Vēlreiz par izmaksām. Iekļaujot izmaksas no pirkuma līdz līdz šim brīdim. Izdarot neatkarīgu izvēli un ne mazākajā mērā savstarpēji to neietekmējot. Praktiski vienlaicīgi es (pilsētā un agresīvam hobijam) un mans tēvs (tikai lauku praktiskām vajadzībām) iegādājāmies mašīnas. Viena gada un par praktiski vienādu iegādes cenu. Šobrīd pasāts remontos (regulāros) un degvielā (dīzelis), pie būtiski mazāka nobraukuma (~3x), ir "noēdis" vairāk naudas, nekā džips apkopē (viena liela, pēc tam tikai pāris lampiņas) un degvielā (benzīns/gāze).
Ok, vienkāršs darījums. No tevis bilde (bez pupiem), kas apliecina tavu identitāti, kuru iespējams sasaistīt ar nepieciešamo reģistrācijas ID + solījums katram, kas reģistrēsies - bilde (nemontēta) ar iepriekšējās bildes seju UN pupiem 
Ei, dalbaēbi... Kādēļ tik maz mīnusu?
Maniem vecākiem tāds ir. Ceļu tīra vietējais "kolhozs" uz pašvaldības līguma pamata. No rīta garantēti traktors ar lāpstu izbrauc, bet ja pa dienu ir putenis, tad vismaz 3 vietās 2km posmā no asfalta dienas gaitā "uzvelk" līdz 50cm biezas "mēles". Darba dienās parasti tā nav problēma - izbraukā. Brīvdienās uz pēcpusdienu var gadīties, ka tiek cauri tikai kārtīgs 4x4. Kad vēl braucu ar divpiedziņu - vecāki mēdza zvanīt, lai šodien nebrauc - iekšā netikšu. Tagad pavisam reti sanāk aizbraukt pie vecākiem (diemžēl), bet jo vairāk ir svarīgi, ka varu iebraukt tad, kad iegribas. Par laimi vēl nav iestājies "vajag", bet jaunāki nepaliek... Paši uz vecumu riskē ar to, ka vajadzības gadījumā arī ātrie iekšā netiks... Tēvs, kuru msh te pamanās slinkumā vainot uzskatu dēļ, spītīgi turas pie pasāta + traktora, labi zinot, ka mamma, kas ikdienā nebrauc, tomēr vieglo stūrēt māk un ar 4x4 līdz slimnīcai tiktu, bet nepieciešamība pēc traktora viņu padarītu atgrieztu no ārpasaules, jo tikt galā ar padomju stilā uzturētu MTZ viņai nav pa spēkam.
Gaumes dažādas - rādi, kas ir :D
Rūpes par reputāciju ir laba lieta. Bet vislabāk par reputāciju ir rūpēties neražojot un netorgojot mēslus, nevis pēc tam atsaucot.
1) jāplāno dzīve tā, lai tad var sēdēt mājās;
2) vajadzēja 5km garu striķi un būtu varējis vilkt ar pasātu;
3) tā par autora viedokli runā zinātāji, kas droši vien autoru pazīst personīgi;
4) klaji meli, tā nevar būt;
5) dalbaēbu viedoklis.
Dalbaēbiem pamatprincips ir atrast vainīgo un vienlaikus attaisnojumu pašam nedarīt neko, lai situāciju labotu - jo svarīgāk par dzīvības glābšanu ir pierādīt savu taisnību.
Cik paredzami. Kad oponenti ir nosaukuši konkrētus ciparus un izskaidrojuši savu pozīciju, bet atteikušies iesaistīties personiskas izrēķināšanās procesā, prasot tikpat skaidri definet pretargumentus, "iekāre ņemties" ir pazudusi.
Tieši to dīvaino faktu ar padomju traktoriem un bezpiedziņas mašīnām nemēģinu noliegt - tieši otrādi uzsveru un norādu uz tā absurdumu.
Bet par eksistēšanu tiešām neko nesaproti. Eksistēšana ir tikai dzīvei nepieciešamo darbību veikšana. Dzīve ietver arī izklaides. Man nav nepieciešams pilnpiedziņas auto praktiskām vajadzībām - uz darbu eju ar kājām un dzīvoju pilsētā, kur nav nekā tīrāma. Un jā "močīšana pa netīrītu ceļu ar džipu" ir dzīve, jo to daru tikai savam priekam un izklaidei. "Noteikti pilns dzīves komplekts vēl satur visai ģimenei garus gumijas zābakus". Jā, nemaldies - vēl vienmēr bagažniekā ir pilnizmēra lāpsta, cirvis zāģis un bieži vien arī telts komplekts un piepūšama laiva. Tajā pat laikā es neatsaku ar savu izklaides aprīkojumu palīdzēt kādam, kam šī palīdzība ir vajadzīga praktiskos nolūkos. Vien apšaubu šādu cilvēku loģiku, par praktisku uzskatot tehniku, kura garantēti nebūs pieteikama iepriekš paredzamās situācijās, ierobežojot nepieciešamo darbību veikšanu, vai vēl ļaunāk - pieviļot to veikšanas laikā.
"Acīs saņem tālos tikai tad, ja mani reāli apdraud" - tātad tava rīcība jau tā bīstamā situācijā ir vēl censties novērst agresīvā braucēja uzmanību un, iespējams, viņu apžilbināt? Vai tavuprāt potenciālās sekas, palielinot risku tev un taviem pasažieriem, ir attaisnojamas ar cerību, ka vainīgais tieši un tikai dēļ tā apdomās kaut ko vairāk, nekā ja nemirkšķināsi?
Un vai atklāsi noslēpumu kāds tad ir tavs "drošais" attālums, kad nemirkšķini? 150+ metri nav ok. Cik ir? Varbūt vispār citiem uz ceļa nerādīties, kad tu brauc?
Tas ir tieši tavs līmenis. Nocitē, kurā vietā es "acīmredzami nepareizos un autobraucēja kļūdu video vispirms vaino... Filmētāju jeb kritizētāju. "! Nesanāks... un labi zini, ka nesanāks. Bet savu taisnību tak jāaizstāv ar jebkuriem līdzekļiem, tātad laiks pāriet pie personīgiem uzbrukumiem, jo esi sapratis, ka viedokli apstrīdēt nespēj.
P.S. Mīnusotāji, saņemsieties un uzrakstīsiet, ko situācijas labošanā var panākt ar tālajām gaismām, ja reiz esmu uzrakstījis nepareizi?
Piedod, kļūdijos terminā - ceļš bez asfalta seguma. Praksē tie, kas brauc ārpus asfalta sadzīvisku apsvērumu vadīti, vairāk vai mazāk brauc arī bezseguma apstākļos, kā arī pa piesnigušu/pieputinātu vai apledojušu ceļu, zem kura tikai slēpjas grants. Atbilde bija uz apgalvojumu, ka autors ir prasījis specifiski tikai par grants segumu - tāds nodalījums praksē ir aktuāls tikai specifiska seguma rallija cienītājiem.
Tiešs nav, bet tomēr norāda uz mūsdienu autovadītāju nespēju just savas mašīnas gabarītus. Tas ir novērojams ikdienā - bieži ir situācijas, kurās izveidojas "šaurā vieta", kuru ir visnotaļ iespējams izbraukt - piemēram - kreisā pagrieziena veicējs ir godprātīgi "piespiedies" pie ass līnijas un viņu ir mierīgi iespējams apbraukt pa labo pusi - šādās situācijās nepiedodami bieži redzu, ka mazs auto, kura priekšā lielāks ir varējis izbraukt, paliek stāvot un bloķējot satiksmi vispār. Attiecībā uz apdzīšanas rezultātā radušos avārijas situāciju - atšķirība starp sasistu spoguli un avāriju ar līķiem ir pāris centimetros mērāmā attālumā. Katram pašam ir jāizdara sava morālā izvēle - principiāla situācijas izraisītāja vainošana, pieļaujot upurus, vai avārijas smago seku novēršana, atzīstot, ka avārijas nenovēršana ir līdzdalība tās izraisīšanā.
Neesi līdz galam sapratis. Apdzīšana ir JĀPABEIDZ ne mazāk kā minētajā attālumā! Nav runa par iecerētu, bet faktiski nepalikušu distanci. Ir runa par signalizētājiem, kas tāpat nav apmierināti, ja arī šis tiek ievērots. Vienlaikus - pat tad, ja apdzinējs ir pieļāvis kļūdu un radījis avārijas situāciju, "signalizēšana" ar tālajiem ir vienīgi agresijas un neapmierinātības paušana. Bet tās noteikti nav lietas, kas jebkādā veidā palīdzētu radušos avārijas situāciju glābt, līdz ar to ir uzskatāma par tupu rīcību jebkurā gadījumā.
Saprātiņš pavisam izgāja? Kāds likumu nihilists? Tavuprāt apdzīšanas manevru pabeigt lielākā attēlumā, nekā 150m ir likumpārkāpums? Un kādam nolūkam tev būtu nepieciešams mans vārd un uzvārds? Gribi personīgi izrēķināties, jo argumenti beigušies?
Darbam jebkurā sfērā noder izpratne, ka jānovērš cēloņi, nevis sekas. Par risinājumu sauc cēloņu novēršanu. Seku novēršana, nenovēršot cēloni, ir debila resursu izsaimniekošana.
Beidz pierādīt savu tupumu - es tikko uzrakstīju, ka apdzinējam vajadzētu atgriezties savā joslā attālumā, kas ir lielāks par 150m, ko arī ievēroju. Bet tev līdzīgie tāpat mirkškina tālos un brauc nomalē.
Ja cilvēks precīzi uzdotu jautājumu, tad arī atbildes izvērstos precīzākas. Jautājumā jau nepaskaidroja sīkāk, ko viņš ar tiem grants ceļiem saprot. Ja tā ir pilsētnieka vēlme nodarbotes brīvajā laikā ar ralliju tiešu uz grants seguma, tad tā ir diezgan specifiska vēlme, ko derēja paskaidrot. Bez šāda paskaidrojuma "grants ceļš" tiek uztverts, kā liels bezseguma ceļu nobraukuma īpatsvars un minētie papildapstākļi šādam braukšanas veidam ir neatņemama sastāvdaļa.
Ir ok, vienīgi es negribētu piekrist tik tuviem attālumiem. Es pat salīdzinātu ar tālajām gaismām. Latvijā CSN noteiktos 150m neviens nav gatavs paciest un mirkšķina pretīmbraucējam jau 500-1000m attālumā - faktiski abpusēji izslēdzot pilvērtīgu apgaismojumu posmā, kuru objektīvi būtu nepieciešams apgaismot. Tieši tāda pat "tolerance" ir virknei apdzīšanas nīdēju - kuri savu naidu un agresiju izrāda mirkšķinot tālos. Kādēļ naidu un agresiju? Tadēļ, ka tik debīlus, kas patiešām domātu, ka apdzinējs viņu neredz, no vadīšanas attur medkomisija. Ņemot vērā šo īpatnību, faktiski attālumam līdz pretimbraucošajam cenšos ieturēt ne mazāku atlikumu, kā tālo gaismu izslēgšanai - noteikti lielāku par 150m. Bet arī tas daudziem šķiet par mazu un liek nobraukt apmalē. Diemžēl realitātē muļķiba tiek arvien vairāk uzspiesta kā norma.
Ja jau piesauc stilīgas parunas, tad tavu piedzīvojumu izklāsts velk atcerēties, ka "muļķis arī baznīcā dabūs pa purnu". Nē, ir jau, protams, skaisti izpildīties baznīcā, bet acīmredzot par patieso lauku dzīvi neko daudz nezini. Garāks striķis nepalīdzēs, ja pēc puteņa ir "jāizvelk" kilometros mērāms attālums - tā ir realitāte cilvēkiem, kam nav nekāda sakara ar to, ka es "aiz neko darīt" braucu tur, kur citi nebrauc. Bet tas, ko tu nespēj saprast - es izklaides nolūkos savam komfortam esmu izvēlējies atbilstošu auto, bet tas, kam šāds auto faktiski būtu patiešām vajadzīgs, izvēlas problēmas par tādu pašu cenu.
Atsevišķa diskusija varētu būt par tēmu "aiz nav ko darīt", bet netaisos to uzsākt ar cilvēku, kas nespēj atšķirt eksistēšanu un dzīvi.
"Jauna sezona, vecā vieta, jauni, rupji pārkāpēji!" - īss un perfekts situācijas apkopojums. Ja nav mainījies rezultāts, tad vaina jāmeklē tajā faktorā, kas arī nav mainījies - vecajā vietā. Varbūt pievērsies satiksmes organizācijas problēmām, kas ir patiesais iemesls pārkāpumiem?
