Šķiet, ka pats kaut ko nesaproti - neskatoties uz pareizo sākumu (Jimny patiešām ir izcils savā kategorijā), nevar salīdzināt lielo "džipu" (un pikapu) caurgājību un spējas ar "parastu vagonu". Un ko turpini murgot par "resnākām stieplītēm"? Padomā pazliet tālāk - jebkura resnuma stieplītes pret cietajiem tiltiem un reizēm par lokšņu atsperēm. Tā ir pavisam cita izturības kategorija, lai gan neatsperotā masa patiešām ir daudz lielāka.

Diezgan pareizi uzrakstīji. Man tēvs arī dzīvo ar līdzīgu izpratni, kā msh - viņam ļoti patīk puteņa rītos celties pāris stundas agrāk, vārīt ūdeni traktoram (jo nevar taču kārtīgs traktors būt pildīts ar antfrīzu un aprīkots ar svaigām kvēlsvecēm), tīrīt ceļu, lai varētu aizbraukt, kā plānots, uz pilsētu ar savu FWD pasātu. Un pēc tam sūdzēties, cik dzīve grūta un kā viņš ir noguris. Es, ciemojoties, tīri izklaidei ar 4x4 izbraukāju pļavā trasi, kur sīci ragaviņās pavizināt - labākajās vietās sniegs bija līdz pat džipa logu vidum, kamēr vectētiņš nevarēja paspēlēties ar mazdēlu, jo bija tā noguris no rīta tīrot ceļu, ka mazdēla enerģija viņam vairs nebija pa spēkam.

Tieši tā. Tajās retajās teizēs, kad tiešām izveidojas ~100km/h plūsma, nekādas vilcieniņu apdzīšanas nenotiek. Sākas tikai tad, ja tiek noķerts kāds lēnāks, bet plūsmas veidotāju priekšgalā ir neapdzinēji.

Nu gan... Par starpasu attālumu taisnība, bet kā tas sasaucas ar "džipveidīgajiem"? Dzīvo ilūzijā, ka visi "džipveidīgie" ir Jimny? Paskaties, kāds strapasu attālums ir lielajiem 7-vietīgajiem. Tas pats Jeep GC ir gana garš universālis, nevis sērkociņkastīte. Un kādēl aizmirsti, ka piekares izturība ir dažāda? Džipveidīgajiem tur apakšā mēdz būt kas vairāk par smalkajām neatkarīgās piekares "stieplītēm" un līdz ar to spēja izturēt kaut lielāko neatsperoto masu ir lielāka. Kad vēl braucu ar FWD gimenes sedanu, pie mana nobraukuma un braukšanas stila/vides, piekarē kaut ko bija jāmaina katru gadu. Savam tagadējam džipveidīgajam nopērkot pārlasīju visu piekari (bija vēl oriģinālās 2000 gada detaļas) un kopš tā laika neko atkārtoti nav bijis jāmaina. Un tas, neskatoties uz to, ka ar džipveidīgo noteikti piekari moku vēl vairāk.

Raksti "jāpiekrīt msh", kurš ir PRET pilnpiedziņu. Pilnpiedziņai ir neizbēgams mīnuss - papildus degvielas patēriņš, bet tas neizslēdz priekšrocības izmantošanā, ja esi gatavs piemaksāt. Protams, nenoliegšu, ka ar divpiedziņu var iztikt un tā nav nepieciešamība. Pats daudz esmu braucis ar divpiedziņu un visur kur vajag izbraucis, bet šobrīd neredzu nevienu argumentu atteikties no pilnpiedziņas priekšrocībām, jo finansiāli varu atļauties par šīm ērtībām samaksāt. Laukos gan ir vērts pārdomāt, vai tā viena reize, kad viss būs slikti, beigu beigās neizmaksās dārgāk, kā "apdrošināšana" braucot ar puslīdz lieku pilnpiedziņu ikdienā. Tev, kā apdrošinātājam, vajadzētu prast novērtēt šādu skatījumu.

Nav īsti saprotama tā vēlme par katru cenu atrunāt no pilnpiedziņas. Tiešām skaudība, ka pašam nav? Neviens taču nepagalvo, ka bez pilnpiedziņas nevar iztikt - vien to, ka ar pilnpiedziņu ir patīkamāk. Tā kā manam auto standartā ir paredzēta RWD piedziņa ar iespēju ieslēgt AWD/4x4 gaitā, varu pavisam droši pateikt, ka lielāko daļu ceļa braucu ar RWD, tai skaitā gruntenes, bet ir ļoti patīkami ja konkrētos apstākļos vari pieslēgt pilnpiedziņu - sākot ar AWD ja uz tās pašas gruntenes ir šķīdonis vai mazie nodevīgie akmentiņi un beidzot ar 4x4, kad kādu sastrēgumu ir iespējams apbraukt pa svaigi uzartām meža stigām (konkrēti tāda lieliska iespēja ir tad, kad iekļūšana Rīgā no Baltezera puses prasa papildus stundu). Vienīgā 4x4 priekšrocība, kas patiešām, kā msh apgalvo, ir izmantota tikai tādēļ, ka kaut kur ir līsts tikai pašas līšanas pēc, ir bloķis.

Tāda tendence ir jebkuram auto, un ne tuvu "džipveidīgajiem" tā ir lielāka vispārināmā nozīmē. Kādam būs lielāka, kādam mazāka, bet ir džipveidīgie, kas uz trepes turas izcili (liela nozīme ir riepām) un vieglie, kas peld nevaldāmi. Par piekari vispār kaut ko samurgoji - mazāk izturīga būs tā, kuru ražotājs ir izgatavojis vārgu un neatbilstošu auto svaram.

Retie gadījumi, kad arī ātrie braucēji pamanās ielīst savā joslā par vēlu, pamatā rodas tikai apdzenot vilcieniņus - kurus veido mudaki, kas nejēdz ievērot distanci, rezultātā apdzīšanu piespiežot veikt nedrošā veidā. Ja netaisies apdzīt - ievēro "halb tacho" distanci, kas pat pie galvu reibinošiem 80km/h ir 40 (!) metri - attālums, kas jebkuram vieglajam auto dod iespēju atgriesties savā joslā, ja tas nepieciešams, nevis apdzīt vilcieniņu līdz uzvarošām beigām. Jā, protams, 40m var nebūt pietiekama droša distance, lai tur iekārtotos apdzenoša fūre. Tomēr, ja tev, braucot ar vieglo, un nepastāvot nekādiem apstākļiem, kas vispār liedz piedalīties ceļu satiksmē, fūrei nākas apdzīt - tu jau pašos pamatos esi mudaks, kam nav vietas koplietošanas ceļos.

Grand Cherokee WJ ir īpašs tieši ar to, ka atšķirībā no sava gadagājuma līdzgaitniekiem Landcruizer vai Patrol ir ar komfortablu salonu un spējīgs komfortabli braukt krietni virs 100. Bet nav jau vērts mēģināt jēgpilni diskutēt ar cilvēku, kas runā no skaudības viedokļa. Ja godīgi - apbrīnojamākā manā skatījumā ir WJ spēja ar 110-120 braukt pa grunteni vadāmā sānslīdē, par spīti cietajiem tiltiem un salīdzinoši augstajam smaguma centram. Jā, protams, rallijā tas nebūs konkurents Impreza vai Lancer pilnpiedziņai, bet atšķirībā no šiem auto būs noderīgs arī pasažieru un kravas pārvadāšanai (piekabi, piemēram, tehniski spēj vilkt lielāku, nekā vispār Eiropas BE kategorija atļauj).

Ja desmitais braucējs vilcieniņa astē var paspēt apdzīt 9 vieglos un vēl fūri, tad īpaši tas pirmais aiz fūres un vēl 8 brālīši ir mudaki, kas nejēdz braukt. Ja brauc aiz fūres, tad dari to ar tādu distanci, lai tevi varētu apdzīt atsevišķi!

Nopietni gan. Izskatās, ka problēma ir tava nespēja atšķirt bīstamas apdzīšanas no tavu ego aizskarošām. Jā - es arī neesmu sajūsmā par tiem, kas laužas garām nebeidzamais braucēju virtenes, kad faktiski apdzīt ir bezjēdzīgi, bet tā ir drīzāk kaitinoša un nesmuka rīcība, bet ne bīstama. Un nesauc par "pamatplūsmu" tik iecienīto vilcieniņu veidošanu, braucot bariņiem bez normālām distancēm, ja ceļš kopumā ir tukšs, un audzinējs pēc šāda aunu bāra apdzīšanas var turpināt ceļu, nevienam netraucējot. Pamatplūsma, ko tik naski piesauc, Latvija vispār ir reti novērojama, bet ja tāda izveidojas, tad apdzinēju ir ļoti maz vai nav vispār.

Ja gribi lai iztur bez jautājumiem, vari šo to aizvest un arī nobraukt no grants vēl dziļāk, ņem Grand Cherokee 2 paaudzi. Par tavu budžetu var atrast labi saglabājušos eksemplārus. Mašīna Eiropas izpratnē no "pagājušā gadsimta", bet atbilstoši vienkārši uzturama, bez liekas elektronikas un sarežģītas piekares.

Vairāk gan dēļ tiem, kas uzskata, ka viņu vilkšanās citiem ir jāpieņem bez iebildumiem. Gandrīz nekad neesmu redzējis neapdomīgu apdzīšanu, ja apdzenamais brauc normāli.

Līķi rodas dažādos veidos ar vienu kopīgu iezīmi - atstājot mājas saprātu. Un to nevar novērst ar arvien sarežģītākiem likumiem.

Pat nevis vienkāŗši atbildēt tikai par sevi, bet būt lepnam, ka ievēro likuma burtu, kamēr saprāts ir palicis mājās.

Labi uzrakstīts. Vienīgi tomēr līdz galam nevaru piekrist idejai "Vai labāk tomēr nepielietot neko,ja pats tas moments ir šaubīgs.". Sākotnēji škiet laba doma, bet tā ir vissliktākā, kas vien var būt. KATRS!!! apdzīšanas manevrs ir jāveic kā šaubīgs, ar domu, ka vari būt pieļāvis kļūdu un kaut ko nepamanījis un esot gatavam šo kļūdu labot! Tieši pārliecība, ka viss ir droši, ir devusi iespēju uzfilmēt video, kurā auto paliek pretējā joslā, nedarot NEKO, lai situāciju glābtu (tikai veiksmīgas apstākļu sakritības dēļ iespēja avāriju novērst ir pretimbraucošajam vienam pašam.)

Pirmkārt - tev nav zināma viņu CSNg vēsture - visticamāk tā ir pavisam "parasta" - ar OCTA "pieredzi" visādos sīkumos, kuros vainīgs bija kāds cits, bet ļaunais apdrošinātājs atrada grēkāzi. Otrkārt - šādās situācijās IR gadījies nonākt, bet tikai kā pretimbraucošajam, kas situāciju izglābj, nobraucot nomalē. Treškārt - es tieši norādīju, ka minētās apdzīšanas ir veiktas NEPAREIZI, nevis "tā kā es uzskatu par pareizu".

Šaubos, vai tava "mutere" brauc ar 200+ Zs auto, nekautrējoties paātrināties. Kā jau minēju - šis apdzīšanas veids ir pieejams tikai ar jaudīgu auto un nemotoriem būtu jāizmanto ieskriešanās metode (kas ir daudz sareģītāka un pamatā pašmācības ceļā apgūstama prasme, kurā liela nozīme ir pieredzei).Problēmas sākas tad, kad nemotoru braucēji noskatās, kā citi apdzen bez ieskriešanās un iedomājas, ka arī viņi tā var darīt.

Cik man zināms (apdrošinātāju statistika) esmu viens no ļoti retajiem braucējiem Latvijā, kas NEKAD, nav bijis iesaistīts nevienā CSNg. Drīz būs 30 gadu stāžs un ikdienas nobraukums ir krietni virs vidējā. Tā kā varbūt pamēģini pats sadzirdēt, ko te stāsta.

Atklāšu tev pašam noslēpumu - lai atklātos vispilnīgākā iespējamā aina (un arī tā nebūs pavisma pilnīga, tādēļ vienmēr jāpieļauj iespēja, ka esi kaut ko nepamanījis!) ir jāiebrauc ne vien par puskorpusu, bet pēc iepējas tālāk kreisajā joslā, pēc iespējas tuvāk apdzenamajam (ok, tas neattiecas uz blusām, kas neko daudz skatu neaizsedz) - piemēram, ĻOTI bieži īstais iemesls, kas ir maziņš, bet kavē fūri ir redzams fūres priekšā tikai no šāda lenķa - bet viņa eksistence un rīcība var izjaukt iecerēto manevru, kuru esi sācis ar pārliecību, ka jāpaadzen tikai vien lēna fūre. Tava problēma ir nespēt aptvert, ka es saprotu VAIRĀK nianses nekā tu.

Laikam jau dažiem ir īpaši grūti saprast, ka cēlonis ir nespēja sasaistīt savu rīcību ar sekām un nez kādēļ dzīvo pārliecībā, ka cilvēks, kurš nespēj rēķināties ar letālām sekām, tomēr nez kādēļ spēs rēķināties ar iespējamo naudassodu. Un tādēļ atbalsta pilnīgi bezjēdzīgu naudas un saprātīgo cilvēku brīvības izšķiešanu policejiskos ierobežojumos.

Skaisti pats ar sevi esi sastrīdējies! "ir nepieciešams situācijas izvērtēšanai drošs ātrums vēl pirms manevra uzsākšanas" - tieši tā - ieskrējiens panāk, ka manevra uzsākšanas brīdī (iebraucot pretējā joslā un ieraugot pilno ainu) ātrums jau ir būtiski nedrošāks - t.i. iepriekš nepamanītu nepamanītu pretimbraucošo sanāk pamanīt jau atrodoties blakus apdzenamajam. Un rezultātā tam ir vistiešākais sakars ar motora jaudu - iekārtoties pretējā joslā ar drošu ātrumu situācijas novērtēšanai un veikt apdzīšanu ar drošu ātrumu starpību (t.i. pietiekami ātrāk par apdzenamo) var tikai tad, ja motora jauda ļauj šo starpību iegūt pietiekami ātri.

Laikam nespēj salikt kopā trīs darbības... Divām prātiņa pietiek, trešajai vairs ne. Tieši tā - neapdzen, ja neesi tuvu 100% pārliecināts, (tuvu, jo 100% pārliecība, nepieļaujot, ka vari kļūdīties un apzinoties kā kļūdas gadījumā to labot ir tiešākais ceļs uz frontālo sadursmi). Kļūdas labošanas iespēja, ja apdzīšanu sāc ar pilnas redzamības atklāšanos PIRMS iegūsti neatgriezenisku nokļūšanu blakus apdzenamajam, izslēdzot atgriešanos savā joslā, ir nesalīdzināmi lielāka (video ir labi redzams, kā ar ieskrējiena metodi var nokļūt neatgriezeniskā situācijā). Tajā pat laikā, ja nepieciešamā atrumu starpība ātrai apdzīšanai ir iegūstama ļoti ātri, izmantojot motora jaudu, praksē tas izdodas daudz precīzāk un aprēķināmāk, nekā visu iesaistīto ātrumu aprēķināšana un precīza ieskriešanās, rezultātā beigu beigās pavadot pretējā joslā mazāk laika. Tavā pārliecībā, ka ieskriešanās metode ir labāka, esi piemirsis būtisko komponenti - "acumērs ir sūdamērs" - bet ieskriešanās prasa vizuāli noteikt vairākus attālumus un vairāku transportlīdzekļu faktiskos ātrumus. Jaudas metodē ir tikai divas komponenetes - apdzenamā ātrums, kuru redzi savā spidometrā, jo brauc vienā ātrumā un tava motora spēja paātrināt auto, kas ir visnotāl nemainīga, ja vien nebrauc ar šrotu, kas var, piemēram, noslāpt apdzīšanas laikā.