Donbasā katra armija veic savus uzdevumus.
RU armija pilda Kremļa ģeopolitisko uzdevumu - iziet uz Luhanska, Donbasa administratīvajām robežām, bet UKR armija cenšas pārmalt pēc iespējas vairāk tehnikas un cilvēkresursu. Tā kā tur karš iet 2.pk stilā, tad uzbrūkošā pusei vajag 4-5 cilvēkus uz 1 aizstāvošās puses kareivi. Tādi apmēram ir RU zaudējumi tur. Savukārt pie Hersonas ukraiņi attīsta uzbrukumu uz Kahovku. Tur uzdevums sašķelt RU karaspēku, kas pārcēlies Dņepras rietumu krastu, un apgrūtināt piegādes ceļus. Kko jau viņi tur atsit, bet nu temps nav īpaši liels. Atceros Arestovičs stāstīja, ka dienā jāatkaro 10-20km, tad uzbrukums tiek uzskatīts par veiksmīgu. Tad viņš kā piemēru deva Donbasa Izjumu, kur 2 mēnešus krievi tos 10-20 km atkaroja. Citur vēl lēnāk gāja.
Nacisms ir valsts vienojošā ideoloģija, ne kkādi etnogrāfiskie pulciņi. RU ir bez maz vai visas nacisma pazīmes, vienīgā atšķirība, ka valsts rūpnieciskais komplekss nestrādā uz militarizāciju, bet gan korupciju.