Modelis jau ir studijā - jau iepriekš uzrakstīju ar kādām riepām braucu.

Ir būtiska starpība starp "parasti ir" un cēloņsakarību. Manam auto šobrīd ir frikcijas riepas ar atbilstošu rupjo protektoru BEZ radzēm. Ne jau radzes nosaka protektora rupjumu. Tas, ka piedāvājumā un izplatītas ir frikcijas riepas bez rupjā protektora, nozīmē tikai pieprasījumu klusākām un mazāk degvielu tērējošām riepām, salīdzinājumā ar braukšanu pa dziļu sniegu un šķīdoni.

Esmu bijis ne vien Igaunijā, bet arī tālāk Skandināvijā. Ar parastām ziemenēm - tādēļ, ka nākas braukt ne tikai uz ziemeļu pusi, bet arī uz dienvidiem, kur radzes ir aizliegtas. Esmu ar frikcijas riepām braucis pa tādiem ceļiem, uz kuriem auto turas tikai, kamēr ir kustībā (tepat Latvijā), bet apstājoties, noslīd no ceļa līdz atduras pret apmales sašķūrēto sniegu. Neapšaubāmi piekrītu - ja tādi ceļi ir ikdiena un frikcijas riepu iegāde iecērt neadekvātu robu budžetā - radzes ir saprātīgs risinājums. Tas, kam es nepiekrītu - radžotas riepas krutiem jauniem autiņiem ar ko kārtīgi mietpilsoņi vizinās tikai pa dienišķo mājas-darbs-veikals-mājas maršrutu pilsētā, brīvdienas pavadot lielveikalā, nevis izbraukumā pie dabas.

Ko tur daudz pamatot - pieredze. Sanāk braukt ar daudz un dažādiem auto, t.sk. ar budžeta riepām, ar un bez radzēm. Bet par visu pārējo - esi P un P kotletēs samalis, ne tikai sajaucis :D Saukt cilvēkus par "lauķiem-bomžiem" nav diez ko pieklājīgi pat tad, ja ienākumu atšķirība ir vispārzināms fakts. Riepas diemžēl maksā visur vienādi, kamēr laukos ar zemākiem ienākumiem ikdienas sadzīvē ir iespējams nodrošināt pat augstāku dzīves līmeni, nekā pilsētā.

"ja kāds brauc ievērojami zem plūsmas ir jārēķinās ar to, ka tas veicinās pārgalvīgu apdzīšanu no citu puses" ir pilnīgas muļķibas un lohu attaisnošana. Ir gadījies braukt "ievērojami zem plūsmas" un nekrāju ne vilcieniņu aiz sevis, ne izraisu pārgalvīgas apdzīšanas, jo ievēroju vienu sīkumu - "es braucu ievērojai zem plūsmas". To IR iespējams darīt tā, lai netraucētu pārējiem tā vietā, lai censtos savu lēnbraukšanu citiem uzspiest!

Pavasara piedzīvojumi bija ar Michelin X-Ice, ja konkrēti. Nezinu, vai jāsauc par "skandināvu", bet pilnīgi notiekti tās ir mīkstas ziemas riepas, kas uz ledus turas labāk par naglenēm, bet vasarā ar tādām braukt ir bīstami un dārgi. Šobrīd ar Jeep braucu ar Bridgestone Blizzak, kas arī nepavisam nav piemērotas braukšanai siltā laikā.

Veikalu stāvvietās nav ledus, acīmredzot dzīvē ledu redzējis neesi. Te cilvēki jau pieminēja, kur ir reālā vajadzība - netīrītajos, piebrauktajos lauku ceļos. Un tur arī dzīvo cilkvēki, kam labas frikcijas riepas ir par dārgu - tādēļ kā lēta opcija ir radžotas riepas. Iedomāties, ka radžotas riepas ir reāla nepieciešamība pilsētā, ir diezgan attālināti no realitātes un žēl, ka šādi domājoši cilvēki bojā ielas savu iedomu dēļ.

Tāpēc, ka Itālija ir piemērs, ka "finasējuma piesaiste" nav process, kas rūp tevis piesauktajai ECB vai EK, ko gribi iecelt laimes lāča godā. Mums sanāk pavisam dārgi, jo mums ir gan "finasējuma piesaiste", gan sarežģīta grunts - kamēr Itālijai un Nīderlandei ir liels īpatsvars tika vienai no šīm komponentēm. Savukārt Lietuva vispār nav ne ar ko interesanta - nav tur ko piesaukt.

Vienīgā radžoto riepu priekšrocība ir tas, ka uz tevis minētajiem ledainajiem ceļiem saķeri var dabūt pa lēto. Tas arī viss - laba frikcijas riepa arī uz tā ledus turēsies labāk par radzēm. Bet par offtopic - esmu "uzcepis" ziemas riepas skaistā pavasara saulītē, kad vēl grāvmalās sniegs mētājas - knapi ierakstījos aplī, saprotot, ka riepas uz saulītes sasildītā asfalta ir pārvērtušās želejā. Pēc tām izjūtām pavasara maiņu uztveru ne mazāk nopietni, kā rudens. Vasaras cietā riepa tomēr garantē vadāmu sānslīdi, ja saķere pietrūkst, nevis želeju.

Tiešām. Šito nemaz nebiju atradis - tur MS tiek pat nosauktas par ziemas riepām! Tas nu galīgi nav taisnība... Bet juridiski tad jau tās nav pat vissezonu :D Izrādās, ka tie duriki sastādīja protkolu par braukšanu ar ziemas riepām ziemā

Nav tik traki - viss atkarīgs no saprāta. Es vissezonnieces "velku" ilgāk, sekojot prognozēm, lai mazāk deldētu ziemas un varētu mainīt bez rindām un stresa. Ja nebūtu vēlme baudīt ziemas braukšanu, sadīves vajadzībām varētu nemainīt vispār - pilsētas apstākļos, ja puteņa dienās izmanto sabiedrisko, vissezonu riepas ir pilnīgi pietiekamas aizbraukšanai uz darbu. Problēma jau rodas tikai tad, kad iedomājas, ka tās ir līdzvērtīgas ziemas riepām.

Mūsu likumdevēji nav aizrāvušies (vismaz es arī nezinu konkrētāku formulējumu nevienā NA) ar konkrētiem marķējumiem, bet uzrakstījuši "riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos". Ja uz riepas ir marķējums, ka ražotājs ir paredzējis to lietot "dubļos un sniegā", tad kā iedomājies juridiski apšaubīt, ka šī riepa nav paredzēta "braukšanai ziemas apstākļos"? Kas vēl ir ziemas apstākļi, ja ne sniegs?

Kaut kā īpaši jārīkojas? Pārkārtojos uz kreiso vienmēr, kad kāds tuvojas no šādas izbrauktuves, lai ļautu netraucēti iekļauties plūsmā. Arī tad, ja tuvojas Mini (Aixam nav gadījies).

Vasaru braucu ar riepām, kas skaitās vissezonas. Attiecīgi ziemas riepas lieku tad, kad sagribas pašam, nevis, kad likumā ierakstīts. Tā nu, izlasot laika prognozi, vēlā sestdienas vakarā devos uz ierasto diennakts servisu un... satiku tupus mentus Apturēja, ieskatījās salonā un ieraudzīja riepas. Dialogs izcils - kas tas? ziemas riepas. Neesi vēl uzlicis? braucu mainīt. Par vēlu, stādīsim protokolu. Ok, stādiet, tikai atnesiet paskaidrojuma veidlapu un neaizmirstiet protokolā ierakstīt precīzi, ar kādām riepām braucu. Atnesa protokolu, kurā, protams, bija ierakastījuši vienkārši, ka auto nebija aprīkots ar ziemas riepām. Nācās papildināt paskaidrojumu, kurā norādīju konkrēto M+S modeli ar to, ka īpaši lūdzu šo jautājumu precizēt, bet menti ignorēja, iesakot priekšniekam izvērtēt kompetenci un atbilstību ieņemamajam amatam. Iemainīju pret dzelteno lapiņu. Menti gribēja dzelteno lapiņu dabūt atpakaļ. Nedevu Palika bēdīgi.

Pārlieka aizraušanās ar tālo izslēgšanu ir krievu rulete, kuru esi gatavs spēlēt, lai iegūtu lielāku komfortu. Jā - lielākajā daļā gadījumu būs mazāka slodze acīm un tumšajā ceļa posmā nekas nebūs mainījies. Līdz reizei... Tas pats, kas ar gājējiem, kuri uzstāj uz savu priekšroku, neskatoties - lielākā daļa autovadītāju palaiž, bet var gadīties Vernons... Pēc analoģijas tev arī vajadzētu ieteikt gājējiem lieki nepiepūlēties, lai mazāks stress un acis nenogurst - iespēja satikt Vernonu taču ir maza. Vai tā?

Noteikti slēdzu ārā tālos ātrāk, nekā 150m attālumā. Cik tieši, - atkarīgs no situācijas, bet situācija kopumā ar nesapratni, kādēļ to nevajag darīt pārāk ātri, ir vēl bēdīgāka par nenoregulēto lukturu sērgu. Par ātru šeit to dara, ĻOTI par ātru, un sagaida to arī no citiem, kas saprot, kāds risks tajā slēpjas. Jā - pie tevis minētajiem 300m sitācija nav traģiska - nepagaismoti paliek ~100m uz sekundi, kurā nekas īsti uz ceļa izmainīties nevar - pat stirnas tik ātri neskrien. Bet apmēram sekunde paiet katru 100 tumšo metru nodzēšanai - ja abi gaismas ir izslēguši kilometra attālumā, rezultāts ir satikšanās punktā, kurš ir bijis neapgaismots un nevienam neredzams līdz pat 10 un vairāk sekundēm! Pamēģini kādreiz ar hronometru aiziet no ceļmalas soliņa līdz ceļa vidum. Paspēsi 10 sekundēs? Domāju, ka jā - pat pālī.

upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/48/Low_beam_light_pattern_for_right-hand_traffic.svg Lūk tev piemērs - mūsdienu standarts tuvajām gaismām nosaka pilnu ceļa izgaismojumu 60m attālumā un vēl kādu gabaliņu nepilnīgi. Cik ir 2x60m?! 120! Pieskaitam to astīti un 150 izgaismoti metri sanāk, bet nekas vairāk...

Nu gan iebrauci auzās. Tie 150m NAV radušies no zila gaisa vai tālo gaismu spilgtuma. Šī attāluma būtība ir 2x tuvo gaismu attālums - t.i. tālos ir jāizslēdz tad, kad starp pretim braucošajiem paliek tāds attālums, ko katrs no savas puses spēj izgaismot ar tuvajiem, neatstājot pa vidu "melno caurumu". Jā - nekas neaizliedz izslēgt agrāk, izņemot saprātu un izpratni par iepriekš mineto - NEKUR, izņemot Latviju, neesmu redzējis tādu uzstājību izslēgt tālos reizēm jau kilometra attālumā, faktiski panākot situāciju, ka pa vidu izveidojas liela tumsa, kur neizgaismo NEVIENS! Vēlreiz visiem "apžilbinātajiem" - pretimbraucēja gaismās var saredzēt nepieciešamo, kaut arī tās ir prasa zināmu prasmi neskatīties virsū gaismām, bet redzēt ēnas, t.sk. grāvmalās, ne tikai uz brauktuves. Savukārt tumsā NEVAR redzēt ne ar kādu prasmi, lai gan acīs, protams, nekas nespīd un ir lielā komfortablā sajūta! Bet tikmēr... Tajā tumsā pa vidu uz ceļa cēli iziet alnis... Nē - viņi neskrien kā stirnas, bet cēli ieņem savu nāvējošo vietu.

Dīkdienība ir nespēt pat saprast, ka dzīvē arī ārpus darba var būt pienākumi un dzīve nepeld pašplūsmā, kurā var atļauties dienu veltīt tikai tam, lai pagaidītu, kamēr saule pagriežas ērtā virzienā.

Pag - tu tikko minēji, ka izvēlies laiku braukšanai uz "dižo pilsētu", pielāgojoties saules stāvoklim, nevis tad, kad vajadzība liek. Tas īsti neiet kopā ar "dzīvošanu pareizā vietā". Tikai dīkdienim vajadzības var būt tik nemainīgas, ka vienmēr sakrīt ar saules virzienu. Man, piemēram, gadās vajadzība dienas ietvaros aizbraukt gan uz tavu "lielisko pilsētu", gan Daugavpili. Un viens no braucieniem neizbēgami ir pret rīta un vakara sauli. Savukārt tava dzīvošana "pareizā vietā" vietā šajā izpratnē ir pavisam apšaubāma - lai no rīta un vakarā brauktu ar sauli aizmugurē, tev tas ir jādara... ar kuģi :D

Nu jau sanāca pavisam šķidri... Jā, protams, acs pielāgojas kopējai gaismas intensitātei, bet ne jau līdz krāsu redzes zudumam - vai tiešām braucot naktī zīmes redzi melnbaltas un nespēj saprast, kādēļ dizaineri salona interjerā izmanto dažādu krāsu nakts apgaismojumu? Ja tā tiešām ir, tad tā noteikti ir tava individuāla problēma, ko derētu apspriest ar acu ārstu, nevis šeit. Tomēr, braucot tunelī, kas tika minēts kā piemēs, ir tieši tie paši nakts braukšanas apstākļi, kuru beigās strauji nonāc tieši pilnas intensitātes saulē. Un pat, ja ignorē tuneļu piemēru, jo tādu taču Latvijā nav, saules radītā gaisma, izbraucot, piemēram, no meža ēnas, rada daudz lielāku un pēkšņu (kas ir būtisks faktors apžilbināšanai) gaismas kontrastu, nekā spēj tālās gaismas pat tajā gadījumā, ja pretimbraucējs pēkšņi "iznirst" aiz kalna jau tuvā distancē. Lielākajā daļā gadījumu pretimbraucēja gaismas intensitāte pieaug pakāpeniski, braucējiem satuvinoties un šajā laikā vienam otru redzot. Jā - tas ir diskomforts, bet tā nav apžilbināšana!

Var diezgan droši pielietot praktisku metodi, kas neliek neko rēķināt - ir jāredz, kur beidzas izgaismotais laukums un jācenšas lai tas ir iespējami tālu. Ar šādu metodi būs apgaismots maksimums, ko vari pārredzēt un vienlaikus būsi drošs, ka neapgaismo mākoņus, par tad ja stars būs nedaudz augstāks par normatīviem. Tikai jāatceras tas - ko msh acīmredzot nezin, jo nav satraucies per horizontālo regulējumu - arī sāniski novirzīts lukturis var žilbināt, tādēļ ka stara grāvmalas puse (RHD un LHD lukturu optika atšķiras, arī močiem!) netiek "piezemēta" un to nedrīkt pagriezt pa kreisi no ass līnijas!

Kurš minēja vatus, izņemot tevi? Bet nu ja reiz iesāki... Nāksies tavu ilūziju sagraut. Saules gaismas jauda ir ~98 000 lux (lūmeni uz kvadrātmetru) uz perpendikurāru plakni jūras līmenī. Tālās gaismas lukturis vidēji ir 1200 lūmeni, kas ļauj ar tādu pat spilgtumu izgaismot... 0,012 kvadrātmetrus - t.i. apmēram tik, cik liels ir pats lukturis, kas savukārt nozīmē 0m attālumu no mašīnas. Ja pieņem, ka nokļūsti tam lukturim tik tuvu, ka tā stars varētu izgaismot ~10 kvadrātmetrus (tuvāk bez frontālas sadursmes neizdosies), tad gaismas spilgtums, ko redzi, būs ~1000 reizes mazāks kā saulei...