Par mobilizāciju - rekur Sahalīnā jau lasās tauta:

Redzēs tik cik tur reāli tauta, cik kārtējā pastanovka.

Es nepārmetu tiem, kas izbrauc pie gājēju zaļā, bet gan tiem, kas spiežas iekšā joslā pie zaļā Deglava ielai. Tā jau tajā vietā pa Deglava ielu braucot sanāk kārtoties pašam, laist autobusus un gājējus, bet maliņā vēl kaut kādi umņiki izdomā, ka piepisuši sistēmu apbraucot sastrēgumu var to darīt līdz galam un braukt tev sānā. Riteņu atslēga zem priekšējā beņķa ir parādījusies tikai gaidot to mudaku, kas beidzot ieliks man to savu džipu, mersi vai vēl sazin ko sānā, jo es redz nelaižu viņa augstību joslā, kaut gan viņam uz tās mazās ielas ir vesela zīme "dodiet ceļu". Kaut gan pag, mums tak tikai ātrumu var pārkāpt, par zīmēm pofig, ne?

Kopumā ja šis manevrs tiek veikts uz pārējās Deglava ielas kavēšanas rēķina, tad jā, ir pamats justies vainīgam - savas minūtes ietaupījuma vārdā tiek radīts 2-3 minūšu kavējums uz Deglava ielas stāvošajiem. Padomāsim loģiski, kā kārtošanās pēc rāvējslēdzēja principa notiek ātrāk - kad divas joslas kustās paralēli vai kad tām divām joslām viena josla pieiet perpendikulāri? Ja pirmajā gadījumā kustība ir lēna, bet raita, tad otrajā gadījumā jau sākas bremzēšanas, kas attiecīgi bremzē kustību Deglava un Nīcgales ielās. Šī situācija ir izteikts paraugs tam, ka pāris egoistu dēļ, kuriem kaut kas deg, pusrajons sēž sastrēgumā, jo katrs no tās škērsielas ielaistais piebremzē kustību visās apkārtējās ielās.

Par otro rindkopu - ahahahaha, mēs jau tikai tā, mazliet, 1% mobilizēsim, bet drošības pēc ķersim visus, kas pārbaudes postenī nevarēs samaksāt. Par šo jau runā, ka mobilizācija ir labi, bet varas sistēmas apakšai pelnīt uz mobilizējamo rēķina ir vēl labāk.

Nu tad mērķis ir sasniegts, Krievijas vidējais dzīves līmenis jau ir Āfrikas līmenī, tur tālāk īsti jau vairs nav kur. Paši krievi savas filmas par karu filmē piemaskavas ciemos, jo 70 gadus nekas nav mainījies, tad kur vēl tālāk? Zaru būdās? Dzīt zemē dzīves līmeni civilizētajai pasaulei? Nafig? Tas ir slikti biznesam un akcionāru peļņai. Jebkura lielā korporācija, visas firmas kas veido to bēdīgi slaveno WEF ir ieinteresētas peļņā un iedzenot Vācijas, Francijas UK vai ASV pilsoni naturālajā saimniecībā peļņu nevar taisīt. Mēs ar savu niecīgo tirgu vispār neesam minētās publikas uzmanības vērti, līdz ar to vienīgais iemesls kāpēc mums ir problēmas ir mūsu pašu neizdarība nevis kaut kādas sazvērestības sekas.

Krievu piedzīvojumi ir interesanti, bet lietuviešu virziens ir pareizs. Ja krieviem tomēr izdosies tas mobilizācijas pasākums, tad diezin vai viņi 300k tovarišķu lielu baru tā vienkārši demobilizēs vai sviedīs tikai uz Ukrainu. Dabūsim paši vēl mobilizēties lai apšautu kājām skrienošu vati (jo tehnika sadegusi Ukrainā).

Šobrīd ir tikai trīs varianti:

1) mobilizācija izgāžas un notiek varas maiņa Krievijā

2) mobilizācija daļēji izdodas, bet mobilizētie kļūst par līķu kaudzēm Ukrainā, kas atkal noved pie varas maiņas

3) mobilizācija izdodas pilnā apjomā, tiek salasīti gan cilvēki gan tehnika, bet loģistikas problēmu dēļ ilgam karam nepietiek resursu, līdz ar to brašie ģenerāļi to visu baru sūta īsā karā pret visiem, tai skaitā NATO. Rezultāts protams ir zināms, vara Krievijā var arī nemainīties, jo nav neviena kam tur kaut ko mainīt.

Cik redzu interneta komentāros, pēdējā laikā 9. maija publiku pēkšņi sākušas satraukt vietējās problēmas un nevajagot to Ukrainu atbalstīt, viss jāiegulda Latvijā. Visi tie forumu un 9. maija karotāji ir kruti līdz brīdim, kad pašiem jāiet uz strelku, tikko kā pašiem rokas jāsmērē tā uzreiz sākas šitie "ko tad es, es jau tā nedomāju, es vispār karu un Putinu neatbalstīju"

Amerikāņiem šajā gadījumā bubulis nav nepieciešams, pietiek politiskā vizītē ierasties Armēnijā un pagozēties ziņās. Praksē neizskatās, ka ASV ir kāds tālāks plāns Armēnijas virzienā, ja neskaita demonstratīvu politisku atbalstu brīdī, kad krievi armēņus ir uzmetuši. Šīs vairāk ir tādas ārpolitikas spēles, kurās mērķis ir graut atbalstu Krievijas režīmam nevis glābt kaut kādus armēņus.

Es nenoliedzu, ka Turcija kļūst par nozīmīgāko spēlētāju Melnās jūras reģionā, tajā pašā laikā nedomāju, ka Rietumi ļaus turkiem no kartes nodzēst Armēniju. Jā, Kalnu Karabahas jautājums paliks atvērts, visticamāk par labu Azerbaidžānai, bet ar to arī jautājums uz kādu laiku būs izsmelts. Turcija pati šobrīd nav īsti tādā ekonomiskajā situācijā lai kačātu pravas un stātos pozās, tajā pašā laikā Erdogans, nebūdams muļķis, izmanto savu ietekmi reģionā un NATO lai izsistu sev bonusus. Šeit uzvar visi izņemot armēņus un Putinu - Erdogans palielina ietekmi turku zemēs, ASV ierodas kā miera nesēji (viņiem visticamāk ir nošpļauties par Armēniju, bet momentu nevar neizmantot), azerbaidžāņi tiek pie teritorijas, krievi zaudē ietekmi reģionā, jo nespēj neko darīt lietas labā, savukārt armēņi tiek vienkārši uzmesti. Tas arī viss.

Krievu opozicionāri par šo tagad cepās, ka neļauj mobilizējamajiem pie mums aizbēgt, bet praksē labi ir, lai paši beidzot sāk risināt savas valsts problēmas, nevis no naidīgās Eiropas kliedz par Krievijas pareizo politiku un krievu apspiešanu.

Vēl jau stāsts, ka mobilizāciju izsludina rudenī, kas praktiski nozīmē, ka jaunie karotāji frontē nonāks kaut kādā novembra sākumā. Ņemot vērā krievu apgādes problēmas šim kontingentam gaidāma ļoti "jautra" ziema - bez kaujas pieredzes, aukstā tranšejā bez normālām ziemas drēbēm un zem ukraiņu artilērijas.

Krievijā katrā ziņā publika "sajūsmā'', jau iet runas par protestiem un ir izpirkti tuvākie lidmašīnu reisi uz Turciju.

Nu ko biedri, ģeds izsludinājis daļējo mobilizāciju. Tad jau tūlīt sāksies krievu nacionālais sporta veids - izvairīšanās no nokļūšanas armijā. Mobilizācijai varētu tikt pakļauti 300K tovarišķu, no kuriem visticamāk noķers kādus 100K. Nabaga ukraiņi visu šito lielgabalgaļu pārmalt un pēc tam vēl vagonos kraut lai sūtītu uz dzimteni.

Diezin vai ir jēga no atsevišķas tēmas, ASV parunās ar turkiem un jautājums būs uz laiku atrisināts. Šeit jau stāsts par to, ka nevis krievi bet amerikāņi ir iesaistījušies diskusijā. Krievi armēņus uzmeta, bet pati Pelosi atbrauca un pateica, ka viss būs ok.

Principā ar pāris mēnešu nobīdi krievi izdomā darīt to, kas bija jādara martā. Šī brīža darbības militārā plānā ir no sērijas "par vēlu dzert Boržomi, kad aknas jau atteikušas". Militāri mobilizācijai vairs nav jēgas, jo tehnika pa lielam ir Ukrainā, armijas instruktori ir Ukrainā, ziema tepat blakus un ar apgādes kanāliem jau šobrīd ir problēmas. Attiecīgi, ja nav plāns kā Staļiņgradā uz diviem cilvēkiem nest vienu Naganu vai AK47, tad militāri tas radītu tikai vēl lielākas problēmas. Ja ir plāns politiski bīdīt kaut kādus mērķus ar mobilizāciju, tad ir savādāk, bet praksē tiem mobilizētajiem nonākot frontē pret motivētiem ukraiņiem, kas karā ir vairākus mēnešus, līķu skaits vienkārši aizies debesīs.

Tagad, rudenī, vēl lai izspēlē manu marta ideju par uzbrukumu NATO valstīm ar saviem mobilizētajiem karaspēkiem un būs izspiests maksimālais debīlisms. Varēs amerikāņi atkal konservus sūtīt lai krievi nenomirst badā.

Iepriekšējā firmā kolēģis vājstrāvu montieris deva labu padomu - pēc līdzekļiem pērc dārgāko iespējamo komplektu ar lielākajiem akumulatoriem. Tobrīd bija izšķiršanās starp Makita un Bosch zilās sērijas urbjmašīnas un skrūvgrieža komplektiem, kur Makitai bija 2x2Ah 18V Li aķis, bet Bosch 3x4Ah 18V akumulatori. Paņēmu Bosch - skrūvjgrieža tehniskie parametri ir drusku švakāki kā Makitai un urbjmašīnai nav trieciena režīma, bet ja godīgi pilnīgi pofig. Priekš visādiem vietējiem celtniecības darbiem laukos 3 akumulatori uz 3 instrumentiem (tagad ir arī Bosch fleksis) ir ideāls variants. Viss komplekts strādā jau 3 gadu un pa brīvdienām tiek samērā regulāri lietots.

Priekš smagākiem darbiem ir arī vada urbjmašīna un flekši, bet tie visi bija kaut kādi Depo pirkti brīnumi, kas gadā nostrādā labi ja 1h.

Kā izvēlēties instrumentus? Pēc tā cik daudz plānojas izmantot. Ražotājs? Amatiera līmenī pilnīgi pie kājas, vēlams gan kāds no brendiem izejot no padoma par akumulatoru skaitu un ietilpību, profesionāļu līmenī pēc tā kurš dod labāko garantiju. Profesionālā līmenī vēlams ņemt viena ražotāja akumulatora instrumentus, lai vieglāk mainīt starp dažādām iekārtām. Makita un daži citi ražotāji pēdējā laikā koncentrējas uz maksimāli plašu instrumentu spektru ko pieslēgt saviem akumulatoriem, bet praksē ja ir interese pirkt kādu citu instrumentu, tad vieglāk ir piepirkt urbjmašīnu tam specifiskajam instrumentam, nekā čakarēties ar akumulatoru kalnu nopērkot DeWalt urbjmašīnu un Makita putekļu sūcēju.

Par to ielīšanu kā normu man arī ir novērojums - Nīcgales un Deglava ielas krustojums centra virzienā. Katru rītu tauta braucot pa Nīcgales ielu rauj iekšā mazajā ieliņā gar tehnikumu lai apbrauktu sastrēgumu krustojumā. Tehniski uz Deglava ielas pirms remontdarbu zonas ir regulējama gājēju pāreja, līdz ar to ir iespēja ātri apbraukt to krustojumu kamēr gājējiem ir zaļais. Tā tas notika arī pirmajās nedēļās, līdz ar to nosacīti viss kārtībā, bet nu jau pēdējās nedēļai aiziet pilnīgs nagļaks - divās joslās pa Deglava ielu braucošie + autobusi no pieturas lien vienā remontdarbu joslā, bet izrādās, ka arī sastrēguma apbraucēji kaut ko grib, kā rezultātā nosacītas 4 joslas mēģina salīst vienā, pie fakta, ka sastrēguma apbraucēji diezgan agresīvi neplāno gaidīt sarkano uz Deglava ielas un bieži brutāli iespiežas satiksmē, pie reizes kavējot jau tā stāvošo Deglava ielu.

Pēc saviem pāris pārbraucieniem ar DSG karbu aprīkotiem auto, domāju, ka kombinēšana būtu reālākais variants. Mēģinot braukt pilnīgi manuālī parādījās tieši minētā sajūga iztrūkuma problēma. No otras puses pat braucot ar 150zs volkswagen grupas izstrādājumu nepameta sajūta, ka apdzenot tā kārba nespēj pieņemt pareizus lēmumus, attiecīgi ja kaut kas tāds būtu jālieto ikdienā, tad visticamāk raustot lāpstiņas.

Ko es saprotu ar nespēj pieņemt saprātīgus lēmumus - nospiežot gāzi pirms paātrināšanās, kārba pārmet pārāk zemu, kā rezultātā sanāk 6-5-4-5-6, kā rezultātā pazūd jēga no tās ātrās pārslēgšanās, ja kārba štepcelējas 4 reizes. Pieredzējuši lietotāji prot trāpīt tikai 5 robā ar gāzi, bet tas atkal rada garas ekskursijas pretējā joslā. Iemetot laicīgi ar roku 5, likās, ka viss apdzīšanas process notiek drusku saprotamāk. Nu alternatīvi tautā gudri cilvēki saka, ka var jau arī neapdzīt, bet tad es nesaprotu, kāpēc visi pērk auto ar 150zs+ ja netaisās ar tiem braukt.

Pilsētā protams DSG ir patīkams pasākums, zemākos ātrumos kārba diezgan saprātīgi pieņem lēmumus, līdz ar to nelikās, ka vispār prasītos manuālis.

Skatoties plašāk lai arī šobrīd braucu ar manuāli, pie fakta cik manuāļi ir izmirstoša suga, visticamāk nākamais auto būs ar kaut kāda veida automātu. Attiecīgi laicīgi sāku pētīt šo jautājumu.

Ja šāds uzbrukums tiešām ir noticis, tad šeit jau svarīgs pats fakts, ka kāds to ir iedrošinājies. Alternatīvi tā var būt viltus ziņa lai izvilktu ārā tos, kas sajutuši asins smaku tiešām plāno reālus uzbrukumus. Katrā ziņā kamēr pa TV nerāda gulbju ezeru, tikmēr nav par ko īpaši iespringt.

Ķecerīgs jautājums par ko mani visticamāk iedzīs zemē, bet pašam interesē - kāds ir to DSG izmantojis nosacīti pastāvīgā manuālajā režīmā? Nu tipa manuālis, bet ar 2 pedāļiem. Pats esmu tos slēdžus pie stūres raustījis, bet neesmu tādu auto lietojis tik ilgstoši lai mēģinātu kaut ko tādu darīt ikdienā. Katrā ziņā par automātiem pats sajūsmā neesmu, braukt var, un ir skaidrs ka tā ir nākotne, tāpēc jautājums cik lielas iespējas to nākotni kontrolēt pašam nevis pielāgoties?

Nuu tā jau būtu padošanās, diezin vai krieviem tas būtu viss. Fakts, ka oligarhiem liek taisīt savas algotņu firmas jau vien nozīmē, ka ar kautko jau karot taisās, jautājums tik vai karos paši savā starpā vai ar ukraiņiem.

Alternatīvais variants protams būtu panākt Ukrainas padošanos Japānas stilā pēc kodoltriecieniem 2. pasaules kara laikā, tādā gadījumā mobilizētie šobrīd īsti nav vajadzīgi.

Problēma jau tieši ir faktā, ka viņi neko neplāno un raustās agonijā - šādos apstākļos arī dzimst stulbākie lēmumi, piemēram raķešu uzbrukums TEC. Nu tur nevar vairs pateikt, ka šāvām pa militāru mērķi un netrāpījām, kas norāda ka vai nu operācijas vada pilnīgi muļķi, vai arī šiem kadriem jau ir pofig ko par viņiem domā pasaule.

Nu šeit nav daudz variantu:

1) krievi plāno ar esošajiem spēkiem noturēt Donbasu un Krimu (brīvprātīgie tikai čakarē kaujas morāli, pamet dārgo tehniku un rada sliktu slavu)

2) Pavēlniecībā sākuši domāt par varas pārņemšanu pašā Krievijā (oligarhiem jau uzdots taisīt savus ČVK, laikam tālāk katrs par sevi)

3) Krievi taisās uzlaist gaisā AES (pa TECiem jau uzšāva)

4) Krievi gatavo kodoltriecienu

Pēdējie 2 varianti būtu jau pilnīgs debīlisms no viņu puses, bet pēdējā laikā īpaši neizskatās, ka tur kāds būtu pie pilna prāta. Kā teica kāds propogandists kara sākumā "kāda jēga no pasaules, ja tajā nav Krievijas". Problēma tik, ka turienes valdošās aprindas sevi uzskata par Krieviju, līdz ar to ja viņi krīt, tad nafig visu.

Teorētiski ir arī 5. variants - krievi taisās padoties, bet nu šim variantam es ticu mazāk kā 3. un 4.

Irākas tehniskais potenciāls tomēr tobrīd bija samērā ierobežots, salīdzinot ar Krieviju šī gada februārī. Tas, ka krievi pie visa sava potenciāla sapisās meistarībā, korupcijā un sistemātiskā nekompetencē, jau ir cits jautājums, bet tīri uz papīra skatoties krieviem bija jāspēj uzvarēt Ukrainu. Nebūtu krievi ar stulbiem lēmumiem kara sākumā savas elitārās vienības atdevuši apšaušanai, situācija šobrīd būtu savādāka.

No otras puses stulbiem lēmumiem kājas daļēji aug tieši no nespējas izdarīt secinājumus par notiekošo pasaulē un mācīties līdzi laikam. Sīrijas operācija viņiem īpaši neatšķīrās no Čečenijas, kas nozīmē, ka pa padsmit gadiem neviens tā arī nav iedomājies kaut ko mainīt ieroču pielietošanas taktikās.

Domai par apiešanu no flanga arī piekrītu, tai pat laikā fakts, ka Ukraiņiem ļāva līdz šim flangam tikt, tajā pašā Izjumā, norāda, ka kaut kas tur tomēr nesagāja kā vajag.

Šitas pasākums mazliet atsita 2. Irākas karu, kad ASV spēki praktiski pāris dienās sagrāva Irākas armiju. Jā, protams ir zināmas atšķirības, kaut vai tas, ka Krievija nav Irāka un Ukraiņu piegādes kanāli nav salīdzināmi ar ASV, bet kopumā vienas operācijas ietvaros viss tas kustības ātrums un artilērijas savienošana ar uzbrūkošām vienībām (kas nozīmē arī labus sakarus un reāla laika izlūkošanu), reāli velk uz NATO stilu gan plānošanā gan izpildē.

Es piekrītu, ka šādas vienības ir tīri trenētas uzbrukumam, tomēr pie pietiekama tehnikas daudzuma un apmācības līmeņa, šāda līmeņa vienībām itkā nevajadzētu tik ātri izšķīst aizsardzībā. Es vēl saprotu omoniešus, kas varēja nesaprast kas notiek, bet ja nosacīti elitāras vienības aiziet želejā, tad tas jau liecina gan par ukraiņu līmeni, gan par krievu problēmām. Ik pa brīdim parādās informācija ka vieni vai otri desantnieki piedalās cīņās kaut kādā frontes nogrieznī, bet itkā nekur iepriekš nav novērota izteikta bēgšana pat esot aizsardzībā.

Atgriežoties pie nopietnākām lietām: Taras Berezovecs sarunā ar Gončarenko apstiprināja manas aizdomas par Harkovā karojošajiem spēkiem - lielākā daļa karavīru ekipējuma jau atbilst NATO standartiem. Skatoties video no frontes likās tā dīvaini, ka ukraiņiem vestēm dizains pamainījies, zābaciņi tādi smukāki, AK šautenes gandrīz vairs neredz, visiem arī ASV stila taktiskās ķiveres ar iebūvētām rācijām izsniegtas, bet izrādās, ka šis grupējums mērķtiecīgi tika aprīkots šādā veidā. Nebūtu brīnums, ja pirmajās rindās karojošie (ja ne visi, tad vismaz zemāko virsnieku līmenī) būtu tie paši, kam kaut kad tagad vajadzētu beigties mācībām Eiropā un UK. Tas arī izskaidrotu to lēcienu profesionalitātē tieši uzbrukumā, jo štābs jau var saplānot viskautko, bet cilvēkiem frontes līnijā jābūt ar pietiekamu pieredzi un zināšanām, lai šādu zibenskaru realizētu. Jo tajā pašā video Berezovecs norāda, ka pretī bija netikai OMONs un mobilizētie, bet arī krievu jūras kājnieku vienības, kam nu itkā nevajadzēja tik ātri pašķīst

Parodija tad parodija, bet tajā pusē robežai šī doma var aiziet tautās iekšējam patēriņam kā pilnīgi reāla prasība. Rekur vēl nesen Zaporižjes AES ukraiņu desantnieki ar nezik laivām šturmēja, arī ziņu palaida tautās tā ka nemetās un nevienam pat jautājumi neradās.

Arī no šī joka gudrs propogandists var izspriest kaut kādu secinājumu, ka visa labas gribas žestā atdotā tehnika būtu jāatgriež Krievijai vai arī, ka tehnika tika pamesta, jo ukraiņi izmantoja kaut kādus slepenus, Ženēvas konvencijā neatļautus ieročus, kā rezultātā paši ukraiņi būtu nododami tribunālam.