Sankcionāri tad izdzīvos, bet kaut kāda daļa Āfrikas un Āzijas var arī neizvilkt, un čakarēties ar bēgļu straumēm nevienam nav baigās intereses. Baltkrievija šobrīd diemžēl ir ātrākais ceļš kā dabūt tos graudus līdz Baltijas ostām, jo Melnajā jūrā vispirms jātiek galā ar krievu floti, kas bloķē kuģu kustību.

Nu ja ANO saka, ka ir tik slikti, tad kāds visticamāk kaut kur kaut ko ir smagi ievilcis nāsīs vai nepasaka līdz galam. Pie tādām rezervēm jau sen visi karotu par pēdējo kviešu graudu un kvieši biržā maksātu pie 1000Eur/t. Tas ka daudzās Āfrikas valstīs ir tāda un vēl sliktāka situācija gan mani nepārsteigtu.

Otra lieta - pēc tām 10 nedēļām pat mūsu platuma grādos principā sāks kult ziemas kviešus, līdz ar to mums bads tāpat gluži neiestāsies.

Trešā lieta - ES valstīm atsakoties no biopiedevas degvielai liela daļa rapša lauku nākamajā sezonā pārkvalificēsies par labības laukiem, līdz ar to vissliktākā situācija ar pārtikas cenām sagaidāma laika posmā līdz nākamā gada ražai.

Piekrītu, ka tas arī ir arguments. Tāpēc arī viss 9. maija pasākums panesās tikai vairākus desmitus gadu pēc kara beigām, jo tiem kas to visu bija redzējuši dzīvajā tur īsti nebija ko svinēt.

Par šo jau kaut kur internetā sprieda, ka lai arī PSRS dažreiz izcēlās ar šādiem momentiem, tā bija daļa lielākas stratēgijas, jo visu pasākumu vadīja nevis viens ģeds, bet paliels bars ar visādiem ģenerāļiem, partijas darboņiem, utt., līdz ar to lēmumi tika pieņemti saskaņojot iespējamās sekas ar visu sistēmu, nevis kā šajā gadījumā kad pāris kadri praktiski piepisa visu sistēmu.

Vienīgā lielā osta, kas palikusi ukraiņu kontrolē ir Odesa, kuras jūras teritorija ir mīnēta un pa pašu Melno jūru vizinās krievu kuģi, kas apšauda ārzemju transporta kuģus.

Šajā virzienā sarunas notiek divos virzienos - vai nu kravas kuģus pavada starptautisks militārs eskorts, vai arī ukraiņiem dod pretkuģu raķetes ar ko šamējie tad paši apslīcina krievu floti

Ja ukraiņu dzelzceļnieki ir tādi paši padomju skolas kadri kā mūsējie, tad dzelzceļa platumu tajā vals'tī kāds nomainīs labi ja pēc gadiem 20-30. Mums pašiem dzelzceļa sliežu platuma maiņa noderētu, bet redz ka kamēr jau Rail Baltic neuzbūvēs tikmēr paši neko nemainīs.

Nu bez kara noteikti varēja iztikt, jo labības raža tomēr ir tāds drusku ar pirkstu debesīs pasākums, nav garantijas ka tās ražas nebūs augstākas vai zemākas kā gaidīts. Bet ja jau Vova taisa piedzīvojumus, tad būtu grēks neizmantot labu krīzi un nenovelt jebkādas turpmākās problēmas ar ražām uz Vovu. Ja kaut kas izaugs, lieliski, neizaugs - Vova vainīgs.

Un tāpat ar 80% citu pasaulē jau ilgi milzušo problēmu - kaut kā atrisinājām paši - labi, neatrisinājām - Vova vainīgs.

Nepareizi sarakstīju, Polijā ir eiropas platums, bet leišiem ir viena līnija eiropas platumā no Polijas

Problēma ar labības vizināšanu pa dzelzceļu no Ukrainas ir dažādie sliežu platumi. Ukrainā vēl ir krievu standarta platums, Polijā cik saprotu arī un leišiem ir līnija līdz Viļņai (ja pareizi atceros). Ideāls variants būtu vest caur Baltkrieviju, jo tad bez nekāda pārkraušanas čakara visu varētu uzreiz dabūt līdz Lietuvas un Latvijas ostām, bet tagad cik saprotu ir vismaz viena pārkraušana uz Polijas un Ukrainas robežas, nezinu kā leiši dabū līdz ostai. Tāpēc arī amerikāņi domā par Baltkrievijai piemēroto sankciju samazinājumu, lai to transporta koridoru palaistu pa krievu platuma dzelzceļu.

Jo Ukraina nav vienīgā problēma. Minerālmēslu cenas ir kosmosā jau kopš pagājušā gada vidus sakarā ar vispārējām loģistikas problēmām pasaulē, sakarā ar visādām klimata problēmām daudzkur pasaulē bija problēmas ar pagājušā gada ražas apjomu, Ķīna diezgan daudz rezervju uztaisīja, lai varētu savējos brīvāk karantīnā turēt (bunkurā tomēr arī jāēd), degvielas cenu pieaugums pasaulē, Eiropas zaļās idejas, cilvēki arī neraujās uz laukiem. Iemeslu ir daudz, vienkārši līdz šim mēs kaut kā veiksmīgi esam no visiem sūdiem izvairījušies pateicoties lielām ražām un mierīgai politiskajai situācijai pasaulē.

Re kur links uz ASV kviešu cenas dinamiku pa gadiem:

tradingeconomics.com/commodity/wheat

2008. gadā tirgū bija līdzīgas cenas kā šobrīd, iztika tikai bez militāra konflikta starp diviem lielākajiem ražotājiem.

Re kur eiropas kviešu cenas dinamika pa 10 gadiem:

www.balticagro.lv/razas-iepirkums/birzas-cenas

Vovka protams arī ir vainīgs, bet karš šobrīd vairāk ir dūmu aizsegs tam, par ko zemnieki jau gadiem cepjās un saka, ka būs sūdi.

Neaizmirsīsim arī, ka ES valstīs zema kviešu cena tiek daļēji uzturēta caur subsīdijām, taču jaunākais virziens ar atbalstu bioloģiskajai saimniekošanai paaugstinās tās pašas kviešu cenas, jo raža vairs nebūs 4-6t/ha, bet gan kaut kādas 2-3t/ha, ja labi paveicas.

Nu tā taupība varētu būt variants, pie mums jau ir tradicionāli paņemt mašīnu kredītā pa maksimālo summu, ko var atļauties, saprast, ka ir arī citi ar auto saistīti izdevumi, pirkt lētākās riepas, liet lētāko pieejamo degvielu un nekur lieki nepaātrināties lai nenotērētu tos 0,02l degvielas.

Situācija uz ceļa pēdējā laikā ir tāds labs sabiedrības spogulis - infrastruktūra brīžam ir, brīžam nav, likuma vara vairāk nav nekā ir, un pat ja ir tad lai iekasētu nevis lai audzinātu, tauta brauc katrs pēc savas izpratnes un vajadzībām, arvien mazāk cienot pārējos satiksmes dalībniekus - tā teikt, ja es nesteidzos, tad nevienam nebūs braukt ātrāk par mani, vai arī man nebūs stāvēt kopā ar lohiem, ja es varu apbraukt sastrēgumu un rindas galā ieslēgt pagriezienu un iet uz abordāžu cerot, ka kāds nobīsies un palaidīs.

Pēdējā punkta sakarā izteikts piemērs manā maršrutā ir Nīcgales un Deglava krustojums, kurā sākotnēji visi stāvēja korķī Nīcgales ielā lai grieztos uz Deglava ielas tilta virzienā, tad otrajā nedēļā jau sāka parādīties "steidzīgie", kas pārkārtojās jau pie paša krutojuma, un tagad esam līmenī, kad katrs sevis cienīgs "džigits" lielākā džipā vai lūznī uzskata ka viņam nav jāstāv sastrēgumos ar pārējiem lohiem. Tas vēl būtu nekas, ja cilvēks mēģinātu pārkārtoties ar ieslēgtu pagriezienu, bet šobrīd es redzu variantus "pagrieziens+abordāža" vai "abordāža bez pagrieziena". To visu redzot manī sāk rasties vēlme vadāt līdzi kādu maņķirovku vai lomiku, tā teikt, ja sākam atteikties no civilizācijas tad daram to līdz galam Krievijas stilā. Jautājums tik vai tas ir tas ko vēlamies sasniegt? Plāns ir ignorēt kopīgas intereses līdz brīdim, kad tas lomiks ielido pašam stiklā un tad šausminamies par to kā mēs līdz tam nonācām?

Problēma jau nav tehniski nokost to baru, stāsts jau ir par principu, ka tas vispār jādara. Saprotu, ja aiz smagā iesēžas kādi 1-2 mazauto, ok, varbūt tehniski nevar apzīt, viss saprotami, bet ja jādzen 8 vieglie, no kuriem nevienam jauda nav zem 120zs, tad kļūst kaut kā neērti, jo visi šie cilvēki var mierīgi to smago apbraukt, bet tā vietā sēž viens otram pakaļā un kaut ko gaida. Es to pricipā uzskatu par necieņu pret pārējiem satiksmes dalībniekiem un klaju satiksmes drošības apdraudējumu.

Nedēļas nogalē braucot uz laukiem sapratu, ka esam sasnieguši jaunu braukšanas kultūras līmeni - padsmit auto vilcieniņi pārskatāmā, taisnā, ~3km garā ceļa posmā aiz nabaga smagā, kas brauc uz 90. Tiešām jau viss tik slikti ar spēju apdzīt un ieturēt distanci, ka esam gatavi viens otram uz 90 pakaļā līst? Ok, piekrītu tiem, kas saka nav kur skriet, var arī uz 90 braukt, bet 2-3m atstarpe starp mašīnām pie 90km/h tas tagad ir normāli? Tā tagad autoskolās māca? Varbūt es vienkārši kaut ko nesaprotu? Nē nu tā iespējams tāda fīča tik tuvu saspiesties, lai kāds ātrāks tad visu baru var apdzīt, bet 8 mašīnas + smago vienā reizē dzīt pat man kaut kā neērti paliek.

Nedomātājs personiski atbildēs jebkurā gadījumā kad atnāks nakamā krīze (izskatās, ka visai drīz), jautājums vai no tās tiks izdarīti secinājumi. 2008. gadā tauta nāca pie secinājuma, ka laikam nav labi, ja pie stūres ir savu interešu bīdītāji, kas pats par sevi ir labs secinājums, tomēr drusku par īsu. Šobrīd ir savēlēti visu iespējamo interešu grupu interešu bīdītāji, problēma atkal tajā, ka tie ne par ko īsti nevar vienoties un tā arī muļļājamies uz vietas. Teksta un ideoloģiju ēterā varbūt ir daudz, bet skatoties uz ekonomikas rādītājiem kaut kas tomēr nav. Tūlīt būs nākamā krīze, politika ātri vien nonāks pie pilsoņa, kurš nedomā par politiku, un tad jau skatīsimies, kur tas pasākums tālāk pavilksies. Problēma visā šajā, ka pagaidām pilsonis sāk domāt tikai tad, kad pašam maku spiež

Kā baru no atbildības atbrīvo tas, ka veiksmīgs vadonis ar viņiem manipulē? Rekur krievi blakus, viņi neievēlēja vadoni, viņi nekliedza "krim naš", nezināja, ka būs sekas? Klausoties jaunākās intervijas no tās robežas puses ir redzams, ka pat tur bars saprot, ka viņi varbūt nav līdzvainīgi, bet ir vismaz līdzatbildīgi pie notiekošā. Jautājums vienmēr ir tikai par to cik ātri un cik dziļos sūdos esot, pietiekama populācijas daļa saprot, ka kaut kas notiek ne tā un sāk rīkoties.

Kaut kur skatījos diskusiju ar vienu psihologu un viņš minēja, ka ASV armijā netiekot ņemti cilvēki ar pārāk mazu IQ, jo šie cilvēki ir par dumji pat priekš armijas un tie bija kaut kādi 10% populācijas. Attiecīgi pārējie 90% nav muļķi, un vismaz domāšanas līmenī spēj analizēt informāciju un pieņemt kompetentu lēmumu. Attiecīgi, ja šī lielākā populācijas masa nespēj izdarīt informācijā balstītu lēmumu vai ir par slinki lai piepūlētu smadzenes, tad neviena valdība tur nepalīdzēs. Es pat pēc savas darba pieredzes redzu, ka vidējais latvijas iedzīvotājs nav stulbs, viņš vienkārši ir slinks/ietiepīgs/baidās no atbildības, līdz ar to lai no viņa dabūtu ārā kaut kādu loģisku darbību bez tādas vieglas manipulācijas neiztikt, pat ja minētais personāžs pats būtu ieinteresēts rezultātā. Izejot no šīs domas jebkurš manipulātors, kamēr nepārcenšās (skatos uz Gobzema un Kaimiņa kungiem) tiek uzņemts uz urā, jo sola ātru visu problēmu risinājumu, attiecīgi vidējais pilsonis neredz nepieciešamību kaut ko papildus domāt. Ja vēl ekonomika iet uz augšu, kā tas bija treknajos gados, tad vispār vēlētājs nepiepūl savu smadzeni, balso par jebkuru, kas sola ka lejputrija turpināsies, pat ja pats vēlētājs jūt, ka tas, ka cementa maisītājs var atļauties X5 ne par ko labu neliecina.

Labi, es beidzot sāku saprast virzienu, jo ir arī normāls domas skaidrojums.

Tātad stāsts ir nevis par pilnīgu brīvā tirgus sistēmu, bet gan sistēmu , kurā valsts saglabā savas funkcijas, bet ekonomiskie procesi notiek bez valsts iejaukšanās. Labi, ekonomiski tādai sistēmai es varu piekrist, uz papīra viss forši.

Un tagad ir jautājums - kā nodrošināt ka šī sistēma neaiziet variantā kā 90. gadu režīmā Krievijā. Līdz Putina nākšanai pie varas tā valsts bija ideāls paraugs tirgus ekonomikai - viss no kā varēja iegūt kaut kādu labumu bija privātīpašums, valsts procesā neiejaucās, veiklākie kļuva stāvus bagāti, taisīja monopolus, kasījās savā starpā, privatizēja pat valsts īpašumus, bet pārējie izdzīvoja. Likumi itkā bija, bet pie lielām atšķirībām starp valsts sektora algām un biznesa ieņēmumiem, likumi kļuva viegli pārrakstāmi.

Krieviem problēmas "atrisināja" Putins ar drošībnieku varzu, bet normāli šādas situācijas risina ar valsts iejaukšanos. Tātad kaut kāds sociālisma elements pastāv jebkurā ekonomikā, jo ir vajadzīga kaut neliela valsts kontrole lai bizness neaiziet raznosā. Diskusija tātad ir nevis par to kaut kādu valsts uzbūves modeli, bet gan par līmeni kādā valsts iesaistās ekonomikā un kā kontrolējas ierēdņi.

Un šeit jau viss nonāk līdz domai, ko es jau vairākkārt šeit esmu rakstījis - valsts pamatu veido vēlētāji, pilsoņi, iedzīvotāji, sauc to baru kā gribi. Minētais bars tad arī vai nu organizē pats sev kaut kādu pārvaldi caur demokrātiju, vai arī šo pārvaldes funkciju uzņemas kāds aktīvāks kadrs. Bars dienas beigās ir atbildīgs par tiem, kas viņus vada un ja bars nekādā veidā pietiekami dzirdami vai redzami neizsaka savu neapmierinātību, tad jau viss kārtībā. Pat ja bars sāk balsot ar makiem un nedod sistēmai naudu, tas jau neko nemaina, jo sistēma spēj dzīvot arī uz tiem pašiem brīvā tirgus dalībniekiem šur tur palaižot brīvāk kādus noteikumus vai pieprasot pateicības.

Itāļi nākuši klajā ar plānu mieram starp Ukrainu un Krieviju.

www.tvnet.lv/7527316/italija-sagatavojusi-planu-karadarbibas-izbeigsanai-ukraina-tas-paredz-okupeto-teritoriju-autonomiju

Īsumā Ukraiņiem jāatsakās no savām teritorijām, tipa jāpasludina par autonomijām, bet mēs visi saprotam ko nozīmē automa republika blakus Krievijai, apmaiņā pret uzņemšanu ES (bet ne NATO) un kaut kādām drošības garantijām. Piedāvājums kā māja, es drīzāk redzu, ka ukraiņi karos līdz pēdējam, nekā atkal piekritīs iesaldēt konfliktu un kaut kādām garantijām brīdī kad ASV jau smago tehniku tenterē uz Ukrainu.

Pie tam es neredzu itāļu piedāvājumā kurš apmaksās banketu - tipa noslēdzam mieru, uzņemam sagrauto Ukrainu ES un viss? Nekādu reparāciju, nekādu tiesu, nekā?

Principā neviens mans jautājums nebija par līdzšinējām problēmām vai to kā notiek šobrīd, es gribu saprast, kā tās pašas policijas un ugunsdzēsības funkcijas tiks organizētas brīvā tirgus apstākļos? Par policijas aizstāšanu - dosim naudu apsardzes kompānijām? Visām vai atsevišķi izvēlētām? Kas kontrolēs lai konkurējošas organizācijas nesāk nodarboties ar izspiešanu un "jumtu" likšanu savā starpā?

Tas pats par ceļu būvi - kas brīvā tirgus apstākļos apvienos ieinteresētos dalībniekus, ja valsts aparāts brīvā tirgus apstākļos nepastāv jo tam nav no kā pastāvēt?

Pilnīga brīvā tirgus apstākļos valsts aparāta nav, jo nav arī nodokļu. Attiecīgi mans jautājums ir par to, kas brīvā tirgus apstākļos organizēs pamata funkcijas, ko šobrīd pa nodokļu naudu veic valsts - infrastruktūras attīstību, drošību, glābšanu, visu interesantu savākšanu un organizēšanu, utt.

Vēlreiz - mani neinteresē pārdomas par to, kas ir slikti šobrīd. jautājums ir tieši par to, kādā veidā šīs funkcijas tiks realizētas brīvā tirgus apstākļos bez valsts iesaistes.

Es uzdevu jautājumus pēc būtības, jo nesaprotu kā brīvais tirgus var aizstāt pašreizējo sistēmu. Mani jautājumi bija domāti lai iegūtu papildus isnformāciju, bet konkrētas atbildes vietā Jūs man atbildējāt ar apvainojumiem, pretjautājumiem un vispārēju izvairīšanos no atbildes.

Lūdzu vēlreiz pa punktiem, lai es varu saprast Jūsu domu gājienu. Ņemot vērā, ka visi manis minētie punkti ir neomarksistu apzelēti, tad brīvā tirgus teorijā vajadzētu būt atbildēm uz šiem jautājumiem:

Piemēram kā brīvais tirgus nodrošinās policijas, ugunsdzēsības un armijas funkcijas? Ugunsdzēsēji brauks uz tiem izsaukumiem par kuriem vairāk maksās?

Pieņemot, ka brīvajā tirgū izdzīvos labākie darbinieki, kas notiks ar tiem, kas nespēs pielāgoties brīvā tirgus darba modelim?

Kas notiks ar kopējo darbaspēka pieejamību, ja liela daļa darbinieku nespēs iekļauties brīvā tirgus ekonomikā un strādās balstoties uz darba devēja interpretāciju par atalgojumu?

Kas nodrošinās valsts iekšejā tirgus aizsardzību? Izejot no brīvā tirgus principiem nodarboties ar to pašu lauksaimniecību Latvijā nav jēgas, jo piemēram pat Lietuvā ražas ir lielākas, izdevīgāk tos graudus ir nopirkt.

Kā notiks ceļu uzturēšana? Taisīs tikai tos ceļus kam bizness sametīsies?

No kurienes rasties tam maciņam ar ko balsot, ja pēc brīvā tirgus principiem visizdevīgāk ir izpārdot visus šeit pieejamos resursus un par iegūto naudu pārcelties ar spējīgāko populāciju uz kādu resursiem bagātāku vietu?

Nekad neesmu sapratis kā neregulēts brīvais tirgus var aizstāt jebkuru valsts pārvaldes veidu. Daudzi par to stāsta, bet neskaitot to, ka tas esot labākais variants, neviens tā arī man nav pastāsījis, kādā veidā brīvais tirgus nodrošinās visas valsts funkcijas.

Piemēram kā brīvais tirgus nodrošinās policijas, ugunsdzēsības un armijas funkcijas? Ugunsdzēsēji brauks uz tiem izsaukumiem par kuriem vairāk maksās?

Pieņemot, ka brīvajā tirgū izdzīvos labākie darbinieki, kas notiks ar tiem, kas nespēs pielāgoties brīvā tirgus darba modelim?

Kas notiks ar kopējo darbaspēka pieejamību, ja liela daļa darbinieku nespēs iekļauties brīvā tirgus ekonomikā un strādās balstoties uz darba devēja interpretāciju par atalgojumu?

Kas nodrošinās valsts iekšejā tirgus aizsardzību? Izejot no brīvā tirgus principiem nodarboties ar to pašu lauksaimniecību Latvijā nav jēgas, jo piemēram pat Lietuvā ražas ir lielākas, izdevīgāk tos graudus ir nopirkt.

Kā notiks ceļu uzturēšana? Taisīs tikai tos ceļus kam bizness sametīsies?

No kurienes rasties tam maciņam ar ko balsot, ja pēc brīvā tirgus principiem visizdevīgāk ir izpārdot visus šeit pieejamos resursus un par iegūto naudu pārcelties ar spējīgāko populāciju uz kādu resursiem bagātāku vietu?

Indieši jau domu ir sapratuši:

www.defensenews.com/global/asia-pacific/2022/05/16/india-halts-ka-31-helicopter-deal-with-russia/

Helihopters gan transporta, bet darbības princips tāds pats

Viņs tak jau bija apvainojies uz visiem un taisījās doties prom tad kad viņu par premjeru nepaņēma, tad viņš tepat februārī jau bija aizbraucis prom, tagad atkal uz visiem apvainojies? A kas Latviju cels?

Nu fig viņ zin, man blakus esošo lauku (tos pašus 10ha) brauc apstrādāt 20km. Varbūt tiešām viss izskaidrojas ar to, ka konkrētajā 50km rādiusā sapulcējušies vairāki darbīgi zemnieki.

Lopkopībā izmantoto zemi reāli var noteikt tikai pēc pirmās pļaujas, Latgalē (Jēkabpils -Līvāni- Preiļi) arī līdz Jāņiem izskatās pēc aizaugušiem laukiem, līdz vienā brīdī viss tiek nopļauts un un šur tur rēgojas rulonu kaudzes. Un ja mana saimniecība bāzētos tajā reģionā es arī nodarbotos ar lopkopību - zeme smaga, ar meliorāciju vietām ļoti slikti. Tādos apstākļos graudi rada vairāk problēmas kā ieguvumus. Un tas ka fermu nevar redzēt nenozīmē ka tās tur nav. Manā pusē lielākais lopkopis vispār bāzējas tādā mežā, ka bez GPS visticamāk fermu pat neatradīsi.

Nekā neaugšana rodas no tā, ka nav mēslojuma. Lielsaimnieki, kas ņem zemi īstermiņa nomā parasti noindē nezāles un zemi noplicina, kā rezultātā lai to zemi atjaunotu ir diezgan stipri jāmēslo un/vai jāsēj kaut kāds āboliņš lai dabīgi atjaunotu zemes ķīmisko sastāvu un tur sāktu augt arī kaut kas cits. Graudiem jau pofig, uzgāz slāpekli un lieta darīta, bet ja grib kaut ko citu audzēt, tad tomēr vajag arī citus savienojumus zemē.

Mana pieredze ar īri lielsaimniekam gan ir tāda, ka viņi nemīl veikt kaut kādus liekus darbus izīrētajā zemes pleķī, līdz ar to ja viņš, piemēram, tur nogremdē savu lielo traktoru, tad tās rises tur arī paliek un pēc tam vari pisties pats to visu aizberot.

Ja pieejam jautājuma šādā veidā, tad nākamais jautājums - kas pazuda pirmais slimnīcu vietas, vai bizness un cilvēki reģionos? Vai gadījumā nav tā, ka vienā brīdī neatmaksājas turēt to slimnīcas vietu jo cilvēki pārcēlušies uz lielajām pilsētām vai ārzemēm?

Es pats nāku no vietas, kur bija sava lauku slimnīca, kuru aizvēra mazliet pēc krīzes. Vai bija jēga to slimnīcu saglabāt? Principā nē, jo tajā gultas vietā varēja tikai gulēt, visi nopietnākie gadījumi tāpat nonāca rajona slimnīcā.

Nākamais jautājums - ēnu ekonomikas īpatsvars esot 26%, bet man šeit jālasa teksti par to, ka slimnīcās nav vietu. Kopsakarību nejūtam? Viss kārtībā? Nodokļus nemaksājam, kliedzam par slimnīcu trūkumu un nodokļu izsaimniekošanu, bet savu neapmierinātību izsakam tikai internetā un/vai vēlēšanās iebalsojot 40% uz etniskā pricipa + vēl kādus 10-20% pliku dirsēju?

Tālāk par uzņēmējiem - manā nozarē nodokļus nemaksājam, jo konkurenti nemaksā, cenas dempingojam jo konkurenti dempingo, konkursus ņemam pa pašizmaksu un tirgojam tehniku un ēkas lai nosegtu parādus. Beigās man atkal jālasa, ka viss slikti, jābrauc prom, jo neko nevar nopelnīt. Viemēr var vainot valdību, bet es nejūtu baigo uzņēmēju vienotību un vēlmi risināt savas problēmas. Mums ir N-tās uzņēmēju organizācijas, bet es kaut kā neredzu, ka kādas nozares dalībnieki savāktu savus darbniekus tūkstošu skaitā un dotos piketēt.

Manā izpratnē valsts sākas ar iedzīvotājiem nevis valdību un iedzīvotāji šobrīd ar savām darbībām apliecina, ka valstī viss ir kārtībā. Tie kas konkrētos 4 gadus ir pie varas, strādā tikai izejot no situācijas ievēlēšanas brīdī ar zināmu vēlmi tikt pārvēlētiem. Ja iedzīvotājs uzskata, ka tā vietā lai kaut ko darītu lietas labā vieglāk ir doties prom, nemaksāt nodokļus vai maksāt kukuļus, tad tā ir paša iedzīvotāja izvēle nevis valdības vai saeimas spiediens. Demokrātija ir balstīta idejā, ka vēlētāji domā un kustās arī paši, ja mēs uzskatam, ka mūsu vēlētājs ir par slinku vai stulbu lai domātu pats, tad ir citas pārvaldes formas - monarhijas, diktatūras, utt.

Jū, tieši šis video Viss kas jāzin par krievu patriotismu 18 sekundēs