Un vēl, tiem kas stāsta, ka pamatojoties uz pavadzīmi, tev vēlāk kāds var uzlikt sodu par pārkrautu mašīnu, kā jūs to iedomājaties, ja pavadzīmē ir tikai materiāla svars, nevis kopējais, vai vēl vairāk svars uz asīm?
Es, savukārt, tikko pašķirstīju pēdejā laikā rēķinus un vienā gan smilts, gan šķembas ir tonnās, citā gan viens, gan otrs kubos.
Un pirmo reizi dzirdu, ka kāds karjers dotu līdz katrai kravai atbilstības deklarāciju, pēc manas pieredzes tu to vari dabūt tikai pēc pieprasījuma, un tajā viņi norāda materiāla īpašības un apstiprina kvalitāti, bet nav pilnīgi nekādas norādes par kubiem vai tonnām, un būvuzraugs bez problēmām pieņēma.
Un vēl, visos projektos, ko esmu turējis rokās, pilnīgi visi materiāli, (smilts, šķembas, melnzeme) ir norādīti tieši kubos, nevis tonnās.
Nesmīdini, papīru kaudze ir jāražo jebkurā būvniecībā, tad sanāk, ka būvniecībā neviens neko nemuhļī un viss notiek pa godīgo? Un piedod, bet tavs arguments par cp, vid un citu dienestu kontroli vispār ir nepārspējams, tavuprāt kokvedējus viņi nekontrolē? Vai domā, ka augstāk minētais sižets ir meli?
Tieši tā, būvnieks ir ieinteresēts izdarīt visu pēc iespējas lētāk, ievest mazāk, atvest vienā reizē vairāk, līdz ar to lētāk, bet karjeram ir jāmaksā tik cik viņi ir iekrāvuši tavās mašīnās, un tas nemaina kopējo summu, vai viņi iekrāva to daudzumu 15 vai 20 mašīnās.
MMX rakstīja: Radinieks stāstīja, ka svari esot pat ekskavatora kausā, līdz ar to tur tās lietas uztver diezgan nopietni. Vismaz karjeros kuros brauc pēc kārtīga, sertificēta ceļu būves materiāla parasti ar šīm lietām nejoko, jo uzraujoties uz CP un nepareizas pavadzīmes, VID pārbaude visiem iesaistītajiem ir garantēta un tādus piedzīvojumus nevienam nevajag.
Ne visos ir, bet jā, tas ir iespējams.
Pavadzīme nāk līdz jebkurai precei, un tur nav jābūt obligāti svaram. Ja materiāls ir norādīts kubos, nevis tonnās, tad tā nav nepareiza pavadzīme.
eidis rakstīja: Uiiiii
Nu parādi kurā karjerā nav svaru. Tāds uz +/- būtu tāda dieva dāvana būvniekam. Iedod 5īti ekskavatoram un 5 īti uzskaitvedim un 1/2 mašīna par brīvu
Tu laikam vēl 90tajos dzīvo, ja domā ka par 5īti var visu sarunāt
eidis rakstīja: Nevienu būvuzraugu neinteresē pārkrauta mašīna, bet viņi PIERAKSTA kravas izmēru. AKA paliek audita ieraksts no kura nevar tikt vaļā.
Būvdarbu vadītājs materiālu izvēlas pats tikai ļoti mazos uzņēmumos. Normālos tas notiek centralizēti.
Cik uzskata par vajadzīgu = nevadāms process.
Šo apsvērumu dēļ apšaubu ceļinieku gatavību vadāt pārkrautas mašīnas.
Tukša muldēšana, neko viņš nepieraksta, būvuzraugs nestāv klāt katrai mašīnai.
Ko nozīmē materiālu izvēlas centralizēti? Materiālu izvēlas pēc tā kas ir projektā. Kādas šķembas bērt neizvēlas ne būvdarbu vadītājs ne pat būvfirmas īpašnieks. Bet būvdarbu vadītājs izvēlas kad un cik daudz šķembām sūtīt mašīnu pakaļ.
Tur nav nekāds process, būvuzraugs ar savu parakstu beigās atbild par objekta kvalitāti, un viņš pats izvēlas cik daudz viņam jābūt objektā lai to nokontrolētu.
Un pie tam ne vienmēr pavadzīmē ir svars, ir daudzi karjeri, kuriem nav uz vietas svari, un pavadzīmē ir norādīti kubi. Tīri teorētiski var jau pēc koeficienta aprēķināt aptuveno svaru, bet nu tur diezgan liels +/- būs.
Un kas tās pavadzīmes skatās? Pavadzīmes tiek atdotas grāmatvedei, un vienīgais, kam tās varētu ieinteresēt ir vid, kam savukārt noteikti neinteresē, cik bija svars, un vai ar to drīkstēja pārvietoties pa ceļiem.
Nē, es domāju, ka tu neko nezini, tik mēģini izlikties gudrāks kā esi, nav tur nekādi 3 pušu kontrolieri. Objektā uz vietas ir tikai uzņēmuma būvdarbu vadītājs, kas ir ieinteresēts atvest visu ātrāk un lētāk. No pasūtītāja puses ir būvuzraugs, kurš objektā ir tik bieži, cik pats uzskata par vajadzīgu, bet nekad neesmu redzējis, ka būtu uz vietas pastāvīgi. Bet pat tad, kad ir uz vietas, viņu maz interesē cik piekrautas ir mašīnas, viņu interesē, lai objekts tiktu uzbūvēts kvalitatīvi un saskaņā ar projektu. Projektētāja pusē var objektā arī vispār nebūt.
Kas tad viņu objektā vērtē? Darbu vadītājs, kurš pats aizsūtīja viņu uz karjeru? 😂
Tas jā, bet man grūti iedomāties ko varētu sakraut parastā puspiekabē, lai savāktu tādu svaru kā vanna piekrauta ar šķembām.
Un vispār nesaprotu, kāpēc visi ir tā uzēdušies uz baļķvedējiem? Ne jau viņi ir tie lielākie ceļu bojātāji. Pavērojiet kādreiz uz ceļa baļķvedējus, viņu riteņi tajās risēs nemaz neder, jo visiem baļķvedējiem ir dubultriteņi. Lielākie ceļu bojātāji ir tie paši ceļu būvētāji, kas ar "vannām" smiltis un šķembas vadā. Un "vannu" riteņi gan tajās risēs lieliski der. Baļķvedēja sastāvs spiež uz ceļa ar 22-26 riteņiem, "vannas" ar 12, retos gadījumos 16. Tad nu varat parēķināt cik lielas ir spiediena starpības uz ceļu.
ezis71 rakstīja: Tiešām esi muļķis,pird tālāk dīvānā.
Un tu tas gudrais, kuram radinieks, negribot atzīt, ka nemāk būvēt ceļus, sastāsta pasakas par ļaunajiem baļķvedējiem, un tik māj ar galvu un visām tici.
Es runāju par eža stāstīto gadījumu, kur nodeva ceļu, un pēc 2 ned rises
Nortel rakstīja:
core rakstīja: Tavs radinieks ir pļūtīzers, pa divām nedēļām normāli uztaisītā ceļā nevar sadzīt rises.
Ja ārā ir +25 un vairāk, tad mierīgi. Apskaties Rīgā kādas ir risas sabiedriskā transporta pieturās. Un tur pat tuvu nav 40 tonnu sastāvi.
Tās rises tur radās divu nedēļu vai vairāku gadu laikā?
WALA rakstīja: Tas ir teoretiski iespejams ja īpaši nelabveligi laika apstakļi un nav uzklata gala karta, t.i. asfalts ir plāns, visos citos gadijumos - brāķis ...
Ceļu nevar nodot ja nav uzklātas visas kārtas un pat līnijas jau savilktas
Tavs radinieks ir pļūtīzers, pa divām nedēļām normāli uztaisītā ceļā nevar sadzīt rises.
Aaa, nu tad skaidrs, vienkārši šajā video tas paātrinājums izskatījās tāds pašvaks.
Ieliec normālu video, piemēram, ar trešo no gala līdz galam, tā lai redz kā spidometra bulta kustās 🚗
gunbox rakstīja: Augi noreibs no laimes par tik bagātīgu CO2 devu. Nav vairs tie komuņizma laiki, kad CO2 varēja saelpoties, tagad visādi eļektrokāri, ar kuriem netiek nemaz par augiem padomāts. 
Nez vai viņi noreibs arī no laimes par karstumu kas tur nāk
eidis rakstīja: Es ļoti nesaprotu kā var pieņemt lēmumu iegādāties jebko ar benzīna motoru, ja īupašuma izmēri ļauj ar vadu aizsniegt. Ja vads piņķerējas un besī, tad problēma ir galvā, ne vadā. Pilnīgi jebkurā īpašumā pietiek vienu reizi sagatavot iziešanas algoritmu un vads nekad neķersies / netrāpīs zem asmeņa. Krūmu šķēres ir vienīgās, kur tāds risks ir.
Aķa ierīces ir mazjaudīgi mēsli. Arī trimmeri. Makitas universālās baterijas trimmeris pēc sajūtas ir aptuveni 2x vājāks par jebkuru benzīna vai elektrisko.
Es savukārt nesaprotu kā var kaut ko, ko lieto regulāri, iegādāties ar vadu. Tikai tādus instrumentus, ko lieto pāris reizes gadā, jo negribas neko dārgu pirkt.
Lai tu nepūstu savas atgāzes virsū augiem
Labais 👍
Pastāsti kā zeķes un apenes pirki.
Cūcība ir nepārkārtoties uz kreiso joslu, ja tā ir brīva
Varbūt sataisīt lai nedeg, un nepārdzīvot par to?
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
eidis rakstīja:
core rakstīja:
eidis rakstīja: Nevienu būvuzraugu neinteresē pārkrauta mašīna, bet viņi PIERAKSTA kravas izmēru. AKA paliek audita ieraksts no kura nevar tikt vaļā.
Būvdarbu vadītājs materiālu izvēlas pats tikai ļoti mazos uzņēmumos. Normālos tas notiek centralizēti.
Cik uzskata par vajadzīgu = nevadāms process.
Šo apsvērumu dēļ apšaubu ceļinieku gatavību vadāt pārkrautas mašīnas.
Tukša muldēšana, neko viņš nepieraksta, būvuzraugs nestāv klāt katrai mašīnai.
Ko nozīmē materiālu izvēlas centralizēti? Materiālu izvēlas pēc tā kas ir projektā. Kādas šķembas bērt neizvēlas ne būvdarbu vadītājs ne pat būvfirmas īpašnieks. Bet būvdarbu vadītājs izvēlas kad un cik daudz šķembām sūtīt mašīnu pakaļ.
Tur nav nekāds process, būvuzraugs ar savu parakstu beigās atbild par objekta kvalitāti, un viņš pats izvēlas cik daudz viņam jābūt objektā lai to nokontrolētu.
Tu tiešām neko nezini. Ja būvdarbu vadītājs izvēlētios materiālus, nevienai ceļu būve firmai nebūtu peļņas. Vispār nebūtu. Tāpēc tur ir iepirkumu daļa.
Būvuzraugam IR JĀATBILD pa rmateriāliem. Tāpēc izvēle atrasties ir izsvērta. Vienmēr
Beidz kaut ko nesakarīgu muldēt.