Un vai nevienam šis fakts nerada satraukumu, ka likumus piemēro cilvēki, kas pelna tikpat cik sētnieki? Tauta to laikam uztver kā normu, vai ne? Nav ko maksāt "mentiem", tāpat neko nedara, ne?

Padomājot par šīm lietām tā mierīgi var secināt, ka tauta nekur tālu no savas kolhoza domāšanas nav aizgājusi, a mēs te par kaut kādu braukšanas kultūru mēģinam spriest.

Par Prigožinu interesants moments - ja čalis tiešām ir "200tais", tad būs interesanti paskatīties, kas tālāk notiks ar pašu "muzikantu" organizāciju un kā notiks turpmākā vervēšana. Viņš tomēr bija ļoti pietuvināts Putinam, līdz ar to šādu cilvēku tā uzreiz nevar aizstāt, itsevišķi jau šobrīd, kad ir visādi riski arī pašam Putinam.

Kāda te vairs garīgā veselība - tāds termins jau sen ir pametis čatu vairākās jomās. Citējot kaut kur pa TV dzirdētu frāzi - ceļu policists saņem tikpat cik sētniece. Tad ko mēs gaidam no šiem cilvēkiem?

Kaut kādi random čaļi sakaujas uz Siguldas šosejas - nu jau arī pilnīgi normāli. Es jau labu laiku apsvēru vadāt maņķirovku līdzi, ja nu kādam pēkšņi nepatīk mans braukšanas stils un viņš vēlas aprunāties par šo tēmu. Mēs te uz ceļiem jau pilnā gāzē dodamies Krievijas braukšanas kultūras virzienā, ar atšķirību, ka mums mazāk policijas.

Es varbūt sabiezinu krāsas, bet visos dzīves virzienos redzams, ka palielinās cilvēku egoisms, bezatbildība, pohujisms, visa veida izvairīšanās no atbildības un citas "pozitīvas" īpašības, kā rezultātā redzam to ko redzam un nākotnē nekas arī neuzlabosies. Visi sapņi par "stingro roku" novedīs tikai pie tā ko redzam Krievijā, kad cietumā var tikt par dajebko, jo "cietā roka" jau nāk no tās pašas tautas, bet tautai piemīt visas augstāk minētās īpašības.

Par kādu artilēriju ir runa? Lukašenko nebija muļķis un visus kaitīgos informācijas avotus bija novācis jau pirms laika, baltkrievi pa lielam neredzēja to, ko mums te stāstīja, bet tauta pat ar ierobežotu komunikāciju spēja savākties lai masveidā izietu ielās, streikotu uzņēmumos, utt. Ja to būtu tik viegli atkārtot ar pilku iejaukšanos no ārpuses, tad krievi mūs jau sen būtu atgriezuši impērijas paspārnē, bet laikam jau tam procesam vajag kaut ko vairāk kā naudu un gribēšanu gāzt valdību.

Redz es mūsu austrumu kaimiņiem sekoju jau kopš 2014. gada un esmu lietas kursā par visu, kas no veda pie tiem Baltkrievu protestiem. Jā, piekrītu, Eiropa bija tajā procesā iesaistīta, bet nevar par zemu novērtēt arī paša Lukašenko nespēju piedāvāt saviem tautiešiem nekādu attīstību. Vecākās paaudzes varbūt var dzīvot mūžīgajā kolhozā, bet jaunate gan domāja par varas maiņu vai kratījās uz izeju, kaut vai tās pašas Polijas virzienā. Pie tam pirms visa kāzusa ar vēlēšanām paši baltkrievi jau bija sākuši cepties par dažādām tēmām, gan par Lukašenko, gan par augošo Ķīnas, Eiropas un Krievijas ietekmi, līdz ar to klajā laukā tas viss process neradās. Jebkuru diktatoru un režīmu nogalina nevis ārējie spēki, bet gan paša vājums, to varēja redzēt Ukrainā, pēc tam Baltkrievijā un šobrīd pamazām arī Krievijā.

Lukašenko pricipā visu laiku atradās Krievijas nagos, jo Eiropa principiāli vienā brīdī pieprasītu režīma maiņu, līdz ar to vienīgais drošais režīma pastāvēšanas garants bija labas attiecības ar Krieviju vai Ķīnu. Visa cacošanās ar Eiropu principā bija naudas diņģēšana solot demokrātiskas reformas gaišā nākotnē. Es tik brīnos kāpēc Ķīna šobrīd ļāvusi sevi tā nobīdīt malā no notiekošā Baltkrievijā, bet iespējams tur ir kaut kādas aizkulišu kustības.

Kādi būtu Lukašenko ieguvumi dodoties karot? Ja karš tiešām būtu salīdis tajās sākotnējās 2-3 dienās līdz Kijevai, tad Lukašenko varētu celt savu reitingu kopā ar Putinu, kā krievu zemju apvienotāji un izsist sev kādu vietu jaunajā apvienotajā valstī. Baltkrievija no tā neko neiegūtu, bet varas līmenī tādas detaļas nevienu nerausta. Ukrainas teritorija reāli pat krieviem nav vajadzīga, jo jēga ir tikai varas maiņā. Visas teritoriālās pretenzijas, kas tagad tiek bīdītas ir ar domu lai ir pamats pēc gadiem 10 visu atkārtot. Ja kādu interesētu teritorijas, tad Donbass būtu nevis izzagts, bet gan pilnībā atjaunots, lai tikai parādītu pārējai Ukrainai "ruskij mir" labumus, bet tāds nekad nav bijis mērķis.

Oho, tātad Eiropai Baltkrievijā ir tik liela ietekme, ka Lukašenko pat bija spiests ar kalašņikovu rokās pa pili staigāt, kamēr Koļeņķa sapulcēs tēvam blakus bruņuvestē piedalījās? Takā jau būtu laiks atzīt, ka Baltkrievijā ir nopietnas problēmas ar ekonomiku un vienīgais uz kā tas režīms turās ir tā pati Eiropas vai Krievijas nauda. Pēc protestu apspiešanas Baltkrievijā palika tikai krievu nauda, ja to var uzskatīt par Lukašenko iegrūšanu krievu nagos, tad ok, bet reāli skatoties režīms brūk.

Un par kādu tiešu iesaistīšanos karā iet runa? Ukraiņi uz Lukašenko, un daļēji arī pašiem baltkrieviem, jau skatās kā uz nodevējiem, jo no ukraiņu puses ir maz atšķirības vai baltkrievi paši iesaistās karā vai atļauj krieviem izmantot savu teritoriju. Tieša neiesaistīšanās karā vēl saglabā iespējas baltkrieviem atjaunot sadarbību ar ukraiņiem pēc kara, bet pat tad tikai pie noteikuma, ka Lukašenko vairs nav pie varas. To saprot arī pats Lukašenko, jo ja viņam būtu tiešām nozīmīgs tautas atbalsts un tie protesti būtu bijuši tik nenozīmīgi, tad viņš jau sen būtu savējos nosūtījis karot Ukrainā.

Paturpinot domu - ja Lukašenko būtu ticība, ka tā armija nepagriezīsies pret pašu, tad viņi jau no pirmās dienas būtu Ukrainā. Bet batķka tomēr mums reālists un saprot, ka nav labi apbruņot tautu, kas to tik vien gaida kā viņa asinis, un tur pat krievu komandieri diezin vai palīdzēs. It sevišķi jau šobrīd, kad vispār pastāv jautājums, vai Krievijas armija vēlreiz spētu apspiest nemierus Baltkrievijā.

Kaut kur dzirdēju labu tēzi par baltkrievu iesaistīšanos karā - viens ir Baltkrievijā bāzē varonīgi runāt, bet kaut kas jau pavisam cits iet pāri robežai pret visu, ko ukraiņi savā pusē sagatavojuši. Baltkrievi nav krievi, pie pirmajiem 200tajiem tā karot gribēšana ātri noplaks un skatieni tiks vērsti tā brīža militārās vadības virzienā.

Šodien, kad arvien precīzāka informācija pienāk par pilno notikušā apjomu, var teikt, ka ukraiņi izgāja uz gandrīz maksimumu vēstījuma nodošanai, ka karš tikai tagad tā pa īstam sāksies. Viens lidlauks sašauts ar 2-3 raķetēm būtu vēl tāda pabiedēšana, bet jaunākajos satelītattēlos var redzēt, ka sprādzis ir vairākas vietās tā paša lidlauka ietvaros, kas jau nozīmē ka no biedēšanas plānots pāriet uz aktīvu karadarbību. Krievi protams daļu vraku jau bija novākuši, bet praksē ideja par to, ka okupanti dienvidu piekrastē un Krimā var sākt gatavoties "labas gribas žestam" ir nodota.

Baltkrievija jau ir interesantāks moments, bet domāju, ka tajā virzienā vairāk kustību kādu laiku nebūs.

Lidlauks nav iznīcināts. Ir iznīcinātas pāris lidmašīnas un munīcijas noliktavas. Jā, problemātiski, bet tas nav nekas tāds, ko krievi nevarētu atrisināt. Nabaga Černobajevakas lidostā pie Hersonas krievu garnizonu ukraiņi saspridzināja vismaz 20 reizes ar ievērojami lielākiem zaudējumiem, pirms krievi saprata mājienu, attiecīgi 8 vai 9 lidmašīnu zaudējums varbūt ir sāpīgs, bet ne kritisks. Taktiski tā protams ir problēma, bet stratēģiski ir nopietnāks jautājums - cik šādu raķešu ir Ukrainas rīcībā? Ja daudz un Ukraina to var parādīt kaujas laukā, tad tas jau liek mainīt diezgan daudzus stratēģiskos plānus, jo tas nozīmē, ka vienīgā drošā vieta, kur glabāt munīciju principā ir jau Krievijas teritorija. Ja raķetes ir tikai pāris un Ukraina šīs raķetes cītīgi taupa, tad krieviem nav nepieciešams īpaši iespringt un pārzīmēt savus plānus, jo tehniski vēl kādu munīcijas noliktavu var atļauties ziedot.

Ir atšķirība starp munīcijas taupīšanu un tās neesamību. Pat ja ukraiņi taupa šīs raķetes, viņi nedrīkst ilgi bakstīties ar otro triecienu, jo militāras jēgas, kopējā frontes kontekstā skatoties, no šī uzbrukuma bija samērā maz, tas vairāk bija trieciens pa krievu karavīru un civiliedzīvotāju morāli. Tagad uztaisot pauzi būs skaidrs, ka to raķešu ir ļoti maz vai vairāk nav, kas krieviem dos laiku un pamatojumu pacelt savu karavīru morāli, un sagatavot risinājumus lai izvairītos no nopietnām sekām nākošajos uzbrukumos, ja tādas raķetes tomēr atradīsies.

Sadzīves ķīmija netiek ražota viena konkrēta ražotāja viena modeļa izlietnei. Es nešaubos, ka turki spēj saražot ATACMS analogu, bet ļoti šaubos par amerikāņu HIMARS spēju šo raķeti palaist. Tepat vēl pavisam nesen bija brēka par to, ka vācu MARS2 nav savienojams ar amerikāņu piegādātajām raķetēm, kaut gan praksē braucamais ir tas pats MRLS, bet redz softs tā nedomā. jautājums protams nav nerisināms, bet ne bez pašu amerikāņu iesaistes.

Par raķešu redzamību pie dažādiem ātrumiem - Kalibr un daudzas citas spārnotās raķetes kruīza posmā lido zemuun salīdzinoši lēnu, ap 1000km/h, kas ļauj tās notriekt pat ar pleca pretgaisa sistēmām un ļauj tās redzēt arī parastiem pilsoņiem. Attiecīgi ir pilns nets ar video uzņemtām raķetēm. Ballistiskās raķetes lido ātrāk un augstāk, bet atkal pa fiksētu trajektoriju, līdz ar to diezin vai dalidotu līdz tai lidostai. Krievu pretgaisa aizsardzība varbūt ir sūds, bet nu nejau tik liels sūds.

Attiecīgi ja ir atlidojis kaut kas tāds, ko pretgaisa aizsardzība nenotrieca un kā atlidošanai nav liecinieku, pat pie pieteikami liela šķērsojamā gabala pāri Krimai, tātad var secināt, ka ja tur kaut kas arī lidoja, tad tā nebija ne spārnotā ne PSRS stila ballistiskā raķete. Par pašu trieciena brīdi piekrītu, ka tajā nekas nebūs redzams, bet gaišā dienas laikā spārnotās raķetes vai pretkuģu raķetes jau nu noteikti būtu pamanāmas šķērsojot Krimas teritoriju.

Variants protams interesants, bet tādā gadījumā jautājums cik tam pasākumam raķešu daudz saražots. Arī no ukraiņu puses bliežot pa Krimu ir jārodas iespaidam, ka ukraiņi to var darīt pietiekami bieži. Attiecīgi tuvākajās dienās ukraiņiem vajadzētu šādu triku atkārtot, pretējā gadījumā krievi nonāks pie slēdziena, ka to raķešu nemaz tik daudz nav, un, lai bīstamība saglabājas, situācija nav tik slikta, kā tas šobrīd ir ar HIMARS uzbrukumiem gar frontes līniju.

Es nesprotu kāpēc vispār tāda doma ka tās ir turku raķetes? Kā jau minēju iepriekš ukraiņi un ASV jau vairākas nedēļās runā par to, ka ATACMS nonāks ukraiņu rīcībā, un pēdējā piegādē ASV palīdzības paketē bruņojuma saturs vispār tika atstāts neatšifrēts ar komentāru ka tur būs kaut kādas raķetes HIMARS sistēmām. Ņemot vērā, ka ukraiņi bez nekādiem komentāriem pielietoja HARM raķetes, tad tas, ka ukraiņi ir tikuši pie ATACMS man liekas reālāk, nekā ka viņiem no Turcijas ir atvestas kaut kādas citas raķetes kopā ar visu palaišanas sistēmu.

Izlikties par beigtiem ir variants, problēma tik tā, ka viss notika gaišā dienas laikā skatītāju klātbūtnē, attiecīgi oficiāli protams visu var noliegt un teikt, ka paši nolohojāmies, bet praksē šobrīd ļoti intensīvi jāveic propogandas darbs, lai pārvirzītu publikas domas no tā, ka specoperācijā ir problēmas. Jau par dronu flotes dienā Krimā bija jautājumi, tad kur tad vēl par šo. Steidzami neieciešamas uzvaras

Sāksim ar to, ka turki paši izmanto ATACMS un ja viņiem ir kaut kas labāks, tad diezin vai viņi to sūtīs uz Ukrainu.

Nākamais jautājums ir palaišanas iekārtas - palielam Ukraiņu rīcībā ir palaišanas iekārtas priekš padomju raķešu tipiem, bez nekādas gudras vadības un MLRS/HIMARS/MARS2, kas ir spējīgi šaut tās pašas ATACMS. Teorētiski ir arī ukraiņu pretkuģu raķešu sistēma, ko tīri teorētiski varētu šim pielāgot, bet problēma tajā, ka sīs raķetes (arī Harpoon) būtu pamanāmas ielidojot, jo ir stipri lēnākas par ATACMS. Attiecīgi būtu ziņas par pamanītām raķetēm. Tātad nav daudz variantu par to, no kā varētu izšaut raķetes, kas būtu pietiekami ātras, lai vērotājam no malas liktos, ka noliktava vienkārši uzsprāga.

Nepabeidzu domu - ja nebūs augsta līmeņa atbildes, tad sāksies tautas begšana no Krimas + armijas dezertēšana, jo atstāt šādu uzbrukumu bez atbildes nozīme pateikt, ka principa izslavētā pretgaisa aizsardzība ir bezspēcīga, un līnija ko ukraiņi var brīvi aizsniegt ir Ukrainas vecajās robežās. Praktiski tas nozīmē, ka ne vairs tikai līdz 70km no frontes līnijas atrasties ir bīstami, bet jau visā okupētajā teritorijā.

Visticamākais variants ir tie paši amerikāņu ATACMS, jau labu laiku kaut kur pa malām klīst informācija, ka šāds bruņojums varētu nonākt ukraiņu rīcībā, un pa šīm nedēļām bija arī dažas citas iznīcinātas munīcijas noliktavas ārpus GMRLS raķešu sasniedzamības zonas, par ko arī Girkins cepās. Jautājums tika vai ATACMS ukraiņi dabūja no pašiem amerikāņiem, vai arī caur kādu citu NATO valsti, lai amerikāņi varētu tēlot, ka viņi nav lietas kursā. Par labu ATACMS liecina arī tas, ka netika novērotas pierastās lēni lidojošas raķetes, ATACMS ir samērā neliela bet ātri lidojoša raķete, līdz ar to varēja rasties iespaids, ka vispār nekas neatlidoja.

No šī arī mana doma, ka visticamāk tiek testēta krievu reakcija, kā arī demoralizēta krievu armija un Krimas iedzīvotāji - ja šis starpgadījums izies cauri bez kaut kādas augsta līmeņa atbildes un/vai Medveģeva solītā kodolkara.

Ja šis moments tiešām ir Ukraiņu raķešu trāpījuma rezultāts, tad domāju, ka šis ir tāds kā tests - tālās darbības raķetes (300km) ir iedotas, uzšausim pa Krimu un paskatīsiemies atsauksmes. Ja krievi nespēs uz šo pietiekami nopietni atbildēt, tad principā tuvākajās dienās ukraiņi šaus pa visu okupēto teritoriju un stratēģiski pipec krieviem pienāks ļoti ātri.

Redz, ja jautājumam pieiet no tās puses, ka valdībai ir plāns, tad jā, varētu uzskatīt, ka tikai pilsonis parastais dabūs pa kaklu, kamēr šie izrullēs.

Tā kā es uzskatu, ka valdībai tāda skaidra plāna nav, tad gadījumā, ja tā krīze tiešām iestāsies, tad kakas būs ventilātorā un amati valsts struktūrās būs garantēti tikai mazskaitlīgai augstu sēdošo daļai, pārējie tiks pamesti zem tanka vai cirvja, kad atkal tiks īsināti valsts izdevumi. Liels daudzums no šī brīža darbībām ir vienkārši aktīva darbības imitācija, bet fonā skanošais to pašu ministriju izteikumos liecina par to, ka panika tomēr ir arī tajos kantoros.

Es neaicinu pārvākties uz viduslaikiem, vienkārši norādu, ka vispirms būtu jānodala modernās pasaules ekstras no tiešām pamatvajadzībām. Dienas beigās sliktākajā gadījumā es esmu viens no tiem, kas sals tajos Rīgas dzīvokļos, jo darbs tad Rīgā. Ja tiešām esam krīzē, tad arī laicīgi jāsāk plānot no kā esam gatavi atteikties lai to ziemu tiešām pārvilktu, nevis ar jādalās ar kaujas saucieniem par to, ka valstij man jānodrošina karstais ūdens 24/7.

Un lauku mājas minēju kā paraugu tam, ka tur par savām ērtībām jārūpējas pašam, neieguldot darbu un līdzekļus vienīgā pamatvajadzība, kas tiek izpildīta ir jumts virs galvas, pārējais jau ir ekstras.

Tā kā pēdējā laikā samazinājies visādu ziņojumu skaits par dažnedažādām piegādēm Ukrainai no pašu Ukrainas politiķu puses, tad pieļauju, ka šobrīd paši iekārtu devēji pieskata to lai iekārtas nepazustu. Mans minējums būtu, ka sabiedrotie piespieduši politisko vadību nemaisīties pa kājām militāristiem, attiecīgi arī tehnika no Eiropas un ASV kustas brīvāk un lietderīgāk izmantojas, gan arī informācijas noplūžu mazāk. Tepat pēdējās dienās atklājies, ka kaut kas no NATO piegādājis ukraiņiem pretradaru raķetes ar attiecīgiem rezultātiem kaujas laukā. Krievi loģiski uz pauzes par tādu triku, kas liecina, ka informācijas noplūdes ir labi ierobežotas.

Karš šobrīd ir pārvests režīmā, kad ar NATO ieročiem ukraiņi demilitarizē Krieviju, kas no NATO valstu viedokļa ir pilnīgi ok variants, jo pašiem rokas nav jāsmērē + daudzās valstīs bruņojuma ražošana iet uz urrā, vietām pat Aukstā kara līmenī. Pieļauju arī, ka daudzām valstīm ir dziļi nošpļauties par Ukrainu, bet Krievijas demilitarizācija tomēr ir tāds reālpolitisks mērķis.

Jermaka jautājums aktuālāks kļūs tuvojoties kaut kādām sarunām ar Krieviju vai atjaunošanas fondu dalīšanai. Lūk tajā brīdī var sākties momenti, ka tie paši sabiedrotie spiedīs uz izmaiņām Ukrainas vadībā lai nodrošinātu atbilstošu līdzekļu sadali.

Principā visi notikumi ir samērā normāla parādība Ukrainas pirmskara politikā. Es pat nesaprotu, kāpēc mūsējie aizgāja tādā razņosā par to, ka Ukraina ir kaut kādas paraugs demokrātijai. Jā, Zeļenskis palika savā vietā, bet tas jau pēkšņi neizdzēsa visus iekšējos konfliktus, politiķi vienkārši sūdīgākajā brīdī spēja savākties un saliedēties ap valsts neatkarības ideju, kas protams ir apsveicami no viņu puses. Bet tā kā šobrīd bruņojums uz Ukrainu plūst un militārā vadība ir nodalījusies no politiskās, tad politiķi savu brīvo laiku var turpināt aizpildīt ar Ukrainas politikā ierastajiem skandāliem.

Šeit jau sākas jautājums ko mēs saprotam ar pamatvajadzībām? Vai siltais ūdens katru dienu ir pamatvajadzībai vai tomēr ekstra? Siltums dzīvoklī līmenī, ka var šortos staigāt ir pamatvajadzība vai ekstra? Man vienkārši papildus īrētam dzīvoklim Rīgā ir arī savas lauku mājas un es atceros arī 90tos padomju laikā būvētajās daudzstāvenēs, līdz ar to mana izpratne par to, kas ir pamatvajadzība un kas ekstra visticamāk stipri atšķiras no vidēja rīdzinieka.

Reiz sensenos laikos lielākas cilvēku grupas nonāca pie slēdziena, ka ir nepieciešama kaut kāda pārvalde, lai atvieglotu minētās cilvēku grupas dzīvi neliekot šai grupai nodarboties ar pārvaldes funkcijām ikdienā. Laika gaitā šis pārvaldes process ir izgājis caur dažādām modifikācijām - cilšu vecākie, monorhijas, diktatūras, demokrātijas un šobrīd mēs esam šajā punktā ko sauc par demokrātisku valsti.

Problēma gan mums gan daudzviet citur pasaulē ir tā, ka valsts tā vietā lai nodarbotos ar savām pamatfunkcijām (minētās cilvēku grupas dzīves uzlabošanu), nodarbojas arī ar visādām papildus figņām jo gan sistēma gan tā cilvēku grupa, ko pārvalda minētā sistēma, ir aizmirsuši kādas ir valsts pamatfunkcijas. Un kamēr minētā cilvēku grupa, zināma, kā pilsoņi parastie, gaidīs komunismu, kad valsts visiem visu dos un par to nekas nebūs, tikmēr jā, slīcēja glābšana būs paša slīcēja rokās, jo pat 1,9milj tautā var atrast kādu kam to palīdzību vajag vairāk.

Piedāvāju 3. variantu - neviena no pusēm īsti nezin vai pietiks un kārtējo reizi izies uz variantu "atstāsim šo veiksmei". Ja gāzes pietiks, tad Kariņa atbalstītāji varēs kliegt, ka NRA šūpo kuģi un izplata fake news, ja gāzes pietrūks, tad atkal NRA varēs kliegt, ka "mēs tak teicām".

Mums tautā dzīvo kaut kāds maldīgs uzskats, ka valdībai vai opozīcijai ir reāls plāns, bet praksē, paskatoties vairāku gadu griezumā, visas puses praktiski mauc paļaujoties uz tīru veiksmi, jo visi plāni labākajā gadījumā ir plikas vadlīnijas.