešķirt divas izplūdes parbaudes iekārtas tiem pašiem pārvietojamo radaru uzstādītājiem un otrs cilvēks uz priekšu lai ziņo, kuru lai stādina uz pārbaudi. Ja neatbilst, tad 24h braukšanas atļauju uz tehnisko pārbaudi. Kāpēc ne ilgāk? Lai kropļi laicīgi sataisa savus auto. Tos melnos dūmu mutuļus nevar nepamanīt spogulī. Nav runa par kaut kādiem zemiem standartiem, kur neliels kvēps izlec. Kaut kur ir pamatotas aizdomas, ka šiem ērmiem paceļot uz max abarotus, tur pat arī paliks un no evakuatoriem veidosies tada pat rinda kā takšiem pie lidostas.

Man ir divi veci dīzeļi bijuši un meistari pat ir brīnijušies, ka izplūdes gāzes kā jaunam auto. Žēl tikai, ka bija jāpārdod Rumbulas šrotu cenas līmenī dēļ nočakarētā tirgus. Kā arī skates esmu gājis vienmēr ar pirmo reizi.

Latvija diemžēl ir tada suga nolasījusies, kuri nopērk Rumbulā bez pirmspirkšanas pārbaudes jau nokautu auto un brauc kamēr ripo, lai pec tam pārdotu.

Un par benzīnniekiem nav ko liet. Jebkurš auto normālā darba kārtībā nedūmos.

Vēl viens variants - samazināt izplūdes normu un tiem, kuriem ir tuvu robežai, pieškirt pārbaudi 2x gadā. Un es ari piekristu, ja jebkuram ar pirmo reizi neizietam auto uzlikt 2x gadā, jo ļoti liela daļa remontē auto pēc tehniskas apskates, nevis saved ideālā kārtībā pirms.

Sazvanīju vēl CSDD. Šie saka, ka 3 gadus karājas, pēc tam izslēdz. Tolmetā papīrus sakārto, bet ekspluatācijas nodoklis būs par šiem 3 gadiem. Bet varot arī pakonsultēties valsts izspiedēju dienestā, varbūt nodzēš parādu, par cik auto nav lietots. Tas tik būtu brīnums.

Nezinu gan. Astrai un Golf3 nejūtu nekādu atšķirību. Varbūt tev vienkārši ir patrāpījusies naglu kaste uz 19" diskiem?

Man izskatās, ka viņš nesaprot, vai stāvvietas asfalts ir svarīgāks par iebraukšanu no grants ceļa. Vienīgi ceļa posmā, zīme P, nenozīmē, ka tā ir stāvvieta kopā ar ceļu.

Vienmēr esmu teicis, ka Jelgava ir cēlusies no divām iestādēm - vienā pusē ir durka, otrā cietums. ;) Neesmu ne reizi tur braucis, lai kāds duriks pa ceļam neuzrastos.

Noskatījos uz 50%. Vairāk nebija nepieciešams, lai saprastu ka video par lielo "neko". Tukša muldēšana. Ja nesaprati, kādā kontekstā atbildēju, tad nevarēšu palīdzēt.

Audi A7 nav nemaz tik slikta un vēl RS. Tikai Audi viņu nespēs pārdot virs 100tk. kamēr Mustang Shelby un Corvete maksās 60tk. Loģisks gājiens nepārdot.

Lai ceļ. Man gan nav skaidrs, kā viņš ar šo varētu nosegt kaut 1% no autoceļiem nepieciešamā. Un nevis kaut kāda kreisā kantora statistikas, bet reālā situācijā. Jālabo ir vismaz uz 400% vairāk seguma, kā valdība irš. Un ar kvalitatīvu tehnoloģiju, nevis urlu uzbērumi jātaisa.

Tūlīt nākošais burbulis plīsīs un atkal varēs sajust brīvību uz ielām.

Nu un? Pēc tam toties būs jācer kādu 1 gadu labs.

Nav skaidrs, kāpēc tur vispār bija nepieciešams aplis. Laikam uz dollo vajadzēja kaut kur iebakstīt, lai naudu izsviestu kāda interesēs.

Es nerunāju par kaut kādām sīkām bedrēm vai Latvijas ikdienu - blinčiks uz blinčika. Tavi augstie profili neko nelīdzēs, ja uz 50km/h iebrauksi 40cm cm diametra bedrē ar dziļumu kādi 20cm.

1x izbraucot caur Rīgu, tu patieso stāvokli neredzēsi. Bieži vien ir kritiskas bedres, kuras neaiztaisa līdz kāds ir avarējis. Un pat ja avarē, vēl var arī mēnesi noturēt ar uzliktu apbraukšanas zīmi. Problēma ir tajā, ka stāvoklis ir slikts pašam asfaltam. Bedres var izveidoties jebkurā brīdī. Normālā situācijā bedre augs caur mēnešiem no riepu ietekmes. Zinu pat vietas, kur 2 gadus kāda tā mazā bedrīte bijusi, tāda ir, bet Rīgā ir vienota problēma - ja vakar bija tikai plaisa, tad pēc nedēļas tur jau var gadīties nolauzt riteni. Asfalta biezums jau tā ir normatīvos plāns noteikts, bet lai vai kā, kvalitāte viņam vispār nav. Tipisks piemērs ir Dienvidu tilts. Praktiski tikko ucelts. Pārbrauc pāri un paskaiti ielāpus un jaunās bedres. Bedres , kuras ir izdrupis asfalta seguma, kurš uzliets uz betona pamatnes. WTF? Manuprāt jau šobrīd būtu jāpieprasa no būvētāja pārklāt no jauna visu tiltu par garantiju.

C'mon. Kāda tev daļa kāds kuram auto. Da kaut vai F1 vai Belaz. Ja viņam ir galošas 1cm no asfalta līdz diskiem, tad lai tā arī brauc - jebkuram ātruma samazinājumam ir jābūt pamatotam. Ass līkums ir pamats. Bedre ir pamats. Slikts ceļa segums vienmēr var būt pamats. Es runāju par ...bļin blenderi, kuram traucē uzjaukt kokteili Jupītera ieiešana Auna zīmē. Un tad nav brīnums, ka kāds debīls lidotājs neiztura un uztaisa avārījas.

Tu būtu tā sēne? Ar lidotājiem vienmēr būs problēma un tas ir normāli. Manuprāt ir otra problēma. Atļautais ātrums ir 90km/h, es teiktu ar rezervi +10. Kas speciāli ir paredzēts, jo pārāk daudzi žēlojās, ka nepamana savu smago kāju. Tad kāda dildo pēc ir jābrauc uz 85km/h? Kāpēc jāsamazina ātrums, ja pa pretējo joslu kāds brauc? Kāpēc jāsamazina ātrums, ja otrā LV galā suns nopirdās?

Visus svētdienas braucējus ir jāsāk sodīt. Arī radariem ir jāuzliek kontrole uz ātrumu. Brauci lēnāk par 47km/h bez pamatojuma? - naudas sods par ceļa nedošanu un 5 soda punkti par marazmu uz ceļa. Nejēdz baukt - brauc ar sabiedrisko. Ja uz šosejas veidojas plūsma no 20 auto, kuri brauc ar 105km/h un tu redzi, ka tu traucē, tad iekļaujies plūsmā. Nejēdz braukt vai baidies no ātruma? - brauc ar sabiedrisko. Šobrīd ir ļoti daudz iemesli, lai pamatoti samazinātu ātrumu sākot jau no bedrēm, bet uz līdzena asfalta, kur normāli varētu mierīgi braukt uz 300km/h redz pāķi iedomājas, ka var arī braukt uz 10km/h zem atļautā ātruma un nesaprot, ka traucē satiksmi.

Drošāk braukt ir braukt plūsmā nepiespiežot apdzīt/apsteigt.

Polarizējošās brilles. Salmo veikalā vai jebkurā sevi cienošā makšķernieku. Ja ir iespēja, vajag sameklēt ar stikliem, nevis plastikātu, jo stikli ir dzidrāki. Labas polarizējošās sākas no 40€. Bet protams kaut kādus "ka tik ir" var arī pa 3€ no ebay pasūtīt.

Vienīgi jāsaprot, polarizējošās brilles noņem atspīdumu no virsmām, nevis pret saules spožajiem stariem. Teiksim pēc lietus, kad saule žilbina no asfalta, polarizejošās noņem pilnībā žilbumu. Nu un attiecīgi no citu auto virsbūvēm, kā arī dažreiz, ne vienmēr, lietus laikā, lietus mazāk traucē.

Šīs ir vienas no labākajām lētajā galā. www.flyingfisherman.com/

Ja zinātu par metāla rūsas porām, tad nerunatu muļķības par sliktu brunoxu un smilšošanu. Autiņam pārsvarā visi 1m attālumā redzamie rūsas perēkļi nav virspusēja korozija, bet dziļa ar porām. Pie lielāka rūsas pleķa parasti caurrūsējis. Kaut arī pirmaja momenta uz aci pēc slīpēšanas neredzams. Krasas burbuļi ir izņēmums. Un tad nav brīnums, ka uz neizņemtas korozijas porām brunox liekas sūds. Varbūt pirmsapstrādes meistars ir sūds un negrib metināmus caurumus taisīt?

Kā tu esi iedomajies automašīnas apakšu nosmilšot, lai pec tam smilts netraucētu turpmākiem posmiem? Ja pat mēs iedomājamies, ka no tā būtu kada jēga. Ar smilšošanu poras nevar izsņemt. Tā ir virspusēja apstrade.

Jūs nedaudz jauciet ieziemotāju ar pretrūsas apstrādi. Krown ir eļļotājs, kurš uz laiku uzliek slānīti. Iekonservē jau esošo rūsu, lai jūsu lauktehnika pa ziemu nerūsē. Ja grib normali, tad jājauc visa apakša nost. Visas rūsas vietas jāslīpē ārā. Pēc tam ar brunox veidīgajiem, sķidrajām gumijām, lakām, krāsām un spec pārklājumiem. Un tas jums nebūs ne tuvu 100€, bet 500€ un uz augšu. Man pat liekas, ja pats paņemtu apakšu rūpīgi nomazgātu, attaukotu un ar laku nopūstu, būtu lielāks efekts kā ar ieziemotājiem.

Īsti nav skaidrs, kā jūsu saruna saistās ar tēmu.

Domāju, ka nekas nemainīsies, kamēr neizskaudīs krievu mentalitati. Te nav sakara ar nāciju, bet ar ieradumu pārņemšanu. Domāju, ka šeit arī ir pilns ar tadiem, kas nerāda pagriezienus, tur, kur tas pēc CSN jadara. Lūk arī sākums ar mazumu. Nu un otra nianse - policija uz ceļa vispār neko nedara. Sapērk stacionāros radarus parvietojamo vietā. Vairāk neslēpjas krūmos. Visādi ībļi panāk to, lai būtu iespēja pārkāpt.