Jāgaida rītdienas oficiālie paziņojumi, bet klīst baumas, ka ukraiņi pie Bahmutas ir aizgājuši pretuzbrukumā un uztaisījuši daļēju aplenkumu atsevišķām krievu daļām. Ja tā, tad vismaz kādu brīdi situācija Bahmutā nebūs tik sūdīga, jo vismaz pēdējā deepstate karta rāda diezgan bēdīgu bildi tajā pusē un ukraiņi ir tuvu tam brīdim, kad nāktos atkāpties no Bahmutas.

Redz, doma par sarunām savā būtībā nav nepareiza, Ukraina var aprunāties ar Ķīnu, Ķīna ar Vāciju un Franciju, tas jau pašos pamatos ir pareizi. Galvenais lai tie, kas atbalsta Ukrainu tur līniju, ka Ukrainai ir jāatgūst teritorijas. Iekš šī noteikuma visas sarunas ir derīgas, jo Ukrainas uzvaras ideja tiek bīdīta arī caur citiem kanāliem neskaitot Ukrainu. Tas pats Makrons aizbraucot uz Ķīnu un nostādot Si fakta priekšā, ka Rietumi ir pielēmuši beigt čakarēties ar Krieviju, panāktu 10 reizes vairāk nekā visi ANO un Zeļenska pūliņi kopā.

Ķīnas glumā pozīcija balstā ekonomiskajās interesēs, ar ASV pozīciju viņiem viss ir skaidrs, ar Eiropu viņi vēl tā kā mēģina to Ukrainu dalīt, lai Putins izietu sveikā. Ja Eiropa nostāsies pozā tāpat kā ASV, tad arī Ķīna to Putinu uzmetīs. Putins Ķīnai patīk kā autoritatīvs līderis, bet ja pastāvēs risks, ka atbalstot Putinu Ķīna var izāģēt savai ekonomikai, tad vieglāk būs palīdzēt varas maiņai uz citu līderi Krievijā, nekā zaudēt Rietumu tirgus un tehnoloģijas.

Pat šāds scenārijs saglabā to, ka nosacītā Krievija paliek savās robežās, vienkārši jaunā vara slēdz līgumus ar attiecīgajiem interesentiem. Erdogans arī nav mūžīgs un vienā brīdī viņa vietā var nākt kāds jaunāks kadrs ar piezemētākām ambīcijām.

Mūsdienās sākt pasludināt jaunas valstis un dabūt tam starptautisku atbalstu ir baigais čakars, itsevišķi šādos strīdīgos reģionos, jo dienas beigās lielvalstis ir savstarpēji atkarīgas, tāpēc vieglāk ir robežas nebīdīt, bet strādāt ar politiku un ekonomiku kā to dara Ķīna.

Reālākais scenārijs, ko redzu ir ka Krievija paliek savās robežās, bet tā kā pēc šī kara Krievija vairs nebūs "2. armija pasaulē", tie paši turki un ķīnieši vienkārši paplašinās savas interešu sfēras saslēdzot sev labvēlīgus līgumus ar Krieviju par padziļinātu sadarbību ar konkrētajiem reģioniem. Un krieviem jau arī nekas cits arī neatliks, jo Eiropa un ASV jau tad tiešām vairs neglābs.

Krievu problēma šajā karā ir tā, ka viņi karo viduslaiku stilā, kolonizējot caur spēku, kamēr visas pārējās lielvalstis jau kopš 2. pasaules kara kolonizē tikai caur ekonomiku. Amerikāņi šad tad pabīda kādu specoperāciju, bet arī tas ir tikai daļa no biznesa plāna, kas ir aizmugurē šai specoperācijai. Kā pareizi norādīja viens krievu ekonomists, kad viņam urrā patrioti pārmeta, ka redz ASV tak visu laiku kaut kur iebrūk - ASV nevienā no šīm operācijām sev nav pievienojusi nevienu zemes pleķi, atšķirībā no Krievijas, kas pateicoties Putinam šobrīd pat nevar iziet no specoperācijas, jo pasludinājusi LDNR par Krievijas teritoriju.

Jā, bet tas ir jautājums vai būs pietiekami liels centrbēdzes spēks pašā Tatarstānā un Ķīna pietiekami ātri noreaģēs. Maskava ir pietiekami efektīvi strādājusi uz to lai novērstu kaut kādas neatkarības kustības reģionos, līdz ar to tāda stabīla dalīšanās var notikt tikai gadījumā ja Maskava pārāk ielgi ievilks karu, attiecīgi zaudējot spēka struktūru resursus dalīšanās apspiešanai, vai arī ja Kremļa klani pārāk aizrausies ar krēslu dalīšanu varas tranzīta laikā.

Attiecībā uz Ķīnu - viņu interesēs nav dalīta Krievija, viņi ir pozicionējuši, ka ievēro valstu suverenitāti, līdz ar to tiešā veidā viņi teritorijas neņems, drīzāk vienosies ar Krievijas varu par kārtējo īri uz 99 gadiem. Ķīna, cik zinu, nav atzinusi nevienu no Krievijas valstiskajiem veidojumiem un nedomāju, ka viņi plāno mainīt savu stratēģiju.

Mazas valsteles ir bardaks starptautiskajās attiecībās un vieglāk strādāt ar kaut kādu vienojošu valdību, nevis vietējiem cariem. Attiecīgi pat ja Krievijā sāksies jukas, ārējie spēki ir ieinteresēti to kluci turēt kopā vismaz tik ilgi, kamēr kādas mazās valsteles cars piedāvā labāku darījumu.

Šeit laikam jāizdala ko katrs saprot ar Krievijas sadalīšanos - daudzi domā, ka Krievija varētu sadalīties sīkās patstāvīgi dzīvojošās valstelēs, bet es tādam scenārijam īsti nepiekrītu. Reālākais variants būs, ja vadoņa nomaiņas gaitā izcelsies kaut kādi kašķi starp iesaistītajām pusēm un minētās puses uz laiku izveidos savas nosacīti neatkarīgas teritorijas, kuras pēc kāda laika atkal apvienosies lielākā masā. Tā pati Čečenija uz laiku var "atdalīties" no Krievijas, ja Maskavā nespēs uztaisīt plūdenu varas tranzītu un nodrošināt Čečenijas izdevumu segšanu.

Krievijas lielie resursu krājumi arī ir lielākais traucēklis tās valsts attīstībai, jo attīstības vietā visi mēģina dalīt lielo piķi. Ja vadošie nespēs vienoties par naudas sadali, tad visādas Piedņestras un Osetijas pašas pievienosies atpakaļ Gruzijai un Moldovai, un Baltkrievija neies nekādā savienotajā valstī.

Krievijas problēma, neskaitot jau sākto karu, ir tieši nespēja vienoties par naudas sadali un ja nebūs naudas, tad visi ģeopolitiskie projekti būs izmetami miskastē.

Kā šī valsts var nomirt? Vienkārši izmirstot un zaudējot attīstības potenciālu. Dzimstība Krievijā pie viņu naftas un gāzes ir pilnīgā grīdā, kā arī pateicoties karam visi spējīgie kadri dodas prom. Ar atlikušo vati jau vairs komunismu neuzcelsi. Tie paši arābi ir sapratuši, ka naftas un gāzes nauda ir jāiegulda vispirms jau nākotnē un tikai tad jahtās un zelta podos, savukārt krievi vispirms domā par jahtām un zelta podiem, tad par ģeopolitiku (lai ir uz kurieni naudu izvest), tad par propogandu, tad par militāro "veļičiju" un tikai tad par nākotni.

Šeit laikam jāizdala ko katrs saprot ar Krievijas sadalīšanos - daudzi domā, ka Krievija varētu sadalīties sīkās patstāvīgi dzīvojošās valstelēs, bet es tādam scenārijam īsti nepiekrītu. Reālākais variants būs, ja vadoņa nomaiņas gaitā izcelsies kaut kādi kašķi starp iesaistītajām pusēm un minētās puses uz laiku izveidos savas nosacīti neatkarīgas teritorijas, kuras pēc kāda laika atkal apvienosies lielākā masā. Tā pati Čečenija uz laiku var "atdalīties" no Krievijas, ja Maskavā nespēs uztaisīt plūdenu varas tranzītu un nodrošināt Čečenijas izdevumu segšanu.

Krievijas lielie resursu krājumi arī ir lielākais traucēklis tās valsts attīstībai, jo attīstības vietā visi mēģina dalīt lielo piķi. Ja vadošie nespēs vienoties par naudas sadali, tad visādas Piedņestras un Osetijas pašas pievienosies atpakaļ Gruzijai un Moldovai, un Baltkrievija neies nekādā savienotajā valstī.

Es arī no krieviem negaidītu nekādu nožēlu. Ja karš aizies šķērsām viņi novāks esošos vadoņus un ar jauniem vadoņiem gatavosies nākamajam karam. Krievijas kontekstā ar varas maiņu tiek saprasts process, kad viens elitārs un vardarbīgs grupējums nomaina otru, mēs visticamāk uz lidojošiem auto ātrāk pārsēdīsimies nekā krievi atradināsies no feodālisma.

Pa lielam šobrīd diskusija ir tikai par to cik noplicināta būs Krievija pēc šī kara un cik daudz laika vajadzēs lai atkal uzaudzētu uzbrukuma potenciālu. Pat Krievijas sadalīšanās, iespējamie pilsoņu kari un viss pārējais ir tikai procesa daļa, nāks jaunais cars, apvienos sadalītos reģionus un dragās tālāk. Mūsu interesēs ir lai viņi turpmākās desmitgades pavada karojot savā starpā nevis meklējot piedzīvojumus pie kaimiņiem.

Šajā kontekstā kaut kur vecajā Eiropā pavīdēja doma sakarā ar ieroču došanu Ukrainai - kam tad mēs tos ieročus ražojām un krājām ja ne karam ar Krieviju?

Mēs jau redzam tikai oficiālos zaudējumus, ko pēc kaut kādas metodikas apraksta ukraiņi. Realitātē visādi triecieni pa armijas bāzēm un dzīvā spēka koncentrācijām pat īsti neskaitās jo hvz cik tur tajā kopmītnē to krievu bija. Pa redzamākajiem kapiem staigājot kaut kādi žurnālisti vien ir salasījuši 50K jaunu kapavietu, tas neskaitot vēl tos, kas kaut kur sapakoti gaida savu izsūtīšanu uz dzimteni, gan tos, kuri skaitās "pazuduši bez vēsts" jo neviens viņus nesavāc vai arī nav palicis ko savākt.

Otra lieta, kas glābj krievus no "Ziemas kara" rezultātiem ir mūsdienu medicīna, jo mūsdienās salīdzinoši mierīgi velk ārā no traumām, kas tajā laikā nebūtu savienojamas ar dzīvību, jautājums tik paliek par to vai tas sakropļotais kareivis atgriežoties normālā dzīvē labāk negribēs būt miris.

Un tas viss neskaitot vēl runas par to, ka tās 5 minūtes tajā pasākumā runāja Putina dubultnieks. Tā teikt diezin vai cilvēks, kurš iepriekšējā dienā sniedza gandrīz 2 stundas garu uzrunu pārbaudītām amatpersonām atrodoties vismaz 20-30 metru attālumā nu klausītājiem, tagad rāpsies uz skatuves lai kaut ko stāstītu nepārbaudītam pūlim.

Prigožins tak uz visiem apvainojies, viņu jau nevar laist vienā zālē ar ģenerāliem

Kadirovs savukārt esot aizlidojis uz siltajām arābu zemēm (vai vismaz viņa lidmašīna)

Pēc vakardienas uzrunas un pašu Zpatriotu komentāriem par minēto uzrunu, vairāk gan izskatās ka noskaņojums tajā frontes pusē vairāk velk uz "vsjo hu*ova, vsjo propalo". Pat ja pieļaujam, ka krievi uztaisītu kodolizmēģinājumu, ar to šobrīd jau ir par maz un par vēlu. Zpatrioti uzskata, ka arī mobilizācija jau vairs neko nedos, kaut gan apamaksātie propogandisti kliedz, ka mēs tūlīt n-tos miljonus uz fronti nosūtīsim. Kāda tik vairs no tā jēga, ja tehnikas nav un rūpniecība iznīcināta.

Īsumā, ārpus oficiālās propogandas, skats uz notiekošo tajpusē dzīvojojošiem samērā drūms - uzvaru nav, pat ja ieņems Bahmutu, tas neko vairs neizteiks, Zārki no frontes nāk uz urrā atpakaļ, vadonis izrādās senils pensionārs, bet činovņiki turpina dzīvot sev neko neatsakot.

Es šobrīd vairāk skatos uz to, ko darīs Ķīna - Krieviju iekšēji resursi vairs nevar izglābt, bet ja Ķīna iesaistītos, tad vēl varētu runāt par to, ka krievi varētu paturēt jau iekarotās teritorijas. Ja Ķīna kara gadadienā piedāvās savu miera formulu, ka krieviem ir jāatkāpjas no Ukrainas, tad principā jau ir vienalga cik viņi tur plāno mobilizēt.

Es vēl šo klausoties iedomājos par krievu lielo biznesu, kas vēl pāris nedēļas atpakaļ bija pasūtījis valsts domi trīs mājas tālāk sakarā ar valsts vēlmi piesavināties tā paša lielā biznesa peļņu. Visi zin, ka ekonomika ir di*sā, visi labi saprot, ka valstij būtu kaut kas radoši jādomā ekonomiski vai speciāloperacionāri, bet tā vietā Putins iznāk tribīnē un pasaka ka viss pēc plāna, zaudējumu nav. Biznesa vide noteikti jau kravā čemodānus vai arī organizē valsts apvērsumu, jo nu savādāk skats uz nākotni ir samērā bezcerīgs. Labi, zāles saturam nav ko zaudēt, viņi ir daļa no sistēmas, bet visiem ārpus zāles esošajiem pēc šādas uzrunas ceļās nevis patriotisms bet pistole pie galvas.

Tikko noklausījos Putina uzrunu, gandrīz pat visu. Rezumē - Krievija izstājas no līguma par kodolieroču kontroli. Tas arī principā viss. Visa pārējā gandrīz pusotra stunda tika veltīta tam lai paraudātu par ļaunajiem rietumiem un ASV, un palielītos ar sazīmētajiem ekonomiskajiem datiem. Nekāda ekšena, nekādu papildus mobilizāciju vai kara pieteikumu.

Principā pēc šīs uzrunas elites ārā ejot visticamāk spriež nevis par runas saturu, bet gan to, ko un kad liks Putina vietā, jo tajā penterī vismaz es nedzirdēju neko tādu kā dēļ vajadzētu turpināt karu un atbalstīt Putinu kā tādu - tikai tīru pensionāra fantāziju apkopojumu par aizgājušo jaunību.

Tā Latvijas Radio intervija tīri ok, sarunās ar Feiginu Arestovičs mīl kaut kur aizpeldēt savās domās, bet te tā diezgan konstruktīvi norunāja. Bija arī vietas kur pašiem savu politisko virtuvi pārdomāt.

Kas attiecas uz krievu propogandu - pirmie kopsavilkumi jau ir lieliski. Viss no sērijas "paskat kā no mums baidās, ka saskaņo ierašanos ar mums, paskat kādi mēs labi, nešaujam pa pilsētām kad tur ierodas viesi". Bet kopumā visi izskatās priecīgi, ka armijā kāds nenolohojās un neizšāva, un ka visi vēl sēž studijā nevis bunkuros

Par tām sarunām tieši to pašu iedomājos. Sarunas, kurās pasaka, ka "mūsu sirmgalvis brauc uz Kijevu un ja viņs kaut tikai satrauksies, mēs jūs no kartes nodzēsīsim" diezin vai var saukt par sarunām. Tas vairāk tāds mājiens ar steku, bet cietumniekam arī ar to pietiek - redz par viņu vēl atcerās un ar viņu rēķinās

Politikā "lamatas" noteikti tiek izmantotas. Militārajā jomā it sevišķi kara gadījumā, pie tam tik augstos līmeņos - negribētos ticēt. Brīdī, kad informācija ir ierocis un kļūdainas informācijas rezultātā var mirt cilvēki, nedomāju, ka kāds kaut ko sāk muļķoties uz vietas. Abas puses slepeni var vienoties par apspriežamajām tēmām un tad oficiālās sarunas izmantot nodevēju uzrādīšanai, bet ne jau domāt kaut ko uz vietas otrai pusei par to nezinot. Attiecīgi, ja amerikāņi nodod Zalužnijam informāciju, tad tam pašam Zalužnijam jābūt pārliecinātam par to, kurā gadījumā informāciju var un kurā nevar izmantot.

Nu tas jau vairāk lai atgādinātu par sevi. Ņemot vērā, ka virs Polijas riņķo pat divi lidojošie radari, tad ASV gaisa spēki tuvējā apkārtnē ir tādā kaujas gatavībā, ka krievi var tikai noskatīties uz notiekošo un varbūt uzšaut pa kādu mērķi ārpus Kijevas. Līdz ar to gaidām pērles no Solovjova, Girkina, Medveģeva un visiem pārējiem

Baidens šobrīd apmeklē Kijevu. Varu tik iedomāties kā šodien vārīsies propogandisti un zpatrioti - ASV vadonis atbraucis nesaskaņotā vizītē bet krievu vadība neko lietas labā nedara

Diezin vai Millija līmenis ir tas, kurā uz vietas domās ko teikt. Vienīgais veids kā tāds plāns iet cauri, ir ja Millijs un Zalužnijs jau iepriekš ir vienojušies par tēmām un abas puses strādā uz nodevēju uzrādīšanu. Abas puses ir augstākais komandējošais sastāvs nu jau gadu ilgā karā, tajā līmenī diezin vai sarunu tēmas tiek domātas uz vietas balstoties, kas atbraucis uz sarunām. Ja nav skaidrības par sarunu biedru uzticamību, sarunas vienkārši nenotiek.

Švecs principā jāklausās tāpat kā Arestovišs - ar pāris gramiem sāls. ASV, kā lielākais ieroču piegādātājs pats var izvēlēties tikšanās vietu un uzspiest savus noteikumus. Šeit pilnīgi izklausās, ka Zalužnijs sanāk jau zem pavadoņu tupeles, ja jau nevar atkratīties no pavadoņiem. Tas pat neskaitot, ka ASV puse tiek nolikta vienlīdzīgās vai zemākās pozīcijās ar ukraiņiem, jo redz Millijam ir jāpielāgojas un jāmaina savas pārrunu tēmas.

Ja jau sistēma ir tik korumpēta un kremļa aģenti stāv blakus Zalužnijam, tad kāda jēga vispār turpināt operāciju un solīt kaut kādu pretuzbrukumu? No ASV puses tad izdevīgāk ir turpināt karu šādā stilā, ļaujot ukraiņiem un krieviem noasiņot nevis gatavot ukraiņu armiju pēc NATO standartiem un ar NATO tehniku.

Es nesaku, ka Šveca teiktajā nevarētu būt daļa patiesības, bet šeit jau rodas iespaids, ka pats Švecs mazliet par zemu novērtē ASV nozīmi un iespējas šajā situācijā.

Es tieši tāpēc arī biju domājis līdz martam pagaidīt un nestāvēt rindās, acīm redzami čujs par mūsu valsts institūciju spējām vēlmes savienot ar iespējām izrādījās pareizs

NATO sakarā Krievijai ir radusies vēl viena problēma - Austrumeiropas sakarā lieli NATO spēki ir izvietoti uz robežas, kā arī politiski ir pieņemts lēmums Krieviju demilitarizēt. Tas ir tāls ceļš pret to, ka vēl 2 gadus atpakaļ Austrumeiropa bija tikai buferzona, lai dotu laiku savākties NATO spēkiem Vācijā.

Krievi šobrīd nesaprot vienu svarīgu lietu - Rietumi ar visu savu lēno demokrātiju atkal ir pagriezušies kā Krievijas pretinieki un tas sev līdzi nes visādas izmaiņas gan drošības gan ekonomiskajās struktūrās. Jā, rietumi turpinās sadarboties ar Krieviju arī pēc kara, bet tas vairs nebūs tas pats, kas 2 gadus atpakaļ. Nepārtraucot karu jau pagājušā gada pavasarī, kad kļuva skaidrs, ka uzvaras nebūs, Putins principā ir noracis krievu tautas nākotni uz gadiem 50. Protams propoganda to pasākumu vēl kādu laiku Krievijas iekšienē vilks, bet starptautiskās propogandas iestrādes jau ir noraktas, jo Rietumi ir sapratuši, ka krievus kā lielo naidnieku tagad varēs gadus 10 pa tiesām vazāt, bārstīt pelnus šiem uz galvas, sankcionēt, utt.

Krievija paliks tāds ZKorejas veida biedēklis, uz kā NATO valstis attaisnos militāros izdevumus un visādas citas sliktas lietas pasaulē, bet praksē krievu elites bērni turpinās dzīvot Rietumos, elites sev neko neliegs, turpinās iztirgot krievu resursus, bet vidējais vatenis sēdēs PSRS tipa propogandā un sapņos par krievu pasaules uzvaru.

Problēma ar kara atkārtošanu ir Krievijas ideoloģijā, nacionālajās tradīcijās un dzimstībā. Jau šobrīd krieviem pēc tiem 20 gadiem nebūs ar ko atkārtot to karu - gudrie kadri izbraukuši no valsts paņemot līdzi pēdējās tehnoloģiju paliekas, dzimstība bija bedrē pat bez specoperācijas, pati valsts liela bet ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Pat ja pēc tiem 20 gadiem izdosies salasīt to karapūli, cerēt uzvarēt NATO ir samērā panaivi. Ideoloģiski arī ir smagas problēmas, jo atšķirībā no nacistiskās Vācijas, kur ideoloģija bija nacionālisms un viss arī darbos notika valsts labā, Krievijā bāzes ideoloģija ir korupcija, atšķirās tikai tas zem kā tā pabāzta - komunisms, carisms, demokrātija.

Attiecīgi Krievija bija nopietns spēks tikai laikā, kad uzvaru varēja izspiest caur bezgalīgas gaļas daudzumu, šobrīd krieviem tāls ceļš ejams lai spētu pat domāt par konkurenci ar NATO

Domāju, ka šeit ir gan nevēlēšanās iesaistīties, gan izpratne par to, ka uz tās iepriekš gūtās peļņas būs jāizdzīvo labu laiku, jo tās pašas naftas un gāzes atradnes nedrīkst vērt ciet sakarā ar riskiem pēc tam neatsākt ražošanu, bet procesa uzturēšana pie dzīvības maksā naudu.

Līdz ar to Putina mērķi par lielu Krieviju protams ir skaisti, bet ja nāksies aizvērt atradnes, tad tā lielā Krievija izbeigsies tikpat ātri cik sākusies.

Pieļauju, ka šī panika krieviem sākusies sakarā ar to, ka ASV armijas speciālo uzdevumu spēkiem varētu tik dota oficiāla atļauja atsākt operācijas Ukrainā. Tas gan nenozīmē, ka viņi tur nav jau šobrīd, bet cik saprotu, oficiāls nosūtījums paplašina pilnvaras un dod papildus finansējumu.

www.washingtonpost.com/national-security/2023/02/10/us-special-operations-ukraine-surrogate-program/